Par to, kādēļ valstij būtu izdevīgāk sadarboties ambulatorajā aprūpē ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem un kāda nozīme ir kvalitātes kritērijiem stratēģiskajā iepirkumā, intervijā DB stāsta veselības grupas MFD valdes priekšsēdētāja Natālija Točiļenko

Jūs, vadot veselības centru kopš 1993. gada, esat piedzīvojusi vairākus ministrus un vairākas reformas. Kas jums šajos divdesmit četros gados ir bijis profesionālā ziņā visgrūtākais?

Mēs katras pārmaiņas uztveram kā izaicinājumu. Viens no aspektiem, kas reizēm apgrūtina mūsu darbu, ir tas, ka vairākas reformas veselības aprūpē notiek pēc starptautisku organizāciju – Pasaules Bankas, Pasaules Veselības organizācijas – ieteikumiem. Taču šo organizāciju eksperti ne vienmēr ir pietiekami iedziļinājušies Latvijas situācijā, ne vienmēr pietiekami detalizēti pārzina mūsu vietējos apstākļus. Tos ieteikumus un normas, kas ir loģiskas, mēs ieviešam un cenšamies ievērot. Par pārējo mēs kopā ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju cenšamies runāt ar Veselības ministriju un skaidrot savu redzējumu.

Kas šajos gados ir labākais, kas ir noticis veselības aprūpē, un kas ir bijusi lielākā kļūda?

Vissliktākais ir tas, ka visus šos gadus veselības aprūpe ir bijusi prioritāte tikai vārdos, taču tam nav sekojis nepieciešamais finansējums. Tāpat ar nožēlu jāteic, ka mums nesekmējas ar e-veselības ieviešanu, kas Igaunijā darbojas jau piecpadsmit gadu. Tāpat es domāju, ka ģimenes ārstu reforma, kad bijušajiem iecirkņa terapeitiem vienā dienā vajadzēja kļūt par privātprakšu īpašniekiem, bija pāragra, jo daudzi tam nebija gatavi.

Pašlaik gan ģimenes ārstu institūcija ir nostabilizējusies, taču slikti ir tas, ka šie ārsti ir pārslogoti, viņiem ir uzlikts pārāk liels darba apjoms. Viņi var veltīt piecpadsmit minūtes vienam pacientam – tas nav nopietni. Mūsu maksas veselības centros pacienta pirmreizēja apskate ilgst stundu, atkārtota – pusstundu.

Kā pozitīvu soli es varu minēt slimnīcu apvienošanu un tīkla sakārtošanu.

Ja salīdzinām ar laiku pirms desmit gadiem, kā ir mainījusies uzņēmējdarbības vide veselības aprūpē, cik sīva ir konkurence, cik tā ir godīga?

Konkurence ar katru dienu kļūst sīvāka, tostarp arī speciālistu piesaistē. Tomēr mēs esam kolēģi un mums ir savstarpēja lojalitāte.

Kā jums sokas ar speciālistu piesaisti? Vai ir kādi speciālisti, kuru trūkums ir asi jūtams?

Trūkst endokrinologi, neirologi, oftalmologi. Ļoti grūti ir piesaistīt medmāsas, tādēļ nereti tur, kur būtu jāstrādā trim medmāsām, strādā tikai viena. Tas saistīts ar to, ka ļoti daudzas medmāsas ir aizbraukušas no valsts, citas ir atstājušas profesiju.

Cik daudz ārstu un medmāsu strādā MFD veselības grupā un kāds ir vidējais atalgojums par vienu slodzi?

Pie mums strādā ap 600 medicīnas darbinieku un atalgojums noteikti ir augstāks par to, kas noteikts atbilstošajos Ministru kabineta noteikumos. Ja salīdzinām ar mūsu konkurentiem privātajā sektorā, tad tur ir atalgojuma atšķirības pa specialitātēm. Ir speciālisti, kuriem mēs piedāvājam augstākas algas nekā konkurenti; ir profesijas, kurām konkurenti maksā vairāk.

Visu interviju lasiet pirmdienas, 24. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness!