Nekustamais īpašums

Miglā tīts aizaugušas zemes liktenis


Māris Ķirsons, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Triju gadu noteiktais pārejas laiks, kurā zemes īpašniekiem bija jāizlemj aizaugušo lauksaimniecības zemju liktenis, ir bijis par īsu, tāpēc zemnieki to vēlas pagarināt vēl par 10 gadiem , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādu aptaujāto uzņēmēju viedokļi – vajag pagarinājumu vai ne – atšķiras. Visa pamatā ir vairāk nekā pirms trijiem gadiem veiktie grozījumi Meža likumā, kas spēkā stājās 2015. gada 1. janvārī. Proti, par mežu tiks uzskatītas platības (uz tām tiks attiecināts Meža likums), kurās pārskatāmā vēsturē meža nav bijis, bet ir izveidojies koku apaugums, kas lielāks par 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz 5 metrus, un koku skaits ir pietiekami liels (vairāk nekā 1300 vai 1500 koku atkarībā no sugas). Tas attiecas uz bijušajām lauksaimniecībā izmantojamām vai citu kategoriju zemēm. Pēc Zemkopības ministrijas informācijas saskaņā ar valsts statistikas datiem atšķirība starp meža platībām de jure un de facto ir ap 260 tūkst. ha, no tām apmēram 130 tūkst. ha platībā mežaudzes jau atbilst Meža likumā noteiktajam meža jēdzienam.

Līdz 2025. gadam

Zemnieku Saeima vēlas šīs normas spēkā stāšanos atlikt vēl uz 10 gadiem – līdz 2025. gadam. «Tas ir birokrātisks šķērslis, kas prasa gan laiku, gan resursus. Apaugums tagad jāreģistrē kā mežs, pēc tam ar VMD jāsaskaņo nociršana un faktiski vajadzīga zemes transformācija, lai šo meža zemi transformētu atkal par lauksaimniecības zemi,» savu pozīciju skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norāda, ka īpaši pēdējos gados samērā intensīvi tiek apgūtas tās lauksaimniecības zemes, kuras līdz tam dažādu iemeslu dēļ nav tikušas izmantotas.

Visu rakstu Miglā tīts aizaugušas zemes liktenis lasiet 13. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru