Latvijas enerģētikas politikas galvenais mērķis ir kopā ar citu nozaru politiku īstenošanu paaugstināt tautsaimniecības konkurētspēju, sekmējot piegāžu drošumu, brīvā tirgus un konkurences noteiktu energoresursu un enerģijas cenu veidošanos, ilgtspējīgu enerģijas ražošanu un patēriņu, informē Ekonomikas ministrija.
Šā gada 9. februārī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātās Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020. gadam.
Latvijas ekonomikas konkurētspēja, energoapgādes drošums un enerģijas ilgtspēja – šie būs atslēgas vārdi enerģētikas politikas īstenošanā nākošajos piecos gados. Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt tādas energoresursu cenas, kas ļaus saglabāt un attīstīt Latvijas ekonomikas nozaru konkurētspēju, norāda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.
Energoapgādes drošuma paaugstināšanai paredzēts īstenot pasākumus, kas vērsti uz enerģijas lietotājiem pieejamas, stabilas enerģijas piegādes nodrošināšanu, mazinot ģeopolitiskos riskus: dažādot enerģijas resursu piegāžu avotus un ceļus; attīstīt starpsavienojumus un valsts iekšējās energoapgādes infrastruktūru; ieviest energoapgādes tīklos viedās tehnoloģijas; veidot energoresursu rezerves.
Enerģētikas ilgtspējas veicināšanai paredzēts īstenot aktivitātes zaļās enerģijas īpatsvara palielināšanai, SEG emisiju samazināšanai un patērētās enerģijas efektīvākai izmantošanai: pārskatīt un attīstīt AER izmantošanas atbalsta mehānismus;
palielināt energoefektivitāti; uzlabot siltumapgādes tirgu; sekmēt bezizmešu transporta izmantošanu.
Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016.–2020. gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valdības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus enerģētikā laika posmam no 2016.-2020. gadam.
Pamatnostādņu projekts aptver desmit galvenos rīcības virzienus - iekšējā enerģijas tirgus attīstību, enerģijas infrastruktūru, elektroapgādi, siltumapgādi, energoefektivitāti, krīzes situāciju pārvaldību un inovācijas, primāros un atjaunojamos energoresursus, kā arī starptautiskās un reģionālās sadarbības stiprināšanu.
Pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai līdz 2020. gadam paredzēts finansējums no valsts vai pašvaldību budžeta, Eiropas Savienības fondiem, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, kā arī no kapitālsabiedrību līdzekļiem.