Valsts politika meža izmantošanā un uzraudzībā nav bijusi skaidra ne pirms, ne arī pēc mežu galvenā uzrauga – Valsts meža dienesta (VMD) - strukturālo izmaiņu veikšanas, atzinusi Valsts kontrole (VK).

Vienotas nostājas un konstruktīvas sadarbības trūcis arī starp Zemkopības ministrijas (ZM) un VMD vadošajām amatpersonām. «Iespējams, arī tāpēc kopš 2005. gada ir veiktas darbības, kas faktiski ir vājinājušas meža izmantošanas uzraudzību,» norādījusi VK.

Lēmumus par nozari uzraugošu iestādi, šajā gadījumā - VMD, nav mērķtiecīgi pieņemt pirms nozares politikas izstrādes, kā arī pietiekami neizvērtējot lēmumu lietderību, informē VK pārstāvji.

Viens no ZM iecerēto izmaiņu mērķiem - izlīdzināt vienāda līmeņa darbinieku algas - ir īstenots. «Tomēr solītais mēnešalgas palielinājums faktiski nav noticis. Lai gan vairāk nekā 50% darbinieku alga tika palielināta par 150 latiem, vienlaikus būtiski ir palielinājies arī to pienākumu apjoms un atbildība. VMD darbinieku kopējais atalgojums joprojām ir vidēji līdz pat 32% zemāks, nekā tas ir līdzīgus amatus ieņemošiem darbiniekiem ZM padotības iestādēs, un līdz divām reizēm zemāks nekā meža nozares kapitālsabiedrībās,» informē VK pārstāvji.

Valsts meža dienests (VMD) ir izsniedzis atļauju 29,34 hektāru izciršanai Biķernieku mežā, aģentūrai LETA sacīja VMD preses sekretāre Selva Šulce.

Viņa sacīja, ka uz Biķernieku mežu attiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo dokumentu prasības. Saskaņā ar likumu, lai mežā varētu veikt kādu saimniecisku darbību, meža īpašniekam jānodrošina meža inventarizācijas veikšana un dati jāiesniedz VMD. Lai meža īpašnieks varētu rakstīt iesniegumu un prasīt atļauju veikt ciršanu, jābūt izstrādātam meža apsaimniekošanas plānam, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem.

Šulce piebilda, ka Biķernieku meža īpašnieks šādu plānu bija izstrādājis un savā VMD iesniegtajā pieteikumā izteicis vēlmi cirst mežu. Pēc iesnieguma saņemšanas VMD darbinieki kopā ar Zemkopības ministrijas darbiniekiem otrdien, 10.oktobrī apmeklēja Biķernieku mežu, lai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, veiktu pārbaudi dabā. Pārbaudē tika konstatēts, ka veiktās darbības ir atbilstošas mežsaimniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Sekojot tirgus tendencēm, Tieto Latvia plāno aktivizēt biznesu privāto klientu segmentā, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valērija Vārna.

Esat šajā amatā nu jau pusgadu. Kas mainās uzņēmumā līdz ar vadības maiņu? Kādi akcenti biznesa modelī mainīsies?

Protams, visi vienmēr sagaida, ka līdz ar jauna vadītāja ienākšanu uzņēmumā, teju pilnībā viss tiks mainīts. Tieto kā liela korporācija arī tāpat nepārtraukti attīstās. Taču tieši Latvijā šobrīd savu darbību varam definēt šādi – mēs turpinām attīstīties un vienlaikus nedaudz transformējam savu biznesu. Akcenti noteikti mainīsies. Latvijā privātais sektors ļoti strauji aug un attīstās, šī ir niša, kurai plānojam pievērst uzmanību. Tieto “portfelī” ir ļoti daudz dažādu IT risinājumu, ko šiem klientiem piedāvāt. Tieto Latvia ir savā ziņā unikāls IT uzņēmums Latvijas mērogā, kurā strādā aptuveni 700 augsti profesionālu darbinieku. Baltijas valstu mērogā Latvijas Tieto filiāle ir lielākā.

Latvija lielākos emigrācijas viļņus piedzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc ekonomikas recesijas no 2008. līdz 2011. gadam. Ik gadu valsti pametušo skaits ir mazpilsētas vērtībā, un iespējams, ka mūs sagaida trešais emigrācijas vilnis, kas atšķirsies no citiem ar cēloni.

Pats fakts, ka valsti, kurā nenotiek dabas kataklizmas, katastrofas un kurā nav kara šausmu, pamet vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ik gadu, ir jautājuma «kāpēc?» vērts! Nav šaubu, ka zaudēti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri būtu gan patērētāji, gan preču un pakalpojumu pircēji, gan arī labumu radītāji – darbarokas. Reemigrācija notiek, cilvēki arī atgriežas, tomēr daudz mazāk nekā aizbrauc, tādēļ ik gadu dienaskārtībā būtu jābūt tūkstošiem «kāpēc?». Ir jāapzinās un jāpieņem jautājums, mēģinot meklēt atbildi. Virzība no vispārējā uz konkrēto ir riskanta, jo ik reizi satur konfliktu un aizvainojumu, kas jānošķir, lai redzētu tikai sistēmiskus riskus un aplamības, kas attiecināmas uz visiem.

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Valsts meža dienesta (VMD) likumā, kas paredz precizēt un papildināt normu par VMD funkcijām atbilstoši faktiskajai situācijai pēc dienesta reorganizācijas.

Precizēta un papildināta VMD kompetence meža ugunsdzēsības īstenošanā, vienlaikus saskaņojot terminoloģiju ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā reglamentēto, precizēta norma par sadarbības iestādēm, institūcijām un organizācijām, kā arī VMD amatpersonām, nosakot dienesta ģenerāldirektora kompetenci attiecībā uz pārējo dienesta amatpersonu noteikšanu. VMD amatpersonām arī būs plašākas tiesības konfiscēt nelikumīgi iegūtos meža resursus, medību produkciju, pārkāpumu izdarīšanas rīkus, dokumentus un citus pierādījumus, kā arī veikt meža ugunsdzēsību.

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas Latvijas oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Otrdien, 31.jūlijā vēlu vakarā aizdedzies vēl viens purvs Ramatas pagastā, kur patlaban deg tikai purvs, kamēr mežs nav skarts, aģentūru LETA informēja Valsts meža dienestā (VMD).

Saskaņā ar VMD sniegto informāciju, dienests steidzami uzsāka dzēšanas darbus, lai ierobežotu ugunsgrēku.

«Diemžēl tas sarežģītās piekļuves un situācijas dēļ neizdevās pirmajās stundās un uguns strauji izplatās uz priekšu, jo izkaltušie vaivariņi ir labs degmateriāls. Piekļuvi ugunsgrēka vietai un arī dzēšanas darbus apgrūtina akači, kas ir purva teritorijā. Vistuvākais ceļš no kura var sasniegt ugunsgrēka vietu ir divu kilometru attālumā,» informēja VMD.

VMD norādīja, ka ugunsgrēka purvā Ramatas pagastā dzēšanā palīgā ir devušies arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji, kas līdztekus VMD 15 darbiniekiem dara visu iespējamo, lai ierobežotu uguns izplatību.

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējuši dažādi viedokļi gan par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldi, gan tālāko nākotni, gan Valsts meža dienesta vadības maiņu.

Kā Zemkopības ministrijas (ZM), kas ir LVM akciju turētājs, Meža departamenta vadītājs varu skaidri un droši teikt: LVM nav plānots privatizēt, LVM ir un būs stratēģiski nozīmīgs uzņēmums valsts, tātad visas Latvijas sabiedrības, īpašumā.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, sākot zemes reformu Latvijā, Saeima nolēma, ka Latvijas vēsturiskie valsts meži paliek valsts īpašums un tie nav privatizējami. Šis princips tika nostiprināts likumā. 1999. gadā šā valsts īpašuma apsaimniekošanai un aizsardzībai tika nodibināta LVM. Saeima arī noteica, ka šī akciju sabiedrība nav privatizējama un tās akcijas nav atsavināmas. Ir izveidota skaidra sistēma, kur valsts mežus – visas sabiedrības neprivatizējamu īpašumu – apsaimnieko valstij piederoša, neprivatizējama akciju sabiedrība un peļņa no šī īpašuma apsaimniekošanas arī ir valsts īpašums.

E-veselību salīdzinot ar Valsts meža dienesta informācijas sistēmu, acīs duras izmaksu atšķirība

Valstij līdz šim bijusi rūgta pieredze, izstrādājot elektroniskās sistēmas. Sākot ar e-veselības «slimībām» un beidzot ar Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lēkmi, kad 1. martā, kas ir pirmā diena, kad nodokļu maksātāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas, tā nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem. Tomēr ne visos gadījumos šī laikmeta obligātā nodeva – digitālo ērtību nodrošināšana – prasa roba izraušanu no publiskās naudas maisa. Piemērs ir izmaksās salīdzinoši pieticīgā VMD ģeogrāfiskās informācijas sistēmai pretstatā e-veselības kaitēm. Tās spilgti raksturoja Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska (22.02.2017. DB): «Produkts ir lietotājam neparocīgs, smagnējs, lēns un patiesībā ārsta darbu apgrūtinošs». Lai arī nevar arī noliegt, ka daļa ārstu ir iestiguši digitālajā purvainē un to rokas kā pilsētas peles radušas skrapstināt vien papīra lapeļu kalnus.

Lai veicinātu intensīvu meža cūku populācijas blīvuma samazināšanu saistībā ar potenciālu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā, medību tiesību lietotāji (mednieku kolektīvi) varēs pretendēt uz atbalstu par meža cūku populācijas samazināšanu, informē Zemkopības ministrija.

Kopumā 2013./2014. gada medību sezonas laikā tiek plānots samazināt meža cūku populāciju Latvijā par vismaz 80% - no 74 tūkstošiem īpatņu medību sezonas sākumā līdz ne vairāk kā 15 tūkstošiem medību sezonas noslēgumā.

Medību tiesību lietotāji, kas savās medību platībās būs nomedījuši vairāk nekā 70 procentus no Valsts meža dienesta (VMD) noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma (limita), varēs saņemt 35 eiro par katru nomedīto meža cūku virs minētajiem 70 procentiem. Šā atbalsta finansējuma izlietojumu administrēs Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz medību tiesību lietotāju pieteikumiem un VMD sniegto informāciju par izpildīto meža cūku nomedīšanas apjomu.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare pašlaik strauji attīstās, ir inovatīva un progresīva un tai ir jārāda priekšzīme gan dzimumu līdztiesības, gan iekļaujošas sabiedrības un dažādības veicināšanā.

Tā uzskata Valērija Vārna, SIA "Tieto Latvia" (daļa no "TietoEVRY grupas") valdes priekšsēdētāja. Viņas skatījumā uzņēmumiem ir jāapzinās, ka atbalstoša un iekļaujoša darba vide veicina produktivitāti, sadarbību un darbinieku lojalitāti. Iekļaujoša darba vide sākas no vadības, tāpēc "TietoEVRY" par šo tēmu visiem vadītājiem rīko arī apmācības.

V. Vārna uzsver, ka uzņēmums dzimumu līdztiesībai pievērš lielu uzmanību. "Tie nav tikai vārdi uz papīra, bet gan praktiska darbība atbilstoši "TietoEVRY" vērtībām un stratēģijai. Šogad "TietoEVRY" ir saņēmis augstu novērtējumu "Bloomberg" dzimumu līdztiesības indeksā (Bloomberg Gender-Equality Index (GEI)), kur tika izteikta atzinība par uzņēmuma darbību iekļaujošas, līdztiesīgas un atvērtas darba vides nodrošināšanā. Uzņēmums ieguvis arī vairākus citus starptautiski atzītus apbalvojumus dzimumu līdztiesības jomā, piemēram, "EDGE", "Equileap" u.c.," viņa norāda.

Arī lielam kuģim ir jābūt mobilam un jāspēj nepieciešamības gadījumā veikli pagriezties, tam jāreaģē uz notikumiem

Tāda ir Tieto Latvia valdes priekšsēdētāja Elmāra Gengera pārliecība. SIA Tieto Latvia ir viens no ietekmīgākajiem informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem Baltijā, kurš specializējas dažādu informācijas sistēmu izveidē, nodrošinot pilna cikla pakalpojumu sniegšanu. SIA Tieto Latvia spējusi palielināt apgrozījumu no 31 milj. eiro 2011. gadā līdz 39 milj. eiro 2014. gadā, un tas kompānijai ļāvis iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

«Sniedzot profesionālus IT pakalpojumus, ir svarīgi, ka izaugsme ir mērena, nevis strauja. Ja apgrozījums augtu strauji, tad atbilstoši izaugsmes tempam būtu jāpalielina arī komanda, kuras kvalitatīvai apmācībai nepieciešams laiks. Mūsu nozarē svarīgākais aktīvs ir darbinieku intelektuālais pienesums. Vienota uzņēmuma kultūra, salāgoti procesi, augstražīgas, saliedētas un savstarpēji papildinošas komandas – tā ir panākumu atslēga,» ir pārliecināts E. Gengers.

Par Tieto Latvia maksājumu un karšu vienības vadītāju kļūs Valdis Janovs, liecina uzņēmuma paziņojums.

22. jūnijā savu amatu atstāj līdzšinējais Tieto valdes loceklis Māris Ozoliņš. Tieto Latvia valdes locekļa un Maksājumu un karšu vienības vadītāja pienākumus pārņems Valdis Janovs, kurš ilgus gadus ir vadījis Tieto Latvia Maksājumu un karšu risinājumu pārdošanas daļu.

M. Ozoliņš savu lēmumu skaidro ar nepieciešamību pēc jauniem izaicinājumiem gan sev, gan uzņēmumam.

Tieto Latvia specializējas dažādu informācijas sistēmu izveidē, nodrošinot pilna cikla pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmuma darbība maksājumu karšu jomā tika uzsākta 1992. gadā, un tagad maksājumu un karšu bizness attīstījies līdz vairāk nekā 500 finanšu institūciju apkalpošanai 33 pasaules valstīs.

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Lai novērstu interešu konfliktu, Valsts mežu dienests vairs neveiks zinātnisko mežu apsaimniekošanu, to nosaka grozījumi «Meža likumā» un «Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā».

Šobrīd valstij piederošos zinātniskos mežus (ZIM) pārvalda Valsts mežu dienests (VMD), kura pamatfunkcija ir meža apsaimniekošana un izmantošana, un medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība visā valstī, arī Mežu pētīšanas stacijas (MPS) uzraudzība. MPS veic arī mežu apsaimniekošanu. Līdz ar to VMD, veicot gan meža apsaimniekošanas, gan normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību, nonāk interešu konflikta situācijā.

Lai šo situāciju labotu, Zemkopības ministrija izstrādājusi grozījumus «Meža likumā», kas paredz deleģēt valsts zinātnisko mežu pārvaldību un apsaimniekošanu Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam Silava. Savukārt MPS tādējādi kļūst par divu atvasinātu Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētu institūciju publisku aģentūru, kuras vidēja termiņa darbības stratēģiju, apsaimniekošanas plānu un budžetu gan turpmāk noteiks Zemkopības ministrija.

Valsts mežos nākamajā piecgadē 2016.–2020. gadā kopējais koku ciršanas apjoms galvenajā cirtē varētu pieaugt aptuveni par 5%

Tā sarunā ar DB atzīst Valsts meža dienesta (VMD) Mežsaimniecības daļas vadītājs Normunds Knēts. Viņš norāda, ka VMD savu darbu ir izdarījis un aprēķinus iesniedzis Zemkopības ministrijā. Maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms visos valsts mežos nākamajai piecgadei ir jāapstiprina Ministru kabinetā, bez šī dokumenta koksnes ciršana valsts mežos galvenajā cirtē nav iespējama.

Aprēķins veikts

N. Knēts uzsver, ka VMD aprēķina maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu, taču, vai viss tiks izcirsts, tas ir jautājums meža apsaimniekotājiem. Salīdzinājumam: 2011.–2015. gadam ciršanas tāme apstiprināta 92 063 ha platībā 23,19 milj. m3 koksnes. Savukārt 2006.–2010. gadā ciršanas tāme tika noteikta 20,49 milj. m3 koksnes 80 595 ha platībā. Noteicošais ir platība – hektāri –, savukārt kokrūpniekus interesējošais kubatūras daudzums nav galvenais. «Aprēķina formula maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanai galvenajā cirtē nav mainīta,» tā uz jautājumu, vai ir kādas pārmaiņas tāmes aprēķinā, atbild N. Knēts. Vislielākā ietekme uz maksimāli pieļaujamo koksnes ciršanas apjomu ir mežu platībām, kurās noteikti saimnieciskās darbības liegumi, kas pēdējos gados valsts mežos neesot palielinājušies, kaut arī pieaudzis meža biotopu skaits. Viņš gan atgādina, ka maksimāli pieļaujamais koksnes ciršanas apjoms (tāme) attiecas tikai uz tām pieaugušajām un pāraugušajām audzēm, kuras cērt galvenajā cirtē. Tādējādi reālais koku ciršanas apjoms valsts mežos noteikti būs lielāks par ciršanas tāmē paredzēto, kas nosaka tikai galvenās cirtes apmēru.

Informācijas tehnoloģiju (IT) izstrādes, ieviešanas un integrācijas pakalpojumu sniedzēja SIA Tieto Latvia pērn Baltijā apgrozīja 21,2 milj. Ls, kas ir 148% kāpums pret iepriekšējo gadu, liecina informācija Lursoft.

2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 12,6 milj. Ls.

Pērnā gada SIA Tieto Latvia peļņa veido 2,1 milj. Ls, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir 74,2% kāpums.

Uzņēmumā strādā vairāk nekā 600 darbinieki, no kuriem 400 ir projektu vadības, programmatūras izstrādes un konsultāciju jomas speciālisti.

Tieto Latvia kapitāldaļas pieder Somijā reģistrētam uzņēmuma Tieto Corporation.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Elmārs Gengers, kurš ir arī līdzīpašnieks uzņēmumā SIA IT Alise Nekustamie īpašumi – šajā uzņēmumā E. Gengeram pieder 48,67% kapitāla daļas. Tāpat Tieto Latvia valdes priekšsēdētajam pieder 12,5% SIA Kuldīgas Investīcijas daļu. Tieto Latvia valdes locekļa amtu ieņem Mārtiņš Liberts un Māris Ozoliņš. M. Liberts ir līdzīpašnieks uzņēmumos SIA Decerto 50% un SIA Despots 12,5%, savukārt M. Ozoliņš ieņem augstus amatus vēl četros uzņēmumos un ir 40% kapitāla daļu īpašnieks uzņēmumā SIA Prospeed Baltic.

Ar informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmuma SIA "Evry Latvia" pievienošanu SIA "Tieto Latvia" noslēdzas reorganizācijas process, kura rezultātā SIA "Tieto Latvia" ("TietoEVRY" grupas uzņēmums) kļūst par vienu no lielākajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem Latvijā.

"Esmu gandarīta paziņot, ka juridiskās apvienošanas process ir noslēdzies, kas nozīmē būtisku izaugsmi "TietoEVRY" uzņēmuma attīstībai Latvijā. Jau šobrīd globālie panākumi liecina, ka spējam apvienot vairāk nekā 1000 talantīgus speciālistus un inovatīvas tehnoloģijas, ierindojoties arī starp vadošajiem Latvijas eksportētājiem. Uzņēmumu konsolidācija tikai nostiprinās mūsu pozīcijas un padarīs darbu efektīvāku," saka Valērija Vārna, informācijas tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tieto Latvia" valdes priekšsēdētāja.

Tieto un EVRY apvienojas vienā uzņēmumā 

Globāli apvienojoties informācijas tehnoloģiju korporācijām "Tieto" un "EVRY", šogad darbu sācis...

"Tieto Latvia" un "Evry Latvia" juridiskās apvienošanās process, kas tika uzsākts janvārī, saistīts ar Somijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Tieto" un Norvēģijas "Evry" globālo apvienošanos, izveidojot vadošo Ziemeļvalstu digitālo pakalpojumu un programmas pārstrādes uzņēmumu "TietoEvry".

Globālā stratēģija realizēta ar mērķi radīt vērtību akcionāriem, izmantojot mērķtiecīgus ieguldījumus inovācijās, kā arī izmantot ieņēmumu un izmaksu sinerģijas. Plānots, ka apvienošanas un integrēšanas process uzņēmumu grupā tiks realizēts līdz 2022.gadam, savukārt grupas uzņēmumus Latvijā bija paredzēts apvienot 2020.gada laikā.

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA «Tieto Latvia» atzīts par uzvarētāju Valsts kancelejas izsludinātajā iepirkumā par tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveidi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopumā konkursā saņemti divi pietikumi un par uzvarētāju atzīta «Tieto Latvia», kuras piedāvātā līgumcena ir 1,186 miljoni eiro.

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība.

2017.gada rudenī Valsts kanceleja informēja, ka sākts darbs pie vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveides, lai nodrošinātu efektīvāku tiesību aktu projektu izstrādi, saskaņošanu un kontroli, kā arī Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas un sēžu vadības procesu. Ar tā palīdzību sabiedrībai tiks nodrošināta arī ērtāka līdzdalības iespēja tiesību aktu projektu sabiedriskajā apspriešanā.

Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu nodaļas projektu vadītāja Signe Rudzīte skaidroja, ka portāla izveide pēc būtības būs jauna pieeja tiesību aktu projektu izstrādē un apritē, konceptuāli atsakoties no dokumenta kā publiskās pārvaldes procesu un informācijas organizācijas rīka, kas pilda tikai informācijas nesēja funkciju.

"TietoEVRY" grupas uzņēmums "Tieto Latvia" saviem darbiniekiem jau desmit gadus nodrošina apmaksātas psihologa konsultācijas un tās izmantojuši aptuveni 10% darbinieku.

"Šajā ziņā esam viens no nedaudziem uzņēmumiem Latvijā. Liels ir gandarījums, ka arī citi uzņēmumi Latvijā sāk sekot šim piemēram, novērtējot darbinieku mentālās labjūtības un veselības lielo nozīmi," saka Valērija Vārna, SIA "Tieto Latvia" valdes priekšsēdētāja. Šogad pirmo reizi uzņēmuma darbiniekiem pieejamas arī apmaksātas psihiatra konsultācijas.

Viņa novērojusi, ka, cenšoties piesaistīt un noturēt labākos prātus un talantus, uzņēmumi visā pasaulē aizvien lielāku uzmanību pievērš darba videi un darbinieku labsajūtai. Bieži vien darbinieku mentālā veselība cieš, ja viņi pilnībā neizjūt kontroli pār savu darbu, viņiem nav skaidri organizācijas mērķi un darbinieki nejūt vadītāju atbalstu. Mūsdienās tam var arī pieskaitīt milzīgo informācijas aprites tempu un apjomu, kas pat ļoti atbalstošā darba vidē darbinieku var izsist no līdzsvara.

Aizvadītajā finanšu gadā Tieto Latvia neto apgrozījums pieaudzis par 30%, sasniedzot 44,399 milj. EUR. 2013. gadu uzņēmums noslēdza ar 5,256 milj. EUR peļņu.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmuma peļņa ir pieaugusi par 82%, liecina informācija klientuportfelis.lv.

Tieto Latvia reģistrēts 1994. gadā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Elmārs Gengers, bet valdes locekļa amatu ieņem Guntis Lazda, Evita Ozola, Māris Ozoliņš.

SIA Tieto Latvia nodarbojas ar IT risinājumu izstrādi, ieviešanu un integrācijas pakalpojumu sniegšanu. SIA Tieto Latvia īpašnieks ir viens no lielākajiem Eiropas IT uzņēmumiem - Tieto Corporation.