Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Latvijas valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži 2025. gadā strādāja ar 615.8 milj. eiro lieliem ieņēmumiem un 204,3 miljonu eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 54,2 miljoniem eiro jeb 36 % vairāk nekā tika iespēts 2024. gadā, liecina AS Latvijas valsts meži (LVM) operatīvie darbības rezultāti.

«Lai arī 2025. gads starptautiskās koksnes tirgus situācijas dēļ kopumā bija sarežģīts gan Latvijas valsts mežiem, gan Latvijas meža nozarei, uzņēmumam 2025. gadā ir izdevies ne vien būtiski palielināt ienākumus no koksnes produktu pārdošanas, bet, optimizējot uzņēmuma ražošanas procesus, arī samazināt izmaksas. Tas ļāvis uzņēmumam pārsniegt plānotos peļņas rādītājus un gadu noslēgt ar vairāk nekā 204 miljonu eiro lielu peļņu. LVM devums valsts un pašvaldību budžetos 2025. gadā bijis 213 miljoni eiro, stiprinot valsts labklājību un drošību,» darba rezultātus raksturo AS Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe.

Pārdoti 7 miljoni m3

Saeima ceturtdien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus Meža likumā, kas paredzēja samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp priedes un egles cirtes vecumu samazināt par 20 gadiem.

ZZS ieceri atbalstīja 34 deputāti, bet pret bija 40. Ieceri līdzās ZZS atbalstīja vairāki "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības deputāti. Koalīcijas partneri -"Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie" - balsoja pret grozījumiem, viņiem piebalsojot arī dažiem AS politiķiem. "Latvija pirmajā vietā" deputāti par grozījumiem izvēlējās vispār nebalsot.

ZZS aicināja priedes cirtes vecumu samazināt no 101 līdz 81 gadam, bet egles - no 81 līdz 61 gadam. Par 20 gadiem ZZS aicināja samazināt cirtes vecumu arī bērzam un melnalksnim - no 71 gada uz 51 gadu. Savukārt apses cirtes vecumu ZZS rosināja samazināt par desmit gadiem - no 41 līdz 31.

Likumprojekta anotācijā ZZS piesauca klimata pārmaiņas kā "eksistenciālu un ekoloģisku izaicinājumu", un izmaiņas esot nepieciešamas tieši šajā nolūkā. ZZS apgalvoja - ja mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē savu ekonomisko un ekoloģisko vērtību, "tie vairs nekļūst par saplākšņa plātnēm, mēbelēm vai koka mājām, bet par malku un šķeldu".

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Meža nozare ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem balstiem Latvijas tautsaimniecībā ar būtisku pienesumu gan iekšzemes kopproduktā, gan valsts eksporta struktūrā. Nozare, kas aptver mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, 2023. gadā nodrošināja 6% no IKP un veidoja 17% no kopējā preču eksporta jeb 3,3 miljardus eiro.

Šie rādītāji apliecina, ka meža nozare ne tikai ir lielākā ražojošā nozare Latvijā, bet arī viens no galvenajiem konkurētspējas un ekonomiskās stabilitātes virzītājiem.

Koks, koka izstrādājumi un kokogles joprojām ir Latvijas eksporta preču līderos, kas apliecina nozares nozīmi globālajā tirgū. Vienlaikus nozares izaugsme prasa arī mērķtiecīgu politiku un investīcijas inovācijās, apstrādes jaudu modernizēšanā un cilvēkkapitāla attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā vidē.

Neraugoties uz iespaidīgajiem rezultātiem, meža nozarei ir virkne izaicinājumu – klimata mērķu ieviešana, globālās piegādes ķēžu pārkārtošanās un pieaugošās prasības attiecībā uz vides ilgtspēju. Tāpēc nepieciešama stratēģiska pieeja, kas ļauj līdzsvarot ekonomisko izaugsmi ar ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Mežs, ar to saistītās nozares, kokrūpniecība un koksnes resursu pieejamība pēdējos gados ir kļuvuši par vienu no centrālajiem jautājumiem gan Latvijas, gan Eiropas līmeņa diskusijās. Mežs vairs netiek skatīts tikai kā dabas vērtība vai izejmateriālu avots. Tas arvien biežāk nonāk politisku, ekonomisku, klimatisku un ģeopolitisku lēmumu krustpunktā. Šādos apstākļos īpaši svarīgi ir runāt nevis emocijās vai skaļos saukļos, bet datos, procesos un ilgtermiņa skatījumā.

Globāli meža nozari un ar to saistītās nozares šobrīd ietekmē divi savstarpēji cieši saistīti faktori. Pirmais ir Eiropas “zaļā vienošanās” un ar to saistītā zemes izmantošanas politika – cik drīkst, kur drīkst un ko vairs nedrīkst darīt mežā. Otrais ir ģeopolitiskā realitāte, kurā koksnes resurss no ierasta ražošanas faktora arvien vairāk kļūst par stratēģisku elementu valsts ekonomiskajā noturībā un drošībā. Valstīm, kur mežsaimniecība un kokrūpniecība ir būtiska tautsaimniecības daļa, šie jautājumi ir īpaši jūtīgi.

Latvija, līdzīgi kā Igaunija, Somija un Zviedrija, ir valstis, kur mežs ir vēsturiski veidojis ekonomisko struktūru. Meža nozare nodrošina būtisku daļu no eksporta ieņēmumiem, desmitiem tūkstošu darbavietu un plašu saistīto nozaru ķēdi – no mežizstrādes un loģistikas līdz inženierzinātnēm, pētniecībai un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Tajā pašā laikā šī nozare prasa ļoti lielas investīcijas ar ilgu atdeves periodu. Rūpnīcas, tehnoloģijas un cilvēkresursi netiek attīstīti piecu gadu perspektīvā – tie ir lēmumi uz 20, 30 un pat vairāk gadiem.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no grāmatu eksporta.

Tā var teikt šā raksta virsrakstā, nedaudz pārveidojot bērnu dzejnieka Pētera Sila (1908–1953) jau folklorizējušās rindas no dzejoļa “Uz skolu”, jo 2024. gadā Latvija bija pasaules līdere grāmatu eksportā uz vienu iedzīvotāju un galvenais Latvijā iespiesto grāmatu eksporta tirgus bija Eiropas valstis – Vācija, Zviedrija un Norvēgija.Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no poligrāfijas produkcijas – grāmatu eksporta.Poligrāfija un papīra ražošana ir nozīmīga Latvijas rūpniecības nozare.

Publiskajā telpā periodiski tiek aktualizēts jautājums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu Latvijā. Pēdējā laikā šīs tēmas vizionēšanā padziļināti iesaistījušies Latvijas Bankas eksperti. Noliekot malā metodoloģiskās nianses un zinātnieku sāncensību, nereti uztrauc raksta autoru neiedziļināšanās jautājuma būtībā – zemes ilgtspējīga izmantošana ir daļa no risinājuma, nevis problēmas.

Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē, ja vien vēlamies paskatīties patiesībai acīs.

Ja balstām klimata mērķu sasniegšanu uz atteikšanos saimniekot arvien vairāk platībās, mēs būtībā izvēlamies “strausa politiku” – īstermiņā SEG emisijas samazinās, bet vidējā un ilgākā termiņā mēs zaudējam potenciālu piesaistīt vairāk un dzīvot apritīgāk. Tādējādi mēs pagarinām fosilo resursu izmantošanu, kas pašā saknē nav ilgtspējīgi. Izvēloties šādu ceļu, mēs neizmantojam iespējas, ko piedāvā moderna bioekonomika, kas ir patiesais risinājums cilvēcei, “lai neapēstu zemeslodi”.

Rakstu sērijas autori norāda, ka pārāk intensīva mežizstrāde ir galvenais iemesls, kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors Latvijā pēdējos gados pārvērties no neto piesaistītāja par neto emitentu. Un tāpēc mežizstrādi vajag pēc iespējas vairāk samazināt – neskarti meži vislabāk spēs piesaistīt oglekli. Vai tiešām?

Iecere samazināt galvenās cirtes vecumu par 10 - 20 gadiem virknei koku sugu vēl pirms attiecīgo izmaiņu skatīšanas Saeimā ir izraisījusi asu meža nozares un vides nevalstisko organizāciju asu vārdu apmaiņu.

Šā gada 1.aprīļa Saeimas plenārsēdes darba kārtībā ir izskatīšanai pieteikti grozījumi Meža likumā, kuri paredz priedei galvenās cirtes vecumu samazināt no 101 līdz 81 gadam, bet eglei - no 81 līdz 61 gadam, bērzam un melnalksnim - no 71 gada uz 51 gadu, bet apses cirtes vecumu samazināt par desmit gadiem - no 41 līdz 31.

Pretēji vektori

Grozījumu autori likumprojekta anotācijā norāda: ja mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē savu ekonomisko un ekoloģisko vērtību, tie vairs nekļūst par saplākšņa plātnēm, mēbelēm vai koka mājām, bet par malku un šķeldu kā enerģētiskā koksne. To sadedzinot izdalās CO2 - tā vietā lai koksne glabātu oglekli nākamajām paaudzēm, savukārt augstas pievienotās vērtības produkti saglabā CO2 desmitiem un pat simtiem gadu, tādējādi tieši veicinot emisiju samazināšanu.

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi 2025. gadā sasniedza 3,44 miljardus eiro, kas ir par 1,6% jeb 53,41 milj. eiro mazāk nekā 2024. gadā, tās ir sekas stagnācijai lielākajos koksnes produktu noieta tirgos.

To rāda Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem. Lielākus eksporta ienākumus pērn spēja ģenerēt zāģmateriāli - par 41 milj. eiro, saplāksnis — par 15 milj. eiro, kā arī koka tara, koka gulšņi, nūjas u.tml. Vienlaikus pērn ir palielinājies importa apjoms par 4,6% jeb 46 mij. eiro. Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss atzīst, ka 2025. gadā meža nozares eksporta kopējā vērtība ir nedaudz mazāka kā 2024. gadā, un tas pamatā ir cenu samazinājuma, nevis apjomu krituma rezultāts. „Tirgus kopumā stagnē, un tas ir jūtams arī datos,” tā K. Klauss. Viņš gan par 2026. gadu nav zaudējis cerības, jo, viņaprāt, pavasaris nav vairs tālu tiešā un pārnestā nozīmē.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa lapu koku saplākšņa eksportā bija 5%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Vēsturiski finiera lokšņu rūpnieciskā ražošana aizsākās1797. gadā, kad Samuels Bentamams (1757 - 1831) izgudroja un uzkonstruēja finiera lokšņu lobāmo mašīnu. No šī laika sākās plaša finiera lokšņu izmantošana dažādu koksnes izstrādājumu virsmu apdarē. Savukārt saplākšņa ražošana pašreizējā izpratnē (finiera lokšņu līmēšana un presēšana) rūpnieciskos apjomos aizsākās tikai pēc 1865. gada, kad ASV tika radītas iekārtas saplākšņa rūpnieciskai ražošanai. Tikai dažus gadus pēc saplākšņa ražošanas patenta izsniegšanas (1869.g.) šo produkciju sāka ražot arī Latvijas teritorijā. 1913. gadā Latvijā bija divas saplākšņa (līmēta finiera) rūpnīcas - viena Rīgā, bet otra Daugavpilī. Kopējais saražotā saplākšņa apjoms bija aptuveni 50 tūkstoši kubikmetru gadā (Latvijas PSR ģeogrāfija. Rīga: izdevniecība Zinātne, 1975., 345.lpp.).

Katra simtā svece pasaulē ir ražota Latvijā.

Visu XXI gadsimta pirmo ceturtdaļu Latvijas sveču eksports ir ievērojami pārsniedzis importu. Turklāt svētku un piemiņas brīžos Latvijas ļaudis izvēlas Latvijas, nevis importa sveci.Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sveču eksporta.

Visvairāk – Ziemassvētkos

No neatminamiem laikiem kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantots degošs skals vai sveķaini zari. Bišu vaska sveces un to ražošanas tehnoloģija radās tikai pirms aptuveni tūkstoš gadiem Eiropas mērenās joslas ziemeļu daļā. Svarīgākajai sveču ražošanas izejvielai – bišu vaskam – kušanas temperatūra ir aptuveni 62 grādi pēc Celsija, bet augu dzīvnieku izcelsmes (piemēram, aitas) taukvielām, kuras pievienoja vaskam sveču ražošanā, kušanas temperatūra ir vēl zemāka. Karstajā joslā vasaras laikā saulē vaska sveces nav uzglabājamas, jo tās izkūst. Siltajās zemēs sveču vietā kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantotas eļļas lampiņas. Vaska sveces ir relatīvi dārgas, tāpēc to masveida izmantošana bija visai ierobežota. Būtiskas pārmaiņas sākās, kad XIX gadsimtā sveču ražošanā sāka izmantot no dzīvnieku taukiem rūpnieciski nodalītu taukskābi – stearīnu, kuru joprojām izmanto gan ziepju, gan sveču ražošanā. No XIX gadsimta beigām sveču ražošanā sāka izmantot naftas pārstrādes procesā iegūstamu parafīnu (piesātināto ogļūdeņražu maisījumu ar 20 līdz 40 oglekļa atomiem molekulā).

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Latvijā izaugušās biomasas apjoms pārsniedz pašmāju patēriņu siltumstacijās, tāpēc tā tiek eksportēta un rada papildu ienākumus, perspektīvā tiek prognozēts šī resursa patēriņa pieaugums valstī, ko nodrošinātu tā pārstrāde citos produktos.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā diskusiju ciklā Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija. Šķelda ir atjaunīgs resurss, kurš izaudzis pašu zemē, kurš ļāvis samazināt fosilo energoresursu importa apjomus un tēriņus, vienlaikus ļaujot šai naudai palikt Latvijā un strādāt tautsaimniecības izaugsmei, kā arī paaugstināt energodrošību valstī.

Resursu pietiek

„Labā ziņa - Latvijai ir ilgtspējīga biomasa, kas ir pierādāms, un tādējādi mums ir vietējā atjaunojamā zaļā enerģija, tāpēc būtiskākais ir jautājums, kā šo resursu izmantojam,” uz jautājumu par biomasas - pašu zemē izaudzētās zaļās enerģijas - esamību Latvijā atbild Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Viņš atgādina, ka Latvijā vēsturiski ir izmantota pašu zemē izaugusī biomasa un arī pašlaik būtībā vairumā Latvijas pilsētu centralizētā siltumapgāde kā resursu izmanto pašu zemē izaudzēto. „Vienlaikus Latvijā ik gadu iegūstamās biomasas apjoms pārsniedz tos apjomus, ko patērējam Latvijā, tāpēc tā dažādos veidos tiek eksportēta uz ārzemēm,” norāda D. Palejs. Viņš gan piemetina, ka tieši šis ievērojamais biomasas eksports ir tas potenciāls, kuru izmantot pašu mājās, tādējādi stiprinot vietējo ekonomiku, vienlaikus paaugstinot energodrošību. „Biomasu var izmantot ne tikai kā energoresursu, bet arī kā izejvielu jaunajiem produktiem, kuru ražošana stiprinātu Latvijas tautsaimniecību,” uzsvēra D. Palejs.

2025. gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,5 % (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pieaudzis par 0,6 % (sezonāli un kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Lielākais ieguldījums IKP izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības nozarei.

2025. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) palielinājies par 1,7 %, faktiskajās cenās sasniedzot 30,8 miljardus eiro.

Faktiskajās cenās IKP šī gada 3. ceturksnī bija 11,2 miljardi eiro.

3. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums novērots veselības aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 201 pasaules valsti, kamēr importēja no 167 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2025. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 19,54 miljardus eiro, kas ir par 698,1 miljonu eiro jeb 3,7% vairāk nekā 2024. gadā, bet importa - 23,19 miljardus eiro, kas ir par 1,5 miljardiem eiro jeb 6,9% vairāk. Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,73 miljardus eiro, kas ir par 2,2 miljardiem eiro jeb 5,4% vairāk nekā 2024. gadā.

Eksporta pieaugums vērojams tādās preču grupās kā minerālprodukti - par 353,5 miljoniem eiro jeb 24,7%, dzīvi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti - par 212,3 miljoniem eiro jeb 22,4%, kā arī mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas - par 135,6 miljoniem eiro jeb 4,7%. Savukārt samazinājums bija tādās preču grupās kā augu valsts produkti - par 66,4 miljoniem eiro jeb 5,1%, kā arī koks un tā izstrādājumi, kokogle - par 38,1 miljonu eiro jeb 1,3%.

Šprotēm Latvijas zivju konservu eksportā pievienojas siļķu, makreļu, lašu un pat kaviāra konservi.

Jau vairāk nekā desmit gadus Krievija ir noteikusi Latvijas zivju konservu importa aizliegumu un Latvijas šprotēm Krievijas tirgus ir slēgts. Taču jau no 2015. gada Latvijas zivju konservu ražotāji ir attīstījuši citu zivju konservu eksportu un ievērojami paplašinājuši zivju konservu eksporta ģeogrāfiju.

Konservēšanas pirmsākumi

Kamēr nebija atklātas konservēšanas tehnoloģijas, vienīgais veids, kā paildzināt produktu lietošanu, bija to sālīšana, žāvēšana, kaltēšana, uzglabāšana skābā vidē (fermentēšana) vai marinēšana. Termiskās konservēšanas rūpnieciskā izmantošana aizsākās tikai XIX gadsimta sākumā, kad Francijas pavārs Nikolā Apērs (1749–1841) atklāja, ka var vairākus gadus uzglabāt ēdienu, kurš pirms tam ir ticis ievietots aizlodētās metāla kārbās, ja kārbas pirms uzglabāšanas uzkarsē virs vārīšanas temperatūras. Kad Francijas armija izsludināja konkursu par labāko metodi, kā ilgstoši uzglabāt pārtikas produktus, tieši Apēra ieteiktā konservēšanas metode – ēdiena sterilizācija metāla kārbās un stikla traukos – izrādījās visefektīvākā. 1810. gadā Apēram tika piešķirts apbalvojums un naudas prēmija par labākās konservēšanas metodes atklāšanu un pilnveidošanu. Apēra laikā gan nebija zināms, kāpēc, uzkarsējot hermētiski noslēgtu trauku virs 100 grādu temperatūras, tajā ievietotie produkti ilgstoši nebojājas.

Meža nozari arī turpmāk ietekmēs ģeopolitiskie un ekonomiskie izaicinājumi, vienlaikus iezīmējoties būtiskai paradigmas maiņai meža vērtības izpratnē - no koksnes resursa uz daudzfunkcionālu ekosistēmu, aģentūrai LETA pauda SIA "Rīgas meži" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Viņa skaidroja, ka arī nākamajā gadā meža nozarei būs jādzīvo ģeopolitisko un ekonomisko svārstību ēnā, jo pasaules notikumi var strauji ietekmēt kokmateriālu pieprasījumu un cenas.

Skudra informēja, ka mežsaimniecībā ir aktuāla paradigmas maiņa meža vērtības izpratnē un aizvien skaidrāk iezīmējas uzskats, ka mežs nav tikai koksnes krātuve, jo sabiedrība sagaida, ka mežsaimniecība nodrošinās arī ekosistēmu pakalpojumus, sociālus un rekreācijas labumus.

Viņa norādīja, ka nākamo gadu prioritāte būs dabai tuvākas mežsaimniecības ieviešana, atklāts dialogs ar sabiedrību un caurspīdīga lēmumu pieņemšana mežu apsaimniekošanā.

Skudra paredz, ka tuvākajos gados meža nozarē saasināsies darbaspēka trūkums, ko cer mazināt ar jauno tehnoloģiju attīstību.

Rīgā pirmdien vairāki simti taksometru vadītāju protestē pret "Bolt" īstenoto politiku, novēroja aģentūra LETA.

Taksometru vadītāji pie automašīnām bija piestiprinājuši Latvijas karogus, kā arī pie mašīnām bija pielīmēti dažādi plakāti, tostarp ar uzrakstiem "Mēs neesam vergi", "24 stundas bez "Bolt"", "Bez mums jūs nevarat", "Pietiek mūs slaukt" un citiem saukļiem. Tāpat uz vairākām mašīnām redzama "Bolt" zīme, kas ir pārsvītrota.

Taksometru vadītāju protesta akcijas pirmdien notiek arī Daugavpilī un Jelgavā.

Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociācijas (LPKAA) valdes priekšsēdētāja Ella Petrova aģentūrai LETA norādīja, ka protesta braucienā Rīgā piedalījās aptuveni 300 automašīnu un pirmdien platformā nestrādā aptuveni 1000 taksometru vadītāju, izrādot protestu līdz pusnaktij.

Lai arī līdz Atmežosanas regulas spēkā stāšanās brīdim ir atlikušas mazāk nekā 35 dienas, bet nav skaidrs, vai tā stāsies spēkā, vai arī tās ieviešana vēlreiz tiks atlikta, tāpat arī tas, kādas prasības būs jāspēj izpildīt mežsaimniekiem un liellopu audzētājiem.

Pašlaik spēkā ir norma, kura paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra liellopu gaļai, kakao, kafijai, palmu eļļai, gumijai, sojai, koksnei un produktiem, kas no tiem iegūti, būs nepieciešams apliecinājums, ka to ieguve nav saistīta ar atmežošanu un meža degradāciju. Tiesa, ir šaubas par Atmežošanas regulas prasību izpildi, jo ES līmenī neesot veikti visi atbilstošie mājasdarbi, turklāt vairākas valstis, tostarp Latvija, vēlas, lai tās tiktu klasificētas kā tādas, kurām nav nekādu risku mežu izciršanai, tāpat ir piedāvājums vienkāršot šīs regulas prasības mazajiem saimniekiem.

To, kāds būs risinājums, rādīs laiks, taču pēc vairāku nozaru aptaujāto uzņēmēju domām ES līmenī ir radīts haoss, kas veido neprognozējamu situāciju tiem, kuri strādā attiecīgajās sfērās.Jāatgādina, ka jau 2023. gada 29. jūnijā spēkā stājās ES Atmežošanas regula, kuras mērķis ir mazināt riskus, ka produkti, kas saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju, tiek realizēti ES tirgū vai eksportēti no tā, tādējādi mazinot ES ietekmi uz atmežošanu un mežu degradāciju visā pasaulē. Sākotnēji bija paredzēts, ka no 2024. gada 30. decembra regula jāsāk ievērot lielajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī tiem, uz kuriem attiecas ES Kokmateriālu regula, bet no 2025. gada 30. jūnija – mazajiem un mikro uzņēmumiem. Tas nozīmēja, ka no 2025. gada 1. jūlija pilnīgi visiem uzņēmumiem būs jāspēj izpildīt regulas prasības attiecībā uz dažādiem produktiem, kas iegūti no koksnes, palmu eļļas, sojas, liellopu gaļas, kakao, kafijas, kaučuka (piemēram, riepas, mēbeles, šokolāde, kartons, papīrs).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2024. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājies par 2,9%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt, salīdzinot ar 2025. gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieaudzis par 0,6%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP pagājušajā gadā bija 43 miljardu eiro apmērā, tostarp ceturtajā ceturksnī - 11,821 miljarda eiro apmērā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ceturtajā ceturksnī būtisku ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Samazinājums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.

Pēc ienākumiem no kviešu kliju eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija 2024. gadā – pirmajā vietā pasaulē.

2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu kliju eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika.ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Pārstrādes blakusprodukts

Vispirms ir jāatzīmē, ka kliju ražošana nav mērķis. Klijas ir labības graudu pārstrādes blakusprodukts. Labības grauds vienkāršoti sastāv no trim daļām – graudu apvalka, kodola (endospermas jeb miltuma) un dīgļa. Katrai no šīm daļām ir atšķirīgas bioloģiskās funkcijas un ķīmiskais sastāvs. Graudu apvalkam ir jānodrošina grauda dīgļa aizsardzība no apkārtējās vides un kaitēkļu iedarbības līdz dīgšanas brīdim. Dīglī atrodas enzīmi (fermenti), kuri aktivizējas, tiklīdz izveidojas noteikta gaisa mitruma un temperatūras attiecība – apstākļi, kas atbilst pavasarim, kad ir jāsāk dīgt. Kodolā ir uzkrātas barības vielas, kurām ir jānodrošina, lai, sākoties dīgšanai, izveidotos asni un saknītes.Atšķirības funkcijās nosaka atšķirīgu ķīmisko sastāvu.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA “Ingka Investments Latvia” iegūt izšķirošu ietekmi pār Sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sodra mežs”, SIA “RUDA” un Sodra Forest Latvia SIA.

SIA “Ingka Investments Latvia” ir Latvijā reģistrēts uzņēmums, kas nodarbojas ar mežu apsaimniekošanu. Uzņēmuma galvenā darbība ir meža īpašumu apsaimniekošana un pārvaldība, kā arī koksnes un ciršanas tiesību pārdošana. Mazākā apjomā SIA “Ingka Investments Latvia” nodarbojas arī ar lauksaimniecības un meža zemes iznomāšanu. SIA “Ingka Investments Latvia” atrodas Nīderlandes Karalistē reģistrētās sabiedrības Ingka Investments Sustainable Resources B.V. tiešā vienpersoniskā kontrolē, un ir daļā no Ingka Grupas, kuras galējā mātes sabiedrība ir Nīderlandes Karalistē reģistrētā Stichting INGKA Foundation.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Sodra mežs”, SIA “RUDA” un Sodra Forest Latvia SIA (Sodra grupas uzņēmumi Latvijā), pieder Zviedrijas meža īpašnieku asociācijai Södra Skogsägarna ekonomisk förening, kas ir viens no lielākajiem, privātajiem meža apsaimniekotājiem Latvijā. Sodra grupas uzņēmumi, tai skaitā Sodra Forest Latvia SIA meitas sabiedrības SIA “FRAGARIA”, SIA “MYRTILLUS”, “ALFREDSSON LATVIA” SIA un SIA “ZILUPE MEŽS” nodarbojas ar mežkopību, mežistrādi un koksnes tirdzniecību, kā arī nelielos apjomos ar lauksaimniecības un meža zemes iznomāšanu.