Likumi

MK apstiprina Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojektu

Lelde Petrāne, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 29. septembrī apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojekts, kura mērķis ir veicināt strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot inovatīvas komercdarbības attīstību un pētniecību privātajā sektorā, kā arī pētniecības komercializāciju.

«Strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem jeb start-up ir būtiska nozīme Latvijas ekonomiskās izaugsmes, pievienotās vērtības un inovācijas sekmēšanā. Jaunuzņēmumu likums būs pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai, kā rezultātā ceram, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 20 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 120 augsti kvalificētus darbiniekus,» pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. «Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par start-up jeb strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs,» viņš piebilst.

Likumprojektā noteikta jaunuzņēmuma definīcija un noteiktas tā pazīmes, jaunuzņēmumu atbalsta programmas, jaunuzņēmumu pieteikšanās kārtība minētajām atbalsta programmām, nosacījumi, kas ir un kā tiek piesaistīti kvalificēti riska kapitāla investori, jaunuzņēmumu atbalsta programmu uzraudzības kārtība, kā arī jaunuzņēmuma pienākumi.

Likumprojektā jaunuzņēmums definēts kā kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar inovatīvu, mērogojamu biznesa modeļu, produktu izstrādi, ražošanu un attīstību (starptautiski lietotais apzīmējums angļu valodā startup). Galvenā pazīme jaunuzņēmumam noteikta kvalificēta riska kapitāla investoru vismaz 30 000 eiro ieguldījums tā pamatkapitālā katrā atbalsta pieteikuma iesniegšanas gadā, tādējādi apliecinot pieteiktās biznesa idejas dzīvotspēju.

Paredzēts, ka jaunuzņēmumiem būs pieejamas vairākas atbalsta programmas:

- fiksēts maksājums – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mēneša galīgs maksājums, ko darba devējs veic par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā;

- atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei - gadījumos, kad darba ņēmējs nepiekrīt, ka par viņu tiek veikts fiksēts maksājums;

- papildus pie noteiktiem nosacījumiem paredzēta uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide.

Plānots, ka likums stāsies spēkā un iepriekšminētais atbalsts jaunuzņēmumiem būs pieejams jau no 2017. gada 1. janvāra.

Detalizēti ar likumprojektu Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

50 jaunuzņēmumi gadā

Anda Asere, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada janvārī Latvijā ir reģistrēti 418 jaunuzņēmumi, no kuriem 346 ir jaunāki par pieciem gadiem un 72 jaunuzņēmumi ir vecāki par pieciem gadiem.

Vēl aptuveni 150 idejas ir attīstības stadijā, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pēdējos piecos gados pieaudzis jaunuzņēmumu skaits no vidēji 10 līdz 15 jaunuzņēmumiem gadā pirms 2010. gada līdz vidēji 50 jaunuzņēmumu ik gadu kopš 2014. gada.

Vaicāta, vai rēķināts arī neizdzīvojušo projektu skaits, Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule teic, ka šis aspekts pētījumā nav analizēts. Viņa atsaucas uz ārzemju statistiku, kas liecina, ka no tūkstoš idejām izdzīvojot 10%. Pētījumā iekļauti tikai Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Pēc pētījuma autoru aplēsēm, ārpus Latvijas esot vēl ap 20 līdz 30 uzņēmumi. Z. Vipule uzsver, ka jaunuzņēmumu dibinātāji ir gatavi pārcelties citur, kur ir izdevīgāk darboties un gatavi pielāgoties tirgum, meklējot savus klientus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jaunuzņēmumi var sākt pieteikties valsts atbalsta saņemšanai

Žanete Hāka, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar valdības šodien pieņemto lēmumu esam spēruši pēdējo soli, lai sāktu sniegt valsts atbalstu jaunuzņēmumiem jeb start-up uzņēmumiem - aicinām jaunuzņēmumus un to investorus reģistrēties un iesniegt pieteikumus dalībai atbalsta programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Šā gada 7. februāra Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība.

Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par jaunuzņēmumu jeb start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai. Ieviešot specifiskas, tieši šai uzņēmēju grupai atbilstošas atbalsta programmas, sagaidām, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 30 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 160 augsti kvalificētus darbiniekus, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Parakstīts saprašanās memorands jaunuzņēmumu vides konkurētspējas paaugstināšanai

Žanete Hāka, 29.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija Startin.LV parakstījušas Saprašanās memorandu, vienojoties par tālāko sadarbību jaunuzņēmumu vides konkurētspējas paaugstināšanai Latvijā.

Ekonomiskās sistēmas transformācijas apstākļos Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīga loma ir tādu konkurētspējīgu un tehnoloģisku uzņēmumu izveidei un attīstībai, kuri rada un realizē preces vai pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, sniedzot ieguldījumu pētniecības attīstībā, komercializācijā, straujā eksporta pieaugumā un iedzīvotāju labklājības celšanā.

Inovatīvu jaunuzņēmumu attīstība Latvijā ir viena no Ekonomikas ministrijas prioritātēm. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par start-up jeb strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā plānoti grozījumi attiecībā uz ieguldījumu formu atbilstoši riska kapitāla nozares praksei, proti – ļaujot kvalificēties jaunuzņēmumiem, kuri ieguldījumus savu biznesa ideju attīstīšanai saņēmuši konvertējamā aizdevuma veidā vai ar daļu emisijas uzcenojumu

Tāpat plānoti grozījumi, kas ļautu likuma normas un kvalifikācijas kritērijus piemērot Latvijas startup ekosistēmas niansēm un atšķiras no pasaules prakses, informē Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors. Vienlaikus plānots uzsākt diskusijas par iespējamu kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta paplašināšanu. Parlamentā likuma precizējumi varētu tikt skatīti septembrī.

«Lai izvairītos no vidēju ienākumu slazda, Latvijā ir jāveido jauns inovatīvas ekonomikas modelis. Lai to sasniegtu, jāpanāk augsts inovāciju izaugsmes tempts. Secīgi viens no Ekonomikas ministrijas mērķiem ir panākt, lai Latvija būtu izvēle nr. 1 Baltijā strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu vidē,» saka K. Soms. Pērnā gada rudenī pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas Ministru kabinets nolēma no 2017. gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli jaunuzņēmumiem. Tā ietvaros tika izstrādāts, apstiprināts un stājās spēkā Baltijas valstīs pirmais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tajā ir noteikta jaunuzņēmuma definīcija un tā pazīmes, atbalsta programmas, pieteikšanās kārtība minētajām atbalsta programmām, nosacījumi, kas ir un kā tiek piesaistīti kvalificēti riska kapitāla investori, jaunuzņēmumu atbalsta programmu uzraudzības kārtība, kā arī komersanta pienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Startup likums – piedzima, bet rāpot nesāka

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kuru pērn akceptēja Saeima un kas stājās spēkā šā gada pirmajā dienā, «uz papīra» tika ar lielu aizrautību un steigu uzlikts, taču par to tālāk nav ticis, tā arī paliekot tikai kā frāzes dokumentā. Un tas absolūti neatbilst jaunās un dinamiskās nozares garam.

Lai gan ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam paticis savā publiskajā retorikā pildīt jaunuzņēmumu papus lomu, pagaidām ne viens, ne otrs nav nesis sevišķus augļus, ja neskaita to, ka viens pretendents Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma priekšrocībām tomēr ir pieteicies un līgumu plānots noslēgt šomēnes (plašāk – DB 05.09.). Lai likums varētu tikt īstenots praksē, kā skaidro Ekonomikas ministrijā, pietrūcis laika, lai salāgotu to, ko vēsta normatīvais akts, ar to, ko no likuma sagaida auditorija, uz kuru tas ir mērķēts. Lai šo Latvijai jauno jomu aprakstošais likums tomēr iemācītos rāpot un arī slietos kājās, jau radusies nepieciešamība pēc kardinālām izmaiņām tā saturā. Jājautā, kāpēc vajadzēja steigt likumu pieņemt, ja visiem bija skaidrs, ka Saeimai uz paplātes tiek pasniegts līdz galam neizcepts cālis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu jeb startup, Saeima ceturtdien, 8. februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai tā normas pielāgotu reālajai nozares praksei un ņemtu vērā šo uzņēmumu darījumu specifiku un apjomu.

Jaunuzņēmumu likuma galvenais uzdevums ir atvieglot startup uzņēmumu pirmos soļus ceļā uz globāliem panākumiem. Tikai pirms gada pieņemtais likums praksē jau radījis šķēršļus daudziem jaunuzņēmumiem pretendēt uz nepieciešamo atbalstu, tāpēc ar izmaiņām plānots regulējumu paplašināt un atbalstu padarīt pieejamu lielākam uzņēmumu lokam, norādījuši likumprojekta autori.

Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kuri saņēmuši agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumu ne tikai pamatkapitālā, bet arī konvertējamā aizdevuma veidā un, ņemot vērā kapitāldaļu emisijas uzcenojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā ļaus sniegt atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem

Dienas Bizness, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas sekmēs straujāku jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, ļaus sniegt valsts atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovācijas sistēmu, riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē Ekonomikas ministrija. Grozījumus likumā Ekonomikas ministrija jau izstrādāja pērnā gada rudenī sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares pārstāvjiem.

«Jaunuzņēmumu nozare Latvijā ir salīdzinoši jauna. Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi, tomēr sasniegts ir daudz. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ātrā izstrāde un pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību un kopā ar nozari radīt tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Šodien Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā, kā arī akcelerācijas un riska kapitāla ES fondu programmu uzsākšana tuvāko mēnešu laikā būs radījusi šā brīža situācijai atbilstošākos risinājumus inovatīvas nozares vēl straujākai attīstībai,» pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši vismaz 34,9 miljonus eiro, liecina Latvijas startup asociācijas Startin.LV apkopotā informācija.

Asociācijas projektu vadītāja Elīze Rubesa piebilst, ka gads vēl nav beidzies un, iespējams, dati vēl var mainīties.

Vienu no šā gada publiski zināmajām lielākajām investīcijām – piecus miljonus eiro – piesaistīja tiešsaistes savstarpējo aizdevumu platforma «Mintos». Turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt IBAN kontus un saņemt debetkartes. IBAN konts dos iespēju platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši «Mintos» kontā, savukārt debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos. Kopš uzņēmuma darbības sākuma platformā finansēti kredīti vairāk nekā miljarda eiro apmērā, padarot «Mintos» par lielāko šāda veida aizdevumu tirgu pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pilnveidos likumu, lai jaunuzņēmumiem atvieglotu valsts atbalsta saņemšanu

Lelde Petrāne, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā.

"Trīs gadu laikā valsts atbalstu ir saņēmuši tikai pieci jaunuzņēmumi, kas ir gaužām maz, lai gan šādi uzņēmumi strauji attīstās un pieaug to ekonomiskais pienesums, investīciju piesaiste un darbinieku skaits. Ik gadu sāk strādāt ap 50 jaunuzņēmumu, tāpēc jādod šādiem uzņēmumiem iespēja attīstīties un jānodrošina vieglāka pieeja valsts atbalstam," norāda par likumprojektu Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro.

Izmaiņas paredz, ka valsts atbalstam varēs pieteikties arī jaunuzņēmumi, kas savā nozarē strādā septiņus gadus. Patlaban šādam atbalstam nevar kvalificēties uzņēmumi, kas vecāki par pieciem gadiem. Likumprojekta autori no Ekonomikas ministrijas norādījuši, ka jaunuzņēmumu biznesa idejas izstrāde var būt ilgāka par pieciem gadiem. Liela daļa šādu uzņēmumu šajā laika posmā cieš zaudējumus, tomēr, pārvarot piecu gadu slieksni, tie strauji palielina kopējos nodokļu maksājumus un gūst peļņu vēlākā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad tehnoloģijas no dažu savdabju aizraušanās ir pāraugušas visas sabiedrības dzīvesveidā un par t.s. jaunuzņēmumiem (start-up) runā ne vien biznesa saietos, bet arī Saeimā, Latvija ir pieteikusi ambīcijas kļūt par reģionālu centru tehnoloģiju jaunuzņēmumu attīstīšanai. Latvijas vārds pasaulē aizvien biežāk izskan saistībā ar sekmīgām biznesa idejām, novembra beigās pieņemts likums, kas piešķir jaunuzņēmumiem īpaši labvēlīgu nodokļu režīmu. Rīga pamazām veidojas par starptautiski atpazīstamu centru, kur notiek e-komercijai, tehnoloģijām, jaunuzņēmumiem un t.s. sadarbīgajai ekonomikai veltīti forumi. Viens no tādiem ir eCom21 – e-komercijas konference, kas šogad notika jau piekto gadu pēc kārtas un pulcēja Rīgā ap 600 šīs nozares profesionāļus.

eCom21 stratēģiskais partneris kopš foruma dibināšanas ir Rietumu Banka, kas pēdējo gadu laikā mērķtiecīgi iesaistījusies arī jaunuzņēmumu atbalsta kustībā. „Tur nav tūlītējas peļņas, šis ir ilgtermiņa process. Pateicoties tam, mēs sastopam interesantus, ļoti motivētus un gudrus cilvēkus. Prasot no mums piedāvāt kādas jaunas iespējas, risinājumus, viņi mūs attīsta, zināmā mērā „velk“ līdzi tehnoloģiskajai attīstībai,“ skaidro Rietumu Bankas valdes loceklis Jevgēnijs Djugajevs. Viņš lepojas, ka banka ir viena no pirmajām finanšu institūcijām Latvijā, kas apzināti sākusi veidot sadarbību ar t.s. fintech sektoru. “Konkurences vietā mēs saskatījām sadarbības iespējas. Bankas ir un paliek finanšu nozares infrastruktūra, taču parādās aizvien jauna veida pakalpojumu sniedzēji, kas atvieglo un paātrina maksājumu veikšanu, nodrošina e-komercijas darbību, arī uzņemas daļu riska,“ skaidro J. Djugajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ievēlēta jauna Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» valde

Lelde Petrāne, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.lv biedri ievēlējuši jaunu valdi, kas turpinās attīstīt organizāciju nākamajos divos gados. Valdē ir gan jaunuzņēmumu pārstāvji, gan nozares pasākumu rīkotāji. Valdes darbu turpmāk vadīs Egita Poļanska, akceleratora Startup Wise Guys start-up uzņēmumu atlases vadītāja.

Jaunajā valdes sastāvā ievēlēti:

  • B2B akceleratora Startup Wise Guys Startup uzņēmumu atlases vadītāja Egita Poļanska, viņa būs arī valdes priekšsēdētāja.

  • Naftas ieguves industrijas jaunuzņēmuma Vortex Oil Engineering līdzdibinātājs un vadītājs Sergejs Jakimovs.

  • Nevalstiskās organizācijas TechChill pārstāve Līva Pērkone.

  • Pasākuma Digital Freedom Festival līdzdibinātāja un vadītāja Dagnija Lejiņa.

  • E-pasta mārketinga uzņēmuma Mailigen dibinātājs un vadītājs Jānis Rozenblats.

  • Igaunijas jaunuzņēmuma Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš.

  • Zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināts advokāts Jānis Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā dzimuši arvien jauni jaunuzņēmumi un tie arvien vieglāk sevi piesaka pasaulē kā globāli spēlētāji

«2017. gads ir bijis pārmaiņu pilns jaunuzņēmumu vidē gan Latvijā, gan pasaulē. Kriptovalūtu investīcijas stratēģijas tiek pārspriestas taksometros, frizētavās un tirgū, kamēr par pūļa finansējumu interesējas vien retais. Latvijas jaunuzņēmumi arvien vieglāk sevi pasaulē piesaka kā globāli spēlētāji, tai skaitā piedaloties vadošajos pasaules biznesa akseleratoros Techstars, 500 Startups un Startup Bootcamp. Investīciju vide soli pa solim attīstās, gan rodoties jauniem investoriem kā TechHub Riga dibinātāja Andra Bērziņa Change Ventures, gan arī Latvijā investējot starptautiskiem fondiem, piemēram, Karma Ventures. Slush laikā organizētajā paneļdiskusijā par jaunuzņēmumu vidi Latvijā bija pilna telpa ar mediju pārstāvjiem un investoriem no Skandināvijas, Lielbritānijas, Turcijas un citām valstīm. Arī Ekonomikas Ministrija sper aktīvos soļus jaunuzņēmumu vides uzlabošanā, gan ar startup nodokļu likumu, gan akselerācijas fondiem, gan jaunuzņēmumu atbalsta speciālista pozīciju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Ne visa likumdošana virzās tik gludi, kā varētu vēlēties, bet noteikti ejam pareizajā virzienā,» vērtē Ernests Jenavs, Edurio dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma pieņemšanu tiek apliecināts, ka šī joma ir valstiski svarīga, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunuzņēmums jeb startup ir kompānija, kas mērķē uz globālu biznesu, un tā fokuss ir attīstīt uzņēmējdarbību starptautiskā mērogā. Tam svarīgs ir īpašs regulējums. Pirmais solis startup ekosistēmas attīstībā ir teju kā pieņemtais likums, bet turpmākajos plānos ir vienkāršot uzņēmuma likvidācijas procesu, ieviest iespēju uzņēmuma darbiniekiem tikt pie SIA kapitāldaļām utt., DB stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Fragments no intervijas

Kāds ir Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma mērķis?

Bija Mikrouzņēmumu nodokļa likums, kas, manuprāt, bija labs. Veidojot mikrouzņēmumu nodokļa likumu, bija doma aktivizēt cilvēkus iesaistīties biznesā, bet atsevišķas lietas padarīja to izmantojamu nodokļu shēmā. Tā lielais pluss bija tas, ka bija zināms, kas tur nestrādā. To labi izmantojuši igauņi, faktiski nokopējot to, kas strādā, un atmetot to, kas nestrādā. Strādājot pie idejām, ko darīt ar mikrouzņēmumu likumu, noskaidrojās, ka uzņēmējdarbības uzsācēji ir divas lielas grupas, kas kardināli atšķiras. Viena daļa no tiem ir pavisam nelieli uzņēmēji, kam pašiem nodarboties ar grāmatvedību un maksāt nodokļus ir pārāk dārgi, un arī iekasēt nodokļus no viņiem VID ir neefektīvi – izmaksas ir lielākas nekā iekasētie nodokļi. Tie ir dzīvesstila uzņēmēji – nelieli uzņēmēji, kas nodarbina sevi un vēl dažus cilvēkus. Uzņēmums parasti cenšas pēc iespējas ātrāk nonākt tirgū un lēnā garā augt. Klasisks piemērs ir frizētava laukos vai sukāžu ražotājs. Uzņēmuma izmaksas mainās proporcionāli pārdošana apjomiem – sākumā ir mazi ienākumi un izdevumi, bet pakāpeniski rodas vajadzība investēt iekārtās, iekarot jaunus tirgus utt. Peļņa aug, bet proporcionāli pārdošanas apjomam. Šiem uzņēmējiem pirmajā gadā nonākt pie pārdošanas ir grūti, tāpēc visa nauda, kas samaksāta nodokļos, tiek izvilkta no savas kabatas. Šo naudu labāk būtu ieguldīt attīstībā. Pirmais gads parasti nav kritisks valstij, bet ir kritisks uzņēmējam. Nākamā gada jūnijā tiks piedāvāti risinājumi tieši šiem uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup ideju realizācijai no akcelerācijas fondiem būs pieejami 15 miljoni eiro

Žanete Hāka, 24.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi. Akcelerācijas fondos agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, gudro naudu jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, informē Altum.

Programmas īstenošanai kopumā pieejams ERAF finansējums 15 miljonu eiro apmērā, un potenciālie fondu pārvaldnieki jeb finanšu starpnieki līdz 10.aprīlim var iesniegt savus pieteikumus atlasei.

Saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma datiem, par iespējām finansējuma piesaistei no riska kapitāla fondiem ir dzirdējuši 42% Latvijas uzņēmēju, savukārt 44% no uzņēmējiem, kuri ir dzirdējuši par riska kapitāla fondiem, ieteiktu jaunu un strauji augošu uzņēmumu īpašniekiem finansējuma piesaistei griezties pie Latvijā strādājošiem riska kapitāla fondiem. Kopumā 21% uzņēmēju atzīst, ka plāno piesaistīt papildus finansējumu uzņēmuma uzsākšanai, izaugsmei vai darbības paplašināšanai tuvāko gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pagarināts piedāvājumu iesniegšanas termiņš akselerācijas fondu pārvaldnieku atlases iepirkumā

Anda Asere, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursam par Akselerācijas fondu pārvaldnieku pakalpojumu sniegšanu pagarināts piedāvājumu iesniegšanas termiņš

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš akselerācijas fondu pārvaldnieku atlases iepirkumā ir pagarināts līdz šā gada 20. aprīlim, informē Altum sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte. Lēmumu par termiņa pagarināšanu pieņēma iepirkuma komisija, balstoties uz faktu, ka Iepirkumu uzraudzības birojs ir saņēmis un izvērtē iesniegumu par šī iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām.

Db.lv jau rakstīja, ka attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akselerācijas fondu pārvaldnieku atlasi. Akselerācijas fondos agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt t.s. gudro naudu jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu. Programmas īstenošanai kopumā pieejams ERAF finansējums 15 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ašeradens: Apzināti likumu rakstījām ļoti strikti

Anda Asere, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgākais šā gada notikums startup pasaulē ir Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma iedarbināšana, kura sietam gan ticis cauri tikai viens uzņēmums

Gada laikā iepriekš plānoto 20 jaunuzņēmumu vietā atbalstam ir pieteicies un to guvis tikai viens pretendents. Tieši decembrī steidzamības kārtā Ekonomikas ministrija (EM) virza grozījumus likumā. To mērķis ir atbalstu padarīt pieejamu lielākam jaunuzņēmumu lokam.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens skaidro: «Apzināti likumu rakstījām ļoti strikti, jo ir rūgta pieredze, piemēram, ar mikronodokļa likumu, ko atvēra ļoti plaši, un tad mēs mēģinājām to sašaurināt un rezultātā gandrīz nonācām līdz sociālajiem nemieriem. Tas sabiedrībā radīja milzīgu neizpratni. Bija svarīgi Latvijas sabiedrībai arī caur likumdošanas aktu pateikt, ka šī ir ļoti svarīga tautsaimniecības attīstības nozare. Atšķirībā no citām lietām, kur esam reaktīvi, šajā gadījumā esam proaktīvi un likumā ieviesām daudzas jaunas definīcijas – akselerācija, biznesa eņģelis, ieguldījums jaunuzņēmumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Viedoklis: Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma plusi un mīnusi

FlyCap valdes priekšsēdētājs Jānis Skutelis, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Valsts atbalsts start-up uzņēmumiem – ir vieta izaugsmei

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. janvārī stājās spēkā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, savukārt 7. februārī Ministru kabinets apstiprināja detalizētu atbalsta sniegšanas mehānismu.

Viennozīmīgi ir apsveicamas Ekonomikas ministrijas darbības, veidojot atbalsta saņemšanas sistēmu jaunuzņēmumiem (start-up). Tāpat ir skaidrs, ja mērķi – izveidot jaunu un modernu ekonomiku un Latvijai kļūt par start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijā – izdosies sasniegt, ieguvēji būs visi.

Tomēr, veicot nedaudz plašāku analīzi, rodas pamatoti jautājumi, vai apstiprinātais regulējums sasniegs izvirzītos mērķus? Jau šobrīd var redzēt, ka regulējumā ir vieta uzlabojumiem un ļoti iespējams, ka atbildīgajām institūcijām pēc darbības programmas uzsākšanas, būtu vērts veikt esošā regulējuma izvērtējumu no vairākiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu slogs satrauc jaunuzņēmumus visās trīs Baltijas valstīs

Zane Atlāce-Bistere, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaundibinātie uzņēmumi visās trīs Baltijas valstīs kā lielāko izaicinājumu 2017. gadā min augstu nodokļu slogu, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Būtisks izaicinājums Baltijas jaunajiem uzņēmējiem šogad ir arī finansējuma piesaiste. Latvijā un Lietuvā jaunuzņēmumi uzsver arī grūtības atrast kvalificētus darbiniekus, bet viņu Igaunijas kolēģi norāda, ka problēmas varētu radīt arī klientu piesaiste.

“Jebkura biznesa sākumposmā grūtākais uzdevums ir izveidot pozitīvu finanšu plūsmu, kas nosegtu uzņēmuma darbības izmaksas. Tādēļ nodokļu nomaksa uzņēmuma darbības pirmajos gados var radīt galvassāpes. Šajā jomā situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir identiska. Taču manā pieredzē izšķirošais veiksmes faktors ir jaunā uzņēmuma ambīciju līmenis un spēja pirmajos gados aktīvi rīkoties, lai izcīnītu savu vietu zem saules. Šeit redzu pamatu optimismam, jo 53% Latvijas jauno uzņēmumu šogad strādā pie inovācijām savos produktos vai pakalpojumos, 24% iegulda savu darbinieku apmācībā, 21% attīsta jaunu biznesa modeli, un tikai 26% nedomā par jaunām lietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums: Pagaidām neviena pieteikuma

Anda Asere, 25.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šā gada sākumā spēkā stājies Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, taču pagaidām neviens vēl nav iesniedzis pieteikumu; atbildīgās institūcijas norāda, – šis vēl ir «ieskriešanās» posms, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šim vēl neviens jaunuzņēmums nav pieteicies Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma priekšrocībām. Vaicāts, kāds tam varētu būt iemesls, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko atbild, ka šis ir ieskriešanās posms. «Ir virkne jautājumu. Pērn vairākās konferencēs dalījāmies ar informāciju par likumu, un šī skaidrošna ir jāturpina. Vēl joprojām cilvēkiem ir sajūta, ka valsts pārvalde ir smagnēja, mums ir «jānotirgo» ideja startup vidē, ka šāda programma ir laba, ka ir vērts pie mums atnākt, ka formalitātes būs ātras, efektīvas un būs jēga no tā. Ir uzņēmumi, kas uzdod jautājumus, un tagad tie ir jāapkalpo, lai uzņēmēji noticētu, ka iniciatīva ir jēdzīga,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma paredzētajām priekšrocībām ir pieteicies tikai viens pretendents un ir apstiprināts pirmais kvalificētais riska investors; top izmaiņas likumā, otrdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Tam, ka pagaidām vēl neviens jaunuzņēmums nav guvis atbalstu, ir divi galvenie iemesli, skaidro Ekonomikas ministrijā (EM). Likuma apstiprināšana ir tikai pirmais solis, lai izstrādātu atbalsta programmu Latvijas jaunuzņēmumiem. Saistīto normatīvo aktu un procedūru izstrāde noslēdzās aprīlī, līdz ar to bija nepieciešams laiks, lai likums varētu tikt īstenots praksē, un šobrīd notiek tāda kā ieskriešanās fāze. Likumu varot salīdzināt ar jaunzuņēmumu, kam šobrīd tiek izstrādāta 2.0 redakcija. To izstrādājot, EM konsultējās gan ar jaunuzņēmumu jomas, gan ar riska kapitāla nozares pārstāvjiem, lai nodrošinātu likumprojekta atbilstību riska kapitāla nozares praksei un neierobežotu atbalsta saņemšanas iespējas komersantiem. Ņemot vērā to, ka joma ir salīdzinoši jauna arī Latvijā, ir nepieciešami uzlabojumi, kas likuma normas padarītu vairāk atbilstošas reālajai nozares praksei attiecībā uz ieguldījumu veidu, kas jaunuzņēmumos tiek veikts ne tikai kā ieguldījums pamatkapitālā, bet arī piemērojot daļu emisijas uzcenojumu un investīcijas veicot konvertējamā aizdevuma veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka februāra otrajā pusē jaunuzņēmumi varēs sākt pieteikties pērnā gada beigās pieņemtā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma paredzētajam atbalstam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Svarīgākais ir pieņemt Ministru kabinetā iesniegtos noteikumus par jaunuzņēmumu pieteikšanās kārtību atbalstam un šī procesa organizāciju. Tos paredzēts izskatīt valdībā šajā nedēļā. Noteikumu pieņemšana un to spēkā stāšanās brīdis atkarīgs no valdības darba kārtības. Ja tos izskata šonedēļ, tad paredzams, ka februāra trešajā nedēļā jaunuzņēmumi varēs sākt pieteikties atbalsta saņemšanai,» saka Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors.

«Atbalsta sniegšanas process būs maksimāli vienkāršs. Jaunuzņēmumiem visa nepieciešamā dokumentācija būs jāiesniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā,» teic K. Soms. Vaicāts, kādi dokumenti jāsniedz, lai pretendētu uz likumā noteikto atbalstu, viņš stāsta, ka komisijai jāpārbauda likumā noteiktie kritēriji – par uzņēmuma dibināšanas datumu, apgrozījumu, par investīciju, jāaizpilda de minimis veidlapa, kā arī, ja uzņēmums nav pavisam jauns, varbūt jāiesniedz papildu informācija par peļņas nesadalījumu. «Papildus vēl būs jāiesniedz tikai informācija par uzņēmuma darbības stratēģiju un attīstības plāniem. Mēs esam mēģinājuši rast kompromisu starp vajadzību pēc informācijas un veidu, kā to iesniegt. Piemēram, mēs neprasām biznesa plānu kādā īpašā formātā,» norāda K. Soms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kučinskis: Latvija ir viena no labākajām vietām, kur attīstīt biznesu

Zane Atlāce - Bistere, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir viena no labākajām vietām, kur attīstīt biznesu, atklājot Latvijas un Polijas biznesa forumu Varšavā ceturtdien sacīja Latvijas premjers Māris Kučinksis.

Viņš norādījis, ka pēdējos trīs gados ir daudz paveikts, lai stiprinātu valsts konkurētspēju - 2014.gadā Latvija pievienojās Eirozonai, 2015.gadā tika sekmīgi novadīta pirmo prezidentūra Eiropas Savienībā, pagājušajā gadā Latvija kļuva par OECD dalībvalsti, savukārt nesen publiskotajā reprezentatīvajā Doing Business reitingā Latvija pacēlusies uz augsto 14.vietu, informē M.Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Uzrunājot klātesošos, M.Kučinskis norādīja, ka globālā ekonomikas transformācijas procesā arvien svarīgāku lomu ieņem pakalpojumi, jo īpaši tādi, kas pat šobrīd vēl nav radušies - un tas vistiešāk ir saistīts ar tehnoloģisko un datu atvērtības revolūciju.

Komentāri

Pievienot komentāru