Jaunākais izdevums

SIA RR Fish īstenojusi teju miljonu vērtu projektu akvakultūrā, kas paredz kaviāra ražošanu.

Mārupes pagastā esošā zivaudzētava darbu sāka pirms pusgada, un šobrīd tajā aug un attīstās ap 35 tūkstoši storu, ko uzņēmums audzē kaviāra iegūšanai. Kaviāra iegūšanu plānots sākt pēc aptuveni diviem gadiem, saražojot 100 t zivju gaļas un 3 t kaviāra gadā. Kopējās projekta izmaksas ir ap 930 tūkstoši Ls, no tā ES līdzfinansējums - 60%, ko Lauku atbalsta dienests kompānijai jau atmaksājis.

RR Fish ražošanā izmanto tehnoloģiju, kas aizgūta no baltkrievu kolēģiem. «Mēs balstāmies uz ozonu kā pamatlīdzekli ne tikai ūdens dezinfekcijai, bet arī attīrīšanai,» tehnoloģijas pamatus skaidro RR Fish valdes loceklis Juris Veidemanis. Latvijā līdzīgu tehnoloģiju pēc publiski pieejamās informācijas līdz šim neviens neesot izmantojis. Līdzīga gan adaptēta Baltkrievijā, tiesa, mazākā mērogā. Sākumā uzņēmums darbojies dīķsaimniecībā, bet secināts, ka storu audzēšana šajā segmentā neļaus gūt lielus ienākumus, tāpēc nolemts attīstīties, pievēršoties jaunai tehnoloģijai. Uzņēmuma īpašniekiem pievilcīgs bijis arī Eiropas zivsaimniecības fonda pēdējos gados atvēlētais finansējums nozarei - ap 100 miljoniem Ls, to skaitā investīcijām akvakultūrām, kas devis cerību izvērst šādu biznesu. Ja nebūtu Eiropas naudas, visticamāk, šis projekts nebūtu īstenots, pieļauj RR Fish valdes loceklis.

Uzņēmumā pielietotā tehnoloģija atšķiras no vairākuma Latvijas akvakultūras uzņēmumu ar to, ka stores tiek audzētas noslēgtā ūdensapgādes ciklā, izmantojot recirkulācijas sistēmu. Šī tehnoloģija paredz zivis intensīvi izaudzēt līdz noteiktam svaram un pēc kaviāra iegūšanas šo zivju gaļa tiks nogādāta tirdzniecībā. Jāpiebilst, ka RR Fish metode ļaujot iegūt kvalitatīvāku kaviāru atšķirībā no citiem tirgus dalībniekiem, kas kaviāru iegūst, tās periodiski slaucot, taču šie ikri pasaules tirgos kotējoties pakāpi zemāk. Pasaulē iespējas dabā iegūt kaviāru ir būtiski samazinājušās un pieprasījums pēc šīs delikateses ir lielāks nekā piedāvājums, tāpēc šī tehnoloģija strauji attīstās. RR Fish biznesa plāns paredz kaviāru iegūt 2,5-3 gadu laikā, zivīm sasniedzot 10-12 kg dzīvsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Vecrīgā atklāts kaviāra bārs, kas piedāvā arī Latvijā audzētu storu ikrus

Ilze Žaime, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Tirgoņu ielā durvis vēris Baltijā vienīgais kaviāra bārs Caviar & Beer, kurā būs pieejams kaviārs arī no Latvijā audzētām storēm.

Jaunatklātās vietas koncepts apvieno ideju par smalkās delikateses ienešanu vienkāršā ikdienā pie alus glāzes. Caviar & Beer būs ne tikai bārs un restorāns, bet reizē arī veikaliņš ar iespēju iegādāties kaviāru līdzņemšanai. Kaviāra popularizēšanai tiks rīkotas arī meistarklases. Piedāvājumā klāstā ir dažādas tapas - kaviāra un zivs uzkodas, kā arī saimnieka radīti saldējumi īpaši šim bāram: alus, šampanieša, kā arī sarkanvīna un baltvīna saldējumi.

Kaviāra bāra idejas autors un saimnieks Edgars Kalējs sevi sauc par gurmē cienītāju, kurš ar melnajiem ikriem tuvāk iepazinās pirms diviem gadiem, kad kļuva par pārdošanas vadītāju pašmāju kaviāra ražotnē «Mottra».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andreasam Gugumukam (Andreas Gugumuck) pieder lielākā vīngliemežu (Helix Pomatia) audzēšanas ferma Vīnē, no kuras vīngliemeži, to kaviārs un aknas tiek eksportētas uz dažādām pasaules valstīm, vēsta Reuters.

Vīngliemeži tiek pagatavoti, izmantojot tradicionālas receptes, un daļa no tiem tiek pārdoti vietējiem Austrijas restorāniem.

Gliemeža senais nosaukums escargot de Bourgogne radies Francijā. Divdesmitā gadsimta sākumā šajā valstī sakarā ar pesticīdu pielietojumu zemkopībā, un pārāk lielu gliemežu salasīšanu tika nodarīts liels zaudējums šai gliemežu sugai. Helix Pomatia gliemežnīcas augstums ir līdz pieciem cm, platums - aptuveni 4,5 cm. Vīngliemeži mājo Viduseiropā - pļavās, gaišās mežmalās, dārzos, parkos. Dabā vīngliemeži dzīvo vidēji no diviem līdz četriem gadie, bet to dzīves ilgums var sasniegt arī septiņus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Restorāna īpašnieks: Galvenais, lai nauda paliek Latvijā

Valters Zirdziņš, Valtera restorāna īpašnieks, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Latvijas Restorānu biedrība publiskajā telpā iezīmēja satraucošu informāciju, norādot, ka virkne restorānu pērn ir apturējuši savu darbību, un izsakot bažas, ka tas varētu būt nozares beigu sākums. Uzsākot savu biznesu, vienmēr pastāv risks, taču galvenais, lai nauda paliek Latvijā. Tieši tāpēc galvenā Valtera restorāna ideja ir tikai tādu produktu izmantošana, kas nāk no Latvijas laukiem.

Vide, kur gūt prieku un smelties enerģiju

Uzsākot savu biznesu, risks pastāv vienmēr, it sevišķi, atklājot jaunu restorānu - nekad nevar zināt, kāda būs cilvēku atsaucība. Pēc pavāra/konditora profesijas apgūšanas, jau 22 gadus esmu strādājis šajā arodā. Sākotnēji vēlējos būt tieši konditors, jo tas šķita daudz saistošāk un interesantāk. Deviņdesmito gadu vidū pavāra darbs nebija tik aizraujošs – gulašs, rosoļniks, kotletes, kamēr konditori gatavoja un cepa dažādas kūkas, eklērus un citus brīnumus, kas noteikti izklausījās daudz labāk par pavāra gatavotajiem ēdieniem. Esmu strādājis par pavāru vairākos restorānos, izmēģināju veiksmi arī ārzemēs, taču dzīvē pienāca brīdis, kad vēlējos kaut ko savu. Nevēlējos būt liels uzņēmējs, bet gribēju radīt darba vidi, kurā būtu patīkami strādāt, rast prieku ik dienas, lai varētu darīt to, ko patiešām vēlos. Tāda bija galvenā motivācija sava restorāna izveidē. Vēlējos darīt to, ko uzskatu par pareizu, dzīvojot saskaņā ar saviem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzies pārejas periods, kurā bija iespējams importēt Eiropas Savienībā (ES) zināmas sankcijām pakļautas preces vai eksportēt tās uz Krieviju saskaņā ar agrāk noslēgtiem līgumiem.

Izmaiņas skars arī fiziskās personas, kas šķērso robežu tūrisma vai citos nolūkos. No pirmdienas arī privātpersonām vairs nebūs iespējams importēt vai eksportēt zināmas preces.

Aizliegto preču sarakstā būs lietotas un jaunas mēbeles un to daļas, kokmateriāli un koka izstrādājumi, kāliju saturošs mēslojums, jaunas pneimatiskās riepas, cements, kaviārs, jauni vai lietoti konteineri, piemēram, stikla pudeles un citi priekšmeti.

Turpmāk būs arī aizliegts ievest no Krievijas alkoholiskos dzērienus, piemēram, degvīnu, džinu vai liķieri neatkarīgi no daudzuma.

Jau ziņots, ka jūnija vidū stājās spēkā ES sankcijas Krievijas dzelzs, tērauda un melno metālu pārvadājumiem caur ES. Šodien tam pievienosies cements un alkohols, augustā - ogles, bet decembrī - naftas produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienas rītā Terehovas robežpunktā uz Latvijas-Krievijas robežas rindā stāv apmēram 880 kravas auto, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotā informācija.

Aizvadītās diennakts laikā šajā robežpunktā rindu šķērsoja 174 kravas transportlīdzekļi. Pašlaik paredzamais gaidīšanas laiks kravas automašīnām uz robežas ir 122 stundas jeb vairāk nekā piecas diennaktis.

Grebņevas robežpunktā iebraukšanu Krievijā gaida apmēram 400 kravas auto, bet pēdējās 24 stundās šo robežpunktu šķērsoja 106 šādi transportlīdzekļi. Šajā robežpunktā gaidīšanas laiks ir teju sešas diennaktis.

Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas rindas ir mazākas. Pāternieku punktā savu kārtu gaida 60 kravas auto, bet Silenē - 280 kravas transportlīdzekļu.

Jau vēstīts, ka 11.jūlijā beidzās pārejas periods, kurā bija iespējams importēt Eiropas Savienībā zināmas sankcijām pakļautas preces vai eksportēt tās uz Krieviju atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem. Izmaiņas, kas 11.jūlijā stājās spēkā, skar arī fiziskās personas, kas šķērso robežu tūrisma vai citos nolūkos.

Komentāri

Pievienot komentāru