Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Metu konkursā par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību uzvarējis mets ar devīzi "ABČ", ko izstrādāja SIA "RUUME arhitekti" kopā ar apakšuzņēmumiem SIA "Topia" un SIA "AMECO".

Komandā strādāja arī Oskars Vāvere, Aivars Bērziņš un Vineta Alekna. Konkursa uzvarētājam tiks piešķirta 8 000 eiro godalga.

Konkursa žūrija metu ar devīzi “ABČ” novērtēja visaugstāk kā rūpīgi pārdomātu priekšlikumu ar skaidru koncepciju un pārliecinošu ainavisko loģiku. Katrai dambja krastmalai autoriem izdevies piešķirt atšķirīgu atmosfēru un tās organiski savienot vienotā parka ainavā. Piedāvātas daudzveidīgas iespējas atpūtai pie un uz ūdens. Radīta gaiša un iedvesmojoša vide Jāņa Čakstes piemiņas un vērtību iedzīvināšanai.

Metu konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Rīgas pilsētas arhitekta dienesta pilsētas galvenā ainavu arhitekte Arnita Verza pauž gandarījumu par konkursa rezultātu: “Ir patiess gandarījums redzēt metu ar tik rūpīgu un profesionālu redzējumu par AB dambja attīstību. Šī vieta ir viena no Rīgas publiskās ārtelpas pērlēm ar milzīgu potenciālu un meta autoriem izdevies veiksmīgi sasniegt konkursa izvirzīto mērķi, risinot un līdzsvarojot gan šīs teritorijas vērtības un nozīmīgumu, gan Jāņa Čakstes vērtību māksliniecisku ienešanu ārtelpā, veidojot mūsdienīgu un daudzveidīgu publiskās ārtelpas pieteikumu.”

Aprīlis, visticamāk, paliks atmiņā kā paradoksu pilns mēnesis, kurā pirmā ceturkšņa atskaišu sezona un mākslīgā intelekta “supercikls” šķietami aizēnoja negatīvi mainīgo ģeopolitisko fonu, volatīlās energoresursu cenas un inflācijas prognozes.

Globālajos akciju tirgos valdīja pozitīvs noskaņojums, kas visa mēneša garumā šķietami ignorēja būtiskus tirgus riska signālus. S&P 500 indekss aprīlī pieauga par vairāk nekā 10%, pārvarot 7 tūkst. punktu robežu. Tomēr mēneša spilgtākais notikums bija vērojams “Nasdaq Composite” indeksā, kas mēneša beigās pietuvojās 25 tūkst. punktu atzīmei, pieaugot par vairāk nekā 15% un uzrādot spēcīgāko sniegumu kopš 2020. gada aprīļa.

Pieaugums joprojām bija koncentrēts galvenokārt tehnoloģiju sektorā. Eiropā noskaņojums saglabājās piesardzīgi optimistisks. STOXX 600 indekss pieauga par 5%, sasniedzot labāko sniegumu kopš 2025. gada janvāra. Starp lielākajiem pieauguma veicinātājiem bija STOXX 600 tehnoloģiju (+13,9%) un banku (+10,1%) indeksi, kuru sniegumu lielā mērā veicināja pirmā ceturkšņa atskaišu rezultāti. Tiek prognozēts, ka STOXX 600 indeksā iekļauto uzņēmumu pirmā ceturkšņa peļņa vidēji pieaugs par 6,9%.

Digitālā mārketinga un e-komercijas reklāmas aģentūra 94n Digital, kuras galvenais birojs atrodas Rīgā un filiāle Londonā, ierakstījusi Latvijas vārdu pasaules digitālās reklāmas kartē. Uzņēmums kļuvis par pirmo Latvijas PPC aģentūru, kas ieguvusi septiņas starptautiskas finālistu nominācijas četros nozares prestižākajos pasaules un Eiropas apbalvojumos e-komercijas jomā.

Apbalvojumu sarakstā ir Global Search Awards, Global Digital Excellence Awards, European Paid Media Awards un UK Search Awards, kas atzīst 94n Digital inovatīvo pieeju datu vadītai reklāmai un mākslīgā intelekta izmantošanu, izmantojot pašu izstrādāto platformu AdPeak.ai.

94n pārstāv jauno Eiropas aģentūru paaudzi, kas apvieno reģionālo inovāciju ar starptautisku pieredzi. Darbojoties gan Latvijā, gan Apvienotajā Karalistē, uzņēmums spēj apkalpot klientus visā Eiropā un Ziemeļamerikā, saglabājot augstu kvalitāti un konkurētspējīgu pieeju.

Nominācijas

Global Digital Excellence Awards

• Gada labākā PPC kampaņa B2C segmentā

• Gada labākā apmaksātās reklāmas (Paid Media) kampaņa

94n Digital, vadošā Eiropas digitālā mārketinga aģentūra, ar pārliecinošu izrāvienu iesoļo 2026. gadā, aizvadot gadu, kas iezīmēts ar nozīmīgiem sasniegumiem, izaugsmi un inovācijām.

Iegūstot trīs pirmās vietas prestižos starptautiskos digitālā mārketinga apbalvojumos – tostarp Global Digital Excellence Awards, Global Search Awards un UK Search Awards – aģentūra ir nostiprinājusi savu pozīciju starp inovatīvākajām aģentūrām Eiropā.

Šīs balvas izceļ revolucionāro maksas mediju darbu, kas īstenots Apvienotās Karalistes mazumtirgotājam Plumb2U, balstoties uz 94n pašu izstrādāto veiktspējas platformu AdPeak, kas izveidota sadarbībā ar tehnoloģiju speciālistiem iekš ExaDev.

“2025. gads mums ir bijis nozīmīgs pavērsiens,” sacīja Aleksandrs Tkačovs, 94n Digital dibinātājs un izpilddirektors. “Mēs vienmēr esam ticējuši, ka lielisks veiktspējas mārketings balstās datos, komerciālā loģikā un sadarbībā. Šie panākumi to apstiprina, un vēl svarīgāk – tie apliecina ietekmi, ko sniedzam saviem klientiem.”

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot mākslīgā intelekta (MI) ietekmi uz tehnoloģiju kompānijām un neskaidro situāciju ar ASV muitas tarifiem.

Galvenie ASV biržu indeksi, kas pirmdien bija kritušies vairāk par 1%, otrdien pieauga par apmēram 1%.

"Šodien tehnoloģiju uzņēmumi tiešām paņem atelpu no MI negatīvās ietekmes naratīva," sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass. Viņš arī norādīja uz pusvadītāju kompānijas AMD nodrošinātu ievērojamu darījumu ar "Meta".

"Gan šie notikumi, gan ziņu virsraksti tehnoloģiju jomā palīdz kompensēt daļu no vakardienas kritumiem," sacīja Kurkafass.

AMD akcijas cena pieauga par 8,8%, bet "Meta" akcijas cena kāpa par 0,3%.

Eiropā Parīzes biržas indekss pieauga, bet Londonas un Frankfurtes indeksiem bija niecīgs kritums.

Āzijas akciju tirgos akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Grieķija no 2027. gada 1. janvāra aizliegs piekļuvi sociālajiem medijiem bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem, trešdien paziņoja premjerministrs Kirjaks Micotakis.

"Mēs esam nolēmuši īstenot sarežģītus, bet nepieciešamus pasākumus - aizliegt piekļuvi sociālajiem medijiem bērniem, kas ir jaunāki par 15 gadiem," premjers pavēstīja platformā "TikTok".

"Grieķija ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas īstenos šādus pasākumus," pauda Micotakis, piebilstot, ka viņš vērsīs spiedienu uz Eiropas Savienību (ES), cenšoties panākt, lai ES sekotu Grieķijas piemēram.

Premjers norādīja, ka pauž šo vēsti sociālos medijos, lai varētu tieši uzrunāt pusaudžus un bērnus.

"Es zinu, ka daži no jums dusmosies. Mūsu mērķis nav atturēt jūs no tehnoloģijām, bet gan apkarot atkarību no noteiktām lietotnēm, kas kaitē jūsu nevainībai un brīvībai," skaidroja Micotakis.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot ASV un Ķīnas prezidentu tikšanos Dienvidkorejā, uzņēmumu peļņas rādītājus un neskaidrību par tālākām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanām.

ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins vienojās par atslābumu abu valstu tirdzniecības karā, kas ir satricinājis globālos tirgus. ASV solīja samazināt Ķīnai noteiktos muitas tarifus, savukārt Ķīna atļaus retzemju elementu eksportu. Abas puses tomēr vēl nav noslēgušas rakstisku vienošanos.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās, un vislielākais bija indeksa "Nasdaq Composite" kritums - par 1,6%.

Āzijas finanšu tirgos akciju cenas pārsvarā saruka.

Eiropā Frankfurtes un Londonas biržu indeksi no rīta svārstījās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar niecīgām izmaiņām. Parīzes biržas indekss kritās.

"Meta" akcijas cena saruka par aptuveni 11,3% pēc ziņojuma par tā peļņas kritumu.

Ap mākslīgo intelektu (MI) šobrīd ir sacelts liels troksnis, gandrīz tāds pats kā ap internetu deviņdesmito gadu beigās. Saskaņā ar Eurostat datiem 2025. gadā 20% ES uzņēmumu ar vairāk nekā desmit darbiniekiem izmanto mākslīgo intelektu - tas ir par 6,5 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā un trīs reizes vairāk nekā 2021. gadā. ES mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 20 miljardu eiro gada investīciju apjomu (publiskais un privātais finansējums) MI tehnoloģijās, tostarp aptuveni viens miljards eiro gadā plānots kā publiskais atbalsts.

Tirgus aug, tehnoloģiju milži no “Lieliskā septiņnieka” (un ne tikai) tērē simtiem miljardus datu centriem, mikroshēmām, serveriem un enerģijai, kā arī infrastruktūras attīstīšanai ap šiem projektiem, savukārt jaunuzņēmumi vairojas kā sēnes pēc lietus. Šodien tikai pilnīgs sliņķis nemēģina kaut ko radīt ar MI palīdzību vai vismaz tajā investēt.

Taču svarīgākais jautājums, kas jāapsver ar vēsu prātu: vai mēs vērojam jaunas globālās ekonomikas infrastruktūras rašanos, kas ir “uz palikšanu”, vai arī redzam kārtējo burbuli?

Uz jautājumiem par burbuli, par to, kā investēt MI uzņēmumos, vai to vispār ir vērts darīt un kādā apjomā, atbildēja trīs eksperti: Oļegs Andrejevs, CFA, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts, un Andris Pavlovs, tehnikas nomas uzņēmuma Storent līdzdibinātājs.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences, bet naftas cenas pieauga, Irānas miera sarunu perspektīvai paliekot strupceļā pirms nedēļas, kurā gaidāmi centrālo banku lēmumi un kompāniju peļņas rādītāju publicēāana.

Irānas ārlietu ministra Abasa Aragči vizīte Islamabadā bija vairojusi cerības uz jaunām sarunām ar ASV, tomēr ASV prezidents Donalds Tramps atcēla savu sūtņu braucienu uz Pakistānu nedēļas nogalē.

Naftas cenas pieauga apstākļos, kad Hormuza šaurums vēl arvien lielākoties ir slēgts satiksmei.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās. Saruka arī vairāki no svarīgākajiem Eiropas un Āzijas biržu indeksiem.

Energoresursu cenām saglabājoties augstā līmenī, ir gaidāms, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien atstās procentlikmes nemainīgas, bet pēc tam līdzīgus lēmumus pieņems Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka.

Globālie akciju tirgi oktobrī saglabāja optimistisko dinamiku, atzīmējot jau sesto rallija mēnesi pēc kārtas. Tirgus noskaņojumu stiprināja pārliecinošs 3. ceturkšņa ASV uzņēmumu atskaišu sezonas sākums, jauna ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās un FRS otrais šī gada procentu likmes samazinājums, kura rezultātā likmju mērķa diapazons tika samazināts līdz 3,75-4,00%.

Tomēr Džeroms Pauels brīdināja, ka turpmāka monetārās politikas mīkstināšana nav akmenī kalta. Lai gan tirgos eiforija turpinājās, peļņa joprojām bija koncentrēta tikai pāris sektoros un augstas tirgus kapitalizācijas tehnoloģijas uzņēmumos, kur “Magnificent 7” (Mag7) uzņēmumi tagad veido rekordaugstu 37% no S&P 500 kopējās tirgus kapitalizācijas.

STOXX 600 mēneša laikā pieauga aptuveni par 2,5%, ko veicināja stabils Eiropas 3. ceturkšņa peļņas sezonas sākums, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu saglabāt nemainīgas procentu likmes. Labu sniegumu uzrādīja tehnoloģiju, luksusa preču (LVMH vadībā), enerģētikas, veselības aprūpes un pārtikas un dzērienu nozares, savukārt derīgo izrakteņu ieguves un apdrošināšanas nozares uzrādīja vājākus rezultātus. Mēneša beigās Eiropas auto rūpniecības nozare piedzīvoja kāpumu pēc ziņām, ka “Nexperia” atsāks pusvadītāju piegādes no Ķīnas. Bitcoina cena pieauga līdz BTC/USD 125’000, tomēr mēneša laikā zaudēja 4,3%. Vērts atzīmēt, ka Bitcoina biržā tirgoti fondi palielināja savus Bitcoina krājumus par 3,5 mljrd. ASV dolāru, palielinot institucionālo turētāju daļu līdz 12% no kopējiem kriptovalūtas krājumiem.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, investoriem gaidot mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņas rādītāju publiskošanu, bet Eiropas biržās akciju cenas samazinājās.

Gaidāmie "Nvidia" peļņas rādītāji var dot jaunas norādes par to, vai ar mākslīgo intelektu (MI) saistīto tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpums bijis pamatots.

Nafta cenas kritās, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība noslīdēja zem 90 000 ASV dolāriem, toties ASV dolāra vērtība pieauga.

Investori šomēnes nervozēja, pastiprinoties pieņēmumam, ka tehnoloģiju uzņēmumu vadītais akciju cenu kāpums šogad var būt bijis pārmērīgs.

Tehnoloģiju uzņēmumu lielā septiņnieka, tostarp "Amazon", "Meta", "Alphabet" un "Apple", akciju cenu palielināšanās noveda pie jauniem rekordiem Volstrītā, tomēr parstāv bažas, ka noskaņojuma maiņa var smagi ietekmēt tirgus.

ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs "Nvidia" oktobrī kļuva par pirmo uzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniegusi piecus triljonus dolāru. Šī uzņēmuma trešā ceturkšņa peļņas rādītāju publiskošana ir gaidāma pēc trešdienas tirdzniecības sesijas beigām.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot atšķirīgus nodarbinātības datus un gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas lēmumu par procentlikmēm.

"Facebook" māteskompānijas "Meta" un tehnoloģiju milža "Salesforce" akciju cenu kāpums Volstrītā veicināja indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos. Nedaudz pieauga arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās.

Eiropā Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi palielinājās.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā tika reģistrēts negaidīts kritums. Pagājušajā nedēļā ASV saņemts 191 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu, kas ir par 27 000 mazāk nekā iepriekšējā nedēļā, kad atbilstoši pārskatītajiem datiem tādu bijis 218 000.

ASV privātajā sektorā novembrī negaidīti tika likvidēti 32 000 darbavietu, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija. Šis kritums pārsteidza analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā novembrī tiks radīti 10 000 darbavietu.

Globālie akciju tirgi novembrī piedzīvoja ievērojamu svārstīgumu, izraisot nevienmērīgus rezultātus galvenajos pasaules indeksos. Pat neskatoties uz to, ka 3. ceturkšņa uzņēmumu atskaišu sezona noslēdzās ārkārtīgi labi, “S&P 500”indekss mēnesī pieauga tikai par 0,1%, kamēr “Nasdaq Composite” pārtrauca savu septiņu mēnešu uzvaru sēriju un samazinājās par 1,5%.

Investori kļuva piesardzīgāki attiecībā uz augstajām tehnoloģiju uzņēmumu valuācijām un ambiciozajiem mākslīgā intelekta (MI) kapitālieguldījumiem, vienlaikus fiksējot peļņu un pārejot uz mazāk volatīliem sektoriem. “Nvidia” izcilie 3. ceturkšņa rezultāti īslaicīgi uzlaboja investoru noskaņojumu, bet entuziasms drīz vien pierima , vietu atkal dodot nervozitātei. Tajā pašā laikā ASV procentu likmju samazināšanas gaidas pastiprinājās, nākotnes līgumiem uzrādot ~85% varbūtību, ka decembrī ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) samazinās procentu likmes par 25 bāzes punktiem.Eiropā “STOXX 600” indekss pakāpās par 0,8%, turpinot vairāku mēnešu ilgstošo pieauguma tendenci. Stabilu sniegumu uzrādīja finanšu sektors – “STOXX 600 Europe 600 Banks” indekss mēneša laikā pieauga par vairāk nekā 4%, jaunajam Lielbritānijas budžetam neparedzot jaunas nodevas aizdevējiem. Mazāk volatīli sektori kopumā uzrādīja labākus rezultātus, savukārt tehnoloģiju un aizsardzības sektoru akcijas atpalika globālās tehnoloģiju akciju izpārdošanas un Ukrainas miera sarunu atsākšanas dēļ. Tajā pašā laikā kriptovalūtas piedzīvoja strauju kritumu, BTC/USD kursam mēneša beigās noslīdot līdz aptuveni 90 tūkst. , likvidējot visu gada laikā uzkrāto pieaugumu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, investoriem apsveicot inflācijas samazināšanos ASV, kamēr tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas palielinājās un centrālās bankas izvairījās no pārsteigumiem monetārajā politikā.

ASV gada inflācija novembrī negaidīti samazinājās līdz 2,7% salīdzinājumā ar 3% septembrī. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija pieaugs līdz 3,1%.

"Lai gan tas ir tikai viens inflācijas rādītājs, kuram Federālā rezervju sistēma (FRS) nedod priekšroku, mazākas bažas par inflāciju var pavērt durvis FRS virzībai uz priekšu" procentlikmju ziņā, sacīja "eToro" analītiķis Brets Kenvels.

Trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, un visstraujākais pieaugums bija indeksam "Nasdaq Composite" - par 1,4%.

Lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas kāpa, reaģējot uz mikroshēmu ražotāja "Micron Technology" panākumiem. "Micron Technology" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 10% pēc ziņām, ka tā ceturkšņa peļņa gandrīz trīskāršojusies līdz 5,2 miljardiem ASV dolāru, uzņēmumam gūstot labumu no mākslīgā intelekta (MI) buma.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, bet naftas cenas pieauga, ASV prezidentam Donaldam Trampam atkal apsverot triecienu Irānai un šādi pastiprinot ģeopolitisko saspīlējumu.

"Tuvo Austrumu saspīlētajam stāvoklim draudot uzliesmot no jauna, naftas cenas ir krasi kāpušas, paceļot enerģētikas milžu akciju cenas," sacīja "Wealth Club" vecākā investīciju stratēģe Suzanna Strītere.

Tirgi izvērtēja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdienas lēmumu nemainīt procentlikmes un tehnoloģiju nozares uzņēmumu peļņu.

Tramps brīdināja, ka Irānai vajag sarunu ceļā panākt vienošanos par savu kodolprogrammu, kuras mērķis Rietumu ieskatā ir atombumbas radīšana.

"Nākamais uzbrukums būs daudz ļaunāks! Nelieciet tam notiikt atkal," piebilda Tramps, atgādinot par ASV triecieniem Irānas kodolobjektiem jūnijā.

"Meta" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 10%, bet "Microsoft" akcijas cena saruka par aptuveni 10%.

Lielie tehnoloģiju uzņēmumi turpina piedzīvot masveida atlaišanu vilni, jaunākais piemērs ir “Amazon” paziņojums par 16 000 darbavietu samazināšanu. Pagājušajā gadā darbinieku skaitu samazināja arī citi tehnoloģiju milži, tostarp “Microsoft”, “Meta” un “Verizon”.

Lai gan šie notikumi risinās tālu prom no Latvijas, tie var satraukt arī pašmāju IT nozares darbiniekus, tāpēc uzņēmumiem ir būtiski būt atklātiem savā komunikācijā pret darbiniekiem, mazināt nenoteiktības sajūtu, sekot līdzi darbinieku labbūtībai un iesaistei, kā arī īstenot dažādas tradīcijas. Ikgadēji notikumi palīdz atgādināt, ka uzņēmums turpina darboties, pielāgojoties notikumiem pasaulē.

Informācija par situāciju uzņēmumā palīdz mazināt bažas

Ziņas par masveidīgām atlaišanām pasaulē var ietekmēt arī darbiniekus pašmāju uzņēmumos. Cilvēki ir dažādi – kamēr vieni domā “tas notiek tālu prom no manis”, citi var satraukties, ka šīs tendences sasniegs arī Latviju. Lai izvairītos no bažām un stresa, darba devējam ir jāinformē darbiniekus par iekšējo situāciju. To var darīt, piemēram, organizējot regulārus forumus un kopīgi pārrunājot, kā uzņēmums virzās pretī mērķiem, kādi ir nākotnes plāni u.tml. Ārējās nenoteiktības apstākļos tas ir īpaši svarīgi. Tas palīdz izvairīties no spriedzes un neuzticēšanās. Ja darba devējs ir atklāts, tas ne tikai veicina uzticēšanos un lojalitāti, tas arī vairo stabilitāti. Īstenojot pārdomātu iekšējo komunikāciju, uzņēmums var samazināt darbinieku mainību arī ārējās nenoteiktības apstākļos.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties kritās, atkal sarūkot tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām, kamēr tirgi gaidīja svarīga ASV inflācijas rādītāja publiskošanu piektdien.

"Apple", "Amazon" un "Meta" bija starp lielajām tehnoloģiju kompānijām, kuru akcijas zaudēja vairāk nekā 2% no vērtības. Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2%.

Investori gaidīja ASV patēriņa cenu inflācijas (CPI) datu publiskošanu par janvāri, kas varētu sniegt norādes par potenciālām procentlikmju pazemināšanām.

Eiropā Parīzes biržas indekss noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu, tās gaitā sasniedzot jaunu rekordu. Londonas biržas indekss pakāpās līdz jaunam rekordam, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu. Frankfurtes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

Vācijas rūpniecības milža "Siemens" akcijas cena pieauga par 5,8%, uzņēmumam paaugstinot prognozi šim gadam pēc labiem pirmā ceturkšņa rezultātiem, kurus veicināja izdevumi mākslīgā intelekta jomā.

Žurnāla "Forbes" veidotajā pasaules bagātāko cilvēku sarakstā pirmo vietu otro gadu pēc kārtas ieņem uzņēmējs Īlons Masks, kura turība sasniegusi 839 miljardus ASV dolāru.

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par pustriljonu dolāru, pateicoties uzņēmumu "Tesla" un "SpaceX" akciju cenu pieaugumam.

Otrajā vietā "Forbes" veidotajā sarakstā ierindojas "Google" dibinātājs Lerijs Peidžs, kura bagātība veido 257 miljardus dolāru, bet trešajā vietā ar 237 miljardiem dolāru atrodas otrs "Google" dibinātājs Sergejs Brins.

Savukārt ceturtajā un piektajā pozīcijā ierindojušies attiecīgi ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss (224 miljardi dolāru) un ASV sociālo mediju uzņēmuma "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs (222 miljardi dolāru).

"Forbes" norāda, ka ASV prezidenta Donalda Trampa bagātība pieaugusi par 27% līdz 6,5 miljardiem dolāru.