Jaunākais izdevums

Michelin ceļvedis tagad aptvers arī Lietuvu, tādējādi tā izlasē būs pārstāvētas visas Baltijas valstis.

Pirmais Lietuvas ceļvedis - labāko restorānu apkopojums, kas pievērsīs uzmanību valsts ēdināšanas uzņēmumiem, tiks atklāts Viļņā 2024.gada 13.jūnijā.

Michelin kritiķi ir veikuši novērtēšanu visā Lietuvā, tostarp Klaipēdā, Traķos, Kauņā un galvaspilsētā Viļņā. Šī izvērtēšana ir aptvērusi plašu kulinārijas piedāvājumu klāstu, sākot no tradicionālajiem lietuviešu ēdieniem līdz ēdieniem, kurus ietekmējušas citu tautu virtuves, uzsvaru liekot uz vietējiem un sezonālajiem produktiem.

Atlases process tika veikts saskaņā ar Michelin ceļveža starptautisko metodoloģiju. Tas nozīmē anonīmu un neatkarīgu restorānu novērtēšanu, pamatojoties uz 5 kritērijiem: sastāvdaļu kvalitāti, pavārmākslas meistarību, garšu harmoniju, šefpavāra personības izpausmi kulinārijā un nemainīgu ēdienkartes kvalitāti.

Michelin ceļvežu starptautiskais direktors Gvendals Puleneks (Gwendal Poullennec) norāda: "Līdz ar Lietuvas ceļveža izlaišanu mēs ar lepnumu pabeidzam Michelin ceļvežu izlasi Baltijas valstīs, sniedzot visaptverošu informāciju par augstākās kvalitātes gastronomiskajiem piedāvājumiem reģionā. Šī jaunā izlase akcentēs Lietuvas restorānu oriģinalitāti, popularizējot valsts talantīgos šefpavārus un atspoguļojot viņu aizrautību, jaunradi un cieņu pret nacionālajām kulinārijas tradīcijām. Mūsu kritiķi pašlaik izstrādā pirmās izlases sagatavošanu, ar kuru nepacietīgi vēlamies iepazīstināt gardēžus visā pasaulē."

Michelin ceļveža ienākšanu Lietuvā atbalsta Ekonomikas un inovāciju ministrija, ministre Aušrine Armonaite (Aušrinė Armonaitė) komentē: "Lietuva izceļas pasaulē ne vien ar vēsturisko mantojumu un skaistajām dabas ainavām, bet arī ar autentisko virtuvi, ko tagad apliecina arī Michelin ceļvedis. Šī atzinība ir neatņemams kultūras elements, kas tiek cildināta līdztekus Viļņas 700.gadadienai un Kauņas UNESCO sarakstā iekļautajai modernisma arhitektūrai. Tā uzsver mūsu vienreizējo kultūras, dabas un kulinārijas saskanību un pauž aicinājumu iedziļināties Lietuvas unikālajā savdabībā, piedāvājot prasīgiem ceļotājiem visaptverošus iespaidus, kuros kvalitāte ir harmonijā ar tradīcijām un inovācijām."

Slavenais itāļu šefpavārs un pavārmākslas skolotājs Džans Luka Demarko (Gian Luca Demarco), kurš jau vairāk nekā sešpadsmit gadus dzīvo Lietuvā, augstu novērtējis Lietuvas gastronomijas izaugsmi. Būdams liecinieks Lietuvas pārtikas nozares attīstībai pēdējos desmit gados, Džans Luka Demarko uzskata, ka Lietuvas iekļaušana MICHELIN ceļvedī ir notikusi īstajā laikā un ir ārkārtīgi svarīga. Pēc viņa domām, lietuviešu šefpavāri ir pilnveidojuši savu meistarību, apceļojot pasauli, sadarbojoties ar vietējiem zemniekiem, lai atrastu vislabākās kvalitātes sastāvdaļas, un pilnveidojot garšas. Tas ir ļāvis radīt oriģinālus meistardarbus visās gastronomijas jomās, sākot no visvienkāršākās maizes.

"Ļoti priecājos redzēt milzīgo izaugsmi, ko Lietuvas gastronomija ir sasniegusi samērā īsā laikā," sacīja Džans Luka Demarko. "Lietuvas speciālisti ir patiešām pārspējuši paši sevi, radot oriģinālus meistardarbus visās gastronomijas jomās."

Pirmā Michelin ceļveža Lietuvas restorānu izlase tiks atklāta īpašā pasākumā, kas notiks 2024.gada 13.jūnijā Viļņā, "Pirklių klubas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Michelin ceļveža pārstāvji paziņojuši, ka Lietuvā turpmāk būs četri restorāni, kuriem piešķirta viena Michelin zvaigzne par augstākās klases virtuvi.

Starptautisku ekspertu sastādītajā Lietuvas restorānu sarakstā kopā ir iekļauti 26 galamērķi, kurus Michelin ceļvedis iesaka kā vietas, kur gūt kulinārijas baudījumu un izcilu apkalpošanu.

Michelin zvaigznes tika piešķirtas restorāniem “Džiaugsmas”, “Demoloftas”, “Pas mus” un “Nineteen18”, kas atrodas Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Četri restorāni tika atzinīgi novērtēti par izcilo cenas un kvalitātes attiecību, tādējādi iegūstot apbalvojumu "Bib Gourmand": “Gaspar's”, “14Horses”, “Le Travi” and “Nüman”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā pasaulē populārākais restorānu ceļvedis "Michelin Guide" pirmo reizi paziņos savu izvēli par restorāniem Lietuvā, ceturtdien paziņoja Ekonomikas un inovāciju ministrija.

"Michelin Guide" zvaigžņu piešķiršanas pasākums notiks 13.jūnijā Viļņā.

Izskanējis, ka "Michelin Guide" inspektori aktīvi apmeklē Lietuvas sabiedriskās ēdināšanas vietas, lai izraudzītos labākos restorānus. Zināms, ka inspektori viesojušies Klaipēdā, Traķos, Kauņā un Viļņā.

Lietuva ir pēdējā no Baltijas valstīm, kuras ceļvedi sagatavo "Michelin Guide".

Jau vēstīts, ka pērn novembrī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

Maijā Tallinas restorāns "180° by Matthias Diether" kļuva par pirmo Igaunijā, kas saņēmis divas "Michelin" zvaigznes. Otrajā "Michelin Guide" par Igauniju tika iekļauti 35 restorāni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lingebērziņš kļuvis par Eiropas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas vēstnesi

Db.lv, 18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš tika iecelts par vienu no Eiropas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ECTAA) vēstnešiem.

Šīs programmas vēstneši ir vadošie nozares pārstāvji Eiropā, kurus organizācija izvirza kā viedokļu līderus Eiropas mērogā.

“Esmu gandarīts par šo atzinību un domāju, ka šī ir lieliska iespēja runāt Eiropas mērogā par tūrisma nozares attīstības izaicinājumiem un uzdevumiem Latvijā, gūt un dalīties ar pieredzi ar kolēģiem no visas Eiropas, veidot labāku tūrisma pārvaldību, radīt tūrisma inovācijas un mērķtiecīgi virzīties uz tūrisma nozares mērķiem Latvijā. Esmu gandarīts, ka man ir bijusi iespēja strādāt kopā ar nozares kolēģiem, kuri ir dalījušies ar savām zināšanām un pieredzi, lai tās varētu izmantot, veidojot Eiropas tūrisma nozares politiku. Savukārt padziļināts skats uz nozares aktualitātēm Eiropā sniegs jaunas iespējas veidot mūsdienīgu un aizraujošu tūrisma izglītības saturu,” uzsver Ē. Lingebērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūroperators Join UP! Baltic 2023. gadā Baltijas valstīs apkalpoja 103 tūkstošus ceļotāju, kas ir par 72% vairāk nekā iepriekšējajā gadā, nostiprinot savas pozīcijas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūrisma tirgū.

Tūroperators palielināja savu galamērķu klāstu divas reizes un noorganizēja vairāk kā 500 ceļojumus uz Ēģipti, Turciju, Melnkalni, Spāniju un Šrilanku.

Turcija bija pats populārākais galamērķis, kam sekoja Ēģipte kā ziemā, tā vasaras sezonā. Arī jaunie galamērķi Melnkalne, Spānija un Šrilanka raisīja ievērojamu ceļotāju interesi. Vidējā summa, ko ceļotāji atvēlēja ceļojumam par vienu personu, 2023. gadā bija 665 eiro. 2023. gadā tika novērots, ka Baltijas valstīs arvien vairāk ceļo cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem (8% pieaugums), un vairāk cilvēku izvēlas ceļot vienatnē (15% no visiem ceļotājiem), kas atbilst arī pasaules vispārējām tendencēm tūrisma nozarē 2023. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizācija "European Best Destinations" (Eiropas labākie galamērķi - EDB) publicējusi ikgadējo sarakstu ar 20 aktuālākajām tūristu apmeklējuma vietām, kas izraudzītas starp vairāk nekā 500 citiem ceļotāju galamērķiem un ieguvušas 2024.gada labāko Eiropas galamērķu goda nosaukumu.

Starp 20 šī gada labākajiem tūrisma galamērķiem, kuru sarakstu publicējusi arī žurnāla "Forbes" tīmekļa vietne, ierindojusies arī Rīga.

Šī gada labākie tūrisma galamērķi izraudzīti, pamatojoties uz vairāk nekā miljonu ceļotāju balsojumu 172 valstīs.

Ar rekordlielu balsu skaitu pirmajā vietā izvirzījusies Marvelja Spānijas dienvidos, kuru par sava šī gada atvaļinājuma vietu izraudzījuši īpaši liels skaits amerikāņu un britu, norāda EBD.

Marveljai seko Monako, Malta, Ženēva un Batumi Gruzijā.

Savukārt sestajā vietā ierindojusies Rīga, kas atzīta par ideālu galamērķi neilgai atpūtai cilvēcīga mēroga pilsētā. Kā apgalvo EDB, Rīgā cauru gadu notiek dažādi kultūras pasākumi un iespējams baudīt iepirkšanos, gastronomiju, dabu, mākslu un jūgendstila arhitektūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien kopumā 945 iecirkņos visā Latvijā sāksies Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iepriekšējā balsošana, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Pirmdien nobalsot būs iespējams no plkst.8 līdz 13, ceturtdien, 6.jūnijā, - no plkst.16 līdz 20, bet piektdien, 7.jūnijā, - no plkst.13 līdz 18.

No šodienas līdz sestdienai, 8.jūnijam, plkst.12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī EP vēlēšanu dienā, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai atrašanās vietā, piemēram, mājās jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda vārds un uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, adrese, daudzdzīvokļu mājai jānorāda ārdurvju kods.

Iesniegumu var rakstīt, izmantojot CVK izveidoto anketu, vai arī brīvā formā. Uzrakstīto iesniegumu par balsošanu mājās var nodot tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu var aiznest radinieks, kaimiņš, aprūpētājs vai cita uzticības persona. To var arī nosūtīt e-pastā savas pašvaldības vēlēšanu komisijai - tāds iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai Baltijas akciju tirgus šobrīd ir peļņas gūšanas iespēja vērtību investoriem?

Edžus Ozoliņš, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness rubrikā Ceļvedis ar saviem brīvā laika un atpūtas paradumiem, kā arī iedvesmas avotiem dalās AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

1.Vēderprieks

Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros.

2.Dvēselei

Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paziņoti gada M&A darījumi Baltijā

Db.lv, 17.04.2024

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīve bez sīkdatnēm – 2024. gadā biznesus un reklāmas nozari transformēs Google politikas izmaiņas

Maiks Dorfmans, Rīgā bāzētās globālās digitālā mārketinga aģentūras RocketScience dibinātājs, 18.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā interneta pārlūkprogramma Google Chrome līdz 2024. gada 3. ceturksnim visiem lietotājiem pilnībā atspējos trešo pušu sīkdatnes. Tas nozīmē, ka uzņēmumi – reklāmdevēji saskarsies ar būtiskām grūtībām mērķauditorijas atlasē un lietotāju izsekošanā, kā arī tiešsaistes reklāmas un analītikas nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas.

Klientu uzmanības piesaistīšana kļūs sarežģītāka un dārgāka, arī digitālās reklāmas nozare piedzīvos transformāciju. Lai pārmaiņas neatstātu negatīvu ietekmi uz biznesu, ir ārkārtīgi būtiski izprast to būtību un būt gataviem pielāgot savu reklāmas stratēģiju.

Pārmaiņas industrijā aizsākās 2020. gadā, kad Google paziņoja, ka pārlūkā Chrome (dominējošā pārlūkprogramma ar 65 % tirgus daļu) pakāpeniski atteiksies no trešo pušu sīkdatnēm. Tam sekoja ierobežojumi arī no Safari un Firefox pārlūku puses. Divu revolucionāru Google atjauninājumu ieviešana notiek šogad – 2024. gadā.

Pirmkārt, līdz 2024. gada 3. ceturksnim Google Chrome pilnībā atspējos trešo pušu sīkdatnes visiem lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma industrija sāk pamazām atkopties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām - 2023.gadā 11 mēnešos Latvijas tūristu mītnēs izmitināti par 12% vairāk vietējo un ārvalstu viesu nekā 2022.gada vienpadsmit mēnešos, atsevišķos tūrisma segmentos audzis arī vidējais viesu maksātspējas līmenis, informē Ekonomikas ministrija.

Pērn atvērtas virkne gan iepriekš slēgtas, gan no jauna izveidotas viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, attīstīti jauni tūrisma infrastruktūras projekti gan Rīgā, gan ārpus Rīgas.

Taču nozares izaugsmes tempus joprojām kavē Krievijas karadarbības Ukrainā sekas. Ja līdz kara sākumam aptuveni 30% tūristu, kas apmeklēja Latviju, bija no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, tad šobrīd šis apjoms jākompensē ar viesiem no citām valstīm. Ģeopolitiskā situācija negatīvi ietekmē karadarbībā iesaistīto valstu kaimiņvalstis, tostarp Baltijas valstis, apdraudot Baltijas kā droša tūrisma galamērķa reputāciju. Savukārt, strauji pieaugušās energoresursu izmaksas un inflācija kopumā apdraud viesmīlības un ēdināšanas nozares uzņēmumu dzīvotspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viļņa pēc iedzīvotāju skaita apsteidz Rīgu

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spriežot pēc jaunākajiem statistikas datiem, Viļņa jau ir kļuvusi par Baltijas lielāko pilsētu un 2023.gada nogalē pēc iedzīvotāju skaita apsteidza Rīgu.

Kā zināms, tad Latvijas valdība darbojas bez juridiski pieņemtas ilgtermiņa (25 gadu) stratēģijas. Lai sāktu šo robu aizpildīt, 12. aprīlī Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (domnīca LaSER) sāka iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar Dauņa Auera un Ulda Spuriņa izstrādāto pētījumu Latvija 2040. Četri scenāriji Latvijai, kurā ir ieskicētas iespējamās pārvērtības un pārmaiņas Latvijā līdz 2040. gadam.

Pētījumā tika izzīmēti četri iespējamie Latvijas attīstības scenāriji:

1. Baltijas tīģeris, kad visas Baltijas valstis veido dziļi politiski un ekonomiski integrētu reģionu ar centru Rīgā;

2. Ziemeļvalsts Latvija, kurā Latvija pakāpeniski ievieš Ziemeļvalstu ekonomisko un politisko modeli;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 11. oktobra darbu Rīgā uzsāks Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija “flydubai”, kas trīs reizes nedēļā piedāvās ceļotājiem lidojumus starp Rīgu un Dubaiju.

Aviokompānija šodien izziņoja plānus šā gada laikā sākt lidojumus no Dubaijas uz Rīgu, Bāzeli, Tallinu un Viļņu, palielinot savu maršrutu tīklu Eiropā līdz 43 galamērķiem 21 Eiropas valstī.

“flydubai” izpilddirektors Gheits Al Gheits uzsver: “Mūsu jaunie maršruti uz Baltijas reģionu un Šveici ļaus ceļotājiem vēl ērtāk sasniegt Dubaiju, gan lai viesotos tajā, gan izmantotu Dubaijas kā aviācijas centra piedāvātās iespējas tālākiem savienotajiem lidojumiem.” “flydubai” galamērķu kartē iekļauti lidojumi, piemēram, uz Malaiziju, Maldīvu salām, Mombasu, Šrilanku, Taizemi un Zanzibāru.

Jaunajos maršrutos lidsabiedrība izmantos savus jaunākos “Boeing 737” gaisa kuģus. Lidojumos, kas notiks nu Dubaijas lidostas 3. termināļa, būs pieejamas gan biznesa, gan ekonomiskās klases sēdvietas. Turp un atpakaļ lidojums no Rīgas uz Dubaiju izmaksās, sākot no 380 eiro ekonomiskajā klasē līdz 1370 eiro biznesa klasē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO: Atklāta pārbūvētā 330 kV elektropārvades līnija Valmiera-Tsirguliina

Db.lv, 14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta pārbūvētā 330 kV elektropārvades līnija Valmiera (Latvija) – Tsirguliina (Igaunija), informē AS Augstsprieguma tīkls.

Jaunā līnija un pērn pārbūvētā elektrolīnija Valmiera – Tartu ir būtiska infrastruktūra daļa, lai nodrošinātu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Nozīmīgo projektu Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) īstenojis sadarbībā ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss". Projekta finansējums sasniedz 14 miljonus EUR, ko 75% apmērā līdzfinansē no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Eiropas Komisijas enerģētikas komisāres Kadri Simsones un Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta (ENER) vārdā atzinību par šī nozīmīgā projekta īstenošanu Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatoriem – AST un Elering pauda ENER Infrastruktūras un reģionālās sadarbības juridiskais un politikas speciālists Hugo Evangelista: "Baltijas sinhronizācijas projekts tā nozīmības un neatliekamības dēļ ir viena no prioritātēm ES dienaskārtībā jau vairāk nekā 12 gadus. Par to liecina nozīmīgais ES Padomes un Eiropas Komisijas atbalsts –politiskās deklarācijas un tehniskais atbalsts, un, kas nav mazāk svarīgi, arī finansiāls atbalsts, kas pārsniedz 1,2 miljardus eiro. Baltijas jūras reģionā, iespējams, ir izveidojušās visspēcīgākās tradīcijas reģionālajā sadarbībā enerģētikas jomā, un Baltijas valstis ir piemērs priekšrocībām, ko tāda sadarbība sniedz. Vēl tikai pirms 15 gadiem Baltijas valstis un Somija bija pilnībā izolētas no Eiropas energotīkla un pilnībā atkarīgas no Krievijas. Šodien mēs atrodamies reģionā, kas ir ļoti labi savienots gan gāzes, gan elektrības jomā, nodrošinot energoapgādes drošību. Mēs esam tuvu noteiktajam sinhronizācijas datumam 2025. gada februārī, kas ir gandrīz par gadu agrāk nekā iepriekš plānots un kas ir iespējams tikai pārvades sistēmas operatoru nozīmīgo centienu dēļ".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgum Latvijā jau vairākus gadus neklājas viegli, tomēr tas pacietīgi iztur visus inflācijas un ģeopolitikas radītos pārbaudījumus. Un, lai gan aktivitāte pamatīgi sabremzējusies, kritiski straujas svārstības nenotiek, drīzāk vērojama piesardzības izraisīta stagnācija. Visas cerības tiek liktas uz Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu, kas varētu stimulēt tirgus aktivitāti, veicinot kredītu pieejamību gan mājokļu iegādei, gan investīcijām nekustamo īpašumu attīstībā.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Mājokļu tirgus. Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Biroju ēku bums turpinās - pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2)

Nekustamo īpašumu darījumu skaits sarūk - 2023. gadā, tāpat kā 2022. gadā, turpināja sarukt darījumu skaits ar nekustamo īpašumu, taču pērn pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir sarukusi arī nekustamo īpašumu darījumu kopsumma

Bez normatīvu un procedūru revīzijas par izrāvienu būs jāaizmirst - intervijā teic Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas dzērienu ražotājs "Panevežio alus" gatavojas atvērt alus darītavu Japānas galvaspilsētā Tokijā, otrdien vēsta biznesa ziņu portāls "Verslo žinios".

"Panevežio alus" vadītājs un akcionārs Žilvins Nemeikšis portālam pastāstīja, ka uzņēmums iegādājies ražotni Tokijā, piebilstot, ka alus ražošanas iekārtu uzstādīšana jau ir sākusies.

Nemeikšis sacīja, ka alus darītava piegādās alu Japānas augstākā līmeņa restorāniem, tostarp tādiem, kam piešķirtas "Michelin" zvaigznes.

Viņš piebilda, ka nākotnē "Panevežio alus" alus darītavas plānots atvērt arī citur Āzijā, tostarp Taivānā un Ķīnā.

15% "Panevežio alus" akciju par 165 000 eiro nesen iegādājās Japānas uzņēmums "Tokai Trade".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Max Cekot Kitchen paplašina ne vien telpas, bet arī dārzu

Monta Šķupele, 31.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Michelin kvalitātes zvaigzni ieguvušais restorāns Max Cekot Kitchen paplašina ne vien telpas, bet arī dārzu, raksta Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums.

Šefpavāra Maksima Cekota sapnis ir izveidot arī vairāku hektāru plašu teritoriju, kur vienkopus darboties kopā ar citiem restorānu pavāriem un dārzu entuziastiem.

Šobrīd Jelgavas ielā, Rīgā, notiek aktīvi darbi, lai drīzumā restorāna Max Cekot Kitchen viesiem piedāvātu vēl plašākas telpas. Atsevišķa telpa paredzēta gan viesu sagaidīšanai, gan pamata maltītei, gan desertiem un brīvai atmosfērai pēc vakariņām. Taču tas nav viss – paralēli šim projektam top vēl Maksima Cekota dienas restorāns. Plānots, ka tas durvis vērs rudenī, piedāvās a la carte ēdienkarti un varēs uzņemt aptuveni 60 viesus. Uzņēmuma paplašināšana nozīmē arī nepieciešamību pēc plašāka dārza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada sākumā turpina uzrādīt pozitīvus darbības rezultātus, 2024.gada februārī pārvadājot 277 800 pasažierus, kas ir par 19% vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn.

Ziemas sezonā, kad pieprasījums tradicionāli samazinās, joprojām ir vērojami stabili pārvadāto pasažieru rādītāji viena mēneša ietvaros. Februārī airBaltic veica 2 840 lidojumus, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): "2024.gada pirmajos divos mēnešos esam pārvadājuši vairāk nekā pusmiljonu pasažieru, apliecinot to, ka esam iecienītākā lidsabiedrība Baltijas valstīs. Šogad mēs koncentrējamies uz flotes un galamērķu paplašināšanu, lai pasažieriem piedāvātu plašu ceļošanas iespēju klāstu, kas veicina ievērojamu ceļotāju interesi. Ar vairāk nekā 130 maršrutiem mēs savienojam savas bāzes ar visu pasauli plašāk nekā jebkad iepriekš."

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Streika dēļ Somijā Finnair daļu no tālsatiksmes lidmašīnām uzpilda Rīgas lidostā

LETA, 18.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotā streika dēļ Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair" daļu no tālsatiksmes lidmašīnām uzpilda citās lidostās, tostarp Rīgas lidostā, vēsta sabiedrisko mediju portāls "Lsm.lv".

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotais divu nedēļu streiks ietekmējis darbu Helsinku starptautiskajā lidostā. Turpinoties streikam, var rasties situācija, ka Helsinku lidostā izveidojas aviācijas degvielas deficīts, un tā nespēs apkalpot visus gaisa kuģus.

Tāpēc lidsabiedrība "Finnair" savas tālsatiksmes lidmašīnas, kas lido, piemēram, uz dažādām Japānas lidostām, ar degvielu uzpilda Rīgas lidostā. Lai taupītu degvielu Helsinkos, vairāk tiek izmantotas galamērķu lidostas, kur gaisa kuģos tiek uzpildīta degviela vairāk nekā nepieciešams lidojumam.

Somijas lidsabiedrība pirms katra reisa izvērtē, kurā lidostā veikt uzpildi, piemēram, pirmdien, 11.martā, reiss uz Osaku, Japānā, tika uzpildīts Rīgā, bet piektdien, 15.martā, tas tika pildīts Stokholmā, vēsta "lsm.lv".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits un apjoms 2023. gadā Eiropā un Baltijā ir samazinājies augstās inflācijas un procentu likmju kāpuma dēļ. Neskatoties uz pērn valdošo neskaidrību par ekonomikas izaugsmes iespējām, Baltijas valstīs pērn noslēgti 218 M&A darījumi, kuru kopējā vērtība ir 1,5 miljardi eiro, liecina Oaklins dati.

Salīdzinoši aktīvāki pērn bijuši paši Baltijas valstu investori, ieguldot savu valstu uzņēmumos, bet šogad ir sagaidāma investoru aktivitātes atjaunošanās, ja tiks samazinātas procentu likmes.

Noslēgtie 218 M&A darījumi ir par 13% mazāk nekā 2022. gadā. Eiropas Centrālās bankas vairākkārtēji lēmumi par strauju procentu likmju paaugstināšanu atspoguļojās darījumu aktivitātes kritumā Eiropā un Baltijas valstīs. Ņemot vērā, ka šogad tiek prognozēts potenciāls procentu likmju samazinājums, 2024. gadā ir sagaidāms M&A aktivitātes kāpums, tostarp investoru interese par ieguldījumiem Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas tirgus tendences: akcijas pret obligācijām

Valters Smiltāns, Signet Bank investīciju analītiķis, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgiem 2023. gads ir bijis salīdzinoši labvēlīgs gads. Arī Baltijas tirgus izrāvies no lāču rallija 2022. gadā un uzrādījis atveseļošanos. Krievijas karš Ukrainā galvenokārt satricināja enerģijas resursu un pārtikas piegādes ķēdes, kas Eiropā rezultējās rekordlielā inflācijā. Turklāt Baltijas valstis šī krīze skāra vissmagāk, ņemot vērā, ka lielā mērā bijām paļāvušies uz Krievijas energoresursiem.

Lai gan Baltic Benchmark indekss gada griezumā pieaudzis margināli par 3.1%, tas pakāpies par 14% no 2022. gada zemākā punkta. Līdz ar jaunu piegādes ķēžu nostiprināšanu un inflācijas atkāpšanos, akciju tirgi uzsāka atveseļošanos jau 2022. gada noslēgumā. Taču, neskatoties uz atveseļošanos, Baltijas akciju indekss joprojām atrodas vairāk nekā 14% zem 2022. gada sākuma līmeņiem. Tas skaidrojams ar dažādu faktoru kopējo ietekmi. Pirmkārt, spiediens uz ekonomiku joprojām pastāv. Recesija un ciešā monetārā politika galvenokārt ierobežo sabiedrības pirktspēju, uzņēmumu rentabilitāti un izaugsmes tempus.

Otrkārt, pateicoties augstajiem obligāciju ienesīgumiem, pieaug obligāciju popularitāte Baltijas investoru vidū, un izskatās, ka notiek līdzekļu pārnešana no akcijām uz obligācijām. Tas arī atspoguļojās Baltijas akciju un obligāciju tirgus apgrozījumā. Baltijas kopējā akciju tirgus apgrozījums 2023. gadā samazinājies par 26%, salīdzinot ar 2022. gadu, kamēr Baltijas obligāciju kopējā tirgus apgrozījums pieaudzis par 74% jeb 23 milj. eiro. Līdzīga situācija ir arī, salīdzinot ilgākā laika periodā – salīdzinot pret 2021. gadu, akciju tirgus apgrozījums samazinājies par 48%, kas liecina, ka jauna institucionālo investoru nauda akciju tirgū neieplūst, tajā pat laikā obligāciju tirgus apgrozījums pieaudzis par 54%.

Komentāri

Pievienot komentāru