SEB banka noslēgusi līgumu ar Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu Jūrmalas siltums par 7,1 miljona eiro finansējuma piešķiršanu projektu Siltumtīklu jaunbūve un rekonstrukcija un Centralizētās Kauguru rajona katlu mājas ar biomasas (šķeldas) kurināmo jaunbūve īstenošanai Jūrmalas pilsētā, informē bankā.

Projektu mērķis ir siltumtrašu un jaunas ar šķeldu kurināmas katlumājas izbūve Kauguros, lai nodrošinātu Jūrmalas iedzīvotājus ar ekonomiski izdevīgākiem apkures un siltā ūdens apgādes pakalpojumiem. Veiksmīga projektu īstenošanas rezultātā nākamajās apkures sezonās siltumenerģijas tarifs Jūrmalas pilsētā varētu samazināties par 4-7%. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonds.

«Jūrmalas pilsētas apkures sistēmai steidzami bija nepieciešami uzlabojumi, lai samazinātu siltuma zudumus un piedāvātu iedzīvotājiem zemāku siltumenerģijas tarifu. Lai sasniegtu šos mērķus, ir nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi, tādēļ tika nolemts izsludināt konkursu aizdevuma saņemšanai ES līdzfinansētajiem investīciju projektiem, kā rezultātā tika noslēgts kredīta līgums ar SEB banku par 7,1 miljona eiro finansējuma piešķiršanu. Šobrīd projekti tiek veiksmīgi īstenoti un tos pabeigt plānots šā gada decembrī. Kohēzija fonda atbalsts projektam Siltumtīklu jaunbūve un rekonstrukcija veido 32% no kopējām projekta izmaksām savukārt projektam Centralizētās Kauguru rajona katlu mājas ar biomasas (šķeldas) kurināmo jaunbūve atbalsts ir 40% no kopējām projekta izmaksām. Projektu izmaksas, kurās netiek saņemts Kohēzija fonda atbalsts uzņēmums plāno segt ar saviem naudas līdzekļiem, atmaksājot SEB bankas izsniegto kredītu nākamajos gados,» stāsta Jūrmalas siltums valdes priekšsēdētājs Zigurds Starks.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un Ogres novada pašvaldība noslēgusi vienošanos par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēta projekta īstenošanu, informē CFLA.

Tādējādi aizsargdambja pārbūve Ogres pilsētā ar Eiropas Reģionālas attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu ir pirmais projekts, kas apstiprināts 2014. – 2020. gada plānošanas periodā.

Līgums ar Ogres novada domi ir pirmais elektroniski parakstītais šāda veida dokuments par Eiropas Savienības (ES) fondu projekta īstenošanu. Veicinot dokumentu elektronisku apriti, jaunajā 2014. -2020. gada plānošanas ES fondu periodā tādējādi tiek vienkāršota fondu administrēšanas sistēma un īstenota e-kohēzijas ieviešana.

CFLA direktore Anita Krūmiņa: «Noslēgtais līgums par ERAF projekta īstenošanu Ogrē ir atskaites punkts brīdim, kad jaunais plānošanas periods ir uzskatāms par pilnvērtīgi uzsāktu. Kopš brīža, kad uzsākām pirmo atlasi šim projektam, esam izsludinājuši vēl septiņas projektu iesniegumu atlases satiksmes infrastruktūras, labklājības un nodarbinātības jomās. Pozitīvi, ka varam sajust arī ieguvumus, ko sniedz dokumentu elektroniska aprite: līgumu ir iespējams parakstīt vienas dienas laikā bez nepieciešamības finansējuma saņēmējam ierasties pie mums klātienē vai ilgstošas līguma dokumentācijas aprites starp iestādēm. Ceru, ka elektroniskās dokumentu apmaiņas priekšrocības pozitīvi vērtēs arī citi finansējuma saņēmēji.»

Kohēzijas budžetam ir jābūt ambiciozākam, un jebkādiem samazinājumiem šai politikai kopumā nevajadzētu iet tālāk par Brexit radīto ietekmi apmēram 6% apmērā; Latvija griezienam nepiekrīt.

Tāda ir Latvijas nostāja, runājot par priekšlikumiem kohēzijas politikai pēc 2020. gada, norāda Finanšu ministrija (FM). Šā gada maijā Eiropas Komisija publicēja regulu priekšlikumu nākamajai Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmai. Savukārt jūlijā tika publicēti arī regulu priekšlikumi kohēzijas politikai pēc 2020. gada. FM atzīmē, ka kopumā Latvija augstu novērtē Eiropas Komisijas ieguldīto darbu un laicīgo regulu priekšlikumu sagatavošanu. Tomēr Eiropas Komisijas piedāvājums ir pamats diskusijām, un noteikti ir aspekti, kurus iespējams pilnveidot. Ir arī nepieciešams izšķirt divas lietas: regulējuma normas, kas nosaka atbalsta tvērumu, un ieviešanas principus un priekšlikumu par finansējuma apjomu kohēzijas politikai un konkrētām dalībvalstīm. ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzības novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām. Nevar neminēt, ka sarunas par nākamo daudzgades budžetu nebūs vieglas. Naudas ir mazāk, ņemot vērā Lielbritānijas, kas bija viena no lielāko iemaksu veicējām, izstāšanos no ES. Tomēr vajadzību apmēri nav mazinājušies. Visticamāk, ka daļa valstu, kuru ekonomika ir augusi straujāk, piedzīvos finansējuma griezienu. Mazāks atbalsts projektu realizācijai, iespējams, varētu sagaidīt arī Lietuvu un Igauniju.

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Latvijai ir svarīgi, lai Eiropas Savienība (ES) atbalstītu samērīgas attīstības scenāriju. Daļa ES valstu iestājas par budžeta tēriņu palielinājumu, bet citas tieši pretēji – vēlas samazinājumu, sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka liela loma šajā cīņā būs Kipras prezidentūrai, kura, kā patlaban izskatās, ir pieslējusies ievērojama (100 miljardu) samazinājuma viedoklim.

Divas lielās tendences – viena par budžeta samazinājumu, otra par palielinājumu – arī ir galvenais «strīdus ābols». Novembra beigās valstīm un valstu vadītājiem jānonāk pie pirmā ietvara un jāsaprot vai konsensuss ir panākums, sacīja K. Šadurskis.

Viņš norādīja, ka ir izteiktas cerības, ka šo kompromisu varētu panākt jau šā gada beigās vai nākamā gada sākumā. K. Šadurskis akcentēja, ka, ja tiks panākts 100 miljardu samazinājums, tad ir grūti runāt par izaugsmes budžetu – samazinājums varētu skart vissvarīgākās jomas, kas ir saistītas ar valstu konkurētspēju. «Faktiski mēs [tādā gadījumā] apēdam tos graudus, kurus šobrīd vajadzētu iesēt,» sacīja K. Šadurskis.

Imigrācijas krīze paredzami koriģēs ES investīciju politiku; jautājums vien, kā tieši un vai tas būs uz kaut kā rēķina

Tuvākajā laikā Latvijā vajadzētu tikt apstiprinātam pirmajam Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) projektam, kas pēc DB informācijas būs transporta sektorā. Aktualitātes Eiropā gan strauji mainās, un infrastruktūrai, enerģētikai u.c. pievienojas jaunas politiskās prioritātes, klāsta Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidents Jans Vapavuori.

Fragments no intervijas:

Kā lielākajai daudzpusējai bankai pasaulē jums, lietojot angļu idiomu, ir pirksti uzreiz ļoti daudzās kūkās. Vai viņi tur jūtas vienlīdz labi? Kur ir lielākā atdeve, ja vērtē finansiāli un arī politiski, kas ir jūsu bankai specifisks mandāts?

Eiropas Parlaments Strasbūrā ar pārliecinošu balsu vairākumu 27.novembrī apstiprināja jauno Eiropas Komisiju (EK), kuru vadīs Urzula fon der Leiena.

Par Urzulas fon der Leienas komandas apstiprināšanu balsoja 461 deputāti, pret - 157, bet atturējās 89 Eiropas Parlamenta deputāti.

Jaunais EK sastāvs ir šāds:

Budžets un administrācija - Johanness Hāns (Austrija);

Tieslietas - Didjē Reinderss (Beļģija);

Inovācijas un jaunatne - Marija Gabriela (Bulgārija);

Demokrātija un demogrāfija - Dubravka Šuica (Horvātija);

Veselība - Stella Kirjakidu (Kipra);

Vērtības un caurredzamība - Vera Jourova (Čehija);

Konkurence - Margrēte Vestagere (Dānija);

Enerģētika - Kadri Simsone (Igaunija);

Starptautiskās partnerattiecības - Juta Urpilainena (Somija);

Iekšējais tirgus - Terijs Bretoni Gulāra (Francija);

Eiropas dzīvesveida veicināšana - Margaritis Shins (Grieķija);

Latvijai nākamajā Eiropas Savienības budžeta plānošanas periodā 2014.-2020.gadam Lauku attīstības fonda programmām papildus varētu tikt piedāvāti 60 miljoni eiro (42 miljoni latu), liecina neoficiāla informācija.

Lietuvai Lauku attīstības fondā varētu tikt piedāvāti papildus 100 miljoni eiro (70 miljoni latu), bet Igaunijai - 50 miljoni eiro (35 miljoni latu).

Šāds priekšlikums iekļauts jaunākajā Eiropas Savienības prezidenta Hermana van Rompeja priekšlikumā, par kuru patlaban spriež Eiropas Savienības līderi. Pārējās priekšlikuma detaļas attiecībā uz Latviju patlaban nav zināmas.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA apstiprināja, ka jaunais Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājums daudzgadu budžetam ir saņemts un patlaban tiek analizēts.

Jau ziņots, ka piektdien no rīta pēc vairāk nekā 12 stundas ilgušām konsultācijām Eiropadomes prezidents van Rompeja nāca klajā ar kompromisa piedāvājumu ES daudzgadu budžetam. Kopumā 2014.-2020.gada budžetu tika piedāvāts samazināt vēl par vairāk nekā 30 miljardiem eiro (21 miljardu latu).

Nav šaubu, ka abos iepriekšējos Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodos šis finansējums devis būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībai – ES fondi veido ap 70% no kopējām publiskajām investīcijām valstī.

Turklāt krīzes laikā ES fondu finansējums bija gandrīz vienīgais publisko investīciju avots, kas nodrošināja attīstību. Tā, piemēram, 2007. – 2013. gada plānošanas periodā ieguldīti vairāk kā 4,5 miljardi eiro, nodrošinot infrastruktūras attīstību, sociālās un izglītības jomas atbalstu un radot vairāk kā 5000 jaunas darba vietas iedzīvotājiem.

Tomēr pēdējā laikā, kad zināms, ka ES izaugsmes tempi kļūst lēnāki, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kas notiks pēc 2020. gada?

Jāsaka, ka uz jautājumu par to, cik liels būs ES fondu finansējums nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam, pašlaik atbildi dot nav iespējams. Ir pārāk daudz nezināmo. Vienīgais, ko pašlaik varam darīt, ir prognozēt dažādu procesu norisi un to ietekmi uz ES budžetu.

2022.gadā Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izlietojumā konstatēta iespējama krāpšana 14 darījumos, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē informēja Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs.

No kopumā 760 revīzijas laikā izvērtētajiem darījumiem, iespējamas krāpšanas pazīmes konstatētas 14 darījumos, par ko informēts Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūra.

Par atsevišķiem darījumiem minētās iestādes sākušas izmeklēšanu.

Kopumā ES budžeta izdevumos kļūdas īpatsvars bijis 4,2%. Tās esot neatbilstības normatīvajiem aktiem, kuros neesot aizdomu par krāpšanu vai nelietderīgu līdzekļu izlietošanu.

Lielākās problēmas esot sadaļā "Kohēzija", kuras mērķis ir mazināt reģionālās atšķirības. Šeit kļūdas īpatsvars bijis 6,4%.

Eiropas Savienības līderi Briselē notiekošajā samitā panākuši vienošanos par bloka daudzgadu budžetu, paziņoja Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs. Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro; tiešmaksājumos un lauksaimniecībā piešķīrums nav uzlabojies.

Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien Eiropas Savienības (ES) līderu panāktā vienošanās.

Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildus septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija.

Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardus lati), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Latvija, kas kā kucēns gadiem ilgi kāri zīdusi Eiropas Savienības fondus, jau kādu laiku ir nolaidusi ausis, jo izredzes nākotnē turēties pie barojošā un garšīgā avota tūlīt, tūlīt izzudīšot.

Tā vismaz bija pieņemts uzskatīt līdz šim, apspriežot to, kad pienāks fondu «pastarā diena», kad būs jāvāra latviešiem ierastā cirvja kāta zupa bez tā dēvēto umami jeb piekto garšu sniedzošā Eiropas kāposta. Neskatoties uz to, ka latvietis, acīmredzot, gēnu līmenī cer uz labāko, bet gaida sliktāko, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pasaka kodolīgi – nauda būs (plašāk 18.05.2017. DB). Arī pēc 2020. gada, ko nu jau esam pieraduši piesaukt kā robežšķirtni starp līdzšinējo fondu pieredzi un biedējošo nākotni līdz ar jauno ES daudzgadu budžetu.

Pēc Dombrovska sacītā, nav bijis «uzstādījuma» noārdīt kohēzijas kabatu Eiropas Savienības makā. Tātad – uzelpojam – varēsim turpināt «rīt ripas» Eiropas atbalsta miljonu un miljardu veidā, gan barojot tautsaimniecību, gan apmierinot no fondiem sevišķi atkarīgās nozares, piemēram, būvniecību. Ja Dombrovskis nemelo, tad sanāk, ka tiek uz nenoteiktu laiku atlikts brīdis, kad Latvija, iespējams, uzkāps uz Eiropas fondu naudas grābekļa, ar to domājot mirkli, kad kā zibens no skaidrām debesīm nāks apjausma, ka jāspēj izdzīvot arī bez pieejas fondiem. Pagaidām savas bažas varam pamielot vien ar to, ka aktualitāti iegūs zīlēšana – cik, kam un kad «nogriezīs». Tā kā Brexit sev līdzi nes savienības kopējā budžeta samazināšanos, skaitļošana ir pilnīgi pamatota. Lai Latvija nebūtu tā vieta, kuru skar vislielākās Brexit seku brāzmas (kā nekā Lielbritānija ir ne tikai viena no lielākajām Vecā kontinenta ekonomikām, bet šī konservatīvā un reizē dumpinieciskā zeme ir arī starp lielākajām neto maksātājām ES budžetā), mūsu politiķiem jābūt pietiekami aktīviem un pamanāmiem, lai kopējā maka turētājiem nepaslīd garām fakts, ka te, ģeogrāfiski varbūt Eiropas nomalē, bet pēc pārliecības – fondu naudas nepieciešamības degpunktā, kohēzija tiek turēta sevišķi augstā vērtē.

Runām, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunu rezultātā ir sliktākās pozīcijās par Lietuvu, nav pamata, jo Latvijai ir lielāks procentuālais finansējuma pieaugums faktiskajās cenās nekā Lietuvai.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) šodien ministrus informēja, ka palūdzis, lai Latvijai piešķirto finansējumu pārrēķina pēc tās pašas metodes, kā rēķinājusi Lietuva, un rezultātā izrādījies, ka Latvijai bilances uzlabojums ir par 15%, bet Lietuvai - par 10%.

«Pārrēķinot šos skaitļus, mūsu bilances uzlabojums ir par 707 miljoniem eiro (494 miljoniem latu) jeb par 15%. Pārrēķinot Lietuvas metodikā, mūsu rezultāts ir iespaidīgāks,» pauda premjers. Viņš piebilda, ka Latvija saņēmusi vislielāko pieaugumu tiešmaksājumos pret esošo līmeni.

Skaidrojot par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, viņš informēja, ka sākotnēji no Eiropas Komisijas puses Latvijai piedāvāja, ka tiešmaksājumi lauksaimniekiem pieaugs līdz 141 eiro (98,7 latiem) par hektāru, taču gala rezultātā izdevies panākt, ka summa pieaugs līdz 196 eiro (138 latiem) par hektāru 2019.gadā, kas ir 75% no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvija saņēma vēl papildu līdzekļus, Latvijai tiešmaksājumi pieaugs nevis no 109 eiro (76,3 latiem) līdz 196 eiro, bet gan no 127 eiro nākamgad līdz 196 eiro 2019.gadā, kas ir atbilstoši tai pieauguma līknei, kāda būs Igaunijai.

Salu tilta kompleksa otrās kārtas ietvaros izsludināts būvniecības iepirkums pirmajiem četriem objektiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Salu tilta kompleksa otrās kārtas ietvaros ir pilnībā veikta ekspertīze un saņemts apstiprinājums no Būvvaldes par projektēšanas prasību izpildi, proti, Būvvalde ir apstiprinājusi būvprojektus, četriem objektiem: satiksmes pārvadam pār Krasta ielu, satiksmes pārvadam Lucavsalā, tai skaitā Zaķusalas estakādes, tilta pār Bieķengrāvi augštecē un estakādei pār Bieķengrāvi un Salu tilta kompleksa pievedceļiem, tai skaitā Mūkusalas aplim un uzbrauktuvei no Mūkusalas apļa centra virzienā,» DB pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola. Viņa arī norādīja, ka minētajiem četriem objektiem ir izsludināts būvniecības iepirkums. Savukārt 6. septembra Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē tiks skatīts jautājums par projekta pieteikuma Salu tilta kompleksa atjaunošanas, pārbūves un izbūves 2. kārtas iesniegšanu un īstenošanu. Proti, Rīgas domes Satiksmes departaments komitejā lūgs pilnvarojumu iesniegt projekta pieteikumu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), lai iesniegtu projektu finansējuma saņemšanai no Eiropas Savienības Kohēzija fonda.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s samazinājusi Eiropas Savienības kredītreitingu, raksta Bloomberg.

Ilgtermiņa reitings samazināts par vienu pakāpi – no AAA uz AA+, īstermiņa reitingu saglabājot A-1+. Reitinga prognoze ir stabila.

«Reitinga samazinājums atspoguļo musu uzskatu, ka mazinājusies visu ES valstu kredītspēja,» norāda reitingu aģentūra.

Šis lēmums seko reitingu samazinājumam pēdējo gadu laikā tādās valstīs kā Francija, Itālija un Spānija, ņemot vērā, ka valstu parādu krīze ir iedragājusi reģionu.

«Mēs uzskatām, ka ES finanšu profils ir pasliktinājies, un kohēzija ES dalībvalstu vidū ir mazinājusies,» norāda aģentūra, uzsverot, ka strīdīgas ir kļuvušas ES budžeta sarunas, signalizējot, ka aug riski, ka atkal kādai valstij vajadzēs ES atbalstu.

Sabiedrības finanšu pratība un publiskā sektora funkciju revīzija ir ceļš laukā no ekonomisko un sociālo dilemmu mučkuļa, uzskata labklājības ministrs Jānis Reirs. Jānorāda, ka Saeima šonedēļ ir pieņēmusi Sociālā uzņēmuma likumu ar mērķi radīt labvēlīgu vidi sociālajai uzņēmējdarbībai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai Latvijas valsts budžeta veidošanā jau kādu laiku nav detaļu diktatūras? Jūsu ziņā ir, piemēram, sociālā kohēzija, daudzmaz izlīdzināta labklājība, un tas pēc būtības ir iekšējs fokuss. Savukārt valdības kopējais mērķis ir ekonomiskais izrāviens, kas mūsu ekonomikas raksturlielumu dēļ nozīmē izteikti ārēju fokusu. Tirgu sabiedrībai nepielāgosi, tāpēc jautājums ir par sabiedrības pielāgošanu tirgum, un tas prasa sabiedrisko līgumu. Vai mums tāds ir?

Pretrunas starp šiem diviem fokusiem nav, ja nu vien tā pārmērīgā koncentrēšanās, ka «valstij kaut kas ir jādara». Bet, lai valsts kaut ko darītu, tai vajag līdzekļus. Latvijai tam nav citu resursu kā vien sociālās iemaksas labklājībai un nodokļi. Tāpēc, ja vecmāmiņa priecājas par mazdēliņu, kurš gāž mežu un daudz pelna uz nesamaksātu nodokļu rēķina, tad viņa nevar sagaidīt, ka pāri ielai viņai būs ģimenes ārsts vai slimnīca. Tā ir problēma, nevis tas, ka ekonomiskais izrāviens ir uz āru, bet sociālā drošība – uz iekšu. Ja sabiedrība pieņemtu, ka sociālais līmenis mums ir tāds, kāds ir nopelnīts ar to izrāvienu, tad viss būtu kārtībā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs piektdien notiekošajā Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Briselē uzrunā klātesošos saistībā ar Eiropas Savienības 2015. gada budžetu.

Viņš norāda, ka Latvija nevar atbalstīt Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu zemniekiem pašiem maksāt par Krievijas embargo negatīvo efektu.

Nenoliedzami saspīlētā situācija austrumu reģionos būtiski ietekmē mūsu valsts uzņēmējus, zemnieku saimniecības, katru iedzīvotāju, tādējādi – visas valsts labklājību. Valsts ir atbildīga par tās labklājību, tāpēc no savas puses nevaram atbalstīt Eiropas Komisijas priekšlikumu zemniekiem pašiem maksāt par Krievijas embargo sekām, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Tāpat ministrs norādīja, ka attiecībā uz ES 2014. gada budžetu vēl viens bezprecedenta elements šogad ir neapmaksāto rēķinu apjoms kohēzijā. Tādēļ Latvija atbalsta Prezidentūras kompromisa priekšlikumu, tajā skaitā ārkārtas rezerves mobilizēšanu maksājumu iztrūkuma mazināšanai.

Latvija var zaudēt nākamajā periodā vismaz 164 milj. eiro lauksaimniecībai un 309 milj. eiro kohēzijas politikai

Pēc Eiropas Komisijas pirmā piedāvājuma jaunajam ES daudzgadu budžetam kļuvis skaidrs, ka naudas būs mazāk visiem. Nosauktais samazinājums – vidēji 5% lauksaimniecībai un līdz 7% kohēzijai – vēl nav viens pret vienu attiecināms uz Latvijas gaidītajām summām, taču aptuvenam priekšstatam, piemērojot šo koeficientu, iznāk, ka Latvijas lauksaimniecība zaudēs vairāk nekā 164 miljonus eiro, savukārt kohēzijas politika – pat 309 miljonus salīdzinājumā ar pašreizējo periodu.

Eiropas fondi ir būtisks dzinējspēks Latvijas attīstībā – tie palīdzējuši radīt darbavietas, būvēt ceļus, attīstīt visdažādākās nozares. Lauksaimnieki pērk traktorus, rūpnieki – konveijerus, būvnieki viņiem ceļ ražotnes un villas. Ja naudas mazāk, progress kļūst lēnāks. Sarunas par budžetu gan ir tikai pašā sākuma stadijā, un, kā atgādina Eiropas Komisijas pārstāvis Kaspars Kreics, līdzīgos apstākļos pirms septiņiem gadiem Latvija sarunās spēja papildināt savu aploksni par 700 miljoniem. Tagad gan apstākļi krietni spiedīgāki Lielbritānijas izstāšanās dēļ un vairums valstu cīnās par mazāku samazinājumu, nevis pieaugumu.