Ministru kabinets trešdien skatīs Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas paredz no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem.

Operatīvā vadības grupa rosina turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.

Vienlaikus grupa atzīst, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.

Vadības grupa piedāvā ierobežojumu atcelšanu pa posmiem, trīs nedēļu cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu arī pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi. Plānots, ka visi pasākumi būs īstenojami tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas kontroli un uzraudzību.

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Horvātijas valdība mīkstinājusi noteikumus likumā par smēķēšanu publiskās vietās, proti, valstī atkal tiks atjaunota atļauja smēķēšana kafejnīcās un klubos. Šādu soli Horvātija spērusi pēc tam, kad kafejnīcu īpašnieki sūdzējušies par to, ka stingrie smēķēšanas ierobežojumi kropļo viņu biznesu, raksta Reuters.

Grozījumi likumā paredzēs, ka klubos un kafejnīcās drīkstēs ierīkot atsevišķas telpas, kurās atļauts smēķēt. Šīs telpas nedrīkst būt mazākas par 10 kvadrātmetriem, kā arī nedrīkst aizņem vairāk par 20% no kopējās iestādes platības.

Horvātijā ir vairāk nekā miljons smēķētāju, kas ir aptuveni 25% no valsts populācijas.

Ceturtdien Saeimas deputāti atbalstīja virkni stingrāku smēķēšanas un tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumu, tostarp līdz 21 gadam paceļot vecuma slieksni cigarešu pirkšanai, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima nolēma papildināt likuma mērķi, nostiprinot tajā vispārēju principu, ka smēķēšana citas personas klātbūtnē ir aizliegta, ja cita persona pret to iebilst.

Līdztekus likumprojekts paredz virkni jaunu smēķēšanas ierobežojumu. Smēķēt būs aizliegts publiskās vietās citas personas klātbūtnē, ja viņa pret to iebilst, kā arī jebkurā vietā, kur atrodas bērni. Ja kādas mājas iedzīvotājiem būs pamatoti iebildumi, smēķēt nedrīkstēs arī uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām.

Savukārt aizliegums smēķēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās papildināts ar normu, ka smēķēt nedrīkst arī tuvāk par 10 metriem no šo māju ieejām, ārējām kāpnēm vai lieveņiem.

Pēdējo piecu gadu laikā apdrošinātājiem pieteiktas zaudējumu atlīdzības par 4151 ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lielveikalu autostāvvietās.

“Šī ir tikai aisberga redzamā daļa – daudz lielāks CSNg skaits paliek nefiksēts, jo daudzi cietušie par nelielajiem negadījumiem veikalu stāvvietās neziņo,” norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Pērnā gada izskaņā Igaunijas Apdrošinātāju asociācija izplatīja ziņu, ka ap 41% no visiem kaimiņvalstī notikušajiem nelielajiem CSNg, notiek publiskajās autostāvvietās. “Latvijā šis skaitlis varētu būt līdzīgs, taču šobrīd mūsu rīcībā nav tāda rīka, kas ļautu atsevišķi klasificēt notikušos CSNg visās publiskajās autostāvvietās,” skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka liela daļa CSNg, kas notikuši ne tikai lielveikalu, bet kopumā publiskajās stāvvietās vispār netiek fiksēti, jo nodarīto bojājumu apmērs ir neliels vai negadījuma izraisītājs pamet notikuma vietu.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Bezdūmu nozares asociācijas rīkotajā seminārā par smēķēšanas kaitējuma mazināšanu prezentēta jaunākā socioloģisko pētījumu firmas KANTAR veiktā aptauja, kas liecina, ka 26% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem regulāri lieto tabaku un nikotīnu saturošus produktus, savukārt 9% tos lieto atsevišķās reizēs.

Pētījums rāda, ka 90% smēķētāju uzsāk smēķēt ar cigaretēm, tāpēc semināra eksperti diskutēja par smēķēšanas kaitējuma mazināšanas iespējām, akcentējot nepieciešamību pēc saprātīga un atbilstoša regulējuma tieši mazāk kaitīgajiem nikotīna produktiem.

Lielākā daļa (69%) tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušajiem smēķētājiem ir jābūt pieejamam alternatīvu bezdūmu produktu klāstam, kā arī objektīvai informācijai par tiem, savukārt teju puse jeb 48% tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušo smēķētāju iedrošināšana pilnībā pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem varētu būt viens no veidiem, kā samazināt cigarešu dūmu radīto kaitējumu sabiedrībai.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos ir sasniedzis 33,43 miljonus eiro, tīrā peļņa – 3,14 miljonus eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ 2023.gada deviņu mēnešu apgrozījums 33,43 miljoni eiro ir par 6% jeb 2,14 miljoniem eiro mazāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. EBIDTA 2023.gada trešā ceturkšņa beigās bija 14,23 miljoni eiro jeb par 1,9 miljoniem eiro lielāka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet tīrā peļņa praktiski saglabājās iepriekšējā līmenī un bija 3,14 miljoni eiro.

“VNĪ darbības rezultāti kopumā ir atbilstoši plānotajiem. Novembra sākumā ekspluatācijā nodots renovētais Leļļu teātris, līdz gada beigām jābūt nodotiem vēl vairākiem lieliem un svarīgiem attīstības projektiem, piemēram, atjaunotajai Rīgas pils kastelas daļai un JRT ēku kompleksam. Uz Latvijas – Baltkrievijas robežas jau ir izbūvēti gandrīz 100 km žoga, tādēļ esam diezgan droši, ka tiks izpildīta apņemšanās līdz gada beigām pabeigt žoga izbūvi visos sauszemes posmos. Vienlaikus ir sācies darbs pie jaunās robežšķērsošanas vietas izbūves Kundziņsalā. Lai atbalstītu visus publiskajā sektorā strādājošos apsaimniekotājus un uzlabotu kopējo nozares efektivitāti, izstrādājām valsts īpašumu apsaimniekošanas vadlīnijas,” skaidro Griškevičs.

Šogad par valsts budžeta līdzekļiem Gaujas, Ventas un mazo upju baseinos kopumā plānots ielaist 5,5 miljonus zivju.

Upēs paredzēts ielaist laša, taimiņa, līdakas, nēģa, strauta foreles, vēdzeles, sīgas un zandarta kāpuru, mazuļu un smoltu, ko veiks Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju audzētavas, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Lauku atbalsta dienests (LAD) ir izsludinājis arī pieteikšanos projektiem Zivju fonda pasākumā «Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā» ar kopējo pieejamo atbalstu 75 000 lati. Projektu iesniegumus LAD var iesniegt līdz 2012. gada 16. martam. Plānots, ka šie atbalsta līdzekļi dos būtisku papildus ieguldījumu zivju resursu stāvokļa uzlabošanai Latvijas publiskajās ūdenstilpēs.

Plānotais aizliegums smēķēt automašīnā pilnīgi noteikti ir ielaušanās personīgajā telpā, un tā vērtējama kā nesamērīga no cilvēktiesību aspekta, šorīt LNT raidījumam 900 sekundes sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

«Ja mēs raugāmies uz to, kas šobrīd ir noteikts attiecīgajos normatīvajos aktos, kas ierobežo smēķēšanu, tad, šķiet, ka vienīgais, kas vēl ir palicis, tas ir tikai automobilis vai nu dzīvoklis, vai privātā māja, vai privātais dārzs,» sprieda Jansons.

Viņš norāda: ir apsveicama ministrijas ideja cīnīties ar šo atkarību, tomēr šī izskatoties pēc ierēdņu pārcenšanās.

Patlaban Veselības ministrijas (VM) ieceri aizliegt smēķēt automašīnā akceptējusi valdība. Ja to apstiprinās arī parlaments un aizliegumam būs likuma spēks, tad to varētu apstrīdēt arī Satversmes tiesā (ST).

ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš atturējās apgalvot, vai šādā gadījumā ir vai nav aizskārums. «Tas ir pašām personām jāsaprot, vai viņas to uzskata par aizskārumu. Un tad mums ir šis tiesību aizsardzības mehānisms - ja uzskata, ka tiesības ir pārkāptas, lūdzu, vēršaties Satversmes tiesā, un likumā noteiktā kārtībā mēs to pārbaudīsim,» teica Laviņš.

Cilvēka tiesības uz tīru un labvēlīgu, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu gaisu un tiesības nepaaugstināt smēķēšanas izraisītu slimību risku ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju interesēm smēķēt, nosaka Saeimā ceturtdien trešajā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas likumā, kas reglamentē tabakas izstrādājumu tirdzniecību, reklāmu un lietošanu.

Līdztekus deputāti ir atbalstījuši virkni stingrāku smēķēšanas un tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumu.

Saeima papildinājusi likuma par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu mērķi, nostiprinot tajā vispārēju principu, ka smēķēšana citas personas klātbūtnē ir aizliegta, ja cita persona pret to iebilst.

Komisijā atbalstīta arī jauna smēķēšanas definīcija, ietverot tajā elektronisko cigarešu smēķēšanu. Tādējādi smēķēšanas ierobežojumi attieksies arī uz elektroniskajām cigaretēm, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Latvijas publiskajās bibliotēkās reģistrētie lasītāji turpmāk 114 latviešu rakstnieku darbus varēs lasīt bez maksas, informē apgāds Zvaigzne ABC.

Lai turpmāk izmantotu šo lasīšanas iespēju, būs nepieciešama tikai ierīce (dators, viedtālrunis, e-grāmatu lasītājs) ar interneta pieslēgumu. Starp pieejamajiem darbiem ir Aivara Freimaņa romāns «Katls», Jāņa Ezeriņa «Stāsti un noveles», Ingas Gailes šarmanti stilīgais detektīvromāns «Neredzamie» un pat daudz apspriestie Karīnas Račko romāni «Debesis pelnos» un «Saplēstās mežģīnes».

Visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās 2019. gadā lasītājiem tiek piedāvāts jauns, inovatīvs pakalpojums – «3td e-grāmatu bibliotēka» vietnē www.3td.lv . To nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar SIA «Tieto Latvia», Apgādu Zvaigzne ABC un publiskajām bibliotēkām.

No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.

Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē - atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.

Lai gan pēdējo 5 gadu laikā cigarešu smēķēšana Latvijā ir nedaudz samazinājusies, tomēr bezdūmu karsējamās tabakas produktu tirgus daļa šobrīd ir tikai 14%, un no cigarešu lietošanas ir atteicies katrs desmitais pieaugušais smēķētājs Latvijā, liecina Philip Morris Latvia aplēses.

Philip Morris Latvia pārstāvji norāda, ka visā pasaulē tabakas industrija piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un pieaugušie smēķētāji pakāpeniski atsakās no tradicionālo cigarešu lietošanas, izvēloties mazāk kaitīgas alternatīvas. Atteikšanās no cigaretēm ir jāpadara pēc iespējas pieejamāka visām sabiedrības grupām, arī mazāk nodrošinātiem pieaugušajiem cigarešu smēķētājiem, kuri citādi turpinātu lietot kaitīgākos tabakas produktus – cigaretes.

Philip Morris Latvia vadītāja Lelde Kļaviņa: “Philip Morris International veicina bezdūmu nākotnes veidošanu visā pasaulē, iesaistot inovācijas un zinātni, lai mazinātu cigarešu smēķēšanas radīto kaitējumu. Tāpēc mēs aktīvi strādājam pie salīdzinoši mazāk kaitīgiem produktiem.”

Apstrīdot zāļu «Rigvir» izplatīšanas aizliegumu, šo zāļu reģistrācijas apliecības turētājs SIA «Latima» iesniedzis ar nereģistrētu metodi iegūtus testa rezultātus, informē Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).

Marta beigās Veselības inspekcijas (VI) un ZVA sadarbības rezultātā tika pieņemts lēmums apturēt «Rigvir šķīdums injekcijām» izplatīšanu līdz neatbilstības cēloņa noskaidrošanai un novēršanai. Pēc šī lēmuma pieņemšanas «Latima» vērsās VI ar vairākām sūdzībām, apstrīdot šo lēmumu un lūdzot nekavējoties to pārskatīt.

Kā norāda ZVA, izņēmuma kārtā «Latima» lūdza atļaut izplatīt vienu zāļu sēriju. Kopā ar sūdzībām un lūgumu «Latima» iesniedza testa rezultātus, kas iegūti Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā. Tomēr, pārskatot lēmumu un vērtējot to, vai zāļu «Rigvir» sēriju varētu atļaut izplatīt, inspekcija konstatēja, ka sūdzībām pievienotie testa rezultāti iegūti, izmantojot nereģistrētu testa metodi.

Saistībā ar administratīvo pārkāpumu sistēmas reformu no 2020.gada 1.janvāra daļā Latvijas pilsētu un novadu vairs nebūs spēkā aizliegums publiskās vietās atrasties ar atvērtu alkohola taru.

Tieslietu ministrijā (TM) skaidroja, ka jau 2014.gadā, kad noritēja darbs pie reformas, tika nolemts, ka atrašanās publiskā vietā ar atvērtu alkohola iepakojumu, netiks pārņemta likumprojektā «Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā», ne citos nozaru likumos. Šis informatīvais ziņojums tika saskaņots ar nozaru ministrijām, un tas nebija TM vienpersonisks lēmums.

Ministrijā arī norādīja, ka, vērtējot administratīvo atbildību par alkohola lietošanu sabiedriskās vietās no juridiskā aspekta, jānorāda, ka šim pārkāpumam, proti, rīcībai lietot alkoholu, ir problemātiski konstatēt nodarījuma bīstamību vai sabiedrisko kaitīgumu. Attiecīgi ministrijā skaidroja, ka alkohols pats par sevi nav aizliegta viela, kā tas ir, piemēram, narkotiku gadījumā. Arī, piemēram, smēķēšana, tāpat kā alkohola pārmērīga lietošana, var kaitēt veselībai, bet attiecībā uz to nepastāv vispārējs aizliegums smēķēt sabiedriskās vietās. Likumā ir paredzētas vietas, kur aizliegts smēķēt, lai aizsargātu to cilvēku veselību, kas varētu atrasties blakus smēķētājam.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Latvijas valdībai darbā pie 2011.gada valsts budžeta izdevumu mazināšanas būs jāizšķiras, vai īstenot Pasaules Bankas (PB) sagatavotos ieteikumus sociālajā, veselības un izglītības jomā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie, iespējams, PB gala ziņojuma dokumenti, kas iesniegti valdībai.

Apjomīgajā dokumentā PB norāda, ka iespējas gūt plānotos ietaupījumus saistītas ar izdevumu samazināšanu pensijām, nodrošinot valsts administrācijas reformas.

PB norāda, ka tūlītējus ietaupījumus varētu gūt, veicot plānotus pasākumus, lai atgūtu vismaz daļu no izmaksātajām lielajām pensijām, aizsargājot vismazākās pensijas.

Viens no variantiem paredz no 165 latiem uz 80 latiem samazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu pensijām, kas dotu 85 miljonu latu ietaupījumu budžetā. Otrs variants paredz samazinājumu līdz 140 latiem, kas dotu 24 miljonu latu ietaupījumu.

Tādējādi šie ierosinātie pasākumi būtu pretēji pērn valdības pieņemtajam lēmumam samazināt pensijas neatkarīgi no to apjoma un iedzīvotāju vecuma, netīši sodot pensionārus, kuri izvēlējās strādāt, norāda PB.

Turpmāk mājās varētu atļaut ražot un tirgot līdz 500 litriem stipros alkoholiskos dzērienus.

Šādus grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā šodien konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisija.

Plāno atļaut mājās ražot un tirgot stipro alkoholuPret šiem grozījumiem iebilda a/s Jaunalko valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, uzskatot, ka tas veicinās nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību. Par to bažījas arī Valsts Ieņēmumu Dienests (VID).

Taču viens no aktīvākajiem grozījumu atbaltītājiem ir bijušais Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

Īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt pārliecību – ja bizness cietīs zaudējumus nelaimes gadījumā, apdrošinātājs būs līdzās no nelaimes atklāšanas brīža līdz veiksmīgai darbības atjaunošanai, aktīvi iesaistoties nelaimes seku likvidēšanā. AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns norāda – svarīgi jau pirmajā sarunā ar klientu izzināt viņa vajadzības, saprast, kas tieši šim uzņēmumam ir nepieciešams, noteikt prioritātes. Nav divu vienādu uzņēmumu – viss atkarīgs gan no nozares un darba specifikas, gan uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr atcerēties dažus padomus par elementāru drošību būs vienlīdz noderīgi ikvienam uzņēmuma īpašniekam, saimniecības vadītājam vai tehniskajam direktoram neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darba specifikas.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija. Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Nepaļaujies uz minimālajām likuma prasībām – regulāri uzaicini elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku. Pievērs uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums.

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.