Jaunākais izdevums

Būvfirma Merks par 41,14 miljoniem eiro veiks tirdzniecības centra Alfa paplašināšanas darbus, liecina Merks mātesuzņēmuma Merko Ehitus paziņojums biržai Nasdaq Tallinn.

Līgums par būvdarbiem parakstīts ar tirdzniecības centra Alfa īpašnieku Delta Property. Līguma summa ir 34 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 41,14 miljoni eiro ar PVN.

Būvdarbi tiks veikti 54 000 kvadrātmetru platībā un tie paredz gan jaunu tirdzniecības platību, gan arī pazemes un virszemes autostāvvietas izbūvi.Darbi tiks sākti šā gada septembrī un ilgs līdz 2019.gada jūlijam.

Merks ir Igaunijas būvniecības uzņēmuma Merko Ehitus grupas uzņēmums Latvijā. 2016.gadā Merks strādāja ar 45,144 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 30% mazāks nekā 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā Merks plāno ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro

LETA, Db.lv, 15.01.2020

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē pērn maija vidū tika prezentēti Zaķusalas vērienīgie apbūves plāni.

Avots: Projekta vizualizācija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro, norādīja "Merks" Nekustamo īpašumu attīstības direktors Mikus Freimanis.

Lucavsalas kvartālā celtniecību plānots sākt nākamā gada pavasarī, informēja Freimanis. Plānots, ka piecu gadu laikā tiks pabeigts viss kvartāls, bet projekts dalīsies būvniecības fāzēs un pirmie iedzīvotāji mājokļos varētu ievākties aptuveni 2022.gada vidū. Kopumā projektā būs trīs kārtas.

"Savukārt Zaķusala ir apjomīgs projekts un tas tiks realizēts vismaz 10 kārtās. Infrastruktūru plānojam attīstīt jau šī gada otrajā pusē," informēja Freimanis.

Viņš informēja, ka Lucavsalā "Merks" esošajā zemes īpašumā būs tikai dzīvojamās mājas, ar atbalstošām funkcijām - komercplatībām. Biroju ēkas "Merks" zemes īpašumā Lucavsalā nav plānotas. Savukārt Zaķusalā "Merks" izskata iespēju, ka varētu uzbūvēt arī biroju ēku pie Salu tilta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Capitalica Asset Management" pārvaldītā fonda uzņēmums Latvijā nolēmis lauzt 48 miljonus eiro vērto līgumu ar būvkompāniju "Merks" par biroju kompleksa "Verde" būvniecību Rīgā, pamatojot, ka "Merks" ir pārkāpis noslēgtajā līgumā paredzētās saistības, Db.lv informēja uzņēmumā.

Pasūtītājs izskata iespēju vērsties šķīrējtiesā par līgumā paredzēto soda naudu un zaudējumu atlīdzināšanu, kas var pārsniegt 3 miljonus eiro.

SIA "Merks" valdes loceklis Andris Bišmeistars norāda, ka uzņēmums nepiekrīt "Capitalica Asset Management" viedoklim un situācijas skaidrojumam, uzskatot to par maldinošu. "SIA "Merks" uzskata "Capitalica" paziņojumā minētos faktus un apgalvojumus par nepamatotiem. Viņaprāt, iespējamai prasībai pret SIA "Merks" nav jebkāda juridiska pamata.

"Līgums, ko 2020. gada 16. jūnijā parakstīja SIA "Merks" un SIA "Hanza 14" par biznesa kompleksa "Verde" būvniecību Rīgā, nestājās spēkā, jo neiestājās līguma spēkā stāšanās nosacījums. Sarunas par jauna līguma parakstīšanu par "Verde" būvniecību ir beigušās, nepanākot vienošanos," skaidro A.Bišmeistars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Apstiprināti jauni SIA Merks padomes un valdes locekļi

Monta Glumane, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais SIA «Merks» valdes loceklis un celtniecības direktors Jānis Šperbergs apstiprināts par uzņēmuma padomes locekli, savukārt viņa līdzšinējais vietnieks Andris Bišmeistars apstiprināts par SIA «Merks» valdes locekli un celtniecības direktoru.

«Mēs redzam, ka katru gadu palielinās «Merks» pienesums «Merko Ehitus» grupas kopējam biznesa apjomam, turklāt būtiski pieaug mūsu īpatsvars grupas ietvaros – 2017.gadā Latvija veidoja jau ceturto daļu no grupas kopējā apgrozījuma un paredzams, ka šogad tas būs vēl vairāk. Mēs esam gandarīti, ka to novērtējuši arī grupas akcionāri, un turpmāk Latvijai būs savs pārstāvis uzņēmuma padomē,» saka Oskars Ozoliņš, «Merks» valdes priekšsēdētājs.

Andris Bišmeistars ir absolvējis Rīgas Tehnisko Universitāti ar bakalaura grādu un inženiera kvalifikāciju būvniecībā. 2005.gadā viņš uzsāka darbu «Merks» kā tehniķis inženiertehniskajā nodaļa, strādājot ar projektu dokumentāciju, 2008.gadā kļūstot par būvdarbu vadītāju, bet 2012. gadā – par projektu vadītāju. A.Bišmeistara pārraudzībā bijuši tādi «Merks» celti objekti kā RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte, dzīvojamais projekts «Mazstāvu daudzdzīvokļu ēkas Dzintaru prospekts 26 un 28, Jūrmalā» , dzīvojamais projekts «Skanstes Parks» un multifunkcionālais kompless «Z-towers», bet šī gada janvārī A.Bišmeisters pievienojās «Merks» vadības komandai kā celtniecības direktora vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA «Merks» 2018. gadā palielinājusi apgrozījumu par 90,1%, salīdzinot ar gadu iepriekš, - līdz 144,415 miljoniem eiro, kas ir lielākais apgrozījums, ar kādu uzņēmums strādājis tā pastāvēšanas vēsturē, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Taču neskatoties uz straujo apgrozījuma kāpumu, uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn bija 2,469 miljoni eiro, kas bija 6,25 reizes mazāka nekā 2017. gadā.

Lielāko daļu - 91% - no SIA «Merks» 2018. gada apgrozījuma veidoja ienākumi no ēku būvniecības, uzņēmuma būvēto dzīvokļu pārdošana ienesa 7% no kopējā apgrozījuma, bet citi ienākumi veidoja 2% no kopējā apgrozījuma.

Pagājušajā gadā svarīgākie SIA «Merks» projekti bija daudzfunkcionālā centra «Akropole», multifunkcionālā kompleksa «Z torņi», kā arī Ventspils mūzikas vidusskolas un tirdzniecības centra «Alfa» būvniecība, sacīts būvnieka gada pārskatā.

2018. gadā SIA «Merks» bruto rentabilitātes rādītājs bija aptuveni 5% no apgrozījuma, kas bija 2017. gada līmenī, ko uzņēmums spēja noturēt, neskatoties uz būvniecības izmaksu kāpumu par 5,6% pērn, atzīmēts tā gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Spāru svētkus svin tirdzniecības parka Alfa jaunā piebūve, kas līdz ar jaunuzcelto autostāvvietu tirdzniecības centru paplašinās par vairāk nekā 30 000 kvadrātmetru.

Tādējādi kopējā tirdzniecības centra platība sasniegs 100 000 kvadrātmetru, bet nomnieku skaits no pašreizējiem 170 tiks palielināts līdz 250. Ekspluatācijā jau nodota arī otra tirdzniecības parka piebūve – autostāvvieta, kurā papildu izveidotas 500 jaunas auto novietnes, palielinot kopumā to skaitu līdz 1660. Tā pieejama jau no pagājušā gada decembra.

«Ļoti priecājamies, ka būvniecība virzās uz priekšu tik veiksmīgi, un esam pārliecināti, ka tirdzniecības parks Alfa, kas jau patlaban piesaista vairāk nekā astoņus miljonus apmeklētāju gadā, savu apmeklētāju skaitu palielinās vēl vairāk, tiklīdz tiks atklāta jaunā piebūve. Plānojam renovēt arī esošo tirdzniecības parka Alfa daļu un izveidot vienlaidu savienojumu ar jauno piebūvi. Tiklīdz tas viss būs pabeigts, Alfa būs gatava nākotnei,» sacīja Patriks van Dojevērts, Multi Corporation valdes loceklis, attīstības direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmums «Merks» uzsācis jauna dzīvojamā kvartāla «Merks Viesturdāzs» celtniecību, informē uzņēmumā.

«Merks Viesturdāzs» ir jaunākais būvkompānijas «Merks» attīstītais dzīvojamais projekts, un tā ietvaros paredzēts uzcelt 3 ēkas ar kopumā vairāk nekā 350 dzīvokļiem. Pirmajā ēkā, kuras būvdarbi jau norit un kura atradīsies vistuvāk parkam, tiks uzbūvēti 96 dzīvokļi. Realizējot visas trīs projekta kārtas, uzņēmums plāno investēt aptuveni 58 miljonus eiro.

«Mēs redzam, ka šī īpašā, bet vēl nesakoptā Rīgas vieta starp Andrejostu un Kluso centru jau tuvākajā nākotnē kļūs dzīvīga, pievilcīga un komfortabla – gan kā mājvieta daudzām ģimenēm, gan kā vieta mazajam biznesam,» saka Oskars Ozoliņš, «Merks» valdes priekšsēdētājs.

«Šajā projektā būs pieejami gan studio tipa dzīvokļi, gan dažāda izmēra 2 un 3 istabu dzīvokļi, gan 4 istabu dzīvokļi. Kā arī divstāvu dzīvokļi ar skatu uz parku,» stāsta Dace Tumšā, «Merks» dzīvojamo projektu pārdošanas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija Merks uzsākusi jauna dzīvojamā kvartāla celtniecību Rīgā. Projektā Merks Viesturdāzs plānots uzbūvēt trīs 5–7 stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar 350 dzīvokļiem, kā arī sakārtot infrastruktūru. Kopumā plānots investēt vairāk nekā 10 miljonus eiro.

Pirmo ēku, kurā atradīsies 95 dzīvokļi un kura būs vistuvāk parkam, plānots nodot ekspluatācijā 2020.gada pirmajā ceturksnī.

«Ņemot vērā mūsu pieredzi dzīvokļu būvniecībā – šobrīd jau vairāk nekā 1000 ģimenes dzīvo Merks celtajos mājokļos – mēs ar pārliecību varam teikt, ka šis būs uz nākotnes tehnoloģijām atvērts dzīvojamais projekts,» saka Oskars Ozoliņš, Merks valdes priekšsēdētājs.

Projektā Merks Viesturdārzs būs pieejami dzīvokļi no nepilnu 40 m2 studio tipa līdz pat divstāvīgiem četru istabu dzīvokļiem. Katram no dzīvokļiem būs balkons vai terase. Pazemes autostāvvietā paredzēta vieta elektroautomobīļu uzlādes punkta ierīkošanai. Teritorijas apsardze un piekļuve koplietošanas telpām tiks nodrošināta ar mūsdienīgiem drošības risinājumiem. Merks Viesturdāzam projektēta A klases energoefektivitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada 3.oktobrī uzsāktie paplašināšanas darbi t/c Alfa strauji tuvojas beigām un jau 5.septembrī tiks atklāta jaunā piebūve.

«Pēc divu gadu intensīvas būvniecības t/c Alfa ir gatava atgūt lielākā Latvijas tirdzniecības centra titulu. Tādēļ ar gandarījumu varu pavēstīt, ka jaunā Alfa durvis vērs jau šī gada 5. septembrī,» skaidro Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds. «Esam tiešām pateicīgi gan mūsu apmeklētājiem, gan nomniekiem un sadarbības partneriem par pacietību. Tomēr varu apgalvot – tas ir bijis tā vērts, jo tagad piedāvāsim ne tikai plašāko modes preču zīmolu klāstu vienuviet, bet spēsim nodrošināt mūsu apmeklētājiem arī plašu restorānu zonu, sporta zāli un arī unikālu bērnu izklaižu zonu.»

Jau ziņots, ka projekta kopējās investīcijas sasniedza 55 miljonus eiro un tā ietvaros tirdzniecības centrs paplašināts par 30 000 m2. Līdz ar to nomnieku skaits no pašreizējiem 170 tiks palielināts līdz 250. Šobrīd iznomātas 95% tirdzniecības platību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VUGD ārkārtas ugunsdrošības pārbaudē Alfā atklājis vairākus pārkāpumus

LETA, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) neplānotā pārbaudē tirdzniecības parkā «Alfa», kuras laikā pārbaudīti evakuācijas ceļi un automātiskā ugunsgrēku atklāšanas sistēma, atklājis vairākus pārkāpumus, kā arī nepilnības, pastāstīja dienesta pārstāve Agrita Vītola.

Viņa informēja, ka par tirdzniecības centrā atklātajiem pārkāpumiem un nepilnībām ir sagatavots VUGD lēmums un administratīvais akts.

Vienlaikus Vītola nekomentēja, vai uzņēmumam ir piemērots jebkāda veida sods.

Tirdzniecības parka «Alfa» sabiedrisko attiecību konsultante Ilze Žūka aģentūrai LETA apstiprināja, ka VUGD ir veicis ārpuskārtas ugunsdrošības pārbaudi tirdzniecības centrā. «Par pārbaudes rezultātiem plašāku informāciju varēsim sniegt tikai pēc tam, kad no VUGD būs saņemts pārbaudes akts,» viņa piebilda.

Vienlaikus Žūka minēja, ka pirmdien, 21.janvārī, tirdzniecības parkā «Alfa», veicot iekšējo sistēmu pārbaudes, fiksēta tehniska kļūda automātisko durvju atvēršanas sistēmā, taču minētais defekts novērsts. Otrdien, VUGD atkārtoti pārbaudot šo sistēmu, visas automātiskās durvis, tostarp arī iepriekš minētās, nekavējoties atvērās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Jaunā dizaina Lido Alfa restorānā ieguldīti 2 miljoni eiro

Monta Glumane, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu gadu būvniecības ekspluatācijā nodota 55 miljonus eiro vērtā tirdzniecības centra Alfa piebūve, kurā - 3. stāvā - izvietots arī ēdināšanas zīmola Lido jaunā dizaina restorāns.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons, jaunā restorāna izveidē ieguldīti 2 miljoni eiro.

Lido Alfa darbinieku apģērba dizainu izstrādājusi zīmola Nolo izveidotāja Viktorija Joniene.

Tirdzniecības centram Alfa uzbūvētas divas jaunas ēkas, kā arī pārbūvēta un labiekārtota tirdzniecības centram piegulošā teritorija.

Realizējot paplašināšanas ieceri, tirdzniecības centra kopējā platība, iekļaujot arī daudzstāvu un pazemes autostāvvietas, no 99 000 m² palielināta līdz 154 000 m², no tiem 71 000 m² atvēlot nomnieku vajadzībām. Līdz ar šo darbu noslēgumu t/p Alfa uzskatāma par Latvijā lielāko tirdzniecības centru, apmeklētājiem nodrošinot 210 dažādu nomnieku sniegtos pakalpojumus un autostāvvietu ietilpību 1750 spēkratiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Saistībā ar iedzīvotāju sūdzībām VUGD veic ārkārtas ugunsdrošības pārbaudi tirdzniecības parkā Alfa

LETA, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar iedzīvotāju sūdzībām Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests (VUGD) šodien veic ārkārtas ugunsdrošības pārbaudi tirdzniecības parkā Alfa, apstiprināja VUGD pārstāve Agrita Vītola.

Viņa norādīja, ka plašāku informācija par pārbaudes rezultātiem tiks sniegta pēc šodienas plkst.15. Vītola arī uzsvēra, ka dienests reaģē uz visām iedzīvotāju sūdzībām.

Nedēļas nogalē Latvijas medijos izskanēja informācija, ka piektdien tirdzniecības parkā bija notikusi evakuācija, taču tās laikā atklājies, ka vienas no glābšanas durvīm bijušas slēgtas. Kad tās tikušas atlauztas vaļā, cilvēki nonākuši būvlaukumā.

Avots: Ģirts Stabrovskis, facebook.com

Tev varētu interesēt arī:

FOTO: Tirdzniecības parks Alfa paplašinās

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Alfa kļūst par Latvijas lielāko tirdzniecības centru; darbi vēl nav galā

Monta Glumane, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrs Alfa pēc divu gadu būvniecības darbiem ver jaunās piebūves durvis apmeklētājiem. Līdz ar paplašināšanas darbu noslēgumu Alfa atkal kļūst par Latvijas lielāko tirdzniecības centru, palielinot iznomājamo tirdzniecības platību līdz 71 000 m².

Projekta kopējās investīcijas veido 55 miljonus eiro. Šobrīd norisinās darbs arī pie esošā tirdzniecības centa interjera renovācijas plāna.

T/c Alfa paplašināšanas darbi tika uzsākti 2017. gada septembrī. To ietvaros uzbūvētas divas jaunas ēkas – daudzstāvu autostāvvieta un trīsstāvu tirdzniecības ēka, kā arī labiekārtota teritorija, iestādot 177 kokus un veidojot Brīvības ielai piegulošo autostāvvietu kā parku. Paplašināšanas ietvaros nomnieku skaits no iepriekšējiem 170 palielināts līdz 210. Savukārt jaunās autostāvvietas ēka un teritorijas labiekārtošana šobrīd apmeklētājiem ļauj nodrošināt autostāvvietas 1750 automašīnām, kā arī velonovietnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projektā «Merks Viesturdārzs» plānots uzbūvēt vairākas daudzdzīvokļu ēkas ar teju 500 dzīvokļiem un telpām komercdarbībai. Pirmo ēku, kurā atradīsies 95 dzīvokļi un kura būs vistuvāk parkam, plānots nodot ekspluatācijā 2020.gada otrajā ceturksnī.

Projekta «Merks Viesturdārzs» būvniecība tika uzsākta 2018. gada 29. novembrī. Projekta īstenošanā tiks investēti aptuveni 58 miljoni eiro.

«Merks Viesturdāzam» projektēta A klases energoefektivitāte. Pazemes autostāvvietā paredzēta vieta elektroautomobiļu uzlādes punkta ierīkošanai.

«Projekts, ko izstrādājis arhitektu birojs «RUUME», ir vērsts uz to, lai jaunā kvartāla apbūve iekļautos Klusā centra pilsētvidē un Viesturdārza apkārtnē,» skaidro Oskars Ozoliņš, būvkompānijas «Merks» valdes priekšsēdētājs.

«Būvniekiem darba vēl ir gana daudz, jo projekts paredz izbūvēt trīs jaunas dzīvojamās ēkas ar komercplatībām, divas ēkas ir paredzētas nojaukšanai, to vietā uzbūvējot jaunas, savukārt, divas vēsturiskās ēkas Pētersalas ielas malā tiks pilnībā renovētas. Projekta realizācijā esam maksimāli saglabājuši arhitektu ieceres, kā, piemēram, jauno ēku betona fasādes apdarē. Mums kā būvniekiem šis objekts ir īpašs ar to, ka tas ir pirmais «Merks» dzīvojamo ēku komplekss, kura būvniecība tiek veikta, izmantojot būves informācijas modelēšanas sistēmu jeb BIM».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar īpašu ceremoniju Linstow Center Management (LCM) un Multi Corporation otrdien, 3.okobrī oficiāli uzsāka 55 miljonus eiro vērtos tirdzniecības parka Alfa paplašināšanas darbus.

Jau vēstīts, ka tirdzniecības centru iecerēts paplašināt par 30 000m2. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 55 miljonus eiro un to plānots pabeigt 2019. gada augustā.

Fotogrāfijas no paplašināšanās uzsākšanas ceremonijas skatiet galerijā!

40 miljonu eiro aizdevumu būvniecībai izsniedza projekta finanšu partneris Swedbank Latvija. Pēc paplašināšanās nomnieku skaits no pašreizējiem 170 tiks palielināts līdz 250.

Paplašināšanās projekts paredz jaunu trīsstāvīgu piebūvi ar īpašu, gandrīz 6 500m2 plašu restorānu zonu augšstāvā, kur apmeklētāji varēs ieturēt maltīti tādos restorānos kā LIDO, Vairāk Saules, BabyBack Ribs & BBQ un Galleria d’Arte. Tāpat restorānu zonā no jauna tiks atvērti restorāni Gan Bei City, Čili Pica un Double Coffee.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Merks vadītājs Ozoliņš pamet uzņēmumu, lai pievērstos izaicinājumiem citās jomās

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar paziņojumu par aiziešanu no būvuzņēmuma "Merks" valdes priekšsēdētāja amata sociālajos tīklos klajā nācis ilggadējais uzņēmuma vadītājs Oskars Ozoliņš.

“Vēlos Jums darīt zināmu, ka esmu nolēmis beigt darbu būvuzņēmumā Merks un pievērsties izaicinājumiem citās jomās. 31.marts būs mana pēdējā darba diena šajā lieliskajā uzņēmumā,” sociālajā tīklā "Facebook" informē O.Ozoliņš.

“Esmu Merkā un būvniecības biznesā nostrādājis 17 gadus, no kuriem 7 gadus kā šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Atkarībā no vērtēšanas metodoloģijas, Merks pēdējo septiņu gadu laikā ir kļuvis par lielāko (vai otru lielāko) būvkompāniju Latvijā. Kopš vadu Merku, mūsu apgrozījums ir pārsniedzis pusmiljardu eiro. Pēdējos septiņos gados esam uzbūvējuši tādus valstij nozīmīgus objektus kā Liepājas un Ventspils koncertzāle un iepirkšanās centru Akropole, kā arī mazākus objektus, piemēram, Exupery starptautiskā skola un RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte. Tāpat esam paši attīstījuši un uzcēluši aptuveni 600 dzīvokļu. Katru gadu, kopš esmu valdes priekšsēdētājs, esam saņēmuši balvu gada labāko būvju konkursā,” lepojas O.Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujā ekonomikas izaugsme šogad ir nodrošinājusi stabilu, izaugsmei atbilstošu ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Nodokļu ieņēmumi janvārī-septembrī pieauga par 516,0 miljoniem eiro jeb 8,7%, informē Finanšu ministrijā (FM).

Ņemot vērā maksājumu ieplūšanu no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tai skaitā par iepriekšējā plānošanas perioda sekmīgu noslēgumu, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bija par 367,2 miljoniem eiro jeb 65,5% lielāki. Kopumā kopbudžeta ieņēmumi šajā periodā pieauguši par 14,4%, sasniedzot 8 183,5 miljonus eiro.

Analizējot budžeta izpildi pēc naudas plūsmas, redzams, ka šā gada janvārī-septembrī izteiktais ieņēmumu pieaugums par 14,4% un izdevumu palielinājums par 10,3% ir nodrošinājis kopbudžetā 691,3 miljonu eiro pārpalikumu, par 330,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn deviņu mēnešu periodā. Septembrī, izdevumiem pārsniedzot ieņēmumus, kopbudžetā veidojās 32,6 miljonu eiro deficīts un turpmākajos mēnešos deficīts turpinās palielināties. To ietekmēs arī straujāka ES fondu projektu investīciju plūsma gada nogalē. Izteikti aktīva ES fondu projektu īstenošana šogad vērojama pašvaldībās, kur ar ES fondu projektiem saistītie izdevumi būtiski pārsniedz prognozētos apmērus. Jāatzīmē, ka atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, aprēķinot vispārējās valdības budžeta bilanci, tiek neitralizēta ES fondu investīciju ietekme, saglabājot tikai valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējumu ES fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānijas «Arčers» un ceļu būves kompānijas «Binders» līdzīpašnieks Armands Garkāns otrdien bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), novēroja aģentūra LETA.

Viņš šovakar pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza.

Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA «Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī «LNK Group» valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja «LNK Group», saistībā ar citu, ne karteļa lietu.

Garkāns ir patiesais labuma guvējs būvkompānijā «Arčers» un ceļu būves kompānijā «Binders».

«Arčers» reģistrēta 1992.gadā. «Arčers» ir daļa no daudznozaru holdinga, un tā 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA «Nule 17», kuras 100% īpašnieks ir AS «UGN». «Arčers» patiesais labuma guvējs ir Garkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Komercīpašumu tirgus atdzīvojas

<i>Colliers International</i> analītiķe Agija Vērdiņa, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m2 platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m2 biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m2, bet Viļņā 162 tūkst. m2. Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru