Pasaulē

Merkele joprojām Vācijā mīlētākā politiķe

Lelde Petrāne, 05.04.2013

Jaunākais izdevums

Vācijai gatavojoties septembrī gaidāmajām vēlēšanām, kanclere Angela Merkele joprojām ir valstī populārākā politiķe, liecina sabiedriskās televīzijas stacijas ARD aptauja, ziņo thelocal.de.

58 gadus vecā Merkele, kura pie Eiropā vadošās ekonomikas «stūres» centīsies nonākt trešoreiz, ieguvusi lielu atzinību Vācijā par savu darbību eirozonas krīzes laikā. Savukārt citviet Eiropā saskaras arī ar smagu kritiku.

Ar 68 procentus lielu reitingu, kas ir nemainīgs rādītājs, salīdzinot ar pagājušā mēneša aptauju, viņa turpinājusi būt Vācijā mīlētākā politiķe, kamēr viņas konkurenta Pēra Šteinbrika (Peer Steinbrück) reitings samazinājies par 4 punktiem līdz 32 procentiem, rāda aptaujas rezultāti.

Aptauja tika veikta, telefoniski aptaujājot 1502 cilvēkus laika posmā no 2. līdz 3. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele uzskata, ka viņa nav vainojama par eirozonas dalīšanos bagātajās ziemeļu valstīs un parādu māktajās dienvidu valstīs. Savukārt, lai atjaunotu Eiropas globālo konkurētspēju, kontinentā jāveic nopietnas reformas.

Mazāk nekā divas nedēļas līdz Vācijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām A. Merkele, uzstājoties televīzijā ARD TV, pauda uzskatu, ka nav pietiekami ar to, ka Eiropa guļ uz tādu pagātnes sasniegumu kā, piemēram, renesanse lauriem. Eiropas valstis var kļūt stipras tikai tad, ja modernizējas un paliek inovatīvas, nevis nodarbojas ar parādu kalnu dalīšanu.

«Ir labāk, ja mēs esam stingri viens pret otru, un man šķiet, ka šajā jomā esam sasnieguši progresu. Šāda ir mana pieeja, un jūs varat teikt, ka es ar to nodarbojos tāpēc, ka sirdī esmu eiropiete,» sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere gan bažījoties par to, ka Eiropas valstis ir pieradušas būt par līderēm starp citām pasaules valstīm un nepamana, kas notiek ārpus kontinenta robežām. «Es nevēlos, lai mēs rezultātā kļūstam par tādu kontinentu, kur cilvēks ceļo un saka - «apskatīsimies kā izskatās renesanses celtnes, apskatīsimies vietu, kur tika saražota pirmā automašīna», bet viss, kas ir moderns un inovatīvs, notiek citās pasaules vietās,» sacīja A. Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekordaugstais bezdarba līmenis jauniešu vidū ir smagākā Eiropas problēma, atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele, vienlaikus aicinot citas valstis iedvesmoties no Berlīnes pieredzes – lielu uzsvaru liekot uz prakses vietām, ne tikai uz akadēmisko izglītību, lai tādējādi izvairītos no «zaudētās paaudzes» rašanās.

Sarunā ar britu laikrakstu The Guardian A. Merkele skaidroja, ka viņas valsts izmēģinājusi duālu sistēmu – sajaukumu starp mācībām klasē un praksi – kas ir labākais veids, kādā atrisināt jauniešu bezdarbu.

«Jauniešu bezdarbs, iespējams, šobrīd ir smagākā Eiropas problēma. Vācijā mēs iemācījāmies ievērojami samazināt bezdarbu ar strukturālo reformu palīdzību un šobrīd šo pieredzi piedāvājam citām valstīm,» sacīja A. Merkele.

Trešdien Berlīnē paredzēta konference, kurā tiksies Eiropas valstu līderi, lai pārrunātu bezdarba problēmas savienībā. A. Merkele norādīja, ka konference būs par labāko bezdarba samazināšanas pieredzi. Kanclere uzsvēra, ka kopš 2005. gada Vācijai izdevies samazināt savu bezdarba līmeni uz pusi. «Šobrīd mēs esam tādā pozīcijā, lai piedāvātu šo programmu ikvienam jaunietim, kurš to vēlas. Tomēr tā tas nebija vienmēr. Mūsu pieredze mums iemācīja, ka programma nav jāievieš uzreiz,» sacīja A. Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele: ES ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Lielbritānijas izstāšanos

LETA, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Lielbritānijas izstāšanos no bloka, brīdinot, ka ES necietīs Londonas mēģinājumus gaidāmajās sarunās selektīvi izvēlēties sev patīkamās lietas abu pušu turpmākajās attiecībās.

ES ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Lielbritānijas izstāšanos, viņa uzsvēra Vācijas parlamentā pirms došanās uz ES samitu Briselē.

Tā ir pietiekami spēcīga, lai veiksmīgi aizstāvētu savas intereses pasaulē arī turpmāk, piebilda Merkele.

Kanclere arī paziņoja, ka ES turpinās būt miera, labklājības un stabilitātes garants Eiropā.

Viņa atkārtoti pauda nožēlu, ka briti 23.jūnijā notikušajā referendumā ir nolēmuši izstāties no ES, tomēr uzsvēra, ka Lielbritānija nevarēs diktēt noteikumus tās turpmākajās attiecībās ar bloku.

Mēs garantēsim, ka nenotiks sarunas, kas balstītos uz selektīvu izvēlēšanos, Merkele paziņoja parlamentam, kas šos vārdus uzņēma ar aplausiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele: Sarunu par jaunu glābšanas programmu Grieķijai pirms svētdienas referenduma nebūs

LETA, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka ar Grieķiju nebūs sarunu par jaunu glābšanas programmu pirms svētdien izsludinātā referenduma par starptautisko kreditoru priekšlikumiem.

«Durvis sarunām vienmēr bijušas atvērtas un paliek atvērtas,» Vācijas parlamentā pavēstīja Merkele, piebilstot, ka «līdz svētdienai sarunu par jaunu glābšanas programmu nebūs».

«Šīs Grieķijā ir grūtas dienas, » norādīja Merkele.

Vienlaikus viņa pavēstīja, ka «Eiropas nākotne nav uz likmes» Grieķijas krīzes dēļ, taču brīdināja, ka kompromisa panākšana par jebkādu cenu varētu vājināt Eiropas Savienību (ES).

«Jā, šīs ir nemierīgas dienas. Un likmes ir patiešām augstas, » sacīja Merkele. «Pasaule mūs vēro. Taču Eiropas nākotne nav uz likmes. Eiropas nākotne būtu uz likmes, ja mēs aizmirstu, kas mēs esam un kas mūs padara spēcīgus - uz likumiem un atbildības balstīta kopiena. Ja mēs to aizmirsīsim, eiro cietīs neveiksmi un līdz ar to arī Eiropa.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele: Eiropas valstīm jāatsakās no savas suverenitātes daļas

Jānis Rancāns, 23.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas dalībvalstīm jābūt gatavām Eiropas institūcijām nodot kontroli pār daļu no politikas jomām, ja vien monetārā savienība patiešām vēlas pārvarēt savu parādu krīzi un atgūt investoru uzticēšanos, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Izskatās, ka mēs spējam vienoties par kopīgiem risinājumiem tikai tad, kad esam nonākuši bezdibeņa malā,» piedaloties Deutsche Bank organizētā konferencē, sacīja A. Merkele.

«Tomēr tiklīdz, kā situācija uzlabojas, katrs dodas savā virzienā,» pauda Vācijas kanclere. «Mums jābūt gataviem pieņemt to, ka Eiropai atsevišķās jomās jābūt pēdējam vārdam. Pretējā gadījumā mēs nespēsim turpināt celt Eiropu,» atzina A. Merkele.

Vācijas kanclere arī pauda uzskatu, ka Eiropai, kas ir veidota no daudzām atšķirīgām kultūrām un dažādu spēku ekonomikām, jāorientējas labākās prakses virzienā. «Mums nav vienmēr jāatsakās no nacionālām īpatnībām, tomēr mums ir jābūt konkurētspējīgiem. Pašlaik valda haoss,» uzsvēra A. Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācija, Francija vēlas līdz gada beigām noskaidrot spiegošanas jautājumu ar ASV

Gunta Kursiša, 25.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja reiz neuzticība ir iesēta, tā neveicina mūsu sadarbību, bet padara to grūtāku,» saistībā ar ziņām, ka, iespējams, ASV noklausījusies viņas telefonsarunas, pauda Vācijas kanclere Angela Merkele. Francija un Vācija vēlas līdz gada beigām noskaidrot jautājumus, kas saistās ar ASV iespējamo spiegošanu minētajās Eiropas valstīs, vēsta BBC.

«Ir kļuvis skaidrs, ka nākotnē jābūt pārmaiņām, turklāt ievērojamām,» norādīja A. Merkele. «Mēs strādāsim kopīgi, lai līdz gada beigām Vācijas un ASV, kā arī Francijas un ASV aģentūrām noteiktu turpmākās sadarbības rāmjus,» pauda kanclere. Citas valstis arī var piedalīties šajā iniciatīvā, norādīja A. Merkele. Tikmēr Baltā nama pārstāvis Dzejs Kārnijs (Jay Carney) pauda, ka ASV strādās, lai arī turpmāk uzturētu iespējami ciešāku sadarbību ar saviem tuvākajiem sabiedrotajiem.

Britu laikraksts The Guardian rakstīja, ka ASV noklausījusies 35 pasaules valstu vadītāju telefonsarunas. To laikrakstam atzina bijušais ASV izlūkdienesta aģents Edvards Snoudens (Edward Snowden).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien paziņojusi, ka Eiropa ir gatava iestāties par Austrumeiropas valstīm iespējamās Krievijas agresijas gadījumā.

Lai tā būtu Moldova vai Gruzija, «mēs izrādīsim tām solidaritāti», uzrunājot Vācijas parlamentu, paziņoja Merkele.

Līdzīgi kā Ukraina, arī Moldova pakļauta Krievijas spiedienam, kura mērķis ir panākt, lai tā atsakās no asociācijas līguma ar Eiropas Savienību (ES).

Merkele atkārtoti norādīja, ka Krievijas intervence Krimā ir starptautisko tiesību pārkāpums.

Kā jau ziņots, Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele: Grieķijai nevajadzēja ļaut iestāties eirozonā

Jānis Rancāns, 28.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijai nevajadzēja ļaut iestāties eirozonā 2001. gadā, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, vienlaikus kritizējot bijušā kanclera Gerharda Šrēdera «nepareizos» lēmumus, kā vienus no eirozonas krīzes «sākuma punktiem».

«Kanclers Šrēders akceptēja Grieķijas iestāšanos un vājināja Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes paktu. Abi lēmumi bija būtiski nepareizi un kalpoja kā sākumpunkts šī brīža nepatikšanām,» uzstājoties priekšvēlēšanu kampaņas laikā, sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere uzsvēra, ka vēlas redzēt spēcīgu eirozonu, kuras sasniegšanai tādās valstīs kā Grieķija nepieciešams veikt nopietnas reformas. «[Vienota eirozona] ir dārgums un svētība un mēs nevaram iedomāties, ka kāds to apšauba. Eiro ir vairāk nekā valūta – šī iemesla dēļ mēs esam izrādījuši solidaritāti, bet solidaritāte vienmēr ir saistīta ar reformu veikšanas atbildību valstīs, kas to saņem,» sacījusi A. Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien publicētā intervijā lika saprast, ka neplāno aicināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz «lielā septiņnieka» (G7) samitu, kas šī gada jūnijā notiks Vācijā.

««Lielais septiņnieks» un agrāk - «lielais astoņnieks» (G8) - vienmēr uzskatīja sevi par apvienību, kuru vieno kopīgas vērtības,» Merkele paziņoja intervijā Vācijas laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung, kuras pilns teksts tiek publicēts piektdien.

«Krimas aneksija, kas kļuva par starptautisko tiesību principu rupju pārkāpumu, un notikumi Ukrainas austrumos ir šo kopīgo vērtību pārkāpums,» skaidroja Merkele.

Kanclere atzīmēja, ka Rietumu sankcijas pret Krieviju tiks saglabātas tik ilgi, kamēr pastāv iemesli, kuru dēļ tās tika ieviestas.

«Mēs apspriedīsim jautājumu par to, kā rīkoties ar sankcijām, kuras mēs nolēmām piemērot pēc Krimas aneksijas, tomēr, spriežot pēc esošās situācijas, tās tiks saglabātas,» sacīja Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Merkele aicina eirozonu īstenot jaunas ekonomikas reformas

LETA, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien aicināja eirozonas partnervalstis īstenot jaunas reformas, lai palielinātu reģiona ekonomikas konkurētspēju pasaulē.

Berlīnē notiekošā Vācijas un Spānijas biznesa forumā Merkele norādīja, ka eirozona ir sasniegusi ievērojamus rezultātus savos pūliņos pārvarēt pirms vairāk nekā pieciem gadiem radušos parādsaistību krīzi.

«Taču mēs vēl neesam galā,» sacīja kanclere, piebilstot, ka finanšu dati vien nav pietiekami un visām eirozonas dalībvalstīm nepieciešams strādāt, lai uzlabotu savu konkurētspēju un investīciju spēku.

Kopīgajā preses konferencē ar Spānijas premjerministru Marjano Rahoju Merkele atzinīgi novērtēja Spānijas pakāpenisko pieeju, lai atrisinātu valsts ekonomisko krīzi.

«Tas demonstrē to, ka reformas atmaksājas,» uzsvēra Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Merkele norāda jomas, kurās ES valstu uzņēmumiem jākļūst spēcīgākiem

Lelde Petrāne, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele mudina Eiropas Savienības valstis palielināt savas tehnoloģiskās spējas un agresīvāk virzīties tādās jomās kā elektroautomobiļu akumulatoru ražošana un mākoņdatošana.

A. Merkele, kura aizvada ceturto un pēdējo termiņu šajā amatā, intervijā "Financial Times" uzsvērusi, ka Eiropai agresīvi jākonkurē ar ASV un Āzijas tehnoloģiju uzņēmumiem.

"Es uzskatu, ka mikroshēmas ir jāražo Eiropas Savienībā, Eiropā ir jābūt vietējām ietekmīgām tehnoloģiju kompānijām un jāspēj saražot akumulatorus elektroautomašīnām," paudusi Vācijas kanclere.

Eiropas Savienībai joprojām trūkst inovāciju centra Silīcija ielejas mērogā, un stratēģiska valdību atbalsta, kāds tiek sniegts daudziem tehnoloģiju uzņēmumiem Āzijā.

Vācijas autobūves gigantiem pašlaik neatliek nekas cits kā paļauties uz akumulatoru ražotājiem no Dienvidkorejas un Ķīnas, kuru produkcija tiek izmantota lielākajā daļā jauno elektrisko transportlīdzekļu. "Volkswagen" gan sadarbojas ar Zviedrijas "Northvolt", lai izveidotu akumulatoru rūpnīcu Vācijā, taču paredzams, ka ražošana sāksies ne agrāk kā 2023. gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka Krievijas stratēģija ir sagandēt Ukrainas politiku un ekonomiku, lai tā Rietumiem šķistu nepievilcīga

Militārais konflikts Austrum- ukrainā, enerģētikas krīze valstī un tirdzniecības attiecību normalizēšana ar Krieviju ir galvenās tēmas, ko Minskā notikušajā Muitas savienības samitā Ukrainas prezidents Petro Porošenko mēģinājis izrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Precīzi tas pats plus vēl ar Ukrainas-ES asociācijas un brīvās tirdzniecības lūgumu saistītais bija arī klātesošo ES vadošo amatpersonu – Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, tirdzniecības komisāra Karela de Guhta un enerģētikas komisāra Gintera Etingera – interešu lokā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele: tikai mēs varam vadīt Vāciju cauri grūtiem laikiem

Gunta Kursiša, 05.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele pieteica savu kandidatūru trešajam partijas Kristīgo demokrātu apvienība vadīšanas termiņam, saviem partijas biedriem paužot, ka vienīgi viņu partija varētu «stūrēt Vāciju caur vētrainajiem laikiem» un ka viņas valdība ir bijusi labākā pēdējo divu desmitgažu laikā, raksta thelocal.de.

A. Merkele Hanoverē notiekošajā Kristīgo demokrātu savienības kongresā aptuveni tūkstoš biedriem norādīja, ka pašlaik ir nedroši laiki un dažkārt Vācija atrodas «vētrainos ūdeņos», tomēr tieši Kristīgo demokrātu savienība var vadīt valsti cauri šai nemierīgajai jūrai ar skaidru kompasu. Vācija pēc eirozonas krīzes ir kļuvusi spēcīgāka, nekā tas bija, kad Eiropā sākās finansiālās ciešanas, savukārt viņas koalīcija ar Brīvajiem demokrātiem bija visveiksmīgākā valdība kopš 1990. gada, kongresā uzsvēra A. Merkele, kas pašlaik ir populārākā politiķe Vācijā.

58 gadus vecā A. Merkele gatavojas vadīt partiju trešo reizi. Viņa tika pārvēlēta partijas līderes amatā pirms diviem gadiem, kad viņai atbalstu pauda 90,4% partijas biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele pirmoreiz atzīst, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir iespējama

LETA--BBC, 03.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele drīzāk samierinātos ar Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības (ES), bet nepieļaus kompromisus jautājumā par strādnieku brīvu pārvietošanos, vēsta vācu žurnāls Der Spiegel.

Merkele arī paudusi bažas, ka Lielbritānija tuvojas «punktam, no kura atpakaļceļa vairs nav».

Pirms rīkot referendumu par Lielbritānijas palikšanu ES, Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kemerons vēlas sarunu ceļā panākt jaunu vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Lielbritānija atrodas savienībā.

Kemerons sacījis, ka šo sarunu centrā būs jautājums par pārvietošanās brīvību, tomēr Merkele brīdinājusi, ka pārtrauks atbalstīt Lielbritānijas palikšanu ES, ja Kemerons turpinās pieprasīt migrācijas reformu, norāda žurnāls.

Šī ir pirmā reize, kad Merkele atzīst, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir iespējama, uzsver Der Spiegel.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nākamnedēļ Latvijā viesosies Merkele

LETA, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā pirmdienā, 18.augustā, vizītē Latvijā ieradīsies Vācijas kanclere Angela Merkele, šorīt vēsta Latvijas Televīzijas raidījums Rīta panorāma.

Merkele Latvijā apspriedīšot drošības jautājumus Austrumukrainas konflikta kontekstā. Merkeles birojs viņas ierašanos Latvijā apstiprināšot šodien vai tuvāko dienu laikā. Vācijas kanclere Rīgā plāno tikties ar Latvijas augstākajām amatpersonām - Valsts prezidentu un premjerministri.

Šī nebūs pirmā reize, kad Merkele ieradīsies Latvijā. Viņa Rīgā bijusi gan NATO samita laikā 2006.gadā, gan 2010.gadā, kad piedalījās Latvijas un Vācijas ekonomikas forumā.

Kā ziņots, pēdējās dienas kaujas starp prokrieviskajiem kaujiniekiem un Ukrainas armiju notiek Doņeckas un Luhanskas apgabalos un pilsētās. Ukrainas armija pakāpeniski atspiež kaujiniekus uz Krievijas robežas pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien paziņoja, ka viņas jaunā valdība, par kuras veidošanas sarunu uzsākšanu vienojušās lielākās partijas, strādās pie «jauna starta» Eiropai.

«Pasaule mūs negaida - mums Eiropā ir vajadzīgs jauns starts,» pēc vairāk nekā diennakti ilgušajām koalīcijas izveides sarunām pavēstīja Merkele. «Jauns starts Eiropai ir arī jauns starts Vācijai.»

Viņa atzina, ka ceturtdien, sākot tā dēvētās zondēšanas sarunas sociāldemokrātiem (SPD), nav bijusi droša, vai abas puses būs spējīgas panākt vienošanos, ņemot vērā lielās atšķirības starp viņas vadītajiem konservatīvajiem un SPD.

Arī SPD līderis Martins Šulcs atzina, ka garajās sarunās bijuši «vētraini brīži», taču galu galā sasniegts «izcils rezultāts» un viņš vienošanos iesniegs partijai apstiprināšanai, lai varētu sākt oficiālas koalīcijas veidošanas sarunas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele aicina nekavējoties piemērot Krievijai jaunās sankcijas

LETA, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien aicinājusi nekavējoties piemērot Krievijai jaunās sankcijas.

Vienlaikus kanclere norādīja, ka jaunās sankcijas vienmēr var tikt atceltas, ja pamiers Austrumukrainā būs noturīgs.

Pašreizējās situācijas gaismā (..) mēs tagad aicinām publicēt sankcijas. Es ceru, ka mēs drīz to nolemsim," uzrunājot Vācijas likumdevējus, paziņoja kanclere.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, bet tās vēl nav ieviestas.

Sankcijas stāsies spēkā tikai pēc tam, kad būs publicētas ES oficiālajā žurnālā.

Merkele pauda pārliecību, ka ES ir jāpastiprina spiediens pret Krieviju, lai tā sekmētu konflikta noregulējumu Austrumukrainā.

Kanclere norādīja, ka sankcijas varētu tikt atceltas gadījumā, ja tiks ievēroti visi Ausrumukrainas pamiera vienošanās punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Dombrovskis Davosā: labi, ka Merkele sapratusi, ka taupība un izaugsme ir vienas monētas abas puses

Jānis Rancāns, 25.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas tautām cieši jāpieturas pie taupības pasākumiem, lai samazinātu valsts parādus, uzstājoties Davosā notiekošajā Pasaules ekonomikas forumā, sacījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Vācijas kanclere uzsvērusi, ka Eiropai strukturālas reformas jāīsteno šodien, lai varētu labāk dzīvot rītdien, un jāturpina darbs pie ekonomiskās konkurētspējas uzlabošanas, vēsta BBC. Iepriekš Davosā Nīderlandes premjers Marks Rutte izteicās, ka eirozonas valstis ir pārāk pārņemtas ar ekonomiskās krīzes risināšanu, lai gan uzmanība būtu jāpievērš izaugsmes veicināšanai. Tomēr Vācijas kanclere vērsa uzmanību uz to, ka ekonomiskai izaugsmei jānotiek kopsolī ar strukturālām reformām. «Budžeta konsolidācija un ekonomiskā izaugsme ir vienas monētas divas puses,» runājot Davosā, uzsvēra A. Mekele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Grieķi ar niknumu sagaida Vācijas kancleri; dedzina nacistu karogu

Lelde Petrāne, Gunta Kursiša, 09.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele ir ieradusies Atēnās pirmajā vizītē Grieķijas galvaspilsētā kopš eiro parādu krīzes sākuma pirms trim gadiem, ziņo euronews.com. Līdz ar viešņas ierašanos Atēnās sākušies apjomīgi protesti, savukārt daži protestētāji savu neapmierinātību pret Vācijas līderi pauduši, izmantojot nacistu atribūtiku, kā arī dedzinot karogu, uz kura attēlota svastika.

Papildināta ar 3. un 4. rindkopu.

Merkeli sagaidījis Grieķijas premjerministrs Antonis Samaras, kura valdība virza vēl vienu izdevumu samazināšanas raundu aptuveni 13 miljardu eiro apmērā ar mērķi iegūt nākamo atbalsta finansējuma daļu.

Pēc gadiem ilgas recesijas valstī valda dusmas un naidīgums pret taupības pasākumiem, pie kuriem daudzi vaino starptautiskos kreditorus, jo īpaši Vācijas valdību. Atēnās sākušās sadursmes starp policistiem un protestētājiem, tādēļ kārtības sargiem bija jāpielieto asaru gāze. Saskaņā ar neoficiālām aplēsēm protestos piedalījušies vismaz 40 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas iedzīvotājus patlaban piemeklējis ārkārtīgi smags laika posms, vizītē parādu krīzes nomocītajā valstī atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa apstiprināja, ka Berlīne vēlas, lai Atēnas saglabātu savu vietu eirozonā, tomēr neizpauda, kad Grieķija varētu saņemt nākamo aizdevuma kārtu.

«Es uz šejieni nenācu kā skolotāja, lai piešķitu atzīmes. Es nācu kā partneris, kā draugs,» sacīja Vācijas kanclere. A. Merkele arī atzina, ka Grieķija pēdējā laikā īstenojusi daudzas svarīgas reformas un norādīja, ka kopīgi noieta jau liela daļa ceļa.

Savukārt Grieķijas premjers Antonis Samars, ar Vācijas kancleri kopīgas preses konferences laikā, uzsvēra, ka grieķi ir noasiņojuši, tomēr ir pilni apņēmības palikt eirozonā. «Viņi nelūdz vairāk naudas vai atbalsta. Viņi vēlas tikt ātrāk uz kājām un izkļūt no recesijas,» sacīja A. Samars.

Vācijas kancleres vizītes laikā turpinājās protesta demonstrācijas Atēnās. Demonstrācijas pārauga vardarbībā un sadursmēs ar drošības spēkiem. Neskatoties uz demonstrāciju aizliegumu A. Merkeles vizītes laikā, pie Grieķijas parlamenta sapulcējās desmitiem tūkstošu neapmierinātu grieķu, kas pauda uzskatu, ka Vācijas līdere viņu valstij uzspiedusi smago tēriņu samazināšanas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele neizslēdz turpmāku Grieķijas parāda norakstīšanu

Jānis Rancāns, 03.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija neizslēdz iespēju veikt turpmāku Grieķijas parādsaistību norakstīšanu, tiklīdz kā parādu nomocītās valsts finanses būs kārtībā, pieļāvusi kanclere Angela Merkele, tādējādi signalizējot par Berlīnes nostājas mīkstināšanos.

Parādu norakstīšanas jautājums gan var tikt tikai tad izskatīts, kad Grieķija būs sekmīgi iedzīvinājusi pašreizējo starptautiskā aizdevuma programmu un tās valdība savas parādsaistības nepalielinās, sarunā ar Vācijas laikrakstu Bild am Sonntag, sacīja A. Merkele.

Iepriekš Vācija bija kritiski noskaņota pret jebkādu Grieķijas parāda norakstīšanu, uzsverot, ka Atēnām ir jāpieņem taupības režīms un jāievieš strukturālās reformas, lai saņemtu starptautisko aizdevēju. Tomēr vairākkārt izskanējuši aicinājumu eirozonas valstīm norakstīt daļu Grieķijas parādu.

Saskaņā ar prognozēm, Grieķijas parāds nākamgad sasniegs 190 procentus no valsts iekšzemes kopprodukta. A. Merkele norādīja, ka iespējamā parādu norakstīšana, visticamāk, varētu notikt 2014. – 2015. gadā, kad valsts ekonomikā varētu sākties atveseļošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taupības režīms Eiropā prasīs upurus, tomēr pārciestās sāpēs būs tā vērtas, lai atjaunotu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Mēs zinām, ka daudzām valstīm būs jānes sāpīgi upuri. Tomēr es ticu, ka ilgtermiņā mums būs izaugsmes stratēģija, kuras ietvaros nevajadzēs uzkrāt parādu kalnus,» A. Merkeles sacīto citē Bloomberg.

Vācijas kanclere arī pozitīvi vērtēja Eiropas valstu līderus, kas samazinājuši budžeta deficītus un noraidīja apgalvojumus, ka parāda palielināšana ir nepieciešama, lai veicinātu izaugsmi.

A. Merkele uzsvēra, ka ekonomiskā atveseļošanās panākama konsolidējot valstu budžetus, lai tādējādi atgūtu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu pamatu nākotnes tautsaimniecības izaugsmei. «Mani bieži vien pārsteidz, ka daudzās pasaules vietās, pat pēc 2008. – 2009. gada ekonomiskās krīzes, dominē uzskats – mēs veicināsim izaugsmi, neskatoties ne uz ko,» sacīja A. Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Francija un Vācija: nav zināms vai izdosies vienoties par ES budžetu

Jānis Rancāns, 04.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francija ir gatava piekrist Eiropas Savienības (ES) 2014. – 2020. gada budžetam, tomēr vēl daudz kas ir jāspēj izdarīt pirms Briselē notiekošā samita, pavēstījis valsts prezidents Fransuā Olands.

«Mēs darīsim visu, lai panāktu vienošanos, tomēr nepieciešamo priekšnoteikumu joprojām vēl nav,» sacīja Francijas prezidents. Vienlaikus viņš atzina, ka līdz ceturtdienai, kad sākas ES samits, ir vēl laiks, lai panāktu vienošanos.

Par neskaidrību saistībā ar ES budžeta diskusijām brīdinājusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Arī Vācijas kanclere norādījusi, ka viņas valsts darīs visu iespējamo, lai savienība par budžetu spētu noslēgt vienošanos. A. Merkele atzina, ka samitā paredzētās sarunas starp ES valstīm būs ārkārtīgi sarežģītas, tomēr ir vērts mēģināt. «Vācija centīsies palīdzēt sasniegt rezultātu. Diemžēl mēs tikai nedēļas beigās spēsim redzēt vai tas izdosies,» sacīja A. Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Nacionālās drošības aģentūra (Natinal Security Agency, NSA) viena mēneša laikā Spānijā slepeni moniturējusi aptuveni 60 miljonus telefonsarunu, citējot Spānijas mediju pausto, vēsta BBC.

Šādus faktus atklāja ASV bijušais izlūkdienesta aģents, kas pašlaik patvērumu no ASV guvis Krievijā, Edvards Snoudens (Edward Snowden). Spāņu mediju rokās nonākušie slepenie dokumenti liecina, ka NSA laikā no pērnā gada 10. decembra līdz šā gada 8. janvārim ir Spānijā vākusi ziņas par telefonu numuriem un zvanītāja atrašanās vietu, tomēr ne sarunu saturu. Tāpat tiek apgalvots, ka tikuši monitorēti Spānijas pilsoņu e-pasti un teksta ziņojumi.

Baltais nams pagaidām nav komentējis laikrakstos El Pais un El Mundo publicēto informāciju par spāņu telefonzvanu monitoringu.

Tajā pašā laikā Japānas ziņu aģentūra Kyodo vēsta, ka ASV izlūkdienests lūdzis Japānas valdībai 2011. gadā palīdzēt monitorēt datus, kas pārraidīti pa optisko šķiedru kabeļiem, proti, cilvēku personīgos datus, kas tiek raidīti cauri Japānai uz Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eirozonas glābšanas fondus varētu izmantot Grieķijas parāda atpirkšanai

Jānis Rancāns, 22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija apsver iespēju izmantot Eirozonas glābšanu fondu līdzekļus, lai finansētu Grieķijas parāda atpirkšanas shēmu desmit miljardu eiro apmērā.

«Mēs visi piekrītam, ka finansējumu varētu sameklēt izmantojot parādzīmju atpirkšanas shēmu,» pēc trešdien notikušās eirozonas valstu finanšu ministru sanāksmes sacījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, vēsta Euobserver.

Viņš skaidroja, ka šāda shēma, kuras finansēšanai tiktu izmantoti Eiropas finanšu stabilitātes mehānisma (EFSF) līdzekļi, nekļūtu par papildus slogu Vācijas nodokļu maksātājiem, jo Berlīne ir apņēmusies veikt noteiktas iemaksas EFSF.

Db.lv jau vēstīja, ka eirozonas finanšu ministri ārkārtas sapulcē nav spējuši vienoties par starptautiskās palīdzības nākamā maksājuma piešķiršanu parādu krīzes nomocītajai Grieķijai.

Komentāri

Pievienot komentāru