Darbam ritot attālināti vai hibrīdrežīmā, efektīva ierīču pārvaldība un tehniskais atbalsts kļūst par pamatnosacījumu uzņēmuma darbības drošībai un produktivitātei. Kā ietaupīt IT komandas laiku un vienlaikus nodrošināt, lai visi darbinieki strādātu drošā, sakārtotā un viegli pārvaldāmā digitālā vidē?

Kā strādā Apple Biznesa pārvaldnieks?

Apple Biznesa pārvaldnieks (Apple Business Manager) ir tiešsaistes rīks, kas ļauj uzņēmumiem ērti un ātri vienlaikus pārvaldīt visas tam piederošās Apple ierīces. Jaunu ierīču pievienošana biznesa pārvaldniekam notiek jau iegādājoties datoru. Ierīces sērijas nummurs uzreiz tiek piesaistīts konkrētajam uzņēmumam Apple portālā, nodrošinot ierīces piederību organizācijai jau brīdī, kad tā vēl ir tikai ceļā.

“IT administrators var piešķirt lietotāju un sagatavot darba vidi attālināti. Kad ierīce nonāk pie darbinieka, tā jau ir gatava darbam,” stāsta Artūrs Minajevs, uzņēmuma Capital Apple produktu grupas vadītājs.

ASV datortehnoloģiju gigants "Microsoft" šī finanšu gada otrajā ceturksnī, kas noslēdzās decembrī, strādājis ar 38,5 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 60% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, liecina uzņēmuma pārskats.

Peļņas kāpumu veicinājušas "Microsoft" investīcijas ASV mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzņēmumā "OpenAI", kurā "Microsoft" tagad pieder 27% akciju daļa.

Ieņēmumi pagājušajā ceturksnī palielinājušies līdz 81,3 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 69,6 miljardiem dolāru pirms gada.

Biznesa segments, kas uzrādījis vislielāko ieņēmumu pieaugumu, bijis mākoņdatošanas pakalpojumi.

Mākoņdatošanas pakalpojumu ieņēmumi ceturksnī pieauguši par 36%.

Digitālā mārketinga un e-komercijas reklāmas aģentūra 94n Digital, kuras galvenais birojs atrodas Rīgā un filiāle Londonā, ierakstījusi Latvijas vārdu pasaules digitālās reklāmas kartē. Uzņēmums kļuvis par pirmo Latvijas PPC aģentūru, kas ieguvusi septiņas starptautiskas finālistu nominācijas četros nozares prestižākajos pasaules un Eiropas apbalvojumos e-komercijas jomā.

Apbalvojumu sarakstā ir Global Search Awards, Global Digital Excellence Awards, European Paid Media Awards un UK Search Awards, kas atzīst 94n Digital inovatīvo pieeju datu vadītai reklāmai un mākslīgā intelekta izmantošanu, izmantojot pašu izstrādāto platformu AdPeak.ai.

94n pārstāv jauno Eiropas aģentūru paaudzi, kas apvieno reģionālo inovāciju ar starptautisku pieredzi. Darbojoties gan Latvijā, gan Apvienotajā Karalistē, uzņēmums spēj apkalpot klientus visā Eiropā un Ziemeļamerikā, saglabājot augstu kvalitāti un konkurētspējīgu pieeju.

Nominācijas

Global Digital Excellence Awards

• Gada labākā PPC kampaņa B2C segmentā

• Gada labākā apmaksātās reklāmas (Paid Media) kampaņa

ASV datortehnoloģiju giganta "Microsoft "dibinātājs Bils Geitss paziņojis, ka nolēmis nākamajos divdesmit gados 99% savas bagātības iztērēt labdarībai.

"Kad es nomiršu, par mani daudz ko teiks, bet es esmu apņēmies panākt, lai par mani neteiktu "viņš nomira bagāts"," savā tīmekļa vietnē raksta 69 gadus vecais Geitss, citējot amerikāņu magnāta un filantropa Endrū Kārnegija teikto, ka tas, kurš nomirst bagāts, nomirst apkaunots.

Tiesa, ja Geitss atdos 99% savas naudas labdarībai, viņš joprojām būs miljardieris. Paziņojumam par savu lēmumu viņš pievienojis grafiku, saskaņā ar kuru viņa bagātība šobrīd tiek lēsta 108 miljardu ASV dolāru apmērā.

Bila un Melindas Geitsu fonds jau sen finansē projektus veselības aprūpē un citās jomās, bet tagad, kā skaidro "Microsoft" dibinātājs, viņš nolēmis paātrināt tēriņus: ja līdz šim bija plānots, ka fonds darbosies vēl vairākus gadu desmitus pēc viņa nāves, tad tagad viņš ir nolēmis, ka fonds piešķirs projektiem visu naudu un 2045.gadā tiks slēgts.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums “Digmatix” noslēdzis līgumu par Horvātijas konsultāciju uzņēmuma “DignetSoftware” iegādi.

Darījums notiks pakāpeniski nākamo divu līdz trīs gadu laikā. Horvātijas uzņēmuma iegāde ir nākamais solis “Digmatix” stratēģijas īstenošanā, lai nostiprinātu uzņēmuma pozīcijas kā vienam no vadošajiem Microsoft biznesa risinājumu partneriem Centrālajā un Austrumeiropā, vienlaikus paplašinot kompetenci ražošanas un mazumtirdzniecības sektoros.

Horvātijas uzņēmuma pievienošana “Digmatix” grupai sniegs vairākas priekšrocības − paplašināsies grupas kompetence tirdzniecības un ražošanas nozarēs, īpaši “LS Retail” un “Business Central” risinājumu nodrošināšanā, kā arī iespējas nodrošināt starptautiskus ERP ieviešanas projektus, jo uzņēmumam “DignetSoftware” ir ievērojama pieredzei Eiropas mēroga projektu īstenošanā.

"SEB banka" izsniegusi 7,5 miljonu eiro aizdevumu informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumam "Digmatix", informēja "SEB bankas" pārstāvji.

Uzņēmums aizdevumu izmantos lielākā kreditora pārfinansēšanai, stiprinot uzņēmuma izaugsmi.

"Digmatix" nodrošina "Microsoft" biznesa lietojumprogrammu platformā balstītus risinājumus Centrālās un Austrumeiropas reģionā. Aizdevums ļaus uzņēmumam turpināt attīstību, vienlaikus optimizējot finanšu struktūru un stiprinot sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem.

“SEB bankas piešķirtais finansējums ir būtisks risinājums “Digmatix” finanšu struktūras pilnveidei, kas mums ļaus fokusēties uz ambiciozu stratēģisku izaugsmi Centrāleiropas reģionā,” norāda “Digmatix” valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis.

"Digmatix" galvenais birojs atrodas Rīgā, savukārt grupas pārstāvniecības darbojas Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Polijā, Lielbritānijā un Horvātijā. Patlaban "Digmatix" grupā strādā vairāk nekā 400 darbinieku. Uzņēmuma specializācija ietver "Microsoft Dynamics" ERP un CRM sistēmu ieviešanu, mākslīgā intelekta risinājumus, mākoņpakalpojumus un inteliģentu biznesa procesu automatizāciju, piedāvājot pielāgotus risinājumus uzņēmējdarbības efektivitātes paaugstināšanai.

Arhitektūras birojs SEP ir uzsācis darbu pie siltumtrases maģistrāles projektēšanas Somijas galvaspilsētas Helsinku aglomerācijā, kur šobrīd top Microsoft datu centru komplekss.

Šis projekts ir unikāls pasaules mērogā – serveru radītais liekais siltums tiks novadīts uz centralizētās siltumapgādes tīkliem, nodrošinot siltumu vairākām Somijas pilsētām.

Partnerībā ar enerģētikas uzņēmumu Fortum, Microsoft izstrādā vienu no lielākajiem atkritumsiltuma pārstrādes projektiem pasaulē. Paredzēts, ka no datu centriem tiks novadīts serveru radītais siltums, kuru jauda tiek lēsta līdz 16 MW. Ņemot vērā šīs jaudas ir pieņemts lēmums to izmantot siltumapgādē, tāpēc ar to paredzēts apsildīt trīs Somijas pilsētas – līdzvērtīgas Tukumam, Dobelei un Smiltenei Latvijā.

Šāds risinājums ļaus būtiski samazināt CO₂ emisijas, salīdzinot ar tradicionālu apkures sistēmu, un kalpos kā paraugmodelis citām valstīm, kā izmantot datu centru potenciālu ilgtspējīgai siltumapgādei.

Viens no ievērojamākajiem IT risinājumu izplatītājiem Baltijā Arrow Enterprise Computing Solutions organizē konferenci Five Years Out, kurā uz skatuves kāps pasaules vadošie tehnoloģiju giganti: Microsoft, Netapp, IBM, Oracle un daudzi citi. Uzņēmuma Baltijas valstu menedžeris pastāsta, kam šobrīd IT pasaulē jāpievērš uzmanība.

• Mikael Siitonen, Arrow Enterprise Computing Solutions Baltijas valstu menedžeris.

• Five Years Out pasākums apvieno nozares un tehnoloģiju entuziastus, lai dalītos ar jaunām zināšanām un tendencēm, kas palīdzēs uzņēmumu digitālajai attīstībai. Tomēr vispirms uzņēmuma Baltijas valstu menedžeris Mikael Siitonen pastāsta par to, kādas izmaiņas ir vadījušas Baltijas IT pakalpojumu tirgu pēdējo desmit gadu laikā un kur ir vērts doties tālāk.

• Pārstāv visu Baltiju

• Arrow Enterprise Computing Solutions pārstāv vairāk nekā 60 tehnoloģiju ražotājus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

“Digmatix” grupa (agrāk “Digital Mind”) 2024. gadā piedzīvojusi izaugsmi, un tās apgrozījums sasniedza 29,2 miljonus eiro, kas ir par 13 % vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt operatīvās darbības EBITDA sasniedza 3,6 miljonus eiro, kas ir par 33 % vairāk nekā 2023. gadā. Par 5 % audzis arī grupas darbinieku skaits.

"Pagājušais gads grupas uzņēmumiem ir bijis ļoti rezultatīvs. Pērn banku, apdrošināšanas un profesionālo pakalpojumu nozarēs realizējām vairākus sekmīgus projektus ar procesu automatizēšanu un modernu IT risinājumu ieviešanu, tādējādi uzņēmumiem palīdzot risināt darbaspēka trūkuma un izmaksu pieauguma problēmu. Tāpat liels pieprasījums pagājušajā gadā bija pēc integrētiem personālvadības risinājumiem, jo Centrālās un Austrumeiropas reģiona lielos un vidējos uzņēmumos atalgojuma pārvaldības, darbinieku pašapkalpošanās un attīstības vadības sistēmas ir kļuvušas par akūtu nepieciešamību. Šie risinājumi uzlabo personāla pārvaldības procesus, darbinieku pieredzi un samazina personālvadības izmaksas," stāsta Rinalds Sluckis, “Digmatix” izpilddirektors.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot ASV un Ķīnas prezidentu tikšanos Dienvidkorejā, uzņēmumu peļņas rādītājus un neskaidrību par tālākām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanām.

ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins vienojās par atslābumu abu valstu tirdzniecības karā, kas ir satricinājis globālos tirgus. ASV solīja samazināt Ķīnai noteiktos muitas tarifus, savukārt Ķīna atļaus retzemju elementu eksportu. Abas puses tomēr vēl nav noslēgušas rakstisku vienošanos.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās, un vislielākais bija indeksa "Nasdaq Composite" kritums - par 1,6%.

Āzijas finanšu tirgos akciju cenas pārsvarā saruka.

Eiropā Frankfurtes un Londonas biržu indeksi no rīta svārstījās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar niecīgām izmaiņām. Parīzes biržas indekss kritās.

"Meta" akcijas cena saruka par aptuveni 11,3% pēc ziņojuma par tā peļņas kritumu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, bet naftas cenas pieauga, ASV prezidentam Donaldam Trampam atkal apsverot triecienu Irānai un šādi pastiprinot ģeopolitisko saspīlējumu.

"Tuvo Austrumu saspīlētajam stāvoklim draudot uzliesmot no jauna, naftas cenas ir krasi kāpušas, paceļot enerģētikas milžu akciju cenas," sacīja "Wealth Club" vecākā investīciju stratēģe Suzanna Strītere.

Tirgi izvērtēja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdienas lēmumu nemainīt procentlikmes un tehnoloģiju nozares uzņēmumu peļņu.

Tramps brīdināja, ka Irānai vajag sarunu ceļā panākt vienošanos par savu kodolprogrammu, kuras mērķis Rietumu ieskatā ir atombumbas radīšana.

"Nākamais uzbrukums būs daudz ļaunāks! Nelieciet tam notiikt atkal," piebilda Tramps, atgādinot par ASV triecieniem Irānas kodolobjektiem jūnijā.

"Meta" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 10%, bet "Microsoft" akcijas cena saruka par aptuveni 10%.

Maijā darbību pārtrauks tiešsaistes balss un videosaziņas tehnoloģiju pakalpojums "Skype", kuru ASV tehnoloģiju kompānija no "Skype" izveidotājiem Igaunijā iegādājās 2011.gadā.

"No 2025.gada maija "Skype" vairs nebūs pieejams", platformā "X" piektdien paziņoja "Skype" atbalsta dienests, mudinot lietotājus izmantot "Microsoft" platformu "Teams".

Igaunijā izveidotais "Skype" kļuva par balss IP balss pārraides (VoIP) pionieri, un tas kļuva par vienu no pirmajiem un lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kas veicināja Igaunijas starptautisko atzinību šajā jomā.

2011.gadā "Skype" lietotāj skaits sasniedza maksimumu - 660 miljonus -, taču, pieaugot konkurencei videozvanu un saziņas lietotnēs, ko rada ne tikai "MS Teams", bet arī "Zoom", "WhatsApp" un daudzas citas, 2020.gadā "Skype" vairs bija 36 miljoni lietotāju.

"Skype" 2003.gadā izveidoja Zviedrijas uzņēmējs Niklass Zennstrēms un Dānijas uzņēmējs Jānuss Frīss, taču sākotnējo platformas kodu izstrādāja četri igauņu informācijas tehnoloģiju inženieri - Ahti Heinla, Prīts Kazesalu, Jāns Tallinns un Toivo Annuss.

Lielie tehnoloģiju uzņēmumi turpina piedzīvot masveida atlaišanu vilni, jaunākais piemērs ir “Amazon” paziņojums par 16 000 darbavietu samazināšanu. Pagājušajā gadā darbinieku skaitu samazināja arī citi tehnoloģiju milži, tostarp “Microsoft”, “Meta” un “Verizon”.

Lai gan šie notikumi risinās tālu prom no Latvijas, tie var satraukt arī pašmāju IT nozares darbiniekus, tāpēc uzņēmumiem ir būtiski būt atklātiem savā komunikācijā pret darbiniekiem, mazināt nenoteiktības sajūtu, sekot līdzi darbinieku labbūtībai un iesaistei, kā arī īstenot dažādas tradīcijas. Ikgadēji notikumi palīdz atgādināt, ka uzņēmums turpina darboties, pielāgojoties notikumiem pasaulē.

Informācija par situāciju uzņēmumā palīdz mazināt bažas

Ziņas par masveidīgām atlaišanām pasaulē var ietekmēt arī darbiniekus pašmāju uzņēmumos. Cilvēki ir dažādi – kamēr vieni domā “tas notiek tālu prom no manis”, citi var satraukties, ka šīs tendences sasniegs arī Latviju. Lai izvairītos no bažām un stresa, darba devējam ir jāinformē darbiniekus par iekšējo situāciju. To var darīt, piemēram, organizējot regulārus forumus un kopīgi pārrunājot, kā uzņēmums virzās pretī mērķiem, kādi ir nākotnes plāni u.tml. Ārējās nenoteiktības apstākļos tas ir īpaši svarīgi. Tas palīdz izvairīties no spriedzes un neuzticēšanās. Ja darba devējs ir atklāts, tas ne tikai veicina uzticēšanos un lojalitāti, tas arī vairo stabilitāti. Īstenojot pārdomātu iekšējo komunikāciju, uzņēmums var samazināt darbinieku mainību arī ārējās nenoteiktības apstākļos.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

Gada sākumā tika pārbaudīta vispārējā tirgus riska apetīte: tādas vienkāršas lietas kā metāli kļuva dārgāki, bet sarežģītākas lietas - tehnoloģijas un kriptoaktīvi - kļuva lētāki. Tikmēr pārmaiņas tradicionālajos akciju un obligāciju tirgos bija nelielas.

Optimistiskās prognozes 2026. gadam saglabājas, taču satraukums ir liels, un metāla cenas vēl nav atradušas līdzsvaruJanvārī turpinājās 2025. gada beigās novērotās tendences, proti, akciju vērtība nedaudz pieauga, obligāciju ienesīguma likmes mainījās maz, un metālu cenas turpināja pieaugt nepieredzēti strauji, lai gan mēneša pēdējās dienās tās ļoti būtiski samazinājās. Eiro izteiksmē sudraba vērtība mēneša laikā pieauga vēl par 18 %, zelta vērtība pieauga par 12 %, bet ASV dolāra vērtība samazinājās par 1 %.

Lai gan tehnoloģiju nozares uzņēmumi ziņoja par labākiem finanšu rezultātiem, piesardzīgāki mākoņpakalpojumu un datu centru attīstības novērtējumi noveda pie Microsoft un Oracle akciju cenu krituma attiecīgi par 11 % un 15 %.

Labklājības ministrijas dati liecina, ka teju 40% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar kādu no diskriminācijas veidiem – dzimuma, vecuma, reliģiskās piederības u.c. Šie rādītāji ir ļoti augsti, turklāt, digitālo tehnoloģiju attīstība ir radījusi arī situācijas, kad arī mākslīgais intelekts (MI) diskriminē cilvēkus.

MI mācās no cilvēku aizspriedumiem un vēsturiskajiem lēmumiem, rezultātā pieņemot diskriminējošus lēmumus, piemēram, darbā pieņemšanas, kredītu piešķiršanas vai pat veselības aprūpes jomās. To dēvē par algoritmisko diskrimināciju.

MI diskriminācija izpaužas dažādās jomās

Saskaņā ar definīciju, diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme kāda aizliegta pamata dēļ, piemēram, dzimuma, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās vai politiskās pārliecības, sociālās izcelsmes vai seksuālās orientācijas. Būtībā tas nozīmē, ka konkrētiem cilvēkiem vai cilvēku grupām tiek radītas nelabvēlīgas situācijas bez objektīva pamata. Mūsdienās to dara arī MI un šī diskriminācija var izpausties dažādās jomās – darba tirgū, veselības aprūpē, satiksmes infrastruktūrā, kredītspējas vērtēšanā u.tml.

Laikā, kad uzņēmumu datu apjoms burtiski eksplodē, IT nepārtrauktība un droša datu glabāšana kļūst par kritisku priekšnoteikumu biznesa izaugsmei. Latvijas datu centru operators «Delska» (agrāk DEAC), kas nesen piesaistījis apjomīgas Luksemburgas fonda investīcijas, reaģē uz šo pieprasījumu, būvējot Baltijā jaudīgāko datu centru.

Jaunais datu centrs Rīgā, Latgales ielā ar 10 MW kopējo jaudu kļūs par jaudīgāko Latvijā un, visticamāk, Baltijā. Vidēji industrijā 1 MW maksā ap 8 līdz 9 miljoniem eiro. Delska būvētais datu centrs Latvijā izmaksā vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Tā kā lokālais pieprasījums aug lēnāk nekā daudzās citās attīstītajās valstīs, «Delska» ar šo objektu pamatā raudzīsies eksporta virzienā. Situācija tam ir labvēlīga, jo pašreizējā ģeopolitiskā situācija un straujā tehnoloģiju attīstība rada jaunas iespējas. Turklāt arī Latvijas klimats ir pateicīgs datu centru uzturēšanai.

«Karš Ukrainā sakritis ar jauno tehnoloģiju laikmetu. Šobrīd aktuālās tehnoloģijas pieprasa vairāk skaitļošanas un tīkla jaudas. Mēs redzam, ka varam apmierināt mākslīgā intelekta, HPC projektu, kā arī strauji augošu klientu vajadzības no 40 pasaules valstīm,» skaidro «Delska» valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicē informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti.

Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts, nozīmē datu centru darbību, kuri patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem. Globālais un finanšu medijs “Bloomberg” jau pērn rakstīja, ka, apvienojot datu apstrādes centru darbību ar centralizētās siltumapgādes sistēmām, tādas valstis kā Somija un Zviedrija cenšas mazināt digitālās infrastruktūras ietekmi uz vidi. Šāda pieeja ļauj vienlaikus risināt divus izaicinājumus - pieaugošo elektroenerģijas patēriņu datu centru nozarē un nepieciešamību samazināt fosilo kurināmo izmantošanu siltumapgādē. Rezultātā šādi datu centri kļūst ne tikai par digitālās ekonomikas balstu, bet arī par daļu no ilgtspējīgas enerģētikas risinājumiem.

Uzņēmums “Digmatix” (iepriekš “Digital Mind”) ir parakstījis vienošanos ar Igaunijas tehnoloģiju uzņēmumu “BCS Itera” par tā 100 % akciju iegādi. Darījuma summa atklāta netiek.

Šis stratēģiskais darījums apvienos divus spēcīgus reģionālos “Microsoft” risinājumu partnerus un vēl vairāk paaugstinās “Digmatix” konkurētspēju reģionā, kā arī paplašinās piedāvāto risinājumu klāstu, ražošanas, mazumtirdzniecības nozarēs, finanšu un personāla vadības jomās.

“BCS Itera” komandā ir vairāk nekā 100 augsti kvalificētu speciālistu, kas pievienosies “Digmatix” grupai. Igaunijas uzņēmums ir pazīstams ar savu ilggadējo pieredzi mazumtirdzniecības nozares procesu automatizācijas risinājumos. Tāpat būtiska ir “BCS Itera” personāla vadības un algas aprēķina risinājumu pieredze – kopā ar “Digmatix” esošajām platformām tas veidos reģiona vadošo personālvadības un algu vadības risinājumu piedāvājumu.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Atklāta augsta riska ievainojamība "Chromium" bāzētās pārlūkprogrammās, tostarp "Microsoft Edge", "Google Chrome", "Brave", "Opera" un "Vivaldi", liecina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" publiskotā informācija.

Ievainojamība ļauj uzbrucējam izveidot ļaunprātīgu tīmekļa vietni, kuras apmeklēšanas brīdī tiek izpildīts ļaunprātīgs kods. Tas ļauj uzbrucējam iegūt lietotāja sesiju informāciju, pārlūkot vietnes lietotāja vārdā un ievākt sensitīvu informāciju par lietotāja aktivitātēm.

Turklāt citos gadījumos, izmantojot papildu ievainojamības, uzbrucējs var apiet konteinerizēto vidi un iegūt plašāku piekļuvi sistēmai.

Ietekmētas ir pārlūkprogrammas, kas izmanto "Chromium" versiju 142.0.7444.175.

"Cert.lv" aicina lietotājus atjaunināt pārlūkprogrammas uz jaunākajām versijām.

Institūcija "Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kas darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā atbilstoši Nacionālās kiberdrošības likumam. Iestādes uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā

AS PN Project aicina investorus piedalīties vebinārā, lai uzzinātu vairāk par Preses Nama Kvartāla obligāciju emisiju un iespēju investēt vienā no vērienīgākajiem nekustamā īpašuma attīstības projektiem Rīgā.

Datums: 2025. gada 15. maijs

Laiks: 10.00

Vieta: Tiešsaistē

Valoda: angļu

Reģistrācija: šeit

Runātāji:

• Andrius Stonkus, investīciju vadītājs un valdes loceklis, Lords LB Asset Management

• Mykantas Urba, CFA, investīciju bankas vadītājs, Orion Securities

Par obligāciju emisiju

Nekustamo īpašumu attīstītājs AS PN Project, Lords LB Special Fund V meitasuzņēmums, ir uzsācis pirmās 30 miljonu eiro obligāciju emisijas kārtas piedāvājumu ar 9 % gada procentu likmi un kupona maksājumiem divas reizes gadā.

Gundega Skudriņa kopā ar komandu Latvijai atnes divpadsmito godalgu no pasākumu industrijas “Oskara” — dzīvās komunikācijas notikumu festivāla “BEA World Festival”.

Šogad radošā apvienība “Skudras Metropole” un “Don’t Panic” design solutions iekļauti arī festivāla 20 gadu jubilejas izdevuma īpašajā sadaļā kā vieni no pasākumu industrijas Leģendām.

Latvijas pārstāvji — radošā apvienība “Skudras Metropole” un dizaina risinājumu uzņēmums “Don’t Panic” — ar projektu “Christmas Laboratory” šogad izcīnījuši bronzu kategorijā “B2B” BEA World Festival, kas norisinājās Romā, Itālijā.

BEA (Best Event Award) ir viens no pasākumu industrijas nozīmīgākajiem un prestižākajiem starptautiskajiem konkursiem, ko nereti dēvē par nozares “Oskaru”. Šogad festivāls svinēja savu 20 gadu jubileju, pulcējot rekordlielu pieteikumu skaitu — 470 darbus no vairāk nekā 40 valstīm.

ASV datortehnoloģiju giganta "Microsoft "dibinātājs Bils Geitss paziņojis, ka ziedos lielāko daļu savas bagātības izglītības un veselības aprūpes uzlabošanai Āfrikā.

Geitss pagājušajā mēnesī pavēstīja, ka nolēmis nākamajos divdesmit gados 99% savas bagātības iztērēt labdarībai. Viņš aplēsis, ka ap 2045.gadu viņa bagātība sasniegs 200 miljardu ASV dolāru.

Bila un Melindas Geitsu fonds jau sen finansē projektus veselības aprūpē un citās jomās, bet tagad viņš nolēmis paātrināt tēriņus. Ja vēl nesen bija plānots, ka fonds darbosies vēl vairākus gadu desmitus pēc viņa nāves, tad tagad viņš nolēmis, ka fonds piešķirs projektiem visu naudu un 2045.gadā tiks slēgts.

Tiesa, ja Geitss atdos 99% savas naudas labdarībai, viņš joprojām būs miljardieris.

Geits pirmdien Āfrikas Savienības ēkā Etiopijas galvaspilsētā paziņoja, ka lielāko daļu savas bagātības iztērēs veselības un izglītības uzlabošanai Āfrikā, un mudināja Āfrikas jaunos talantus domāt par to, kā izmantot mākslīgo intelektu, lai uzlabotu veselības aprūpi.

Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) vide gadiem ir funkcionējusi kā mozaīka bez kopīga rāmja. Katrai institūcijai ir savas sistēmas, pakalpojumu portāli, savi risinājumi un savas problēmas — taču nav vienotas atbildības un koordinācijas.

Šī sadrumstalotība rada milzīgus resursu zudumus un apgrūtina drošības standartu ieviešanu, ik gadu valstij izmaksājot miljonus. Mēs zaudējam naudu un riskējam ar valsts drošību.

Digitālās infrastruktūras fragmentācijas galvenais risks - drošība

Sadrumstalota infrastruktūra būtiski palielina izdevumus, bet vēl svarīgāk — vājina valsts digitālās pārvaldības drošību. Kritiskajām informācijas sistēmām ārkārtas situācijās ir jāstrādā nepārtraukti, taču pašlaik tās tiek pārvaldītas atšķirīgi un nereti bez savstarpējas saskaņotības. Viena vājākā posma kļūme var paralizēt veselu valsts pakalpojumu ķēdi.Lai to novērstu, valstij ir jāievieš vienots datu centru pārvaldības un resursu izmantošanas modelis. Vienam kompetences centram ir jāuzņemas datu centru pakalpojumu brokera funkcija visām valsts un pašvaldību iestādēm, nodrošinot vienotu drošības politiku, kapacitātes plānošanu un incidentu vadību. Tajā pašā laikā ir jāuztur vairāki ģeogrāfiski neatkarīgi tehniskie resursi, nodrošinot slodzes balansēšanu un infrastruktūras rezerves jaudu. Tāpat arī jāvērtē rezerves iespēja izmantot starptautisko datu centru mākoņpakalpojumus.