Ražošana

Metālapstrādes un mašīnbūves TOP 100: Pārmaiņu vēji maina nozari, strauji aug mazie

Māris Ķirsons
, 27.08.2015

Jaunākais izdevums

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību pērn ietekmējušas tirgus pieprasījuma izmaiņas, konkurence un arī ģeopolitika

Tā situāciju 2014. gadā vērtē nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un SIA Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Nedaudz pārsteidz, ka nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2014. gadā tomēr ir mazāks, nekā tas bijis 2013. gadā. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares lielākajiem un arī vidējiem uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados. Tas saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem.

To, ka metālapstrādes un mašīnbūves nozare bez Liepājas metalurga ir pilnīgi kaut kas cits, nekā ar to, apliecina arī 2014. gads. Tieši tāpēc pērn ir iespaidīgais kritums metālu ražošanā, kas komplektā ar problēmām citos nozares sektoros neļauj nozarei uzrādīt spožus rezultātus.

Nozares lielāko uzņēmumu virsotnē pirmo reizi nokļuvis Severstal Distribution, kurš līdzās metāla izstrādājumu ražošanai nodarbojas arī ar metāla tirdzniecību (ražotāju topā netiek ieskaitīta metāla tirdzniecības sadaļa). Lai arī ar Severstal Distribution valdes priekšsēdētāju Andreju Aleksejevu sazināties DB neizdevās, tomēr no iepriekš publiski pieejamās informācijas zināms, ka ražošanas apjoms pērn sasniedza 133 tūkst. t, kas ir aptuveni par 8% vairāk nekā 2013. gadā, kad tas saražoja ap 123 tūkst. t. Ražošanas apjomu pieaugums ir bijis saistīts ar metāla cauruļu un citu izstrādājumu piegāžu kāpumu uz Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīm, kā arī jaunās ražošanas līnijas iedarbināšanu. Tieši jaunā 3,5 milj. ASV dolāru vērtā līnija uzņēmumam ļāvusi piesaistīt jaunus klientus un palielināt savu izstrādājumu eksportu uz Somiju, Vāciju, Poliju, Čehiju, Slovākiju.

Plašāk lasiet rakstā Pārmaiņu vēji maina nozari, strauji aug mazie ceturtdienas, 27. augusta, laikrakstā Dienas Bizness (11.-12.lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Metālapstrādes uzņēmumos ieguldīti 3,2 miljoni eiro

Anda Asere, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atsperas ar riska kapitālu

Anda Asere, 21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitālu iespējams piesaistīt ne vien nozarēm ar izteikti lielu izaugsmes potenciālu, bet arī mērenākas attīstības projektiem metālapstrādē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Metālapstrādes uzņēmumu Amateks un SFM Latvia piemērs rāda, ka piesaistīt finansējumu jauna attīstības posma sākšanai, kurš mērāms uzņēmuma gada apgrozījuma līmenī, no bankām nav izdevies, tāpēc izvēlēts riska kapitāls.

Tiesa, 42% no aktīvajiem riska kapitāla fondu ieguldījumiem veido investīcijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos jeb start-up, liecina Latvijas riska kapitāla asociācijas veiktā analīze. Tām seko ražošana, pakalpojumu nozare, elektronika, medicīna un farmācija, tāpat ieguldījumi veikti arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas un ar enerģētiku saistītos uzņēmumos.

Investē trijatā

Metālapstrādes uzņēmums SFM Latvia vēl strādā nomātās telpās, taču šobrīd tuvojas noslēgumam jaunās ražotnes būvniecība. Šī projekta finansēšanā piedalās Expansion Capital (55%), Citadele banka (30%), kā arī tiek izmantoti uzņēmuma pašu līdzekļi. Kopējās investīcijas jaunajā ražotnē ir trīs miljoni eiro. Iekārtu iegādei izdevies piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu programmā Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Iekārtās ieguldīts aptuveni miljons eiro, no kā 45% būs iespējams atgūt. «Tādam samērā jaunam uzņēmumam bez pārlieku lieliem aktīviem bija gandrīz neiespējami iegūt nepieciešamo finansējumu no bankām. Dilemma – vai nu gaidīt vēl pāris gadu, kad uzaudzēsim muskuļus, vai piesaistīt investīciju fondu,» stāsta Nauris Jansons, SIA SFM Latvia direktors. Uzņēmuma galvenais darbības lauks ir metālapstrāde, kompānija ražo iekārtas un detaļas saviem klientiem pēc pasūtījuma. Pārsvarā tiek izgatavotas iekārtas karjeru izstrādei. Tāpat SFM Latvia ražo dzesētājus elektrības ģeneratoriem, autoevakuatoru platformas un instalācijas, dažādas transportieru konveijeru sistēmas, augstspiediena un zemspiediena cisternas, kā arī industriālos mikserus. Produkti un nozares, kam tie tiek izgatavoti, ir dažādas, tādā veidā SFM Latvia mēģina diversificēt iespējamos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglo metālu izstrādājumu izgatavotāji darbību koncentrē uz privātpersonu nišu

Dekoratīvajā metālapstrādē pieprasītas ir balkona trepju margas, sētas stabi, žogi, kamīna piederumi, grili un dažādi individuāli risinājumi, DB atzīst aptaujātie uzņēmēji.

Metālapstrādes uzņēmums SIA Metāla studija ir dibināts 2006. gadā, kad tā īpašnieks Pauls Niedre, strādājot kādā kompānijā kā tirdzniecības pārstāvis, ievēroja, ka daudzām privātmājām nav vārtu. Viņš nolēma tos sākt ražot. Darbošanās ar metāliem viņam ir tuva no bērnības, kad pats remontējis mopēdus, bet pieaugot – motociklus. «Sāku ražot vārtus, un drīz pēc tam cilvēkiem radās ļoti daudz nepieciešamību – kāpnes, margas, sētas stabi. Dažos mēnešos pakalpojumu grozs ievērojami palielinājās, un uzņēmums pirmajā pusgadā strauji attīstījās,» viņš stāsta. Sākumā P. Niedre visus darbus veica pats, bet, pieaugot pasūtījumu apjomiem, nolēma pieņemt darbā papildspēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Liepāja gudrāka par Vašingtonu

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir tapis zināms, ar ko Liepāja ir gudrāka par Vašingtonu. Vašingtonā, kur fokuss ir uz Balto namu, tā saimnieks ir nācis klajā ar atziņas pērli – «bez tērauda nav valsts».

Nudien neapskaužu Donalda Trampa padomnieku komandu, kuras IQ, aizejot vadošiem savu jomu ekspertiem, gan krītas ar katru nedēļu. Protams, ikvienā par pilnu ņemamā valstī mūsdienās ir arī šāda vai tāda metālapstrāde, tomēr paskaidrot, kāpēc tieši tērauda industrija ir valstiskuma būt vai nebūt, ir murgains pasākums. Aizsardzības industrija nav arguments, jo tā kopējā ekonomikā mūsdienīgā valstī no metalurģijas patērē vien tik, cik melns aiz naga.

Arī sakarīgi dažādotā reģionā un pilsētā tas nav izšķirīgais rādītājs, par ko mums zinās stāstīt liepājnieki, kuru identitātē, jādomā, vējš ieņem ievērojamāku un vienojošāku vietu par metalurģiju. Par vienojošo tad arī ir runa, un ne velti par ASV globālās līderības visspēcīgāko šķautni tiek saukta ideja – ideja ir Amerikas pamatā jeb slavenais Amerikas sapnis, kurā vienoties tur ļauts katram. Vai vismaz bija vēl pirms gada, kad Baltā nama saimnieks sāka savu tautu dalīt sapņa cienīgajos un necienīgajos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecību pērn vilka kokrūpnieki, elektronika

Māris Ķirsons, 16.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecību pērn uz augšu vilka elektronisko iekārtu ražošana un kokrūpniecība, savukārt mīnusi bija ķīmijas un metālapstrādes jomās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas apskats pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Kopumā pērn apstrādes rūpniecība realizēja produkciju par 5,92 miljardiem eiro, kas ir par 4% mazāk, nekā tika iespēts 2013. gadā (6,14 miljardi eiro). Kopumā lielāko apstrādes rūpniecības nozaru trio – kokapstrāde, pārtikas pārstrāde un metālapstrāde – rāda atšķirīgu situāciju. Pirmā rāda pieaugumu par 10%, otrā ir strādājusi tādā paša apmērā kā 2013. gadā, bet metālapstrāde un mašīnbūvē – kritums par 16%. Visstraujāko pieaugumu – 22% apmērā – salīdzinājumā ar aizpērno gadu rāda datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, savukārt kritumu negaidīti rāda ķīmijas ražošana – par 43% (tik milzīgam kritumam aptaujātie netic). Šāda aina tiek saistīta ne tik daudz ar Latvijas valsts lēmumiem, kā ar ģeopolitisko situāciju un notiekošo ārvalstu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #16

DB, 21.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 12. maijam turpinās ārkārtas situācija, kas izsludināta, lai apstādinātu koronavīrusa Covid-19 izplatību. Ierobežojumi ekspertiem liek analizēt situāciju un paredzēt iespējamos riskus.

Covid-19 pandēmijas krīze Latvijā skārusi visas tautsaimniecības nozares un atstās ietekmi uz turpmāko ekonomikas attīstību ilgtermiņā, liecina Ārvalstu investoru padomes un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais pētījums.

Vēl viens risks – deflācijas gaidas, kas samazina motivāciju investēt, patērēt un palielina esošo parādu vērtību, padarot grūtāku to atdošanu.

Savukārt veselības aprūpē par galveno izvirzīta nepieciešamība apkarot koronavīrusu, atstājot novārtā citu slimību profilaksi.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 21. aprīļa numurā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

East Metal peļņa samazinājusies

Žanete Hāka, 18.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA East Metal pērn turpināja palielināt apgrozījums, kas gada nogalē sasniedza jau 46,822 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, metālapstrādes uzņēmums 2014. gadu noslēdza ar peļņu, kas ir zemāka nekā iepriekšējā pārskata periodā. East Metal peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn bija mērojama ar 360,857 tūkstošiem eiro, turpretim 2013. gadā tas nopelnīja 2,486 miljonus eiro.

East Metal koncerns pagājušajā gadā turpināja ieviest tā stratēģiju, kas ietver telpu aprīkošanu ar lielu CNC iekārtu Nakskovas pilsētā, kas pērn arī tika pabeigta, kā arī izstrādāja vienu no pasaules lielākajām stiepes stacijām, kuru plānots pabeigt šī gada laikā.

Metālapstrādes uzņēmuma vadība norāda, ka šogad East Metal turpinās pilnveidot un stiprināt organizatoriskās prasmes, lai izmantotu uzņēmuma telpu pieaugošās elastības priekšrocības. Uzņēmuma vadība uzskata, ka tā finansiālie resursi ir pietiekami, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību un attīstību arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperiments ar cerībām uz labām beigām

Irīna Meļņika, speciāli DB, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Valpro ik gadus kļūst par prakses vietu apmēram divdesmit dažādu augstskolu un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem

Valmieras uzņēmums Valpro piedalās Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras rīkotā profesionālās izglītības konkursā MĒS MĀCĀMies, kategorijā Atsaucīgākais uzņēmējs.

2016. gadā uzņēmums spēra soli tālāk – pēc Valmieras tehnikuma uzaicinājuma iesaistījās darba vidē balstītas programmas mehatronisku sistēmu tehniķa specialitātē izstrādē. Izveidotā programma, kuru šajā mācību gadā jau apgūst pirmie astoņpadsmit jaunieši, ir unikāla ar to, ka praktiskās iemaņas tehnikuma audzēkņi gūst ne vien SIA Valpro, bet arī AS Valmieras stikla šķiedra un AS Valmieras piens, katrā no trim prakses vietām aptverot to mehatronisko sistēmu tehniķa darba jomu, kurā uzņēmums ir spēcīgākais. SIA Valpro tā ir metālapstrāde un hidraulika. Jaunieši nedēļu garā praksē uzņēmumos dodas katru mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbības partnerus jau sākumstadijā meklē aiz valsts robežām

Šobrīd vēl nav daudz, ar ko lepoties, taču gadu ilgās saimnieciskās darbības laikā viss sakārtots tā, lai sāktu uzņemt apgriezienus, saka SIA Rare Power īpašnieks Eduards Griezītis. Uzņēmums ražo metāla komponentes, iekārtas un konstrukcijas.

Abās galda pusēs

Pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā E. Griezītis ieguva jau tūlīt pēc vidusskolas. Kurzemes Biznesa inkubatora paspārnē viņš kopā ar draugu nodibināja uzņēmumu, kas nodarbojās ar grafiti tīrīšanu no sienām. Lai arī tas bija veiksmīgs, dažādu apstākļu dēļ pēc laika E. Griezītis saprata, ka nepieciešams iet citu ceļu. Pievērsās metālapstrādes jomai. Pirmo darba pieredzi nozarē E. Griezītis guva uzņēmumā Medzes Components Liepājas pievārtē, strādājot par metināšanas robotu, CNC virpu un CNC frēžu operatoru. Pēc dažiem gadiem pārgāja uz citu tās pašas jomas uzņēmumu – Jensen Metal Liepājā. Vispirms strādāja par maiņas atbildīgo, bet drīz vien sākās strauja karjeras izaugsme. «Nezinu, vai tā ir laba īpašība, bet es sev gribu pierādīt, ka varu izdarīt to, ko nevar citi, vai varu izdarīt labāk par citiem. Man ir lielas ambīcijas, kas ne vienmēr piepildās, taču tas ir iekšējais dzinulis, kas visu laiku dzen uz priekšu,» saka E. Griezītis. «Iespējams, tā arī bija mana veiksmes atslēga.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads, ņemot vērā krīzes ietekmi, Latvijas ekonomikai būs īpašs, taču turpmākajos gados gaidāma strauja Latvijas ekonomikas atgūšanās, taču paredzams, ka tautsaimniecība iepriekšējā līmenī visdrīzāk atgriezīsies 2022.gadā, vebinārā "Mājokļu tirgus: cenas, piedāvājumi, tendences" prognozēja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pasaules ekonomikas prognozes iepriekšējā līmenī turējās līdz marta sākumam, un šķita, ka 2020.gads būs mierīgs un garlaicīgs, bet martā notika straujas izmaiņas, tādēļ aprīlī lielās starptautiskās institūcijas un bankas šīs prognozes pārskatīja, sagaidot, ka eirozonā ekonomikas kritums varētu būt 7-8%.

Šķiet, ka Latvijā kritums varētu būt mazāks, ņemot vērā, ka vīrusa gadījumu skaits ir salīdzinoši zems un rūpniecības eksporta struktūra ir tāda, kurai vīruss draud mazāk, taču skaidrs, ka šis gads nebūs labākais, kāds bijis, atzīst eksperts.

Akciju tirgi, kas savā ziņā ir ekonomikas noskaņojuma mērītāji, pēc lielā šoka sāk atgūties, taču nav zināms, cik ilgi šī atgūšanās turēsies, un ir daļa analītiķu, kuri prognozē vēl vienu kritumu. Tiesa gan, eksperts uzsver, ka šāds kritums tiek prognozēts jau mēnesi un nekas slikts nenotiek, tādēļ patlaban grūti prognozēt turpmāko virzību. Finanšu tirgu stabilitāte ir bijusi nopietni satricināta, taču notiek situācijas stabilizācija un tirgos atgriezies relatīvs miers.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Uzņēmēji rod alternatīvas Krievijas tirgum

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 08.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkarība no Krievijas eksporta tirgus pamazām kļūst mazāka, vienlaikus nostiprinās pozīcijas citās valstīs

Sankciju karš, kas uzvirmoja pēc Krievijas veiktās Krimas pussalas okupācijas, daudziem lika izteikt viedokli, ka dažādu ekonomisko ierobežojumu rezultātā paši nonāksim krīzē, sevišķi pēc kaimiņvalsts ieviestajiem ierobežojumiem pārtikas eksportam pagājušā gada augusta sākumā. Protams, bez spriedzes nav iztikts, tomēr nākas atzīt, ka galvenos sarežģījumus eksportam uz Krieviju veicināja šīs valsts ekonomikas mazspēja turēties pretī satricinājumiem pasaules izejvielu tirgos un lielā mērā ar to saistītā rubļa vērtības mazināšanās. Kā savulaik aprēķināja ekonomisti, Krievijas noteiktās sankcijas tiešā veidā attiecas vien uz pusprocentu no Latvijas kopējā eksporta, bet netiešā veidā droši vien būtu iespējams zaudēt vēl kādus pāris procentus. Gadu pēc tam, kad sākās satricinājumi Krimā un Ukrainas austrumdaļā, līdz ar to savstarpēji sankciju draudi Rietumu un Krievijas starpā, samērā droši varam teikt, ka ar izmaiņām eksporta konjunktūrā Latvijas ekonomika tikusi galā samērā labi. Tas atspoguļojas gan statistikas datos, gan arī uzņēmēju noskaņojumā. Daudziem gaidītā apjomu samazinājuma vietā pērn eksports palielinājies par 2%, turklāt, kā rāda statistikas apjomi naudas izteiksmē, tikai uz vienu pašu Lielbritānijas tirgu tie auguši daudz straujāk par tiem, kas zaudēti Krievijā. Turklāt šķiet, ka izaugsmes tempi pat sāk paātrināties, jo, piemēram, janvārī eksports gada izteiksmē palielinājies par 5,4% – līdz 786,2 miljoniem eiro. Turklāt, ja runājam par tā dēvētā «tīrā eksporta» apjomiem, atskaitot inflācijas ietekmi, aina vismaz šķietami kļūst vēl pievilcīgāka, jo ražotāju cenas uz ārvalstīm izvestajai produkcijai janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi ir sarukušas par 0,6%. Protams, viens mēnesis nav nekāda norāde vispārējai tendencei, tomēr arī pagājušā gada pēdējā ceturksnī eksporta izaugsmes tempi bija palielinājušies apmēram līdz 3% salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2013. gadā, kad par kaut kādām savstarpējām sankcijām varēja iedomāties vien retais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Algu kāpums «aizvērs» lielu skaitu mazāk efektīvo uzņēmumu

Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomikas eksperts, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

It kā ar nāciju uz nervu sabrukuma robežas nemitīgi turošo salīdzināšanu ar Igauniju vēl nepietiktu, šogad populāra kļuvusi algu pieauguma salīdzināšana Latvijā un Lietuvā. Šajā sacensībā mums klājas labāk. Šī gada 1.ceturksnī algu pieaugums dienvidu kaimiņvalstī bija ievērojami lielāks, taču 2.ceturksnī esam viņus noķēruši, algām gada griezumā pieaugot par 8.7%.

Tātad Latvija «nosargāja» bruto algu līmeņa starpību, kas ir gandrīz simts eiro, vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 927 eiro.

Kā jau ierasts, interesantas un ilustratīvas ir algu dinamikas atšķirības nozarēs. Visstraujāk samaksa auga zinātnisko, tehnisko un profesionālo pakalpojumu nozarē, par 13.5%, tai pārsniedzot 1000 eiro robežu. Tas ir rezultāts iepriekšējos gados augošajam biznesa pakalpojumu eksportam, kas gan šogad ir piebremzējies, kaut kādā ziņā tieši ierobežotas darbaspēka pieejamības dēļ. Ļoti strauji, par 13.0% auga algas izglītībā, to vidējam līmenim (780 eiro) gan paliekot zem vidējā, kas diez vai ir ilgtspējīga situācija. Ievērojami, par 11.0% augusi arī alga lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, iespējams, atspoguļojot cilvēku aizplūšanu no retāk apdzīvotajiem apvidiem, palielinot tur palikušo darbinieku iespējas panākt sev labākus nosacījumus. Atskaitot operācijas ar nekustamo īpašumu, visās nozarēs darba samaksa auga straujāk nekā cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Militārās rūpniecības uzņēmums Patria veidos industriālo klasteri Latvijā

Lelde Petrāne, 13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas militārās rūpniecības uzņēmums "Patria" aicina Latvijas uzņēmumus uz sadarbību, kuras mērķis ir nodibināt industriālo klasteri militārās rūpniecības vajadzībām.

"Patria" aicina pieteikties Latvijas uzņēmumus no tādām nozarēm kā metālapstrāde, elektronikas sastāvdaļu ražošana, gumijas un plastikas izstrādājumu ražošana, inženierzinātņu nozares u.c. Industriālā klastera mērķis ir atbalstīt iespējamo "Patria" 6 x 6 bruņumašīnu izstrādi un ražošanu Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) vajadzībām un citiem starptautiskiem klientiem.

Uģis Romanovs, "Patria Latvija" izpilddirektors, informē: "Klastera izveidošana palīdzēs attīstīt militārās rūpniecības nozari Latvijā, tiks iedibinātas jaunas vietējo piegāžu ķēdes un perspektīvā izveidota starptautiska ilgtermiņa partnerība. Šie procesi veicinās jaunu zināšanu rašanos, darba vietas un Latvijas uzņēmumu eksporta potenciālu. Novērtējam Aizsardzības ministrijas atbalstu šī klastera veidošanā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā sāksies vērienīgs apmācību projekts; sešos gados plānots izglītot 36,3 tūkstošus nodarbināto, trešdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Pirmajā apmācību kārtā apgūt jaunas prasmes vai pārkvalificēties varēs būvniecībā, kokrūpniecībā, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT), kā arī metālapstrādē un mašīnbūvē strādājošie, jo šajās nozarēs kvalificēta darbaspēka trūkums šobrīd ir aktuālākais. Būs pieejamas 770 dažādas izglītības programmas. Pieteikšanās 55 izglītības iestādēs notiks līdz 6. novembrim, mācības plānots sākt 2018. gada janvārī. Kopējais Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotā projekta Nodarbināto personu profesionālā pilnveide attiecināmais finansējums ir 25,4 milj. eiro, Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 21,65 milj. eiro, bet valsts budžeta līdzfinansējums ir 3,8 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lēnāka izaugsme par prioritāti izvirza produktivitāti

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka savā šomēnes izdotajā kārtējā Makroekonomisko norišu pārskatā ir samazinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 3.5% uz 2.9%, norādot, ka IKP kāpuma temps 2019. gada 1. ceturksnī bija lēnāks, nekā gaidīts.

Lielā mērā to noteica vājais ārējais pieprasījums, kas negatīvi ietekmēja mūsu eksportētāju sniegumu. Ja runājam par ārējiem riskiem, tad Latvijas ekonomikas izaicinājumi vispirms ir saistīti ar lēnāku izaugsmi galvenajos eksporta tirgos, kas nozīmē mazāku pieprasījumu. Tāpat jāņem vērā, ka manevra iespēju procentu likmju pazemināšanai arī nav, jo Eiropas Centrālā Banka joprojām tās tur rekordzemā līmenī, komercbankām par saviem noguldījumiem piemaksājot. Protams, neskaidrību rada Brexit, kur lielais jautājums ir par to, vai tas notiks ar vai bez vienošanās.

Pasaules ekonomikas izaugsmi noteikti negatīvi ietekmēs arī neatrisinātais ASV un Ķīnas tarifu karš. Ja runājam par mūsu ekonomikas iekšējiem riskiem, tad tie ir saistīti ar darbaspēka deficītu un salīdzinoši zemo produktivitāti. Labā ziņa gan ir tā, ka Latviju sagaida apjomīgais Rail Baltica projekts, kas paredz nopietnu investīciju ieplūdi. Vismaz būvnieki pagaidām par savām nākotnes izredzēm ir gana optimistiski, ko gan nevar teikt par radniecīgo ceļu būves nozari, kas ir neziņas un pesimisma pārpilna. Ja runājam par tādiem mūsu eksporta flagmaņiem kā kokapstrāde un metālapstrāde, tad tur veiksmi lielā mērā noteiks pieprasījums ārējos tirgos. Zināms iekšējs risks ir mūsu budžets, kas vēl joprojām ir ar deficītu. Gan Latvijas Banka, gan Fiskālās disciplīnas padome jau ilgstoši norāda, ka ir īstais laiks, lai veidotu, līdzīgi kā Igaunijā, budžetu vismaz bez deficīta, ja ne ar pārpalikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētu izaicinājumi – iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī nelielais cilvēku īpatsvars, kas būtu gatavi veidot uzņēmumus; uzmanība jāpievērš arī finansējuma piesaistei pēc 2020. gada

Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Uz jautājumu, vai viņš plāno kandidēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās, A. Rāviņš atbildēja, ka viņam ir nepabeigti darbi pilsētā, līdz ar to pastāv liela iespējamība. Šī bija pēdējā DB kluba biedru tikšanās pavasara sezonā. Nākamā tikšanās būs septembrī. DB no savas puses arī turpmāk plāno aktualizēt ekonomikā svarīgos jautājumus, lai rosinātu auglīgas diskusijas un celtu kopējo tautsaimniecības labklājību. Jāatgādina, ka šā gada martā DB kluba biedru tikšanās laikā ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu tika nolemts un maijā sarīkota atsevišķa IKT jomas diskusija (publikācija DB 26.05.2015). Pēc tās tika paziņots par Informācijas sabiedrības padomes atjaunošanu IKT jomā, lai mazinātu plaisu starp ministrijām. L. Straujuma solīja arī turpmāk lielāku valsts uzmanību pievērst tieši IKT projektu vadībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca valdes locekļa amatu atstājusi Olga Pētersone, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma valdē ietilpst tās priekšsēdētājs Nikolajs Jerohovs, Aleksandrs Popadins, Iļja Šestakovs, Grigorijs Kapustins.

Kompānijas darbības veids ir elektrisko vilcienu, pasažieru vagonu elektroiekārtu, elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana, to remonts, rezerves daļu izgatavošana; zinātniski-pētnieciskais darbs, eksperimentālās izstrādnes; aparatūras, elektroiekārtu un ierīču projektēšana un izgatavošana, tērauda līdz 3000kg un vieglo metālu liešana no 5-40kg, metāla kalšana, štancēšana, locīšana, metināšana, vispārīgā mehāniskā metālapstrāde, virsmas pārklāšana; lūžņu otrreizējā apstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Interese par saules paneļiem pieaug kokapstrādē, metālapstrādē un nekustamo īpašumu jomā

Zane Atlāce - Bistere, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ievērojami pieaugusi interese par saules enerģijas realizācijas iespējām gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību vidū, liecina enerģētikas uzņēmuma «AJ Power» dati.

«AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš skaidro, ka saules enerģijas iegūšanā Latvija krietni atpaliek no citām Eiropas valstīm. Neraugoties uz valsts atbalsta trūkumu, tehnoloģiskā attīstība un saules paneļu cenu kritums ievērojami veicinājis iedzīvotāju interesi par saules enerģijas risinājumiem.

«AJ Power» uzstādītie saules paneļi saražojuši jau 580 000 kWh (580 MWh), kas ir pietiekams apjoms, lai gadu nodrošinātu ar elektroenerģiju vairāk nekā 400 mājsaimniecības. Pateicoties saražotajai saules enerģijai, atmosfērā nav nonākuši 63,22 tonnas CO2 un to īpašniekiem ietaupīti izdevumi par elektroenerģiju aptuveni 99 700 eiro apmērā. Saules paneļu projekti īstenoti gan privātmājām un zemnieku saimniecībām, gan ražotnes ēkām. Vairums no tiem – uz jumtiem, lai lietderīgi izmantotu platību, taču atsevišķos gadījumos saules paneļi novietoti arī uz zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta pieteikšanās mācībām Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide", kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA).

Šajā kārtā strādājošajiem vecumā no 25 gadiem ir iespēja izvēlēties kādu no vairāk nekā 200 izglītības programmām. Pieteikšanās mācībām notiek līdz 15. jūlijam, un šajā kārtā mācību process noritēs tikai attālināti.

Mācības 11 tautsaimniecības nozarēs - elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, pārtikas rūpniecībā, lauksaimniecībā, drukas un mediju tehnoloģijās, transportā un loģistikā, enerģētikā, ķīmiskajā rūpniecībā, būvniecībā, kokrūpniecībā, metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās, kā arī mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā - piedāvās 23 izglītības iestādes. Šajā kārtā izglītības programmu piedāvājums tiek paplašināts ar iepriekš nebijušu iespēju izvēlēties kādu no interesējošām izglītības programmām arī studiju moduļa vai studiju kursa apguvei augstskolā vai koledžā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Saldus novada attīstību ir iecerēts balstīt uz jau šobrīd spēcīgām nozarēm, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik Saldus novadā dzīvo gandrīz 26,8 tūkstoši iedzīvotāju un darbojas 2290 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir kokapstrādes un pārtikas ražošanas, kā arī mazumtirdzniecības uzņēmumi.

«Mums ir aktīvi iedzīvotāji, rosība ir tiešām nopietna. Bezdarba rādītājs pat uz Kurzemes fona ir labs – 7,5%,» saka Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja.

Nākotnē Saldu viņa vēlētos redzēt kā pilsētu, kur cilvēkiem ir patīkami dzīvot, lai visi nepieciešamie pakalpojumi būtu sasniedzamā attālumā, kā arī visiem būtu darbs. «Varbūt būtu vairāk vajadzīgs darbs sievietēm,» viņa saka. Nozarēs, kas novadā ir spēcīgas un kas nodarbina samērā daudz darbinieku, piemēram, lauksaimniecībā, kokapstrādē un metālapstrādē vairāk strādā vīrieši. Sievietes vairāk nodarbinātas šūšanas un pārtikas uzņēmumos, kā arī, piemēram, Bites zvanu centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Izveidots riska kapitāla fonds ZGI-4, tā kopējais apjoms būs 25 miljoni eiro

Žanete Hāka, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar līguma parakstīšanu ar Attīstības finanšu institūcija Altum, darbu uzsāk izaugsmes riska kapitāla fonds «ZGI-4», kuru pārvaldīs riska kapitāla fondu pārvaldnieks «ZGI Capital» un kas turpmākos desmit gadus darbosies ar investīcijām uzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu.

Līgumu parakstīja Altum valdes loceklis Juris Vaskāns un «ZGI Capital» valdes loceklis Normunds Igolnieks.

«ZGI Capital» par izaugsmes riska kapitāla fonda pārvaldnieku izraudzīts Altum rīkotajā iepirkuma procesā. Fonda kopējais lielums būs 25 miljoni eiro. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) fondam novirzīts finansējums 15 miljonu eiro apmērā, savukārt 10 miljoni eiro būs fonda pārvaldnieka piesaistītais privātais finansējums.

Investīcijas apjoms vienā uzņēmumā būs līdz 3,75 miljoniem eiro, fokusējoties uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 75% investīciju plānoti Latvijas uzņēmumos, savukārt 25% investīciju varēs tikt veiktas uzņēmumos, kuru primārā darbības vieta ir citas Eiropas Savienības valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Aug ar remonta pakalpojumiem un nestandarta iekārtām

Māris Ķirsons, 03.09.2019

SIA Metāro valdes loceklis Artūrs Ščukins (no kreisās) un galvenais inženieris Elgars Upītis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolietotu detaļu atjaunošana, to remonts komplektā ar nestandarta iekārtu projektēšanu un izgatavošanu ļauj SIA Metāro sekmīgi strādāt gan ar Latvijas, gan ārvalstu klientiem

Uzņēmuma neto apgrozījums ir atkarīgs no klientu aktivitātēm un arī paša uzņēmuma iespējām. SIA Metāro galvenais inženieris Elgars Upītis uzsver, ka uzņēmuma sākotnēji vienīgais stūrakmens – dažādu detaļu remonts un restaurācija – ir attīstīts, otrs nozīmīgs virziens ir nestandarta iekārtu projektēšana, ražošana un dažādu citu ar metālapstrādi saistītu pakalpojumu sniegšana, kas ļauj efektīvi izmantot uzņēmuma rīcībā esošos aktīvus – gan iekārtas, gan speciālistus. «Sākotnēji 2003. gadā uzņēmums tika izveidots uz AS Valmieras stikla šķiedra mehāniskā ceha bāzes, un tā pirmais un lielākais klients bija Valmieras stikla šķiedra, bet gadu gaitā ir piesaistīti daudzi citi uzņēmumi no Vidzemes, kas strādā kokapstrādē, būvmateriālu, mēbeļu ražošanā, kā arī metālapstrādē,» stāsta E. Upītis. Vēsturiski uzņēmumam vislielākais neto apgrozījums arī tika sasniegts tieši tad, kad Valmieras stikla šķiedra būvēja savu ražotni ASV un bija ļoti daudz pasūtījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LIAA: Situācijā eksportā skaidrāka kļūs vēlāk rudenī

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām lielākā daļa Latvijas uzņēmumu situācijai eksporta tirgos ir spējuši adaptēties. Tomēr lielāka skaidrība būs vēlāk rudenī, kad būs redzams, kāds kritums ir metālapstrādes nozares uzņēmumu eksporta apjomos, stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzina, ka līdz šim vissmagāk, protams, ir cietis viss, kas ir saistīts ar tūrismu, kultūru un pasākumiem. Tāpat ir problēmas tranzīta nozarē, bet to nevar saistīt ar Covid-19 ietekmi, jo problēmas bija arī pirms tam Krievijas kravu dēļ, kuras tiek pārvirzītas uz Krievijas ostām. Vienlaikus arī tranzīta sektorā ir jomas, kurām klājas labi. Piemēram, autopārvadātāji šo laiku ir izmantojuši, lai apgūtu jaunus tirgus.

Arī kokapstrādes sektorā no sākuma bija liela neskaidrība. Taču tagad ir redzams, ka daudzas valstis ir nolēmušas veikt ieguldījumus infrastruktūrā, lai sekmētu ekonomisko aktivitāti, un daļa izmantoto materiālu noteikti būs arī no koka, stāstīja LIAA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 28. septembrim Latvijas uzņēmumi tiek aicināti pieteikties dalībai konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015

Jau vienpadsmito gadu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Tā mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti vairākās kategorijās – Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo un mazo komercsabiedrību grupās, Importa aizstājējprodukts, Inovatīvākais produkts, Rūpnieciskais dizains un Eksporta čempions.

Komentāri

Pievienot komentāru