Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Dabas fonda projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks šovasar dosies uz ganībām pie pļavu īpašniekiem visā Latvijā, lai uzturētu un atjaunotu vērtīgās dabiskās pļavas.

Ganību sezonas atklāšana notika 15. maijā, kad pirmās govis ieradās Pedvāles mākslas parkā Sabilē. Mobilais ganāmpulks šovasar darbosies arī atpūtas bāzē «Zviedru cepure» Sabilē, vairākās Siguldas, Jelgavas un Jūrmalas pilsētas pļavās, arī Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā «Raķupe» un aizsargājamo ainavu apvidos Vestiena, Veclaicene un Ziemeļgauja.

Pedvāles mākslas parkā šovasar tiks noganīti 10 hektāru dabiskās pļavas, kurai nepieciešama atjaunošana.

Projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks darbojas jau otro sezonu. Pirmajā ganīšanas sezonā ganāmpulks viesojās vairākās pļavās un ganībās Valkas novadā, Jelgavas Sieramuižas pļavās, pie Zvārtas ieža, un kopumā tika noganīti 183 hektāri dabisko pļavu.

Mobilā ganāmpulka uzdevums ir noganīt vērtīgās dabiskās pļavas dažādās Latvijas vietās, kuras ir grūti pieejamas pļaušanai vai kādu citu iemeslu dēļ netiek apsaimniekotas tā, kā nepieciešams dabiskajām pļavām. Noganīšana ir viens no labākajiem veidiem, kā palīdzēt pļavām atgūt augu sugu daudzveidību.

«Pirmais gads bija mobilā ganāmpulka pārbaudes gads, kurā izvērtējām, kā šāds paņēmiens darbojas. Jau pirmās ganību sezonas noslēgumā daudzviet varējām secināt, ka lopi ir sekmīgi noganījuši grūti pieejamās vietas, taču pašu pļavu kvalitātes izmaiņas varēsim vērtēt pēc ilgāka laika. Kopumā esam apmierināti ar mobilā ganāmpulka darbību, tāpēc šogad to jau piedāvājām plašam interesentu lokam,» projekta GrassLIFE vadītāja stāsta: Inga Račinska.

«Mobilais ganāmpulks ir nozīmīgākā projekta GrassLIFE inovācija dabisko pļavu atjaunošanai, jo šāds paņēmiens zālāju apsaimniekošanai sistemātiski un ilgtermiņā ne Latvijā, ne Baltijā līdz šim nav izmantots.», papildina I. Račinska.

Projekta GrassLIFE mobilās ganīšanas pakalpojumam šogad pieteicās vairāk nekā 100 zemes īpašnieki no visas Latvijas. Izvērtējot pieteikumus, tika izvēlētas tās dabiskās pļavās, kurām noganīšana dotu vislielāko labumu un kurām ir būtiska nozīme dabisko pļavu tīklā Latvijā kopumā. Šīs vasaras mērķis ir noganīt 300 hektāru dabisko pļavu.

Mobilais ganāmpulks, kurā šobrīd ir aptuveni 60 Galovejas liellopi un 200 Romanovas šķirnes aitas, ir pirmais un vienīgais ganāmpulks Latvijā, kas ir izveidots tieši dabisko pļavu atjaunošanai.

Taču dabisko pļavu un ganību Latvijā šobrīd palicis ļoti maz. Tās aizņem tikai 0.7% no Latvijas teritorijas jeb 67 000 hektāru. Pirms 100 gadiem šādas pļavas sedza 30% no mūsu valsts. Līdz ar to ir ļoti svarīgi saglabāt un uzturēt visas mūsu dabiskās pļavas, lai Latvija šo dabas, kultūrvēstures un arī ekonomisko vērtību nezaudētu.

Projektu «GrassLIFE: Zālāju atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana» īsteno Latvijas Dabas fonds, sadarbojoties ar partneriem – Latvijas Universitāti, Vides Risinājumu institūtu, z/s «Krastiņi» un 11 saimniecībām visā Latvijā.

Projekta mērķis ir palīdzēt Latvijā saglabāt vērtīgās un izzūdošās dabiskās pļavas – atjaunot tās, un veicināt tajās dabai draudzīgu saimniekošanu. Projekts tiek īstenots no 2017. līdz 2023. gadam. Tas noritēs 14 Natura 2000 teritorijās. Projekta kopējais budžets ir 4.3 miljoni eiro, no tiem nozīmīgi ieguldījumi paredzēti gan ganīšanas infrastruktūras izveidei projekta saimniecībās, gan pļavu atjaunošanai un mobilā ganāmpulka izveidei un darbībai. Projektu finansē Eiropas Savienības LIFE programma, Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija un projekta partneri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa maratonists: Ambīcijas iekarot eksporta tirgu

Ilze Žaime, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Komentāri

Pievienot komentāru