Latveijas energokompānijas Latvenergo lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) intensīvi strādā starptautiskā līmenī, un izmeklēšanas rezultāti Šveicē varētu veicināt attīstību Latvenergo amatpersonu lietā.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja jaunais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, uzsverot ka šis ir piemērs tam, cik veiksmīgi KNAB sadarbojas ar kolēģiem ārvalstīs.

Streļčenoks norāda, ka patlaban no visām lietām, ko birojs izmeklē, trīs nozīmīgākās ir Latvenergo amatpersonu lieta, automašīnu ražotāja Daimler lieta, kā arī šogad uzsāktā oligarhu lieta.

Jaunais KNAB vadītājs skaidro, ka šādu apjomīgu lietu izmeklēšana prasa krietni ilgāku laiku, jo tajās iesaistīts liels skaits amatpersonu. Ierasti birojs atsevišķas lietu izmeklēšanu veic dažu mēnešu laikā.

Jau ziņots, ka Šveice piemērojusi sodu Francijas transporta un enerģētikas koncernam Alstom par kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā. Kukuļi doti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai Alstom iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem, liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts.

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Ja bijušais a/s Latvenergo vadītājs Kārlis Miķelsons atstātu valsti, iemaksātā drošibas nauda 50 tūkst. Ls apmērā tiktu ieskaitīta valsts budžetā. Taču K.Miķelsona advokāts Egons Rusanovs Latvijas radio1 raidījumā Aktuāls temats, apliecināja, ka nekādā gadījumā nekas tāds nenotiks, jo K.Miķelsons vēlas cīnīties un pierādīt savu nevainību.

E.Rusanovs gan piebilda, ka K.Miķelsonam principā nevainīgums neesot jāpierāda, taču prakse rādot, ka mūsu valstī, tas tomēr esot jādara.

Advokāts raidījumā arī norādīja, ka uz tiesu aizstāvība bija ieradusies sagatavojusies un izpildījusi visus mājasdarbus. Tiesai tikuši arī iesniegti dokumenti, kas raksturojot K.Miķelsona pašreizējo ģimenes situāciju. Tomēr tuvāk neko nepaskaidroja, jo tās esot privātas lietas. E.Rusanovs arī skaidroja, ka tiesa viņu lūgumu pilnībā atcelt drošības līdzekli apcietinājumu neapmierināja. Tomēr advokāts uzskata, ka atbrīvošana pret drošības naudu, ņemot vērā visu lietas fonu un diezgan negatīvo attieksmi pret Latvenergo kā tādu un droši vien arī pret K.Miķelsonu, esot panākums.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūguma ir piemērots arests bijušajam Latvenergo vadītājam Kārlim Miķelsonam un viņa vietniekam Aigaram Meļko piederošām uzņēmumu kapitāldaļām, DB uzzināja uzņēmumu reģistrā.

Arestētas arī Daugavpils uzņēmējam Mihailam Paladijam piederošas kapitāldaļas uzņēmumā SIA Būvenergoserviss.

DB jau rakstīja, ka diviem īpašumiem, ko no Latvenergo lietā apcietinātā bijušā kompānijas vadītāja Kārļa Miķelsona un viceprezidenta Aigara Meļko meitas savulaik nopirka ar trešo šajā lietā apcietinātā Andreja Livanoviča tieši un netieši saistītas firmas, ir uzlikts arests, liecina zemesgrāmatā pieejamā informācija.

Arests ir uzlikts dzīvoklim Berģos, ko 2007. gada vasarā no A. Meļko meitas par 230 000 latiem nopirka A. Livanoviča vadītais uzņēmums SIA AGZ. Šo īpašumu A. Meļko meita iegādājās 2004. gadā, par to maksājot 45 000 latu, liecina informācija zemesgrāmatā. Tāpat arests uzlikts savulaik K. Miķelsonam kopā ar meitu piederošajam nekustamajam īpašumam Engurē. Par šī īpašuma iegādi K. Miķelsons 2002. gadā saskaņā ar informāciju viņa amatpersonas deklarācijā samaksāja nedaudz vairāk kā 21 000 latu.

Diskutējot par noteikumiem, kas regulētu transporta un īres kompensāciju piešķiršanu deputātiem, Saeimas Saimnieciskās komisijas deputāti šodien aizgāja līdz asumiem un netrūka arī klaigāšanas, dēvējot kolēģus par «debīliķiem».

Deputātiem, piemēram, bija domstarpības par to, vai transporta kompensācijas aprēķināšanai nepieciešamais attālums no dzīvesvietas mērāms līdz Rīgas robežai vai Saeimas durvīm.

Visaktīvāk savu neapmierinātību pret dažādiem noteikumu punktiem pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Aivars Dronka, pamatīgi sakaitinot komisijas vadītāju Ilzi Viņķeli (V). Vārdu apmaiņa kļuva aizvien asāka, un saruna novirzījās no tēmas, piemēram, Dronka ieteica pievērst uzmanību "Vienotības" deputātiem, kuri ņemot bezalgas atvaļinājumus plenārsēžu laikā.

Vairāki deputāti, klausoties aizvien emocionālākajos izteikumos, norādīja, ka «mēs sākam kļūt smieklīgi», savukārt Māris Kučinskis (PLL) izteicās, ka viņa kolēģi sākot uzvesties kā «debīliķi».

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Vai, izbeidzot līgumu ar preču izplatītāju, tam jāmaksā kompensācija pat, ja to neparedz izbeidzamais līgums? Šāds pirmsšķietami vienkāršais jautājums nebūt nav vienkāršs. Šo sarežģītību veido ne tikai ilglaicīgo attiecību pārtraukšanas emocionālais fons, kas, vismaz ētiskā līmenī, uzliek par pienākumu pateikties izplatītājam par tā pūliņiem preču izplatīšanā un to atpazīstamības veicināšanā, bet arī neiespējamība atrast šim gadījumam piemērojamo skaidrojumu Latvijas normatīvajos aktos vai, vismaz, nozīmīgā un plašu publicitāti pelnījušā tiesu spriedumā.

Latvijas normatīvajos aktos atrodamais regulējums, attiecībā uz preču izplatītāju tā mūsdienu izpausmē (proti, uzņēmumu, kas ir atbildīgs par konkrētas preces izplatīšanu, visbiežāk vairumtirdzniecības līmenī, konkrētā reģionā), un preču izplatīšanai piemērojamais vispārīgais regulējums nav liels palīgs kompensācijas par izplatīšanas līguma izbeigšanu jautājuma risināšanā. Tā, ja mēģinām atrast attiecīgu regulējumu, Civillikumā, tas runā tikai par piegādes līgumu, raksturojot to kā vienkāršu pirkuma-pārdevuma līguma veidu ar preču piegādes (loģistikas izpratnē) elementu. Savukārt minētā pirkuma-pārdevuma līguma koncepts atbilst vienreizēja darījuma raksturam, līdz ar to preces piegādātāja un preces izplatītāja attiecību ilgstošais un integrētais attiecību raksturs, un no tā izrietošās abu pušu tiesības un pienākumi, neatrod tiešu atspoguļojumu Civillikuma tekstā.

Somijas tehnoloģiju kompānija Nokia atzinusi, ka pieļāvusi kļūdu bijušajam izpilddirektoram Stīvenam Elopam izmaksājot 18,8 miljonus eiro lielu kompensāciju.

Iespaidīgā summa S. Elopam pienākas saskaņā ar līgumu, kas noteica, ka viņš saņems kompensāciju darba zaudēšanas gadījumā. Kā zināms, nesen ASV kompānija Microsoft iegādājās Nokia tālruņu biznesu. S. Elopam izmaksātā iespaidīgā kompensācija izraisījusi plašu sašutumu Somijā, kuras iedzīvotājus jau tā apbēdinājis tehnoloģiju veiksmes stāsta gals.

Situāciju mēģinājis glābt Nokia priekšsēdētājs Risto Sīlasmā (Risto Siilasmaa), norādot, ka ar S. Elopu noslēgtajā līgumā bijuši tādi paši nosacījumi, kā citiem Nokia kādreiz noalgotajiem izpilddirektoriem. R. Sīlasmā gan bija spiests atzīt, ka kanādietim izmaksātā summa ir par 14,6 miljoniem eiro lielāka nekā kompensācija, kuru saņēma iepriekšējais Nokia izpilddirektors Olio Peka Kalasvuo.

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.

Saeimas sēdē ceturtdien, 21.jūnijā 61 deputāts deva piekrišanu kolēģa Askolda Kļaviņa kratīšanai.

Akcepts dots kratīšanas uzsākšanai viņa deklarētajā dzīvesvietā, personas lietošanā esošajā automašīnā un kratīšanas rezultātā izņemto mantu apskatei.

«Man tas ir pārsteigums, bet ja vajag visu var apskatīt gan manā dzīvesvietā, gan mašīnā,» uzsvēra pats A. Kļaviņš. Saeimas deputāts Augusts Brigmanis norādīja, ka uzticas tiesību aizsardzības iestādēm un uzskata, ka tas nav politisks pasūtījums. «Nevaru balsot ne par, ne pret, ne atturēties, jo pamatojuma nav,» tā Saeimas deputāts Jānis Ādamsons.

Kļaviņš pauda pārsteigumu par šo situāciju. Reizē viņš norādīja, ka jau kādu laiku esot klīdušas baumas saistībā ar to, ka viņš ir nomainījis savu deklarēto dzīvesvietu uz Liepāju. Deputāts uzsvēra, ka Liepājā viņam ir mājas, kur viņš arī uzturas.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Šveice piemērojusi sodu Francijas transporta un enerģētikas koncernam Alstom par kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā. Kukuļi doti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai Alstom iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem, liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts.

Šveices prokuratūra secinājusi, ka līgumu noslēgšanai Latvijā, Malaizijā un Tunisijā Alstom «konsultanti izmantoja naudu nelegāliem mērķiem, lai ietekmētu līgumu noslēgšanas progresu vai lai izmaksātu kukuļus darbiniekiem». Latvijā kukuļi maksāti saistībā ar Latvenergo dažādiem modernizācijas projektiem, liecina izpildraksts.

Izmeklētāji secinājuši, ka kukuļi maksāti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai uzņēmuma Zviedrijas struktūrvienības Alstom Power Sweden un Alstom Hydro Sweden iegūtu līgumus Pļaviņu hidroelektrostacijas modernizēšanā.

Rīgas apgabaltiesa atstājusi spēkā Centra rajona tiesas lēmums, ar kuru bijušajam Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums. Diena.lvziņo, ka K. Miķelsonu pirms tiesas sēdes sagaidīja atbalstītāji. Viņu sagaidīja aptuveni 20 cilvēku, no kuriem kāds izsaucās: «Draugi ar tevi.»

Viņu vidū bija arī Miķelsona dzīvesbiedre Laila Miķelsone, kas žurnālistiem apliecināja, ka Miķelsona advokāts otrdien ir iesniedzis prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā par piemērotā aresta nelikumību.

Viņa klāstīja, ka iepriekš aresta nepieciešamība pamatota ar to, ka Miķelsons, atrodoties brīvībā, var veikt jaunas noziedzīgas darbības, taču šo triju nedēļu laikā nav sniegta nekāda papildu informācija, nav uzrādīta apsūdzība un nav ievērotas vispārējās cilvēktiesību normas.

«Galīgā drošības līdzekļa piemērošana šajā gadījumā nav skaidra,» teica Miķelsone.

Miķelsona dzīvesbiedre informēja, ka nav skaidrs arī tas, kura persona it kā liecinājusi pret Miķelsonu. Vienlaikus viņa vērsa uzmanību uz žurnālista Jura Paidera publikāciju par politisko pasūtījumu pret Miķelsonu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bijušajam a/s Latvenergo vadītājam Kārlim Miķelsonam noteicis kopumā trīs ierobežojumus.

K.Miķelsonam piemērots aizliegums tuvoties noteiktām personām un vietām, noteiktas nodarbošanās aizliegums, kā arī aizliegums izbraukt no valsts, DB uzzināja KNAB. Konkrēti kādām personām aizliegts tuvoties un kontaktēties atklāts netiek.

DB jau rakstīja, ka K.Miķelsons no Rīgas Centrālcietuma tika atbrīvots 19.augustā. Savukārt 17.augustā Rīgas Centra rajona tiesa nolēma grozīt aizdomās turamajam drošības līdzekli apcietinājumu uz 50 tūkst. Ls drošības naudu, kura tika savākta vienas dienas laikā.

K. Miķelsons tika apcietināts 17. jūnijā. KNAB veica vairāk nekā 30 kratīšanas saistībā ar Latvenergo lietu un kopumā izņēmis naudas līdzekļus pāri par ceturtdaļmiljonu eiro apmērā. Aizturēts tika K. Miķelsons un vēl četras Latvenergo amatpersonas, tai skaitā – Aigars Meļko, un divas privātpersonas par iespējamu kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu.

Rīgas apgabaltiesa ir daļēji apmierinājusi bijušā a/s Latvenergo vadītāja Kārļa Miķelsona prasību no uzņēmuma piedzīt atlaišanas pabalstu. Tiesa nosprieda, ka par labu K. Miķelsonam jāpiedzen 5640 Ls, DB uzzināja tiesā.

Pārējā daļā prasība noraidīta. Pilns spriedums būs 16.maijā, kad to varēs pārsūdzēt 30 dienu laikā. Jāatgādina, ka K. Miķelsons no Latvenergo vēlējās piedzīt atlaišanas pabalstu 36 tūkst. Ls apmērā.

Šā gada janvārī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa pilnībā noraidīja bijušā a/s Latvenergo vadītāja prasību. DB jau rakstīja, ka saskaņā ar 2008.gada novembrī noslēgto darba līgumu pirmstermiņa uzteikšanas gadījumā K.Miķelsonam bija jāsaņem pabalsts sešu mēnešalgu apmērā, bet viņš to nav saņēmis, tāpēc vērsies tiesā. Trešās personas statuss šajā lietā ir Ekonomikas ministrijai. Lietu plānots skatīt nākamā gada janvārī.

«Rungaiņa kungs [Ģirts Rungainis, IBS Prudentia partneris] kā privātpersona var komunicēt sabiedrībā ar krasiem izteikumiem. Es apgalvoju, ka mana un viņa paaudze pensiju noteikti sagaidīs,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, komentējot Ģ. Rungaiņa izteikumus, ka viņa paaudzei pensijas «nespīd», sacījis Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.

«Tā nebūs tauka sviesta kārta, bet maizei pietiks. Tuvākajos gados mums pietiks laika attīstīt normālu ražošanu un pakalpojumus un panākt nodokļu bāzi, no kuras maksāt puslīdz pieklājīgas pensijas,» viņš akcentējis.

Manai paaudzei, kas šobrīd samaksā pensijas pašreizējiem pensionāriem, pensijas nespīd, jo bērnu nav, iepriekš intervijā laikrakstam Neatkarīgā pauda Ģ. Rungainis.

«Arī manā kontā ierakstītais cipars neko vēl nenozīmē – tā pirktspēja būs divreiz mazāka. Visiem mana vecuma cilvēkiem nevajadzētu orientēties uz to, ka 1.līmeņa pensija ir pensija. Jāorientējas uz to, ka tā būs tikai drošības tīkls, kas noķer tos, kas ir izkrituši cauri savai dzīvei, tas ir nabadzības pabalsts cilvēkiem, pēc kura jāpiesakās cilvēkiem, kas nav spējuši savas dzīves laikā uzkrāt pietiekami daudz naudas 2., 3.līmenī, nekustamajā īpašumā vai citādi. Tuvākajos 20 gados mēs pārslēgsimies, patīk vai nē,» sacīja Ģ.Rungainis.

Lietuvas parlaments ceturtdien atbalstīja valdības ierosinājumu vēl uz divām sezonām atcelt pievienotās vērtības nodokli (PVN) komunālajai apkurei.

Par ierosinājumu balsoja 111 klātesošie Seima deputāti un deviņi atturējās.

Daži Seima deputāti pauda bažas, ka nulles PVN likme attieksies tikai uz komunālo apkuri, bet premjerministre Ingrīda Šimonīte pauda pārliecību, ka valsts kompensācija par elektrību un gāzes šogad ir lielāka nekā jebkura PVN likme.

"Pašlaik valsts kompensācija par elektrības cenām ir lielāka nekā jebkura esošā PVN likme, jo kompensācija praktiski veido pusi no reālās cenas un 30% no Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomes (VERT) noteiktās cenas, kas noteikti ir vairāk nekā jebkura PVN likme," premjerministre stāstīja parlamenta deputātiem.

Vienlaikus cenu atšķirība starp klientu maksāto gāzes cenu un tirgus cenu ir četras reizes, viņa piebilda.

Francijas koncernam "Veolia" strīdā par siltumapgādi būs jāmaksā Viļņas pašvaldībai un tās siltumapgādes uzņēmumam "Vilniaus šilumos tinklai" (VŠT) 56 miljonus eiro, liecina Stokholmas Tirdzniecības kameras Arbitrāžas institūta spriedums.

Tajā teikts, ka Viļņas pašvaldībai un VŠT no "Veolia" un tās pārvaldītā Lietuvas uzņēmuma "Vilniaus energija" pienākas 83 miljonu eiro kompensācija naudā un aktīvos.

Savukārt uzņēmumiem "Veolia" un "Vilniaus energija" no Viļņas pašvaldības un VŠT pienākas 26,9 miljonu eiro kompensācija, nospriedusi arbitrāža.

Līdz ar to Viļņas pašvalībai un VŠT no "Veolia" un "Vilniaus energija" pienākas kompensācija 56,1 miljona eiro apmērā.

Viļņas pašvaldība piektdien paziņoja, ka tā uzvarējusi prāvā, bet "Vilniaus energija" uzsver, ka arbitrāža noraidījusi lielāko daļu pašvaldības un VŠT prasību.

Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa atzinusi ka "Veolia" un "Vilniaus energija" pārkāpušas nomas līgumu, nelikumīgi piesavinoties emisijas kvotas, kā arī atzina citus līguma pārkāpumus.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja grozījumus rīkojumā par pasākumiem Āfrikas cūku mēra izplatīšanās ierobežošanai, kas paredz palielināt kompensācijas par cūku nokaušanu, ja saimniecībā nevar īstenot biodrošības pasākumus vai tirdzniecības traucējumu dēļ, informē Zemkopības ministrija.

Par pieaugušu vaislas dzīvnieku (sivēnmāte, vaislas kuilis) tiks maksāti 170 eiro pašreizējo 115 eiro vietā, par nobarojamu cūku un vaislas jauncūku – 120 eiro pašreizējo 65 eiro vietā, bet par piena sivēnu – 35 eiro pašreizējo 25 eiro vietā.

Savukārt 150 tūkstošus eiro no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķirti Zemkopības ministrijai (Lauku atbalsta dienestam), lai nodrošinātu nekavējošu noteikto kompensāciju izmaksu dzīvnieku īpašniekiem par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma apkarošanas laikā par nokautajām (slimajām) cūkām.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments šodien nolēma negrozīt Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru četri bijušie AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes locekļi atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.

Lietā bija apsūdzēti četri PV bijušie valdes locekļi - Nils Freivalds, Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons - par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, noslēdzot augsta riska darījumu par vilcienu piegādi ar Spānijas komercsabiedrību "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A." (CAF).

Kā informēja tiesa, viens apsūdzētais sodīts ar naudas sodu 45 minimālo mēnešalgu jeb 19 350 eiro apmērā, trīs apsūdzētie - ar naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu jeb 17 200 eiro apmērā katrs. Visiem apsūdzētajiem liegtas tiesības trīs gadus ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. No apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija par mantisko zaudējumu 1 484 945,95 eiro apmērā.

SEB banka ir identificējusi kļūdu kredīta likmes nosaukumā tajos kredītlīgumos, kuros klienti izvēlējušies ilgtermiņa (2, 3 vai 5 gadu) eiro, ASV dolāru vai Šveices franku likmes, un šāda kļūda varēja maldināt kredītņēmēju par likmes izcelsmes avotu, liecina bankas paziņojums.

Banka ir novērsusi kļūdas atkārtošanās iespēju, kā arī identificējusi tos klientus, kurus šī kļūda ir skārusi.

Šā gada vidū SEB banka konstatēja, ka nedaudz vairāk nekā 3800 kredītlīgumos kļūdaini norādīts procentu likmes nosaukums. Līgumos lietotas likmes «24, 36 vai 60 mēnešu LIBOR/EURIBOR», kas publiski netiek kotētas, bet bankas sistēmā likmes aprēķiniem tika piemērota ilgtermiņa likme - SEB bankas attiecīgā termiņa resursu cena, pēc kuras SEB banka ir aprēķinājusi un ieturējusi klientam procentu maksājumus. SEB bankas resursu cena ir vienīgā SEB bankā pieejamā likme kredītlīgumiem tajos gadījumos, ja klienti izvēlas kredīta likmi fiksēt periodam, kas ilgāks par vienu gadu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītājs visticamāk tiks nosaukts piektdienas laikā, piektdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

«Esmu uzrunājis gan esošos padomes locekļus, gan arī FKTK departamentu vadītājus un domāju, ka šīs dienas laikā pagaidu vadītājs tiks izvirzīts,» sacīja Reirs.

Viņš piebilda, ka pēc tam šis kandidāts tiks ieteikts saskaņošanai Latvijas Bankas padomei. «Būtu ideāli, ja Saeima lēmumu par pagaidu vadītāja apstiprināšanu varētu pieņemt vienlaikus ar lēmumu par esošo FKTK vadītāju atlūgumu apstiprināšanu,» sacīja Reirs.

Ministrs atturējās sniegt vērtējumu līdzšinējo FKTK vadītāju Pētera Putniņa un Guntas Razānes darbam. «Viņi vēl turpina strādāt līdz 15.jūlijam un es patlaban koncentrējos uz to, lai pildītu likuma normas un atrastu pagaidu vadītāju. Pēc 15.jūlija varēšu sniegt līdzšinējās vadības darba vērtējumu,» sacīja Reirs.

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.