Ražošana

Mežrozei pērn trīs reizes lielāka peļņa

Dienas Bizness, 06.05.2014

Jaunākais izdevums

SIA Mežroze pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2102. gadu, izdevies palielināt peļņu trīs reizes līdz 311,645 tūkst. eiro (219,026 tūkst.Ls) pēc nodokļu nomaksas.

Pagājušajā gadā SIA Mežroze strādājuši 148 darbinieki, un uzņēmuma kopējais neto apgrozījums sasniedzis 13,833 milj.EUR (9,722 milj.Ls), kas ir par 32,53% vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums pērn turpinājis darbu pie jauna preču sortimenta izstrādes. Lai realizētu izvirzīto uzdevumu, uzņēmums veicis iekārtu modernizāciju, vecās iekārtas nomainot uz jaunām, tādejādi rodot iespēju paplašināt ražošanu.

2013.gadā SIA Mežroze realizējusi savu produkciju gan Baltijas valstīs, gan Zviedrijā, Austrijā un Norvēģijā, savukārt sakarā ar ražojamās produkcijas sortimenta maiņu, pērn palielinājusies preču realizācija uz Somiju. Uzņēmuma vadība gan piebilst, ka ražotās produkcijas cenas pagājušajā gadā nav mainītas, jo to neļauj Āzijas valstu dempinga politika, kas nākotnē varētu samazināt pieprasījumu pēc uzņēmuma ražojumiem.

Andrejam Bleidelam, Artūram Kārlim Dreimanim un Tamārai Mihailevičai piederošā SIA Mežroze dibināta 1993.gadā un, kā rāda Lursoft atrodamā informācija, līdz šim uzņēmums savas darbības attīstīšanai ne reizi nav reģistrējis komercķīlas. Uzņēmuma pamatdarbība saistīta ar kokvilnas un jauktšķiedru auduma balināšanu, krāsošanu, drukāšanu, audumu pārstrādi šūtos izstrādājumos un tālāku to realizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Investīcijas un aktīva starptautiskā darbība-tekstilnieku veiksmes stūrakmeņi

Vēsma Lēvalde, 14.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki ražotāji ne vien eksportē produkciju, bet iegādājušies radniecīgus uzņēmumus ārvalstīs, veido tur veikalu tīklus un pārstāvniecības. Augsta konkurētspēja panākta, ieguldot produktu un tehnoloģiju attīstībā, ar radošu mārketingu un drosmi integrēt ražošanā zinātnes sasniegumus. Raksturīga tendence – sadarbība ar dizaineriem, sezonālu kolekciju veidošana. Ierobežota darbaspēka pieejamība veicina mazu, taču eksportspējīgu uzņēmumu attīstību reģionos.

Līderis ir «zirgā»

Tekstilrūpniecība viena no pirmajām Latvijā mainīja priekšstatu par nozaru robežām, integrējot tekstilražošanu, ķīmisko rūpniecību un zinātni. A/s Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) ir simbols šai «žanru» saplūšanai. Nākotnes mērķis valmieriešiem ir ambiciozs – kļūt par Eiropas ietekmīgāko stikla šķiedras produktu un izstrādājumu ražotāju un piegādātāju, atklāj VSŠ valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns. VSŠ šā gada deviņu mēnešu neto apgrozījums ir sasniedzis augstāko līmeni uzņēmuma pastāvēšanas laikā – 46,97 milj. lati, kas ir 21% liels pieaugums pret attiecīgo laika posmu 2012.gadā. VSŠ aplēses rāda, ka 2013.gada neto peļņa sasniegs 3,65 milj. latu, par 28% pārsniedzot 2012.gada auditēto neto peļņu. Neto apgrozījums varētu sasniegt 61,13 milj. latu. «Lai noturētu izaugsmi, jābūt aktīviem, jāinvestē jaunās tehnoloģijās un attīstībā. 2013.gadā esam paplašinājuši darbību un palielinājuši konkurētspēju starptautiskajos tirgos ne tikai ar trešās stikla kausēšanas krāsns darbību, bet arī ar kompānijas, tagad Valmiera Glass UK Ltd., iegādi Anglijā,» atklāj A.O.Brutāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Nopērk Silmaču atpūtas bāzi; plāni - apjomīgi

Dienas Bizness, 28.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šomēnes īpašnieku ir mainījusi savulaik Latvijā iecienītā atpūtas bāze Silmači, kas atrodas Launkalnes pagastā pie Lizdoles ezera. Par to vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

No Smiltenes firmas Mid - Land šo bāzi ir nopircis cits Smiltenes uzņēmums Mežroze IG, kas specializējies mežizstrādē un mežsaimniecībā un tagad paplašina darbības jomu.

Atpūtas bāzē jau esot uzsākts remonts - tiek nomainīts lielās ēkas jumta segums. Pēc tam kārta būs kempinga mājiņām, centrālās ēkas iekštelpām un sporta laukumiem, tai skaitā stadionam un tenisa kortiem, informējis SIA Mežroze IG valdes priekšsēdētājs Ingars Grēns. Visus darbus esot plānots paveikt divos gados, jo aktīvās atpūtas sezonas laikā remonts tiks apturēts.

Pirmos apmeklētājus Silmači uzņemšot jau šās vasaras sezonā. Kā raksta Ziemeļlatvija, jaunumus pozitīvi vērtē aptaujātie launkalnieši, arī Launkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš. «Pēdējā laikā Silmačos bija klusāks periods. Jācer, ka jaunie īpašnieki aktivizēs atpūtas bāzes darbību, rīkos pasākumus, un varbūt vietējiem iedzīvotājiem tur radīsies jaunas darba vietas,» sacījis pagasta pārvaldnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gada griezumā: Tekstila nozare izlien caur adatas aci

Vēsma Lēvalde, 04.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krītoša tirgus apstākļos saglabāti vairāk nekā 90% tekstilrūpniecības apgrozījuma, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus kritums šajā gadā piedzīvots ne tikai ģeopolitiskās nestabilitātes zonā – Neatkarīgo valstu savienībā (NVS), bet arī Rietumeiropā. Līdz ar to kopējais eksporta apjoms nozarē, kas ir 88% no apgrozījuma, šogad tiek lēsts par 20 miljoniem eiro mazāks nekā pērn. Kopējais nozares apgrozījums būs par 24 miljoniem eiro mazāks nekā 2013.gadā, liecina Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) apkopotie dati. Tekstilrūpniecības līderi gan lielākoties noturējuši savas pozīcijas, bet a/s Valmieras stikla šķiedra šā gada trijos ceturkšņos pat kāpinājusi apgrozījumu, liecina biržas informācija. Savukārt daudzi mazāki uzņēmumi balansē uz kritiskas robežas. Īpaši grūtu gadu aizvada veļas un apģērbu šuvēji, kuru pamata tirgus bija Krievija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta tirgus dažādošana ir viens no SIA Mežroze darbības stūrakmeņiem; nākamie mērķi ir Francijas, Lielbritānijas, kā arī ASV tirgu apgūšana, otrdien raksta laikraksts dienas Bizness.

«Mežrozes 23 gadu panākumu atslēga ir laba speciālistu komanda, jo iekārtas ir tikai iekārtas, bet tās darbina cilvēki. Svarīgs faktors ir vēlme sasniegt mērķus, smags ikdienas darbs, spēja ātri pielāgoties izmaiņām un atrast izeju no jebkuras situācijas,» uzsver SIA Mežroze valdes priekšsēdētājs Artūrs Kārlis Dreimanis.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1993. gadā, kad tas izveidots uz 1929. gadā dibinātās Rīgas manufaktūras bāzes. Lai gan telpas un iekārtas bija, darbība bija jāsāk no nulles. «Rīgas manufaktūrā strādāju kopš 1985. gada un līdz uzņēmuma slēgšanai biju kļuvis par galveno inženieri. Neko daudz no ražošanas specifikas iemācīties nepaspēju, jo biju ielecis jau aizejošā vilcienā. Rīgas manufaktūrā ietilpa septiņi uzņēmumi, bet 1991. gadā viss strauji mainījās un katrs no tiem mēģināja pastāvēt atsevišķi, tostarp arī apdares fabrika. Neviens negribēja darboties ar uzņēmumu, kuram bija daudz problēmu. Lai to iekustinātu, bija vajadzīgi apgrozāmie līdzekļi un darba pieredze ārzemju tirgū. Mēs tomēr uzdrošinājāmies, jo no Rīgas manufaktūras bija palikušas gan iekārtas, gan daži speciālisti,» atminas A.K. Dreimanis. «Rūpnīca nevarēja vairs strādāt tādos apstākļos, līdz privatizācijai tikai neliela daļa ēku bija sakārtotas, pārējām bija nepieciešams kapitālais remonts. Vēlāk no privatizācijas aģentūras saņēmām piedāvājumu privatizēt uzņēmumu. Man ar domubiedriem tika dots mēnesis laika apdomāties. Un mēs privatizējām.» Tas notika 1998.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

"Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 23. martā Biedru kopsapulcē pasniedza Eksporta balvas. Krišjāņa Valdemāra balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma SIA “Peruza”, bet “Sprīdīša balvu” ieguva SIA “Art Fairs Service”.

Latvijā netrūkst uzņēmīgu, perspektīvu un enerģisku uzņēmēju ar lielām ambīcijām un potenciālu. Tieši tāpēc jau par tradīciju ir kļuvusi LTRK Eksporta balvas pasniegšana, lai novērtētu uzņēmēju sasniegumus un motivētu darboties ar aizvien pieaugošu jaudu, tādā veidā ne tikai nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet arī vairojot Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Šogad LTRK Eksporta balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma ražošanas iekārtu un robotizēto līniju izgatavotājs SIA “Peruza”. Valdes priekšsēdētājs Roberts Dlohi, saņemot balvu, stāsta: “Šī balva ir mūsu lielisko darbinieku godam sasniegtais rezultāts. Mēs ļoti lepojamies ar saviem darbiniekiem, jo mēs darām to, ko tradicionāli dara Vācija, Zviedrija un citas pasaulē atzītas ražošanas iekārtu ražotājvalstis. Un tas, ka mēs esam iegājuši starptautiskā apritē ar saviem robotizēto ražošanas līniju projektiem, ir liels panākums.” Goda rakstus šajā kategorijā saņēma uzņēmumi SIA “Sport Revolution” un SIA “Mežroze”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmumu ražotņu rubrikas Kā top? gada atskats

Dienas Bizness, 30.12.2013

Kā top?: Labākās biznesa ziņas - laikraksts Dienas Bizness

Šajā fotogalerijā var apskatīt, kā top pats Dienas Bizness – soli pa solim, un tā katru dienu. Lasīt tālāk...

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Db.lv uzsāka jaunu rubriku Kā top?, kuras ievaros kopumā jau esam aplūkojuši darbu 19 gan Latvijā un ārvalstīs labi atpazīstamu zīmolu rūpnīcās, gan cēlām saulītē mazāk zināmas ražotnes. Piedāvājam jums atskatīties uz ražotnēm, kurās šogad viesojāmies!

Pērn skatīto uzņēmumu vidū ir gan Laima, Stenders, Cido, Spilva, Binders, New Rosme, Fazer Latvija, Aldaris, Cēsu alus, Grindeks, gan, iespējams, retāk dzirdētā Mežroze, Daugavpils Skrošu rūpnīca, Gamma-A, Troja, Latvijas tekstils, Paiya, Ciemakukulis un Deiva. Tāpat zem sveces neesam turējuši to, kā top pats Dienas Bizness - arī laikraksta redakcijas un tipogrāfijas darbu varat aplūkot galerijā!

Varam atklāt, ka Kā top? rubriku nākamajā gadā atklās kāds Jelgavas uzņēmums, kurš darbojas autobūves jomā. Tāpat solām Jums nākamgad rādīt, kā Latvijā tiek ražoti pelmeņi un citas preces!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltic Fashion & Textile Riga 2015 pulcēs dizainerus, ražotājus un tirgotājus no 15 valstīm

Žanete Hāka, 09.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 16. līdz 18. aprīlim Ķīpsalā notiks starptautiskā tekstila industrijas izstāde Baltic Fashion & Textile Riga 2015, kas vienkopus pulcēs dizainerus, ražotājus un tirgotājus no vairāk nekā 15 valstīm - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Taivānas, Indijas, Spānijas, Itālijas, Uzbekistānas, Turcijas, Pakistānas, Lielbritānijas, Ķīnas, Ukrainas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, informē BT1.

Latvijas ražotājus izstādē pārstāvēs gan nozarē labi zināmi uzņēmumi – Rita, Mežroze, Valērija Lukss, Magnolica un citi, gan nesen dibināti uzņēmumi – Starks LT, Madde, Grey Mouses Design, Amber Sisters Design. Uzņēmumi piedāvās trikotāžas apģērbus sievietēm, sporta un funkcionālos apģērbus, aksesuārus no kaklasaitēm, vintage naktstērpus un citus produktus.

Izstādē neizpaliks arī bez inovācijām, un Latvijas ražotāji un zinātnieki savu veikumu prezentēs Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā organizētajā Inovācijas stendā. ZIG ZAG Factory prezentēs eikalipta auduma gultasveļu, Bogema Lingerie –inovatīvu apakšveļu topošajām un jaunajām māmiņām, Eco Fabrika – dizaina skolas formas. Savukārt uzņēmums O3 modes un tekstila nozares pārstāvjus iepazīstinās ar ozona tehnoloģijām, kas īpaši piemērotas darbam tekstila ražotnēs, kā arī tekstilmateriālu apstrādei. Inovācijas stendā ikviens varēs konsultēties ar profesionāļiem par inovācijām tekstila nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksporta izcilības balvas The Red Jackets pasniegtas 25 eksporta zīmoliem

Dienas Bizness, 22.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta atbalsta kustība The Red Jackets nosaukusi 25 labākos Latvijas eksporta zīmolus un desmit uzlecošās eksporta zvaigznes Rising Stars, informē kustības iniciatore, uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone.

«Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks ir un arī turpmāk būs eksports. Veiksmīgs eksportētājs ir radošs uzņēmējs ar labu biznesa ideju, rūpīgi izstrādātu biznesa plānu, ambicioziem mērķiem un spēju tos sasniegt,» norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs.

2015.gadā tituls The Red Jackets un simboliskā sarkanā žakete piešķirta ABLV Bank, vēja tuneļu ražotājam Aerodium Technologies, koka palešu ražotājam Baltic Block, olu produkcijas ražotājam Balticovo, BTA, mēbeļu ražotājam Daiļrade Koks, IT uzņēmumam DPA, neatstarojošā stikla pārklājuma ražotājam Groglass, zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, siltumtehnikas ražotājam Komfort, kūdras ieguves ražotājam Laflora, Latfood, Lattelecom Technology, audumu ražotājam Mežroze, elektroniskās komunikācijas sistēmu ražotājam Mikrotīkls, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumam Nordic Plast, minerālmēslu ražotājam NPK Expert, zāļu ražotājam Olainfarm, iepakojuma materiālu ražotājam Polipaks, putnu gaļas ražotājam Putnu fabrika Ķekava, piena pārstrādes uzņēmumam Rīgas Piena Kombināts, Rīgas Stradiņa universitātei, čarterkompānijai Smartlynx Airlines, kokapstrādes uzņēmumam Staļi, koka mēbeļu ražotājam Wenden Furniture.

Komentāri

Pievienot komentāru