Mežvijas saimnieko bioloģiski un manifestē dažādību 

Kocēnu novada bioloģiskā saimniecība Mežvijas audzē un pārstrādā dārzeņus, paši vāc to sēklas, bet no bioloģiskās dravas statusa nācies atteikties kaimiņu laukā iesēta rapša dēļ.

Biznesa Plāns, 2019. gada 06. februāris plkst. 7:42

«Ir cilvēki, kuri meklē bioloģisko produkciju, un ir tādi, kam ir pilnīgi vienalga, ko ēst. Tāpēc es vairs nebraucu uz Valmieras tirgu, tur ir vieta konvencionālajiem zemniekiem un monopreces audzētājiem, bet mēs ejam dažādības ceļu,» stāta Mežviju saimniece Santa Rumba. Savulaik Mežvijās saimniekoja Didža vecāki, bet arī Santas vecāki ir saistīti ar lauksaimniecību. Saimniecības īpašumā ir 30 hektāri zemes, bet kopā ar nomas zemēm – aptuveni 40. Iepriekš Santa strādāja bērnunamā, bet darbs beidzās un bija jāsāk domāt, ko darīt tālāk. «Zeme bija, vajadzēja likt lietā,» saka Santa. Tā aizsākās gan dārzeņu audzēšanas, gan tirgus pieredze – vispirms ar dārzeņiem, līdz palēnām Rumbas nonāca līdz idejai par dārzeņu pārstrādi. Mežvijas 2006. gadā ieguva bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. Gan dravā, gan dārzos un laukos gan paši, gan vecāki vienmēr saimniekojuši faktiski bez pesticīdiem un minerālmēsliem, atzīst lauksaimnieku pāris.

No visa pa bišķīšam

Vairākus gadus Mežvijas ir viens no galvenajiem Valmieras tiešās pirkšanas pulciņa piegādātājiem. Saimniecība bija klāt arī pulciņa izveidošanas brīdī, kļūstot par vienu no pirmajiem lauku labumu piegādātājiem pa tiešo pilsētniekiem. Tagad Mežvijas sadarbojas arī ar Cēsu un Smiltenes tiešās pirkšanas pulciņiem. Citiem Mežviju produkcija nopērkama turpat saimniecībā vai tirgos un gadatirgos, piemēram, Straupes Zirgu pastā vai gadskārtu pasākumos Valmiermuižā. Darbošanās tiešās pirkšanas kustībā sniegusi atpazīstamību – tirdziņos cilvēki nāk klāt un vēlas iepazīties ar saimniekiem. Ir arī tādi pircēji, kas nereti iegriežas Mežviju sētā, bruņojušies ar kastēm un pirkumu sarakstu, stāsta saimniece, rindodama uz galda apjomīgu gubu ar labumiem no pagraba un ne tikai. Mežvijas izceļas ar plašu pārstrādātās produkcijas klāstu – sulām, kaltētiem dārzeņiem, garšvielām, sukādēm. «Neeju tirgū ar monopreci un kvantumu, ar to es nebūtu interesanta, man no visa ir pa bišķīšam,» saka Santa, bīdīdama tuvāk bļodas ar gremošanas procesus kairinošiem dārzeņu izstrādājumiem. Sīpols, selerija, kālītis, topinambūrs, pastinaks un pētersīlis, Santa atšifrē bļodas kraukšķīgo saturu.

Saimniecība turas uz Diža un Santas pleciem, bet darbos iesaistās arī visi trīs Rumbu bērni. Piemēram, ziemas laikā bērni brauc līdzi uz tirgiem visā Vidzemē, dažkārt ģimeni var sastapt arī Kalnciema ielas tirdziņā Rīgā un retumis arī aiz igauņu robežas, Valgā. Mežviju produkciju kā dāvanas ārvalstu kolēģiem braucienos vedot līdzi arī Kocēnu novada pašvaldība. Igaunijā tirdziņi notiekot daudz retāk, nekā ierasts Latvijā. Šis fakts Ziemeļvidzemei toties piesaista igauņu pircējus. «Tāpēc apguvām dažas frāzes igauniski, jo cilvēkiem ļoti patīk, ja uzrunā viņu valodā,» atzīst Didzis.

Meistarstiķis – zāļu vircas

Pārejot uz bioloģisko saimniekošanu, zemes darbu principus mainīt nav bijis vajadzības. Arī agrāk strādājuši ar pozitīvu attieksmi pret zemi un tās dotajām dāvanām. «Kāpēc jāliek virsū ķīmija, ja var ļaut izaugt dabiski?» retoriski vaicā Santa, un šajā jautājumā slēpjas plašāks konteksts par to, ar kādu attieksmi pret augsnes auglību kā Latvijas resursu strādā konvencionālā jeb pesticīdus un minerālmēslus atbalstošā lauksaimniecība.

Visu rakstu Manifestē dažādību lasiet 6. februāra laikraksta Dienas Bizness pielikumā Biznesa Plāns.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 23. janvāris plkst. 10:08

Restorāns Goldingen Room (kas ieguva 2. vietu DB izdotā žurnāla Horeka...

2018. gada 20. septembris plkst. 8:58

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 20. septembrī, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla...

2018. gada 17. maijs plkst. 11:42

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 17. maijā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns speciālizlaidumu...

2018. gada 12. aprīlis plkst. 12:28

Zemnieku saimniecība Vizbuļi Dobeles novadā nav liela pēc hektāru skaita, bet ir liela tās saimnieku...

2018. gada 22. marts plkst. 12:42

Dienas Bizness jaunākais pielikums Biznesa Plāns šodien aizceļojis pie abonentiem. Šoreiz reģionālais...

Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

No šīs sadaļas
2019. gada 12. februāris plkst. 7:55

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, izstāžu bizness neizzudīs...

2019. gada 05. februāris plkst. 16:53

Govs liemeņa iepirkuma cena pagājušā gada decembrī Latvijā bija par 0,4% zemāka...

2019. gada 05. februāris plkst. 6:58

Polijā ir konstatēts trako govju slimības jeb sūkļveida encefalopātijas (BSE) atipisks gadījums,...

2019. gada 31. janvāris plkst. 9:29

Vilani ir pirmā jaunā linu šķirne, kuru pēc vairāk nekā 25 gadu...

2019. gada 29. janvāris plkst. 13:21

No maza graudu pārstrādes uzņēmuma vairāk nekā 20 gados SIA Otaņķu dzirnavnieks...

2019. gada 29. janvāris plkst. 10:27

Kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi», kas nodarbojas ar augļu un dārzeņu vairumtirdzniecību,...

2019. gada 28. janvāris plkst. 14:30

Dānija sākusi būvēt 70 kilometru garu žogu uz robežas ar Vāciju, lai...

2019. gada 21. janvāris plkst. 7:32

2019. gads cūkaudzētājiem sākas ar smagu ekonomisku pārbaudījumu – par katru izaudzēto...

2019. gada 07. janvāris plkst. 7:44

Baltijas valstu lauksaimnieku pikets pērn 13. decembrī Briselē ir sadzirdēts, bet skaidras...

2018. gada 26. decembris plkst. 11:51

Kartupeļu cietes ražotāja SIA «Aloja-Starkelsen» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada...