Eksperti

Meža nozare Latvijā – augsts potenciāls, jāpielāgojas laikmetam

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Meža nozare Latvijā vēsturiski ir bijusi un ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, kas gadu no gada uzrāda labu izaugsmi. Arī pēdējos gados strauji auguši gan apjomi, gan produkcijas vērtība.

Tomēr, ņemot vērā divus globāli nozīmīgus ietekmes faktorus – karu Ukrainā un Eiropas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu – Latvijas meža nozare būs spiesta mainīties. Ražotājiem tas liks raudzīties izaugsmes virzienos, kas paredz komplicētāku produktu ražošanu.

Par meža nozari uzskata mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, un tā veido aptuveni 5% no kopējās pievienotās vērtības (šāds līmenis saglabājas jau kopš 1995. gada). Nozare attīstās līdzvērtīgi kopējai tautsaimniecībai un tās nozīmīgums pēdējo 25 gadu laikā bijis nemainīgs. Meža nozare veido aptuveni 20% no preču eksporta jeb 15% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kokapstrāde ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, kas nodrošina vairāk nekā ceturto daļu no apstrādes rūpniecības izlaides.

Meža nozare kopumā veiksmīgi tika galā ar Covid-19 izaicinājumiem un 2021. gadā piedzīvoja strauju atkopšanos – būtiski auga pieprasījums gan pēc zāģmateriāliem, gan citiem koksnes produktiem, kā arī visu apakšnozaru uzņēmumi guva rekordaugstu apgrozījumu. 2022. gads iezīmējas ar atšķirīgu ainu – pieprasījums pēc skujkoku koksnes sāka mazināties un skujkoka zāģbaļķa cenas piedzīvoja nelielu kritumu. Vienlaikus enerģētiskās koksnes cena sasniedza nepieredzēti augstu līmeni, ko ietekmēja pieprasījums augošo gāzes cenu ietekmē, radot līdz šim nepieredzētus tirgus apstākļus.

Zaļā kursa ietekme

Neskatoties uz īstermiņa svārstībām, meža nozare no citām atšķiras ar izteiktu ilgtermiņa pieeju. Šobrīd tā atrodas pārmaiņu priekšā – Eiropas zaļais kurss paredz vienlaikus gan saglabāt augstus dzīves standartus, gan pasargāt planētu no cilvēka pieaugošās ietekmes. Koksne ir pilnībā atjaunojams resurss ar lielu potenciālu dažādu energoietilpīgu materiālu aizvietošanā, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka mežu izstrādes apjomi samazināsies1 un saimnieciskās mežu platības nokļūs aizsargājamo platību sarakstā. Samazinoties izejmateriāla pieejamībai, pieaugs gan izejmateriālu, gan gala produktu cenas. Izejmateriāla pieejamība nozarei nav nekāds jaunums, ar to dažādās formās ražotāji saskaras jau tagad. Piemēram, šogad saasinājies jautājums par šķeldas pieejamību, ko plaši izmanto dažādu produktu ražošanā.

Lai gan mežizstrādes apjomi Latvijā pēdējo desmit gadu laikā saglabājušies teju nemainīgi, pārskatāmā nākotnē ir gaidāmas izmaiņas – piedāvājums turpinās samazināties, jo ES prasības attiecībā uz aizsargājamām meža teritorijām nosaka, ka 30% no zemes platības ir jāaizsargā (Latvijā šobrīd tiek aizsargāti apmēram 18%). Pie tam, viena trešdaļa no minētajiem 30% būs zeme, kurā jebkāda saimnieciskā darbība ir liegta. Latvijas interesēs būtu panākt ilgāku laiku, lai pakāpeniski pieskaņotos šīm prasībām un varētu kompensēt vismaz daļu no aizsargājamajos mežos (ne)iegūstamās koksnes ar izejmateriāliem, kas nāktu no t.s. saimnieciskajiem vai daļēji saimnieciski izmantojamajiem mežiem.

Ģeopolitiskie aspekti

Izejmateriāla pieejamību negatīvi ietekmē arī pārtrauktās piegādes no Baltkrievijas un Krievijas, – šīs valstis dēļ agresijas Ukrainā vairs nevar tikt uzskatītas par sadarbības partneriem jebkādā formā. Mežizstrādes apjomus Latvijā pilnībā absorbē vietējie ražotāji, – tā kā kokzāģētavu pārstrādes jaudas ir lielākas nekā Latvijā pieejamais izejmateriāls, apmēram 13% no zāģbaļķiem tiek importēti (lielākoties no Lietuvas). Un Lietuvā galvenais apaļkoku piegādātājs bija tieši Krievija un Baltkrievija (līdz pat 60% no importa apjoma). Šo importa daļu pilnībā aizvietot būs grūti, tas var ietekmēt ne vien cenu, bet arī faktisko izejvielu pieejamību.

Šis ir vēl viens arguments par labu tam, lai Latvijas un Baltijas valstu zaļais kurss tiktu adaptēts mūsu faktiskajām iespējām kaut daļēji salāgot klimata mērķus ar ekonomikas un nodarbinātības mērķiem. Savukārt Latvijas meža nozarei tas nozīmē turpmākās izaugsmes meklējumus tālākapstrādes produktos ar garāku vērtības ķēdi. Šis mērķis ir fiksēts Latvijas meža nozares attīstības stratēģijā, norādot, ka līdz 2030. gadam pievienotā vērtība uz darba vietu nozarē tiks dubultota2.

Latvijas potenciāls

Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem ir milzīgs potenciāls attīstīt gan kokapstrādes, gan mēbeļu ražošanas nozares. Jāņem vērā, ka, piemēram, būvniecība koksnes izmantošanas aktualitāti noteiks jau pieminētais zaļais kurss, kas prasīs novērtēt būvju “ekoloģisko pēdu”. Un kokam tā ir izteikti mazāka nekā citiem populārajiem būvmateriāliem. Globālā tērauda un betona ražošana rada gandrīz vienu sesto daļu no pasaules oglekļa emisijām. Izmantojot kokmateriālus kā būvmateriālu, šīs emisijas tiktu ievērojami samazinātas.

Igaunijas piemērs rāda, ka liels izaugsmes potenciāls ir, piemēram, koka konstrukciju māju ražošana un to tirdzniecība Ziemeļvalstīs. Šobrīd Igaunija ir viens no lielākajiem koka konstrukciju māju eksportētājiem. Zviedrijā šādu māju imports no Igaunijas veido aptuveni 20% no kopējā tirgus šajā nišā. Jāņem vērā, ka Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā koka mājas ir izteikti pieprasītas – to tirgus daļa veido aptuveni 90% (ģimeņu privātmāju segmentā)3.

Somijas zinātnieki aprēķinājuši, – ja koka ēku īpatsvars Eiropā nepārtraukti pieaugs no 10% 2020. gadā līdz 80% 2040. gadā, un, ja šajās ēkās būtu vairāk koka detaļu nekā iepriekš (sijas, grīdas, griesti, apšuvums), tad 20 gadu periodā kopumā varētu uzglabāt 0.42 gigatonnas oglekļa. Tā, apvienojumā ar ilgtspējīgu mežsaimniecību, koka būvniecība varētu palielināt oglekļa piesaisti arī pilsētās, ne tikai mežos4.

Valsts un nozares sadarbība

Pāreja uz jaunu, komplicētāku un svārstību riskiem vairāk pakļautu ražošanas modeli, prasa investīcijas un sadarbību ar valsti. Mēs kā finansētājs prioritāri jau ieguldām un ieguldīsim zaļās un ilgtspējīgās iniciatīvās, un uzņēmumu transformācijai meža nozarē šādu projektu būs aizvien vairāk. Viens no Latvijā aktuālu investīciju virzieniem būs tālākapstrādes produktu ražošana ar garāku vērtības ķēdi. Lai veicinātu attīstību, ir vajadzīga arī sadarbība ar valsts sektoru.

Piemēram, Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā pagājušā gadsimta 90. gados veiktās izmaiņas likumdošanā kokmateriālus ļāva plašāk izmantot būvju nesošajās konstrukcijās bez stāvu skaita ierobežojuma. Arhitektūras nozare mūsdienās piedzīvo kokmateriālu renesansi. Lai arī koka konstrukcijas vēl nav tik izplatītas biroju u.c. sabiedriskajās ēkās, – apvienojot kokmateriālu ar jaunām metodēm, tiek rastas iespējas arvien sarežģītākām ēkām. Latvijā ir vairāki veiksmīgi koka arhitektūras piemēri, tomēr plašākam koka pielietojumam liela loma būs valstij un pašvaldībām.ES mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt neto siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55% (salīdzinājumā ar emisiju līmeni1990.g.).

Šīs Latvijai tik nozīmīgās nozares pārveidei un daudzveidīgo izaicinājumu pārvarēšanai visām iesaistītajām pusēm būs vajadzīga drosme, uzņēmība un tālredzība. Izlēmīgi soļi ir jāsper vienlaikus trijos virzienos – Latvijas interešu pārstāvības jomā ES līmenī, meža nozares modernizācijā, pielāgojoties jaunajiem, ierobežotu resursu un augoša pieprasījuma, apstākļiem, kā arī plašākā koka kā ilgtspējīga būvmateriāla izmantošanā gan valsts un pašvaldību, gan privātā sektora nākotnes projektos.

  1. Paredzams, ka mežizstrādes apjoms Eiropā saruks vismaz par 20–30%. “Meža nozare 2050”: http://zalasmajas.lv/wp-content/uploads/2022/01/LV-mezu-nozare-2050_web.pdf
  2. “Meža nozare 2050”: http://zalasmajas.lv/wp-content/uploads/2022/01/LV-mezu-nozare-2050_web.pdf
  3. Schauerte, T. “Wooden house construction in Scandinavia – a model for Europe”. Paper and Wood Insights, 2010.
  4. Ali Amiri et al 2020 Environ. Res. Lett. 15 094076

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad "Zaļais kurss" nomaldās no kursa

Laima Zvejniece, LVM "Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži 2022. gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 568,6 miljoni eiro, kas ir par 159,2 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā un ar rekordlielu 258,5 miljonu eiro lielu peļņu pirms uzņēmuma nodokļu nomaksas iepretim 127,4 miljonu eiro peļņai pērn (pirms nodokļu nomaksas).

To liecina a/s Latvijas valsts meži (LVM) 2022. gada operatīvie darbības rezultāti.

LVM padomes apstiprinātais uzņēmuma 2023. gada budžets paredz, ka LVM ienākumi sasniegs 545,1 milj. eiro, bet peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 170 milj. eiro. Plānots pārdot 7,14 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,97 m3 apjomā.

«2023. gads Latvijas valsts mežiem un arī visai meža nozarei būs izaicinājumiem bagāts – gads ir sācies ar sarežģītu un nenoteiktu situāciju globālajā koksnes tirgū, un ir grūti prognozēt, kad un kā notiks tirgus atgūšanās,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Viņš steidz piemetināt, ka tajā pašā laikā uzņēmums plāno nodrošināt ne vien stabilas koksnes piegādes mūsu valsts tautsaimniecībai, bet arī pieaugošu kurināmās šķeldas apjomu Latvijas enerģētikas uzņēmumiem, tā stiprinot valsts energoneatkarību un sekmējot virzību uz zaļās enerģijas izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās meža īpašumu cenas Latvijā turpina pieaugt, tomēr liela daļa īpašnieku stāvus bagāti no darījuma nekļūst. Pēc nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotā ikmēneša “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* datiem, šī gada pirmajos mēnešos puse īpašnieku pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas.

Tiesa, kopš decembra šādu darījumu īpatsvars samazinājies par 10%, viešot cerību, ka meža īpašnieku spēja atpazīt negodīgu darījumu risku pakāpeniski palielinās.

200 EUR/ ha robežai tuvojas arī vidējā nomas maksa par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (LIZ) – augstāka cena ir īpašumiem ar izdevīgu atrašanās vietu, infrastruktūru, sakārtotu meliorācijas sistēmu un citiem faktoriem. Pagaidām “Latio” nav novērojis pastiprinātu meža un LIZ īpašnieku interesi finanšu trūkuma dēļ pārdot savus īpašumus piespiedu kārtā, kā tas notika 2008. gada krīzes laikā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (februāris):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) pārstāvji un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde šonedēļ tikās, lai pārrunātu situāciju meža nozarē, kas būtiski mainījusies aktuālo pasaules notikumu ietekmē, un vienotos par ciešāku sadarbību nozares attīstības izaicinājumu risināšanā, liecina LVM publiskotā informācija.

Nozarē ir pieredzēts ļoti straujš un neizlīdzsvarots apaļkoksnes, zāģmateriālu un enerģētiskās koksnes cenu kāpums, ir ievērojami palielinājies visa veida apaļkoksnes pieprasījums Latvijā, kas savukārt ir radījis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Šādu strauju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu Latvijas pakalpojumu sniedzēji nevar apmierināt tik īsā laikā, jo Latvijā jau vairākus gadus vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums, tostarp arī meža nozarē ir izteikts pieredzējušu meža mašīnu operatoru un kokvedēju šoferu trūkums.

“COVID-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā ir ļoti ietekmējusi koksnes produktu un mežizstrādes pakalpojumu tirgu, enerģētiku un tautsaimniecības attīstību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Turklāt šī gada septembrī Eiropas parlaments atbalstīja Atjaunojamās enerģijas direktīvas grozījumus, kas var nodarīt lielu kaitējumu Latvijas enerģētikai un tautsaimniecībai kopumā. Apzinoties AS “Latvijas valsts meži” lielo lomu Latvijas tautsaimniecības un meža nozares stabilizācijā, bija svarīgi gūt vienotu sapratni – kāda ir pašreizējā situācija, kā arī pārrunāt turpmāko rīcību,” pēc tikšanās atzina LKF prezidents Indulis Kovisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgajā ceremonijā apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2023” laureāti.

Balvas tika pasniegta piecās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”, “Par ieguldījumu nozares attīstībā” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Nominācijā „Par mūža ieguldījumu” apbalvojumus saņēma Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete, bijušais AS „Latvijas valsts meži” struktūrvienības „LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. “Zelta čiekurus” šīs nominācijas laureāti saņēma no Valsts prezidenta rokām.

Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā” apbalvots Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. Vienlaikus savu “Zelta čiekuru” saņēma arī pērnā gada uzvarētājs Roberts Strīpnieks, AS “Latvijas valsts meži” izveidotājs un iedvesmotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Puse Latvijas lielo uzņēmumu nākamā gada laikā plāno investēt vietējā tirgū

Db.lv, 31.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā ekonomikas izaugsme palēninās, tomēr vairāk nekā trešā daļa Baltijas valstu lielo uzņēmumu ir pozitīvi noskaņoti savās prognozēs par biznesa vides attīstību nākamajos 12 mēnešos.

SEB bankas veiktā Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja liecina, ka uzņēmumi nākamā gada laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai, turklāt puse Latvijas lielo uzņēmumu ir gatavi investēt tieši mājas tirgū.

Plānojot savu finanšu resursu izlietojumu, 50% Latvijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru atzīst, ka plāno turpināt investēt vietējā tirgū. Līdzīga situācija ir arī kaimiņvalstīs, kur investēt mājas tirgū plāno 45% Lietuvas un 51% Igaunijas lielo uzņēmumu. Vienlaikus Latvijā ir lielākais uzņēmumu īpatsvars, kas plāno dividenžu izmaksas (10%), un zemākais, kas plāno investēt eksporta tirgus paplašināšanā (6%).

“Latvijas uzņēmēji mazāk nekā kaimiņvalstīs ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, proti, tikai 9% Latvijas lielo uzņēmumu plāno nedarīt neko, kamēr Lietuvā un Igaunijā tie ir 14% lielo uzņēmumu. Aptaujas dati rāda, ka kopumā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu vadītāji ir samērā pārliecināti par uzņēmumu spēju tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem un nākamo 12 mēnešu laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi papildu aizdevumu piecu miljonu eiro apmērā tirdzniecības centram “Spice”, līdz ar to sasniedzot kopējo aizdevuma summu 55 miljoni eiro.

Plānotā tirdzniecības centra modernizācija ļaus gan uzlabot īpašuma pievilcīgumu, gan veicināt ilgtspējīgāku un efektīvāku energoresursu patēriņa pārvaldību.

Plānots, ka kopējās investīcijas tirdzniecības centra modernizācijas projektā sasniegs ap 10 miljoniem eiro. “Interjera atjaunošana ir vitāli svarīga Spices kā vadošā tirdzniecības centra pozīciju saglabāšanai. Pērn investējām 3,7 miljonus grīdas seguma maiņā, labierīcību un Palmu alejas atjaunošanā, savukārt šogad plānotie darbi ietvers visus trīs ātrijus un modes aleju. Projekta ietvaros Spice ne tikai iegūst jaunu, modernu izskatu, bet tiek modernizētas arī visas komunikācijas, uzlabota ventilācija un veikta apgaismojuma maiņa uz LED tehnoloģijām. Esam arī izveidojuši dzeramā ūdens staciju, kur ikviens apmeklētājs var bez maksas uzpildīt savu ūdens pudeli. Tāpat dizainā daudz izmantojam Latvijas mākslinieku un ražotāju darbus,” stāsta tirdzniecības centru “Spice” un “Spice Home” vadītāja Iveta Priedīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

SG Capital Meža Fonds par 4,4 miljoniem eiro iegādāsies ilgtspējīgus meža īpašumus

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 4,4 miljonu eiro apmērā SIA “SG Capital Meža Fonds” 1942 hektāru meža īpašumu iegādei un apsaimniekošanai.

Attiecīgajiem meža īpašumiem ir piešķirts Mežu uzraudzības padomes (FSC) sertifikāts, apliecinot atbildīgu mežu apsaimniekošanu, kas ļāvis aizdevumam piemērot Zaļā kredīta statusu.

“SG Capital Meža Fonds” ir izveidots 2022. gadā un viens no Fonda galvenajiem mērķiem ir sekmēt ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstību Latvijā. Fonda ieguldītāji ir vadošie pensiju plānu pārvaldītāji Latvijā un Lietuvā. Pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumu pārvaldnieks SEB Investment Management līdz šim ieguldījis fondā jau ap 10 miljoniem eiro.

Kopumā fondā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 30 miljonus eiro no SEB pārvaldītajiem pensiju aktīviem, tādējādi dodot iespēju SEB pensiju 2. un 3. līmeņa klientiem ieguldīt ne tikai ilgtspējīgi, bet arī vietējā ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu apgrozāmo līdzekļu finansējumu un pakomātu tīkla attīstīšanu, VAS Latvijas Pasts piesaistījis overdraftu 4,3 miljonu eiro apmērā.

Ar mērķi paātrināt uzņēmuma transformāciju un attīstību, Latvijas Pasts iniciējis jaunas korporatīvās stratēģijas izstrādi, ietverot arī mūsdienīgu pakomātu tīkla attīstības plānu, kas paredz ievērojamu pakomātu pārklājuma paplašināšanu. Kopējo Latvijas Pasts tīklu šobrīd veido jau 146 āra un iekštelpu pakomāti, savukārt 2023. gada otrajā ceturksnī paredzēta vēl 25 mūsdienīgo āra pakomātu izvietošana, turpinot tīkla paplašināšanu visa 2023.gada laikā.

“Latvijas Pasts turpina attīstīties, tāpēc mums ir un būs nepieciešams gan apgrozāmā kapitāla finansējums, gan ilgāka termiņa finansējums mūsu lielāko investīciju projektu realizēšanai. Tāpēc esam priecīgi paplašināt sadarbību ar SEB banku, kas šajā gadījumā piedāvāja vispretimnākošākos finansēšanas nosacījumus,” saka Latvijas Pasts valdes loceklis Andris Puriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas pakalpojumu sniedzējs SIA Coffee Address Holding ir sekmīgi piesaistījis finansējumu no SEB bankas – 17,5 miljonus eiro, lai turpinātu īstenot uzņēmuma izaugsmes stratēģiju – būt par lielāko kafijas pakalpojumu sniedzēju Baltijas valstīs, nodrošinot kafijas risinājumus dažādām uzņēmējdarbības nozarēm.

Kopējais finansējuma apjoms sasniedz 17,5 miljonus eiro un tas ietver gan ilgtermiņa kredītu, gan overdraftu. Finansējums paredz gan aizdevumu, gan VIVA obligāciju refinansēšanu, un tas palīdzēs uzņēmumam turpināt attīstīties Baltijas valstīs.

“Refinansēšana ļauj uzņēmumam saglabāt sabalansētu finansējuma struktūru, kas ir būtiski izaugsmes stratēģijas turpināšanai. Šobrīd uzņēmums fokusējas uz iekārtu parka modernizēšanu, jaunu un interesantu kafijas risinājumu piedāvājumu klientiem, jauniem un esošiem digitalizācijas projektiem, klientu lojalitātes aplikācijas attīstību un citiem risinājumiem, kas paredz veikt ieguldījumus klientu piesaistē un servisā,” norāda Coffee Address Holding valdes priekšsēdētāja Viktorija Meikšāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SEB banka piešķīrusi 9,1 miljonus eiro AS Olainfarm investīcijām ražošanas attīstībā

Db.lv, 19.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi 9,1 miljonu eiro aizdevumu farmācijas uzņēmumam AS “Olainfarm”, kas paredzēts investīcijām jaunu produktu izstrādei, ieviešanai ražošanā, ražošanas jaudu paplašināšanai un ilgtspējīgu tehnoloģisko procesu attīstībai.

Kopumā projekta ietvaros jaunu produktu attīstībā, pētniecībā, ražošanas modernizācijā un jaudu paplašināšanā uzņēmums plāno investēt 31,75 miljonus eiro. Projekta ietvaros tiks rekonstruētas arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas ķīmijas un farmācijas nozarē būs modernākās Baltijā.

“SEB banku un "Olainfarm" jau daudzus gadus saista veiksmīga sadarbība, kas radījusi pārliecību par uzņēmuma pārdomāto attīstības stratēģiju un spēju sekmīgi īstenot liela apjoma projektus. Esam gandarīti par iespēju kā finanšu partnerim atbalstīt vienu no Baltijas līderiem farmācijas nozarē, lai palīdzētu īstenot uzņēmuma attīstības ambīcijas. Arī šīs investīcijas radīs augstu pievienoto vērtību un stiprinās "Olainfarm" konkurētspēju,” saka SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi papildu finansējumu 34 miljonu eiro apmērā SIA "Linstow Baltic" multifunkcionālā komerciālā centra “Origo” esošo saistību refinansēšanai.

Tirdzniecības centra “Origo” esošās saistības sasniedz 66,9 miljonus eiro, un pēc pārfinansēšanas aizdevuma izsniedzējs pilnā apmērā ir tikai SEB banka.

Piešķirtais finansējums tiek izmantots, lai multifunkcionālo komerciālo centru “Origo” un biznesa centru “Origo One” attīstītu atbilstoši pasaulē vadošās ēku ilgtspējas novērtēšanas metodes BREEAM standartiem, veidojot to ne tikai energoefektīvu, bet arī draudzīgu apkārtējai videi, darbiniekiem un sabiedrībai kopumā. Nupat tirdzniecības centrs “Origo” ieguvis augstāko noslēdzošo vērtējumu starp visiem tirdzniecības centriem Baltijas valstīs.

“Tirdzniecības centru apmeklējumu skaits joprojām saglabājas ļoti augsts, turklāt komerciālā centra “Origo” un biznesa centra “Origo One” atrašanās vieta ikdienā nodrošina ārkārtīgi lielu apmeklētāju plūsmu. Līdz ar to ir būtiski attīstīt šīs ēkas atbilstoši mūsdienu prasībām, un esam gandarīti atbalstīt šādu tālredzīgu investīciju nākotnē. Esam pārliecināti, ka “Linstow Baltic” attīstīto platību aktualitāte tikai pieaugs, tostarp, līdz ar Satekles biznesa centra projekta realizāciju, kur atradīsies arī SEB bankas galvenais birojs,” stāsta SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot kurināmās koksnes cenām, tirgū novērota negodīgas komercprakses izplatība, norādīja mežizstrādes un meža apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Pata Strenči" vadītājs Andris Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka, pieaugot kokmateriālu un kurināmās koksnes cenām, meža nozarē ienāca liels skaits uzņēmumu, kas bez iepriekšējas pieredzes, zināšanām un profesionāliem darbiniekiem iegādājās lietotu tehniku no Skandināvijas, cerot, ka īsā laikā uzbūvēs pelnošu biznesu. Savukārt šobrīd, kad tirgus ir apstājies, šie uzņēmēji ar dažādām krāpnieciskām un negodīgām shēmām cenšas nodrošināt darbu "pīķa stundā" iegādātajai tehnikai.

"Ar agresīvām metodēm tiek slēgti līgumi ar neizglītotiem mežu īpašniekiem par cirsmu iegādi, kur meža īpašnieka iegūta peļņa ir krietni mazāka par faktisko vērtību. Līgumos ļoti vispārīgi tiek definēti sadarbības nosacījumi gan par izstrādes apmēru, gan apmaksas kārtību. Mežā tiek veiktas nepamatotas darbības, piemēram, pārzīmētas cirsmu robežas, izstrādāts vairāk nekā sākotnēji plānots, izlases cirtēs izstrāde tiek veikta līdz likumā noteiktajām minimālajām prasībām, taču saimnieciski šādai mežaudzei vairs nav nākotnes," stāstīja Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes resursu pieejamība — nozares attīstības stabilizators

Māris Ķirsons, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Saimnieciskajai izmantošanai pieejami 215 miljoni kubikmetru koksnes

Māris Ķirsons, 26.10.2022

Latvijas mežzinātnieki ir konstatējuši, ka, lai sasniegtu klimata mērķus 2050. gadā, ir jāstāda kvalitatīvi stādi, jāapmežo neizmantotās lauksaimniecības zemes, it īpaši uz organiskās augsnes, vairāk jākopj mežs un jārenovē mežu meliorācijas sistēmas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kardinālas pārmaiņas Latvijas valsts mežu valdē

Māris Ķirsons, 02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā mežu apsaimniekošanas uzņēmuma a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdē vairs nestrādās valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs. Viņu vietā iecelti četri pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus - Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

To paredz LVM padomes sēdē pieņemtais lēmums. Proti, 2023. gada 2. maijā LVM padomes sēdē pieņemts lēmums, ka trīs LVM valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai. Sekojoši šim lēmumam, LVM pagaidu padome nekavējoties atsauc šos uzņēmuma valdes locekļus.

Putniņš paliek amatā

LVM valdi turpinās vadīt Pēters Putniņš. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību, LVM pagaidu padome ir ievēlējusi četrus pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus: Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove. Vienlaikus ir uzsākts AS “Latvijas valsts meži” četru pastāvīgo valdes locekļu nominācijas process. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam, LVM valdes pagaidu locekļi ir ievēlēti uz noteiktu laiku, līdz būs noslēdzies jaunās uzņēmuma valdes nominācijas process, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 323,859 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 21% un sasniedza 161,124 miljonus eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskatā norādīts, ka peļņas pieaugumu galvenokārt ietekmēja ieņēmumi no koksnes pārdošanas, kas veidoja 96% no kopējiem ieņēmumiem, jeb 313,9 miljonus eiro.

Šogad sešos mēnešos tika realizēti 3,29 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimenta, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā. Vienlaikus apaļo kokmateriālu vidējā cena palielinājās par 21,9% un bija 90,76 eiro par kubikmetru.

LVM informē, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos sējot un stādot atjaunots mežs 12 600 hektāru platībā, jaunaudzes koptas 22 200 hektāru platībā, savukārt no piesērējuma attīrīti 170 900 kubikmetru meliorācijas grāvju.

Kopumā realizēti 45,58 miljoni meža koku stādu, kas ir par 14,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. No kopēja apjoma 26,2 miljoni stādi izmantoti LVM apsaimniekotajām platībām, 13 miljoni pārdoti Latvijā, bet 6,5 miljoni stādu tika eksportēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu nozares interešu pārstāvniecību, Latvijas Kokrūpniecības federācijā izveido prezidiju, kurā kopā ar organizācijas prezidentu Induli Kovisāru strādās divi viceprezidenti — SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks un līdzšinējais federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kura vietā šajā amatā darbu sāks Artūrs Bukonts.

Tā nolemts Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) kopsapulcē.

Pārmaiņu mērķis ir papildināt LKF vadības komandu ar pieredzējušiem meža nozares profesionāļiem, kuru uzdevums būs gan regulāri uzraudzīt LKF darbu, gan un iesaistīties interešu pārstāvniecībā. Prezidiju veidos LKF prezidents, par ko atkārtoti ievēlēts Indulis Kovisārs, un divi viceprezidenti – Andis Araks un Kristaps Klauss.

Viceprezidentiem ir izdalītas arī atsevišķas atbildības jomas – Anda Araka kompetencē būs mežsaimniecības pakalpojumu, kā arī mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu interešu pārstāvniecība, savukārt Kristaps Klauss pievērsīsies Zaļā kursa un citiem Eiropas Savienības līmeņa jautājumiem, kas tieši ietekmē meža nozari Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kokrūpniekus uztrauc topošās valdības plāns LVM akcijas kotēt biržā

LETA, 14.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokrūpniecības nozari uztrauc iespēja, ka AS "Latvijas valsts meži" (LVM) akcijas varētu kotēt biržā, komentējot topošās valdības veidošanas procesu, pauda Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Viņš skaidroja, ka valdības deklarācijā atkal parādījies punkts, kurā teikts, ka mazākuma daļu no tirgus orientētām publiskām kapitālsabiedrībām plānots kotēt biržā. "Šis ir sarkanais karogs meža nozarē, ja zem tā tiek saprasts tik stratēģiskas nozīmes uzņēmums, kāds ir LVM," teica LKF pārstāvis.

Viņš norādīja, ka, skatoties uz LVM darbības rezultātiem, arguments par nepieciešamību piesaistīt investīcijām nepieciešamo kapitālu neiztur kritiku, jo par šādu investīciju piesaisti tiek samaksāts ar valsts ietekmes mazināšanos. "Visiem ir skaidrs, ka privātā akcionāra galvenā interese būs peļņas maksimizēšana, nedomājot par valsts vidēja un ilgāka termiņa interesēm," uzsvēra Bukonts.

Komentāri

Pievienot komentāru