Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Sākoties karam Ukrainā, pasaule mainījās. Pārmaiņas daudzās nozarēs sākās, kad tika ieviestas sankcijas.

Viena no svarīgām, teju visiem nepieciešamām lietām, kam esam tranzītvalsts, ir graudi(lauksaimniecības preces, t. sk. graudi). To pārvadāšanai izmantotas gan ostas, gan dzelzceļa satiksme, taču, tranzīta ierobežošana var radīt gana daudz problēmu. Latvijā darbojas 3 lielas ostas, caur kurām tiek nodrošināts gan vietējo graudu eksports, gan trešo valstu graudu tranzīts. Pārkraušanas termināļu kopējā kapacitāte pārsniedz 10 miljonus tonnu. No šiem apjomiem gadā tiek eksportēti vidēji 3 miljoni tonnu Baltijas valstīs audzēto graudu. Kapacitāte ļauj to vēl 7miljoniem tonnu. Skaidrs, ka bez papildu tranzīta apjomiem daļa Latvijas termināļu nevarēs pastāvēt, bet tajos strādā 800-900 cilvēku. Tāpat termināļos darbojas ar jūru saistītu uzņēmumu darbinieki, brokeri, surveijeri – graudu jomā ostu tranzītpunktos strādājošo cilvēku kopskaits Latvijā pārsniedz 1000.

Lielā karstuma dēļ jūlijā ziemāju raža tiek prognozēta par 15% zemāka nekā pērn, visticamāk, mazākas būs arī pākšaugu ražas, arī vasaras sējumos vērojama pāragra nogatavošanās.

Tā Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Ziemāji ir lielākā novācamo graudaugu sadaļa, kas nozīmē, ka eksportēto graudu apjoms tonnās varētu sarukt.

“Kopumā šā gada sezona iesākās cerīgi, un mūsu prognozes par ražu pat pārsniedza pērnā gada labos rezultātus. Šobrīd ziemājiem esam ražas prognozi samazinājuši par 15%. Karstums jūlijā nereti sasniedza 30 grādus pēc Celsija, kas ir par daudz labībai. Pie 25 grādiem graudi vienmērīgi nogatavojas un piebriest, bet pie 30 grādiem labība izkalta. Graudi bija aizmetušies, tomēr daudzi nesasniedza vajadzīgo izmēru. Vienkārši sakot, graudi ir, bet tie nav resni, tie ir tievāki un mazāki pēc izmēra. Zinātniski sakot, ir samazināta tilpummmasa,” sacīja O. Balodis.

AS «Hanzas Maiznīcas» sadarbībā ar AS «Rīgas Dzirnavnieks» un vietējiem zemniekiem īsteno sociālu iniciatīvu, kuras ietvaros uz Latvijas labības laukiem uzstādītas speciālas zīmes. Tās apliecinās, ka konkrētajā laukā izaudzētie graudi tiks izmantoti maiznīcā rudzu maizes cepšanā.

Katru gadu liela daļa Latvijā izaudzētu graudu tiek eksportēti uz ārvalstīm. Šī iniciatīva ir viens no veidiem, kā uzsvērt, cik nozīmīgu lomu Latvijas pārtikas ražošanā ieņem tepat uz vietas izaudzētie graudi, vēsta uzņēmumi. Iespējams, tas arī motivētu lauksaimniekus daudz vairāk dot priekšroku audzēt graudus pārtikai un nodot tos vietējiem ražotājiem.

«Šī iniciatīva ir simboliska un ļauj apzināties izaudzēto graudu vērtību - ikviens garāmbraucējs vai garāmgājējs var sekot līdzi, kā laukā izaug rudzi, un apzināties, ka reiz no šī labības lauka graudiem tiks izcepta rudzu maize. Vienlaikus prognozējam, ka šāda iniciatīva sekmēs zemnieku ieinteresētību nodot savu produkciju pārstrādei vietējās dzirnavās, nevis eksportēt uz ārvalstīm, precīzi zinot, kā tālāk tiks izmantots viņu veikums,» stāsta Uģis Mihņevičs, AS«Hanzas Maiznīcas» vadītājs un valdes loceklis.

Izstādē Riga Food 2012 noskaidroti Latvijas labākie pārtikas ražotāji.

Latvijas gada ekoprodukts 2012

1. SIA Lat Eko Food «Rūdolfs» gardais mammas biezenis

2. A/s Tukuma piens «Eko jogurti»

3. Z/s Ozoliņi Lauku tēja «Anna»

Maizes kvalitātes konkurss

Zelta diploms – a/s Hanzas Maiznīcas «Hanzas kviešu maize», «Sendviču graudu maize ar auzu pārslām»

SIA Kuldīgas maizes ceptuve «Garšīgā rudzu maize»,

Iļģuciema maiznīca konditoreja «Gaišā Toskānas maize ar pienu», «Tumšā Toskānas maize ar olīveļļu»

Pašmāju maizes ražotājs «Latvijas Maiznieks» papildinājis produkcijas piedāvājumu, radot maizes sēriju «Latvijas Graudu maize».

Tajā iekļauti 10 maizes veidi, tostarp jau iepriekš zināmi produkti ar uzlabotu sastāvu, kā arī izstrādāti divi jauni – pilngraudu un melnā maize ar sēklām. Sērijas izveidē ieguldīti ap 25 tūkstoši eiro.

«Atjaunotajā maizes sērijā esam apvienojuši jau patērētāju uzticību iemantojušos produktus, uzlabojot to sastāvu, kā arī iekļāvuši jaunus. Atslēgvārds šai maizes sērijai ir graudi, tostarp diedzēti graudi, kas ir īpašs, ilgāku laiku paņemošs graudu izturēšanas process. Lai iegūtu diedzētus graudus, tie tiek mērcēti ūdenī un diedzēti, līdz tiem izdīgst asni. Kamēr asnu garums nepārsniedz kodola garumu, tie tiek uzskatīti par veseliem graudiem,» stāsta «Latvijas Maiznieks» valdes loceklis Māris Daude.

Pēc spēcīgajām lietavām daudzās Kurzemes vietās labības lauki sakrituši veldrē. Kādā Priekules novada zemnieku saimniecībā gandrīz puse no agrajiem ziemas kviešiem guļ zemē, vēsta Latvijas Radio.

Tas nozīmē, ka graudi sāks dīgt, samazināsies ražīgums un to kvalitāte. Daļu no zemē guļošajiem graudiem izdosies pacelt un izkult. Graudi ir pietiekami nobrieduši, tāpēc labības pļauja varētu sākties jau nākamajā nedēļā.

Vietējais zemnieks Petrs Indriekus atcerējās kādu notikumu, kad kombainam uz lauka vairs nebija ko darīt, jo krusas graudi bija paspējuši izkult visu rapsi. Šogad būs jādomā, kā saudzīgāk izkult zemē sakritušos kviešus. Mazgramzdā atrodas viens no zemnieka kviešu laukiem. Daudzviet kviešu vārpas vējā vairs nelīgojas, novēroja radio.

Zemnieks stāstīja, ka 80 hektāru lielajā laukā iesēta agrā kviešu šķirne, kas labi pārziemo, bet ir veldres neizturīga. Arī augšanas regulators izmantots divas reizes. Dienvidu pusē mainīgajos laika apstākļos labībai ir grūti pārziemot. Petrs Indriekus stāsta, Latvijā labības šķirņu izpēte ir pietiekami nopietna un darbs turpinās.

Kafejnīcā Tīrā maize cep maizi un našķus cilvēkiem, kuri tradicionālo maizi no kviešu miltiem nedrīkst ēst, jo slimo ar celiakiju un viņiem ir alerģija pret glutēnu.

Mums ir pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā, lepni saka Sabīne Ezeriņa, Tīrā maize idejas autore. Viņai pirms diviem gadiem atklāja alerģiju pret glutēnu, kas nozīmē, ka veselības labā jāatsakās no ēdiena, kas satur kviešu miltus un citus produktus ar glutēnu. Izmēģinot veikalā nopērkamos bezglutēna produktus, piemēram, maizi, Sabīne atklāja, ka tie viņai negaršo, turklāt tie bija diezgan dārgi. Tajā brīdī viņas mājās sākās dažādi eksperimenti – tika cepta bezglutēna maize, pankūkas, kēksiņi, cepumi utt. Interesējoties un pētot, kas šajā lauciņā notiek ārzemēs, Sabīne uzzināja, ka tur ir speciālas konditorejas, kafejnīcas un restorāni. Viņa aizdomājās, kāpēc šādu vietu nav Latvijā, jo cilvēkiem, kuri nevar ēst produktus, kuros izmantoti parastie milti, kafejnīcas apmeklējums kļūst teju vai neiespējams. «Vienai pašai nebija īsti stimula to visu darīt,» viņa saka. Taču kādu vakaru Sabīne par šo tēmu aizrunājās ar savu draudzeni Līgu Širaku un abas saprata, ka divatā šī ideja jau ir «paceļama». Drīzumā viņas uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) biznesa ideju konkursu jauniešiem Lec biznesā! un nolēma piedalīties.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Maiznīca Flora», lai vērotu, kā tiek ražota Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem.

Kooperatīvs «Flora» dibināts 1987. gada nogalē un bija viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize.

Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir «Maiznīca Flora». Nu jau 10 gadus kompānijas atrašanās vieta ir Raganā, Krimuldas novadā, kur uzcelta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas «Maiznīcā Flora» tiek izmantots daudz.

Berlīnes Starptautiskā pārtikas un lauksaimniecības produktu izstāde Zaļā nedēļa notiek no 17. līdz 26. janvārim, tajā arī šogad kopš 1994.gada piedalās Latvija ar savu kopstendu, kurā Vācijas un citu valstu patērētājiem prezentē Latvijas pārtikas produktu daudzveidību.

Šodien rit izstādes sestā diena.

Katrā no četrām stenda stūru tirgošanās letēm ir iespēja pagaršot un iegādāties Latvijas uzņēmumu saražoto produkciju un iepazīties ar ceļošanas iespējām mūsu valstī.

Izstādes Zaļā nedēļa ietvaros Latvijas nacionālajā stendā katru dienu notiek visdažādāko produktu degustācijas, kurus ražotāji iedevuši līdz, lai ar tiem iepazīstinātu Vācijas iedzīvotājus:

A/S Cēsu alus dažādie gāzētie bezalkoholiskie un vieglie alkoholiskie dzērieni.

SIA Nissi vakuumā iepakoti dārzeņi, kartupeļi, bietes, pelēkie zirņi.

SIA Spilva mērces, augļu biezeņi.

SIA Silvanols uztura bagātinātāji un dabīgi atveseļošanās līdzekļi.

Ziemas miežu pļauja jau pabeigta, ražas gaidāmas mazākas nekā pērn.

Līdz jūlija beigām lielākajā daļā Latvijas pabeigta ziemas miežu pļauja, turpinās ziemas rapša un ziemas kviešu pļauja, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Centra augkopības eksperti graudaugu ražas vērtē kā vidējas, karstuma dēļ graudi ir sīki, taču kvalitāte ir laba.

Ziemas miežu vidējā raža valstī ir trīs tonnas no hektāra, kas ir zemāka nekā citus gadus. Miežu ražu ietekmēja karstums, kura dēļ graudi šogad ir sīkāki. Nokultie miežu lauki pašlaik tiek gatavoti ziemas rapša sējai, kas sāksies augusta pirmajās dienās. Ar ziemas miežiem šogad apsētās platības ir salīdzinoši nelielas – kopumā 2,7 tūkstoši ha.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» paplašinājis zīmola «Lakto» klāstu ar jaunu produkta veidu – «Lakto Graudi», informē uzņēmumā.

Jaunās kategorijas izstrādē, kurā pieejami četru dažādu garšu un divu tilpumu produkti, un ražošanas tehnoloģijas modernizēšanā uzņēmums ir investējis 80 tūkstošus eiro.

Patērētājiem, kuri iecienījuši biezākas konsistences «Lakto», radīti trīs veidu «Lakto Graudi». Savukārt dzeramās kategorijas piekritējiem radīti «Lakto Graudi» ar auzām, kviešiem un rudzu graudiem, ar žāvēto plūmi, 5 graudiem un linsēklām, un ar dzelteno plūmi, cidoniju un čia seklām.

«Lakto» ir Latvijas zinātnieku radīts produkts, kas ražots no Latvijas piena, pievienojot imunitātei un gremošanas sistēmai noderīgās acidofilās un bifidobaktērijas.

Kopumā raudzētā piena produktu zīmola «Lakto» klāstā ir 22 produkti.

Patlaban minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās salīdzinājumā ar gadu iepriekš, atklāja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" dibinātājs Edgars Ruža.

"Runājot par nākamo sezonu, kas patiesību sakot, jau ir sākusies, jo ziemāji ir jau iesēti - zemnieki saskārušies ar situāciju, ka ir grūtības pabarot iesētos augus, jo minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās, gandrīz četrkāršojušās - cenu kāpums ir vēl lielāks nekā pašiem graudiem," atzina pārstāvis, piebilstot, ka galvenokārt runa ir par minerālmēsliem no Krievijas.

Turklāt, kā prognozēja Ruža, minerālmēslu cenām īpašs kritums nav paredzams.

"Situācija stimulē minerālmēslu lietošanas samazināšanu, kas ir labi apkārtējai videi, taču rada sarežģījumus lauksaimnieciskajā ražošanā, kuru rezultātus pagaidām grūti prognozēt - varbūt būs mazāka raža, varbūt ražas apjoms būs labs, taču graudu kvalitāte zema," atzīmēja "Latraps" dibinātājs.

Šogad, ņemot vērā graudaugu analīžu rezultātus, sliktākā raža bijusi kviešiem un rudziem, savukārt auzas uzrādījušas krietni labākus rādītājus nekā pērn, informē graudu pārstrādes uzņēmums AS "Rīgas dzirnavnieks".

Uzņēmuma apkopotā informācija liecina, ka šajā sezonā auzas uzrādījušas augstus kvalitātes rādītājus - tilpummasa vidēji ir 530-560 grami uz litru, kas ir ievērojami labāks rezultāts nekā pirms gada, kad tā bija zem 450 gramiem uz litru.

Lietuvas Konkurences padome neļauj Dobeles dzirnavniekam iegādāties Baltic Mill 

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks"...

"Rīgas dzirnavnieka" tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce norāda, ka "esam patiesi priecīgi, ka šī gada raža ir tik augstas kvalitātes un graudi ir zeltaini, nevis kā pērn, kad auzas bija pelēkas un ar krietni sliktākiem rādītājiem."

Vienlaikus uzņēmumā atzīmē, ka lielākās problēmas šogad ir ar kviešiem. Veicot analīzes, noskaidrots, ka vidējais proteīna līmenis ir 12-13%. Tāpat arī krišanas skaitlis, kas ir viens no galvenajiem kvalitātes rādītājiem, šajā sezonā ir zems.

Kā skaidro uzņēmumā, šādas problēmas šogad ir visos Latvijas reģionos. Nepietiekoša lietus un mitruma apjoma dēļ graudi nevarēja uzsūkt no zemes visas nepieciešamās minerālvielas.

Švarce uzsver, ka, "lai gan no šādas kvalitātes graudiem iespējams saražot tikai tādus miltus, kas paredzēti pankūku cepšanai, ar papildus apstrādi varam nodrošināt pietiekoši augstu kvalitāti, lai ikviens varētu izcept arī maizi."

Tāpat uzņēmumā informē, ka rudzos, kuriem pērn bija labāka raža, šogad novēroti melnie graudi jeb vilkzobe, kas ir parazitējoša sēne, kas ziedos veido blīvus sēņotnes savijumus. Vilkzobe izveidojusies, jo pavasaris bija vēss un lietains, tādējādi graudaugi nevarēja pietiekamā kvalitātē attīstīties.

Pēc uzņēmumā paustā, "Rīgas dzirnavnieks" pašreiz pieņēmis visu plānoto auzu apjomu, taču vēl arvien aicina zemniekus vest un nodot gan kviešus, gan rudzus.

"Rīgas dzirnavnieka" apgrozījums 2020.gadā bija 24,119 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi veidoja 372 571 eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2021.gadu vēl nav pieejami.

"Rīgas dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 6,549 miljoni eiro.

"Rīgas dzirnavnieks" ražo graudu pārstrādes produktus - kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem "Herkuless", "Hercogs" un "Īsta saimniece". "Rīgas dzirnavnieks" ir daļa no "Baltic Mill" grupas.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Krievijas ostu infrastruktūras attīstība apdraud graudu tranzītu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas enerģētisko kravu straujā zaudēšana nav vienīgais Latvijas termināļu un dzelzceļa pārvadātāju biznesa drauds. Kaimiņvalsts graudu tranzītu Latvijas ostas varēs izbaudīt vairs tikai 3‒5 gadus. Tas izriet gan no Latvijas tranzītbiznesā iesaistīto teiktā Dienas Biznesam, gan Krievijas mediju publikācijām. Runa gan nav par pārdesmit milj. t, kā vēl pirms dažiem gadiem bija mērāmi ogļu un naftas produktu apjomi, taču arī pāris milj. t Krievijas lauksaimniecības produkcijas zaudēšana ostu termināļiem nav nekas patīkams. Pērn Latvijas ostās kopumā tika pārkrauts 4,23 milj. t labības un tās produktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. No tā kaimiņvalsts graudu tranzīts veido teju vienu milj. t, jo Latvijas dzelzceļš pērn no/uz Krieviju pārvadājis 0,91 milj. t. graudu. Skatoties piecu gadu griezumā, Rīgas ostā labības un tās produktu apjomi pirmajos trīs mēnešos pieauguši no 264,2 tūkst. t 2014. gadā līdz 360,2 tūkst. t 2018. gadā, Ventspilī – no nulles līdz 34,1 tūkst. t, bet Liepājā – no 807,2 tūkst. t līdz 1,01 milj. t, liecina Satiksmes ministrijas dati. Liepaja Bulk Terminal Ltd valdes loceklis Juris Matvejevs gan aicina nedramatizēt situāciju, kas nebūt neesot vienkārša, norādot, ka mūsu vienīgā garantija graudu tranzīta segmentā ir augstas ražas attiecīgajās valstīs. Viņa vadītais terminālis pērn apkalpojis 1,7 milj. t Krievijas lauksaimniecības produkcijas tranzīta.

Polijas lauksaimnieki, kas piektdien plāno sākt nedēļu ilgu robežas ar Lietuvu daļēju bloķēšanu, pārbaudīs, kādas preces kravas automašīnās tiek vestas pār robežu, pirmdien paziņoja protesta akcijas organizators Karols Pečinskis.

"Protesta akcijai jāsākas 1.martā plkst.10," viņš sacīja Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai, piebilstot, ka tā nebūs pilnīga blokāde, bet lauksaimnieki kopā ar Polijas varasiestāžu pārstāvjiem "vēlēsies pārbaudīt, kas tiek vests kravas automašīnas, īpašu uzmanību pievēršot transportlīdzekļiem, kuros varētu vest lauksaimniecības produkciju". "Protams, tas neattiecas uz privātiem transportlīdzekļiem," uzsvēra Polijas lauksaimnieku pārstāvis.

Viņš paskaidroja, ka protesta akcijas mērķis ir palielināt spiedienu uz Polijas valdību saistībā ar "iespējams ne pilnīgi legāliem lauksaimniecības produktu pārvadājumiem starp Poliju un Lietuvu". "Es lūdzu būt saprotošiem, jo mēs tikai vēlamies pievērst uzmanību," piebilda Pečinskis.

Polijas lauksaimnieki piektdien sākuši daļēji bloķēt autoceļu uz Lietuvas un Polijas robežas, taču satiksmes sastrēgumu nav, notikuma vietā novēroja ziņu aģentūra BNS.

Kalvarijas-Budzisko robežkontroles punktā tiek pārbaudītas no Lietuvas izbraucošās kravas automašīnas. Tās tiek novirzītas uz atsevišķu joslu, bet tās, kuras izraisa aizdomas, tiek nosūtītas uz īpašu vietu, kur tās pārbauda amatpersonas.

Aptuveni 30-40 protestētāju vēro, kā poļu policisti, muitas un autotransporta inspektori pārbauda autofurgonu dokumentus. Pārbaude ilgst līdz piecām minūtēm.

Pagaidām neviena kravas automobilis nav aizturēts.

Uz ceļa nav sastrēgumu, automašīnas var brīvi pārvietoties.

Viens no protesta organizētājiem Karols Pečiņskis norādīja, ka protestētāju nolūks nav bloķēt satiksmi, bet gan pievērst uzmanību lauksaimniecības nozares problēmām. Vinš teica, ka šis ir jauns protesta veids, ko poļi līdz šim nav izmantojuši.

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

AS Latvijas maiznieks portfelī visstraujāk aug saldēto produktu pārdošanas apjoms, ko lielveikalos cep uz vietas; šajā kategorijā karaļi ir čabata (ciabatta), rudzu maize un buljona pīrādziņš.

Kamēr vēl nav pabeigts audits, Latvijas maiznieks nesniedz informāciju par pagājušā gada finanšu rādītājiem, tomēr AS Latvijas maiznieks valdes loceklis Māris Daude pauž, ka pērn ir bijis apgrozījuma pieaugums. «Gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Arī 2019. gadā redzam, ka pieauguma tendence turpināsies,» viņš saka.

Atgūst labo slavu

M. Daude teic, ka iepriekšējos gados bijis vērojams, ka maizi patērē mazāk, it sevišķi klasisko. «Laiki, kad tika uzskatīts, ka maize ir slikta, ir beigušies. Pēdējā pusotra gada laikā tā ir atguvusi savu labo slavu. Pētījumi liecina, ka cilvēki izmanto maizi uzkodām un līdzņemšanai un arī Latvijā pusdienu ēdienkartē ienāk sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu, skolu vai izbraukumos, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī ražotāji ražo porcijmaizītes. Tradicionālās baltmaizes segmentā, kas visiem ražotājiem veido lielāko apjomu, ir stagnācija, bet pieprasījums pēc maizītēm, kur ir sēklas, diedzēti graudi, dārzeņi vai piena produkti, mazāk cukura, aug. Agrākos laikos klasiska sviestmaize bija baltmaize ar desu, bet šī ēra iet uz beigām,» viņš spriež. Ražošanas apjomi ir stabili un, lai gan lētākās baltmaizes segments stagnē, to kompensē produkti ar pievienoto vērtību, tāpēc apjoma ziņā lielu izmaiņu nav.

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, teikts vēstulē Saeimas deputātiem.

Programmas mērķis ir bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas.

Rudzu maizi par veselīgu atzīst gan ārsti, gan uztura speciālisti – rudzu maize ir ļoti vērtīgs produkts, jo ir izcils šķiedrvielu, magnija un daudzu citu vitamīnu un minerālvielu avots, kas nodrošina spēku, enerģiju un izturību. Īpaši svarīgi tas ir mūsu bērnu veselībai, jo pilnvērtīgai un sātīgai maltīte ir ļoti liela nozīme imūnsistēmas uzturēšanā. Savukārt augošiem bērniem ik dienas ir nepieciešams sabalansēts, dažādām uzturvielām bagāts uzturs.

Rudzu maizi Latvijā cep jau gadu simtiem, tieši tādēļ Latvijā ir sastopama tik augstvērtīga un garda maize, jo tās cepšanas tehnoloģija ir līdz smalkākajai niansei izstrādāta un izlolota, mantota no paaudzes paaudzē. Tādējādi no mūsu Latvijas šķietami pieticīgās graudaugu kultūras – rudziem – arī mūsdienās tiek cepta pasaulē vērtīgākā rudzu maize

Maize ir viens no latviešu virtuves pamatproduktiem, un konkurence šajā nozarē ir liela, taču līdzās lielražotājiem vieta atrodas arī mājražotāju piedāvājumam, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arvien biežāk tirdziņos parādās mājražotāju alternatīvas klasiskajām kviešu un rudzu maizēm. Viens no jaunpienācējiem šajā nišā ir SIA ZeMaize, kas to piedāvā no pilngraudu kviešu un rudzu miltiem, auzu pārslām, papildina ar dažādām ogām un riekstiem. «Mūsu ģimenē maize ir teju vai katrā ēdienreizē, ēdam to daudz. Mans tētis vienmēr ir teicis, ka ēdienreize bez maizes nav maltīte. Man liekas, ka tā ir pamatu pamats, domāju, ka tā nekad nepazudīs no ēdienkartes,» saka Irina Pētersone, SIA ZeMaize līdzīpašniece. Turpretī viņas biznesa partnere Anitra Robeža neēd īpaši daudz maizes, bet viņai patīk to cept. «Nevarētu teikt, ka tā man būtu nepieciešama katrā ēdienreizē, taču man patīk mūsu atšķirīgā produkcija, piemēram, jaunā griķu maizīte, tāpat miežu maize ar cidonijām,» viņa teic.

A/S Balvu maiznieks pirms Līgo svētkiem tirgū laidis nātru maizi, vēsta laikraksts Latvijas Avīze. Pēc receptes ar nātru piedevu cepta maize esot jaunums ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Ideja radusies uzņēmuma darbiniekiem pašiem, plānojot un ieviešot vēl nebijušus izstrādājumus, lai noturētos tirgū un lielajā maizes ražotāju konkurencē. Receptes aizsardzībai šobrīd jau iesniegti dokumenti Latvijas Republikas Patentu valdē.

Balvu maiznieka valdes locekle Ņina Barsukova stāstījusi, ka par nezāļu karalieni dēvētās nātres asuma maizē neesot un to var ēst droši – mutē nekodīs. «Arī sētmalā nātres neplūcam. Izejvielu mums piegādā Vācijas, Igaunijas un Latvijas kopuzņēmums Balt-Hellin. Pirmo cepienu, kas bija izmēģinājums, apēdām paši uzņēmumā strādājošie. Tā kā garšoja visiem, nolēmām doties tālāk. Piedāvājām dažiem veikaliem tepat Balvu pusē, un prieks, ka «nātrītes» izpirka ātri un prasīja vēl. Cilvēkiem jau interesē viss jaunais, sevišķi, ja vēl garšīgs. Patlaban nātru maizes kukulīšus saiņojam īpaši pasūtītos un skaisti apdrukātos maisiņos, kur ir informācija arī par sastāvu, drīzumā tos piegādāsim sadarbības veikaliem Latvijā.»

Mūsu galvenais mērķis ir nevis palielināt ražošanas apjomu, bet arī pēc diviem, trim vai pieciem gadiem turpināt cept labu maizi no bioloģiski sertificētām izejvielām, uzsver SIA Svētes maize līdzīpašnieks un maizniekmeistars Jānis Dāvids.

Uzņēmums dibināts 2010. gadā, maize sākta cept 2011. gada janvārī. «Kad sākām veidot ceptuvi, bija skaidrs, ka gatavosim bioloģisko maizi un dosim priekšroku sertificētām izejvielām. Ja tādas nevarēsim atrast, tad skatīsimies, kur var dabūt citas dabīgas un tīras izejvielas,» meistars uzsver. Izejvielu izvēlē ir skaidra principu hierarhija – biokvalitāte, vietējā izcelsme un tad tikai cena. Izejvielas Svētes maize cenšas iegādāties Latvijā. Ne visas sastāvdaļas varot atrast, jo Latvijā esot šaurs bioizejvielu sortiments. No miltiem te esot tikai divu veidu rudzu milti un viena veida – kviešu. Cukuru uzņēmums pērk no dāņu Nordic Sugar. Saulespuķu, ķirbju, sezama sēklas un linsēklas pērk Holandē. «Latvijā ļoti labi aug ķirbji, tiek audzēti arī kailsēklu ķirbji, kuru sēklas nav jāloba. Atliek audzēt pietiekamā apjomā, es labprāt pirktu. Mums patēriņš ir 50 kg nedēļā – tas ir pietiekami liels apjoms, lai kāds veidotu biznesu. Vairākos semināros un publiski esmu uzrunājis zemniekus,» stāsta meistars.