Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Koksnes cenu kritums biedēs privātīpašniekus doties uz mežu cirst, kā ari būtiski samazinās daudzu mežu īpašnieku aktivitātes mežu atjaunošanā un kopšanā, šodien raksta Dienas bizness.

Kā vienīgo stimulu mežu īpašniekiem kaut ko darīt M. Liopa redz piekļuvi ES struktūrfondiem, kuros pieteikto projektu realizācijai būs vajadzīga nauda, bet atbalsta maksājumu var saņemt tikai pēc projekta realizācijas, tāpēc banku piesardzības politikas apstākļos daļa īpašnieku tomēr ies cirst mežu. Vairāki nelieli privātmežu īpašnieki atzina, ka šogad arī kontrolējošām iestādēm vajadzētu saprast pašreizējo situāciju un nevērsties pret viņiem ar visu likumā paredzēto bardzību.

Vairāk lasiet 22. janvāra Dienas Mežu privātīpašnieki šogad samazinās apgriezienusbiznesā.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Pēc nesenajiem Ministru kabineta grozījumiem, kas ļauj samazināt galvenās cirtes caurmēru mežsaimniecībā, pastāv bažas, ka Latvija var saskārties ar jaunu privāto mežu īpašumu pārdošanas vilni. Daudzi īpašnieki nav informēti par pienākumu obligāti atjaunot šādi izcirstos mežus trīs gadu laikā.

Tāpēc, pienākot termiņam, īpašniekiem var nebūt vairs finanšu resursu šo prasību izpildīšanai, kas varētu novest pie mežu pārdošanas.

Saskaņā ar VIDI Woods apkopotajiem datiem, 2023. gadā aptuveni 40% cirsmu tika realizētas ar samazinātu koku caurmēru. Tas nozīmē, ka visiem šo cirsmu īpašniekiem trīs gadu laikā jāatjauno savi meži.

Teju ikviens meža īpašnieks ir informēts par samazinātajām koku caurmēru prasībām galvenajai cirtei. Tomēr par pēcāk pieņemtajām izmaiņām, kas izvirzījušas arī jaunas prasības mežu īpašniekiem, uzliekot pienākumu mākslīgi atjaunot mežus trīs gadu laikā pēc ciršanas, ja kailcirte veikta atbilstoši jaunajiem caurmēriem, ‒ nē.

Latvijā apvienojušās divas velkoņu kompānijas SIA PKL un SIA Ostas flote, kas strādā gan Rīgas, gan Ventspils ostās.

Apvienotās kompānijas vadītājs Reins Tintsons norāda, ka apvienošanās mērķis bijis stiprināt abu uzņēmumu konkurētspēju, jo jau tuvākajā laikā esot sagaidāms, ka Latvijā un Baltijā velkoņu tirgū ienāks arvien jaunas kompānijas – tai skaitā lielās pasaules vadošās velkoņu kompānijas, kuru flotē ir daudzi desmiti kuģu.

"Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, Igaunijas un Latvijas velkoņu kompāniju pakalpojumu apvienošana var kļūt par labu piemēru arī citām Baltijas valstu kompānijām. Sevišķi tiem, kas cenšas pārvarēt pasaules finanšu krīzes sekas tirgos, kuros ir paaugstināts konkurences līmenis," norāda R. Tinstons.

3 maijā Briselē notiks 1. „Eiropas Valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas” pilnsapulce, kurā darbojas arī Latvijas valsts mežu apsiamniekotājs valsts a/s „Latvijas valsts meži”, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā. Eiropas Valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas mērķis ir pārstāvēt un veicināt kopīgās valsts mežu un to apsaimniekotāju intereses Eiropas Savienībā (ES). „Viens no būtiskākajiem asociācijas uzdevumiem ir atbalstīt un stiprināt valsts mežu apsaimniekošanas organizācijas. Eiropiešiem mežs ir ne tikai izejviela produkcijas ražošanā, bet arī nozīmīga atpūtas vieta. Tieši tāpēc ir svarīgi uzturēt un palielināt valstu īpašumā esošo mežu apsaimniekošanas efektivitāti, sociālo atbildību, sekmēt dabas daudzveidību un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu valsts mežu platībās, ” uzsver LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Tieši šo uzdevumu risināšanai arī tiek novirzīta ievērojama daļa no šo uzņēmumu ienākumiem, tādējādi finansējot daudzus ekoloģiskos projektus. Eiropas Savienības valstīs mežs tiek uzskatīts galvenokārt kā vienotās apkārtējās vides sastāvdaļa, nevis tikai kā lauksaimnieciski apsaimniekojams objekts ar savu sējas un ražas ievākšanas laiku. Tieši tāpēc „Eiropas Valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas” dalībnieki iestājas par mežu apsaimniekošanas efektivitātes palielināšanu. Kā liecina asociācijas rīcībā esošie dati, tad valsts uzņēmumu peļņas samazināšanās var novest pie vides programmu finansējuma samazināšanās, kas gala rezultātā var nelabvēlīgi atsaukties uz visu apkārtējo vidi,, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā. „To saprot arī LVM un tieši tāpēc uzņēmuma attīstības stratēģija paredz 60 gadu laikā palielināt apsaimniekojamo valsts mežu vērtību (mežaudžu platība, kvalitāte un produktivitāte, meža infrastruktūra) par 50 procentiem. Tas ir liels, taču sasniedzams mērķis.,” tā Roberts Strīpnieks. „Eiropas Valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas” dibināta pagājušā gada jūnijā Jūrmalā 6. valsts mežu apsaimniekotāju konferences laikā. Tās valdē ievēlēts arī LVM prezidents Roberts Strīpnieks, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā.

Latvijas mežu apsaimniekošanas, kokrūpniecības, koksnes loģistikas un tirdzniecības uzņēmums, kā arī viens no lielākajiem privātajiem nacionālā kapitāla meža īpašniekiem PATA grupa izveidojis uzņēmumu PATA Finance, kas sadarbībā ar Signet Bank specializēsies finansējuma nodrošināšanā mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem.

PATA Finance mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību Latvijas mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem situācijā, kad Latvijas bankās vietējiem uzņēmumiem ir visai ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamo atbalstu.

Jaunais uzņēmums nodrošinās finansējumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem ir ātri nepieciešami papildu līdzekļi saimnieciskās darbības attīstībai – piemēram, cirsmu iegādei un izsolēm, īstermiņa apgrozāmajiem līdzekļiem, ES līdzfinansējuma iemaksām, kā arī citām mežsaimnieku un lauksaimnieku naudas plūsmas sabalansēšanas vajadzībām. Aizdevuma piešķiršanas pieprasījumu plānots izskatīt vienas darbadienas laikā.

“Kā latvietim man ir grūti noskatīties, kā aizvien vairāk Latvijas mežu nonāk ārzemnieku rokās. Šobrīd no 100 lielākajiem privātajiem mežu īpašniekiem 67% jau ir ārzemnieki, bet pašiem latviešiem piederošo mežu platības Latvijā samazinās ar katru dienu. Latvijas iedzīvotāji bieži ir spiesti pārdot savu mežu, jo trūkst līdzekļu, nav iespējams citādi pārvarēt īstermiņa grūtības. Lielās bankas šobrīd mazajiem un vidējiem uzņēmumiem palīdz ļoti maz vai nemaz, tām vairāk patīk lielie ārzemju, skandināvu mežu uzpircēji. Covid-19 ārkārtējās situācijas apstākļos daudziem ir kļuvis vēl smagāk, tāpēc mēs kā nacionālā kapitāla uzņēmums saskatām iespēju sniegt palīdzību tiem vietējiem mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem tā šobrīd ir nepieciešama. PATA grupas uzņēmumos visā Latvijā strādā vairāk nekā 600 cilvēku, mums ir plašs konsultantu tīkls un desmitgadēm veidojies sadarbības partneru loks, un esam priecīgi, ka sadarbībā ar Signet Bank mēs varam savus resursus izmantot, piedāvājot šo svarīgo pakalpojumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem,” pamato PATA grupas vadītājs Uldis Mierkalns.

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Jaunu koksnes piegāžu ķēžu sertifikācijā pēc PEFC nosacījumiem Latvija pērn ieņēmusi trešo vietu pasaulē aiz Japānas un Baltkrievijas.

To rāda Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programmas jeb PEFC (Programme for the Endorsement of Forest) dati. Tie liecina, ka pērn šajā sistēmā Japānā papildus sertificētas 168 piegāžu ķēdes, kam seko Baltkrievija, un vienlaikus par pārsteigumu ir uzskatāma nelielas valsts Latvijas trešā vieta. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka koksnes piegāžu ķēžu sertifikācijai pēc PEFC ir nozīme, ja attiecīgajā valstī ir pietiekami lielas mežu platības, kurās mežsaimniecība jau tiek veikta atbilstoši PEFC nosacījumiem.

Pēc PEFC informācijas, 2018. gadā šīs sistēmas sertifikāciju kā ilgtspējīgas mežsaimniecības apliecinājumu papildinājuši ASV un Kanādas mežu īpašnieki ar 9 milj. ha, kam ar 4,2 milj. ha seko Zviedrijas un nedaudz vairāk nekā 4 milj. ha - Krievijas meža zemju apsaimniekotāji. Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,7 milj. ha mežu un 75 koksnes piegāžu ķēdes, liecina organizācijas dati.

Latvija mežsaimniecībai ir piemērota vieta, jo mežs, rūpīgi kopts un auklēts, te aug kā reti kur uz zemeslodes, savukārt biznesam ir jāspēj tikt galā ar šķērēm, kad prognozētais ienākumu pieaugums ir divas reizes mazāks par izmaksu kāpumu

Šādas specifiskas nozares nianses DB Uzņēmēju kluba biedriem rādīja valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš atzina, ka katrā laikā ir bijuši izaicinājumi, jo tādi bija visai meža nozarei, ne tikai pirms oficiālās ekonomiskās recesijas, bet tādi bija arī 2017. gadā, un ir skaidrs, ka tādi arī būs perspektīvā. Vienlaikus LVM vadītājs atzina, ka uzņēmumu var vērtēt atsevišķi gan pēc apgrozījuma, gan peļņas rādītājiem, tomēr visi šie rādītāji ir atkarīgi ne tikai no tā, kas un kā notiek Latvijā kokapstrādes nozarē un kas notiek tās produktu noieta tirgos ārzemēs, bet arī no tā, kā strādā un kādus lēmumus pieņem konkurentvalstu uzņēmumi un politiķi. Latvijas valstij valsts mežu apsaimniekotājs tuvākajā laikā budžetā ieskaitīs miljardo eiro, taču kopējais meža nozares devums ir daudzas reizes lielāks, jo tie nav tikai simti miljoni eiro, kas ir samaksāti nodokļos, bet tās ir arī darba vietas šeit pat Latvijā, jo īpaši reģionos, kur jau tā iedzīvotāju skaits ir pamatīgi izkusis.

Lai gan gada nogalē «dzelteno vestu» protesti šķietami norima, sākoties jaunajam gadam aktīvisti visā Francijā ar jaunu sparu ķērušies pie kārtējo demonstrāciju rīkošanas šīs nedēļas nogalē.

Vairākas «dzelteno vestu» diskusiju grupas sociālajos medijos sparīgi aicina sestdien jau astoto nedēļas nogali pēc kārtas iziet ielās, cerot, ka, beidzoties Ziemsvētku brīvdienām, ļaudis atkal būs gatavi pievienoties protestētāju rindām.

Papildu sparu aktīvistiem devusi arī Ērika Druē aizturēšana. Durē, kas ir viens no neformālajiem «dzelteno vestu» kustības līderiem, tika aizturēts trešdien par protestu organizēšanu bez to pieteikšanas varasiestādēm.

Durē, kas ceturtdienas vakarā tika atbrīvots, aicinājis sestdien pulcēties Parīzes Biržas laukumā.

Savukārt cita «dzelteno vestu» neformālā līdere Priscilja Ludovska aicinājusi protestētājus doties uz viesnīcu «Hotel de Ville» Parīzes centrā, kur viņa gatavojas uzstāties ar atbildes runu prezidenta Emanuela Makrona Jaungada uzrunai. Pēc tam paredzēts gājiens uz Nacionālo sapulci.

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Saplūstot telekomunikāciju un televīzijas nozarēm, tiek samazinātas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī palielināta klientu bāze, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ar lielu soli televīzijas lauciņā jau iekāpuši tādi telekomunikācijas uzņēmumi kā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelecom, bet SIA Bite Latvija šim jaunajam izaicinājumam vēl briest. «Lai gan Bite un All Media Baltics ir Bites grupas uzņēmumi, darbojamies neatkarīgi. Mums pašlaik vēl nav sava TV risinājuma, tajā pašā laikā nevaram noliegt, ka pie tāda strādājam. Startēsim ar jauno produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā saturs un tehnoloģiskie risinājumi atbilst klientu vēlmēm un vajadzībām,» atklāj SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Jau ziņots, ka 2017. gada oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Providence Equity Partners iegādājās Zviedrijas mediju grupas MTG biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu All Media Baltics un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, video portāla TVPlay, portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs. Savukārt Bite Group pieminētais Providence Equity Partners iegādājās 2015. gadā.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Šodien Eiropas Komisija pieņēma ES rīcības plānu mežsaimniecībā. Rīcības plāns balstās uz pagājušā gada ziņojumu par ES mežu stratēģijas īstenošanu un Padomes secinājumiem šai sakarā. Rīcības plānā galvenā uzmanība pievērsta četriem pamatmērķiem: 1) uzlabot ilgtermiņa konkurētspēju; 2) uzlabot un aizsargāt vidi; 3) veicināt dzīves kvalitātes uzlabošanu un 4) veicināt koordināciju un saziņu. Eiropas Komisija ir ierosinājusi astoņpadsmit galvenos pasākumus, kas kopā ar dalībvalstīm ir jāīsteno piecos gados (2007.-2011.). Paziņojumu iesniedza lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bēla, piedalījās arī uzņēmējdarbības un rūpniecības komisārs Ginters Ferhoigens, vides komisārs Stavros Dimas, enerģētikas komisārs Andris Piebalgs un zinātnes un pētniecības komisārs Janezs Potočniks. Paziņojumam ir pievienots sīki izstrādāts ziņojums par mežu un mežsaimniecības stāvokli Eiropas Savienībā un par to, kā norit ES rīcības plāna mežsaimniecībā sagatavošana. Ņemot vērā Padomes 1998. gada 15. decembra rezolūciju par Eiropas Savienības mežsaimniecības stratēģiju, rīcības plānā paredzēta sistēma ar mežu saistītām darbībām ES mērogā un dalībvalstu līmenī. To var izmantot arī, koordinējot ES pasākumus un dalībvalstu mežsaimniecības politiku. Lai uzlabotu ilgtermiņa konkurētspēju meža sektorā, rīcības plāns veicina inovāciju un pētniecību, kā arī mežu īpašnieku un mežstrādnieku mācības. Atbilstīgi rīcības plānam biomasas jomā un ES biodegvielas stratēģijai, tajā ierosināti arī pasākumi, lai palielinātu mežu resursu izmantošanu enerģijas ražošanai. Rīcības plānā ir vairāki īpaši pasākumi, lai atbalstītu ES ekoloģiskos mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņām un bioloģisko daudzveidību. Tajā aplūkota arī mežu aizsardzība un ierosināts uzlabot Eiropas mežu uzraudzības sistēmu. Lai dotu ieguldījumu dzīves kvalitātes uzlabošanā, rīcības plāns veicina mežu sociālo un kultūras nozīmi. Tajā atbalstīta ekoloģiskā izglītība, uzsvērta mežu aizsargnozīme un ierosināts izpētīt pilsētas un piepilsētas mežu potenciālu. Tajā ierosināti pasākumi efektīvākai starpnozaru sadarbībai, lai līdzsvarotu ekonomiskos, ekoloģiskos, sociālos un kultūras mērķus tajās politikas jomās, kas saistītas ar mežsaimniecību. Pašlaik meži aizņem 37,8 % ES sauszemes teritorijas.

Viens no lielākajiem mežsaimniecības uzņēmumiem SIA Bergvik Skog, iegādājoties 1800 ha mežu no Skogssällskapet, savu kopējo zemes platību palielinājis līdz 107 000 ha .

Darījuma summa netiek izpausta, taču nozares eksperti lēš, ka tā ir mērāma miljonos eiro. «Mežu iegādes darījums atbilst Bergvik Skog stratēģijai – racionāla, efektīva zemes izmantošana, kurām ir kompakts izvietojums,» mežu zemes iegādes mērķi DB iezīmē SIA Bergvik Skog valdes loceklis un izpilddirektors Larss Georgs Hedlunds. Viņš norāda, ka abiem uzņēmumiem šis darījums ir saistīts tieši ar meža īpašumu racionalizāciju un koncentrāciju. Bergvik Skog šobrīd strādā Latgalē, Kurzemē un arī Vidzemē. «No Skogssällskapet nopirktās meža zemes ir Austrumlatvijā, kur Bergvik Skog šobrīd strādā,» tā uz jautājumu, kurā vietā Latvijā ir jauniegūtās mežu platības, atbild L.G. Hedlunds. Viņš uzsver, ka Latvija ir laba vieta, kur nodarboties ar mežsaimniecību ne tikai klimatisko faktoru dēļ, bet arī augošās kokapstrādes dēļ.

Pastāv aizdomas par nesamērīgu un necaurspīdīgu līdzekļu izlietošanu, vienā no vides izglītības projekta "Zaļā klase" ēkām ieguldot 600 000 eiro, komentējot pašvaldības SIA "Rīgas meži" divu valdes locekļu atlaišanu, piektdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes pārstāvji.

"Rīgas mežu" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš un valdes loceklis Juris Buškevics amatu zaudējuši, ņemot vērā trauksmes cēlēja ziņojumā pausto. Pašlaik, lai pārbaudītu ziņojumā sniegto informāciju, uzņēmumā sākts audits.

"Pirms neilga laika es saņēmu trauksmes cēlēja ziņojumu, visai detalizētu. Iepazīstoties ar to, es to noslepenoju, anonimizēju, lai pasargātu trauksmes cēlēju, un nodevu amatpersonām rīcībā," komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš arī informēja, ka pašvaldība uzņēmumā sākusi auditu, lai pārbaudītu, vai ziņojumam ir pamats.

"Mēs nekavēsimies ne mirkli, lai šo informāciju nodotu tiesībsargājošajām iestādēm, ja audita laikā atklāsies, ka šiem paziņojumiem ir zināms pamats," solīja domes priekšsēdētājs.

Indonēzijas prezidents Susilo Bambans Judojono atvainojies Singapūrai un Malaizijai par mežu ugunsgrēkiem, kuru dēļ plašas teritorijas abās valstīs pārklājis smogs, kas kļuvis par smagāko Dienvidaustrumāzijas gaisa piesārņojuma krīzi pēdējo 16 gadu laikā.

Indonēzijas prezidents atvainojies pirmdienas vakarā, kad smogs bija pārklājis Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru. Savukārt Singapūrā, kura jau vairākas dienas cīnās ar gaisa piesārņojumu, situācija bijusi labāka, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. «Kā prezidents es atvainojos un ceru uz mūsu draugu Singapūrā un Malaizijā sapratni,» sacījis Indonēzijas prezidents. Susilo Bambans Judojono arī uzsvēris, ka viņa valsts dara visu, lai savaldītu mežu ugunsgrēkus kas plosās Sumatras salā. Lai cīnītos ar katastrofu, Indonēzija izmantojot armiju un nepieciešamo darbu veikšanai piešķīrusi 20 miljonus ASV dolāru.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Kooperatīvs palīdz sadzirdēt arī mazo mežu īpašnieku balsis

Cilvēkiem joprojām saglabājies priekšstats – kooperatīva vadītāji apmānīs, meži pāries viņu īpašumā un paši paliks tukšā, mežsaimniecības kooperatīva Mūsu mežs izpilddirektors Toms Kalvis iezīmē problēmu. Viņš atgādina, ka organizācijas mūsdienās netiek veidotas ar šādu domu. Galvenais ir apvienot spēkus un likt sadzirdēt arī mazo mežu īpašnieku balsis.

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (MPKS) Mūsu mežs dibināta pirms trim gadiem un palēnām uzņem apgriezienus. Šobrīd tajā ir aptuveni pussimts biedru. Viņu vidū ir gan lauksaimnieki, gan pieredzējuši mežu īpašnieki, gan cilvēki, kas īpašumu mantojuši vai iegādājušies, lai ieguldītu finanses. Dažiem ir tikai viens, divi hektāri. Tie, kas platības mantojuši vai iegādājušies nesen, bieži vien vēlas iesaistīties organizācijā, atzīstot, ka paši neko no apsaimniekošanas nesaprot un nepieciešama palīdzība.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja «Latvijas valsts meži» apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 207,165 miljoni eiro, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 2,3% un bija 49,712 miljoni eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus «Latvijas valsts mežu» kopējie ieņēmumi 2017.gada deviņos mēnešos bija 208,8 miljonu eiro apmērā, tostarp 95% jeb 197,7 miljoni eiro gūti no koksnes produktu (apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas) pārdošanas.

«Latvijas valsts mežu» vadība arī atzīmē, ka šogad deviņos mēnešos uzņēmuma ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas pieauga par 12,3 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ko galvenokārt ietekmējis par 0,24 miljoniem kubikmetru lielāks realizācijas apmērs. Šogad deviņos mēnešos uzņēmums pārdevis kopumā 4,15 miljonus kubikmetru apaļkoksnes sortimentu.

Savukārt «Latvijas valsts mežu» ieņēmumi no augošu koku pārdošanas minētajā laika periodā samazinājušies par 4,6 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar to, ka pamazām beidzas ilgtermiņa mežizstrādes līgumu termiņi, kurus «Latvijas valsts meži» pārņēma no Valsts meža dienesta 1999.gadā.

SIA "Dižmežs" ir ģimenes uzņēmums Krustpils novadā, kas šobrīd nodarbina 111 strādājošos un mežu nozarē darbojas jau kopš 1996. gada. Investīciju apjoms Krustpils ražotnē 2019. gadā bija 2,2 miljoni eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā ieguldījumi jau ir sasnieguši 4,2 miljonus eiro. Lielākā daļa no ieguldītā tiek samaksāta mūsu piegādātājiem par celtniecības darbiem, iekārtām, pakalpojumiem, un absolūti lielākā daļa šo piegādātāju ir vietējie Latvijas uzņēmumi.

Mēs šo naudu esam gatavi investēt ražošanā, ja ir drošas un saprotamas investīciju vides priekšnosacījumi, tomēr pēdējās vēsmas publiskajā telpā par AS "Latvijas valsts meži" apaļkoksnes tirdzniecības principu degradāciju liek ārkārtīgi uzmanīgi izvērtēt uzņēmuma nākotnes attīstības un investīciju plānus.

Esam viens no tiem nozares uzņēmumiem, kas mazvērtīgo tievkoksni, kas iepriekš tika eksportēta no Latvijas neapstrādātas apaļkoksnes formā, pārstrādājam tepat uz vietas Latvijā un ražojam mēbeļu sagataves, zāģmateriālus un kurināmo individuālajam patēriņam brikešu un kamīnmalkas formā. Šobrīd pārstrādājam aptuveni 70 000 m3 mazvērtīgās apaļkoksnes gadā, un šādu uzņēmumu Latvijā rodas arvien vairāk. Tas nozīmē, ka lētu izejvielu eksports nepārtraukti samazinās, jo tagad to pārstrādā vietējie uzņēmumi, tepat rada eksportspējīgu produktu ar papildu pievienoto vērtību. Arī "Dižmežam" 95% no kopējā apgrozījuma veido eksports – strādājam ar partneriem Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Dānijā, Holandē, Beļģijā, Francijā, ASV un citur.