Eksperti

Mobings – arī kā "piepelnīšanās" veids

Andris Lazdiņš, ZAB “Ellex Kļaviņš” partneris, zvērināts advokāts, 23.02.2023

Jaunākais izdevums

Mobings jeb psiholoģiskais terors jebkurā darba kolektīvā ir izteikti “toksiska” parādība visām pusēm – gan konfliktā tieši iesaistītajiem, gan pārējam kolektīvam. Tomēr darba devējiem pēdējā laikā nākas saskarties arī ar negodprātīgu rīcību no darbinieku puses, kuri mobinga jēdzienu izmanto, lai nepamatoti vērstos pret darba devēju un faktiski – izspiestu naudu.

Nesen notikušā tiesvedībā kāds darbinieks par it kā notikušu mobingu no sava kādreizējā darba devēja vēlējās piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 500 tūkstošu euro apmērā. Darbinieks bija rūpīgi gatavojies tiesvedībai, slepeni ierakstot sarunu fragmentus, provocējot kolēģus elektroniskajā sarakstē, tomēr kā izrādījās – tā saucamais “mobinga” stāsts šajā gadījumā bija izdomāts. Šis piemērs norāda uz to, ka darba devējiem būtu savlaicīgi un rūpīgi jāgatavojas gan tam, lai nepieļautu mobinga situācijas, gan arī tam, ka darbinieki var negodprātīgi izmantot savas likumā noteiktās tiesības ar mērķi iedzīvoties.

Mobings “saindē” kolektīvu, mazina konkurētspēju

Mobinga jēdziens (bosings tad, ja pret darbinieku vēršas vadītājs) darba attiecībās ir ienācis salīdzinoši nesen. Saziņas kultūrai attīstoties, mainās mūsu izpratne par to, kas ir un kas nav pieņemams darba vietā. Savulaik par normu tika pat uzskatīta viena otra konjaka glāzīte darba dienas vidū, bet regulāra balss pacelšana pret padotajiem vēl pirms dažām desmitgadēm netika uztverta par ko īpašu. Šodien dzīvojam daudz empātiskākā un tolerantākā darba vidē, un tieši tāpēc ir identificēts tas, ko saprotam ar nepieņemamu rīcību jeb mobingu. Tas ir psiholoģiskas teroizēšanas veids, kad viens vai vairāki darbabiedri sistemātiski, naidīgā un neētiskā veidā, vēršas pret kādu savu kolēģi. Viens no izplatītākajiem mobinga iemesliem – darba devēja vēlme atbrīvoties no nevēlama darbinieka, un tāpēc tam tiek radīti būtībā nepanesami darba apstākļi.

Darba devējiem būtu jāapzinās, ka mobings, kas nav ticis savlaicīgi pamanīts un ierobežots, nav tikai dažu cilvēku “problēma”, kuri nav atraduši kopīgu valodu. Mobings “saindē” darba kolektīvu, jo greizs attiecību un komunikācijas modelis pamazām pielīp arī pārējiem. Īpaši izteikti tas ir gadījumos, kad vadība piever acis uz mobinga izpausmēm un padotie secina, ka tas tiek akceptēts. Tie, kuri šādam attiecību modelim nepiekrīt, faktiski ir spiesti meklēt citu darba vietu un uzņēmums šādi zaudē lielāko vērtību – profesionālus darbiniekus. Tāpēc rīcības neesamība no vadības puses šādos gadījumos ir pielīdzināma mobinga atbalstīšanai.

Spēcīgs ierocis darbinieku rokās

Tomēr mūsdienās mobings ir kļuvis arī par spēcīgu ieroci darbinieku rokās. Vairākos šādos konfliktos, tiesā noklausoties darbinieku veiktos audioierakstus, izvērtējot saraksti e-pastā un sociālo mediju platformās, kļūst skaidrs, ka darbinieks ir apzināti veidojis mobingam pakļauta cilvēka tēlu ar mērķi piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju. Ir gadījumi, kad cilvēks šādi atriebjas par kādu pāridarījumu, sacer mobinga stāstu uzteikuma gadījumā vai vienkārši grib ātri nomainīt darbu uz izdevīgāku, un šajā maiņas procesā vēl mēģina papildus nopelnīt.

Vēl viens aspekts, kas būtu jāņem vērā uzņēmumu un institūciju vadītājiem, ir kolektīva vēršanās pret vidēja līmeņa vadītājiem. Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad t.s. viedokļa līderi panāk arī pārējā kolektīva piesliešanos kampaņai pret savu tiešo priekšnieku gluži vienkārši tāpēc, ka vadītājs uzņēmumā vēlējies ieviest pārmaiņas, ir bijis pārāk prasīgs vai vienkārši ir bijis kādam netīkams (protams, tas neizslēdz iespēju par reālu mobingu no vadības puses).

Jāapzinās, ka Darba likums šādās situācijās pamatā ir “darbinieka pusē” – darbiniekam ir tiesības nekavējoties uzteikt darba attiecības, norādot uz būtisku iemeslu uzteikumā, ja darbiniekam ir pārliecība, ka darbu turpināt nav iespējams. Šādās situācijās var pieprasīt atlaišanas pabalstu, kā arī morālā kaitējuma kompensāciju. Un darba devējs, izvērtējot reputācijas riskus, nereti piekrīt “atpirkties” no šāda darbinieka, kas bieži šķiet ātrākais un vienkāršākais risinājums.

Tiesvedība mobinga gadījumos ir sarežģīts process, kas nozīmē daudz emociju, liecinieku pratināšanu, ierakstu noklausīšanos, sarakstes analīzi un citas darbības. Darba devējam jāņem vērā, ka šādos gadījumos darbojas apgrieztais pierādīšanas pienākums: saskaņā ar Darba likumu darba devējam būs jāpierāda, ka viņš nav pārkāpis darbinieka tiesības uz vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi. Labā ziņa – šāda veida strīdi, ja tie saistīti ar prasību par darbinieka atjaunošanu darbā, tiesā tiek nozīmēti prioritārā kārtībā. Tas ļauj visas tiesu instances iziet salīdzinoši īsā laikā. Mūsu pieredzē ir gadījumi, kad morālās kompensācijas prasība no darbinieka puses ir bijusi neadekvāti augsta, un darba devējs tāpēc ir izšķīries par labu tiesvedībai. Lai gan darbiniekam šādos gadījumos nav jāmaksā valsts nodeva, zaudējot prāvu, nākas segt arī otras puses juridisko pakalpojumu izmaksas – šāds iznākums pēc darba devēja uzvaras visās trijās tiesu instancēs bija raksta ievadā minētajā prāvā. Tāpēc riski mobinga lietu safabricētājiem tomēr pastāv – finansiāli un zināmos gadījumos arī reputācijas riski, jo ne vienmēr var izslēgt, ka informācija par šādiem darbiniekiem nenonāk uzņēmumu personāla pārvaldēs.

Nozīmīga preventīva rīcība

Kas būtu jādara darba devējam, lai pasargātu savu kolektīvu no mobinga situācijām un pasargātu uzņēmumu no nepatiesiem apvainojumiem?

Pirmkārt, svarīga ir preventīva rīcība – nepieciešams skaidri definēt, kāda ir uzņēmuma darba kultūra, – kas tajā tiek sagaidīts, kas netiek pieņemts. Turklāt, nevis paužot apņemšanās tikai “uz papīra”, bet šīs lietas iedzīvinot kolektīva ikdienā, panākot cilvēcīgu komunikāciju, kas ir labākais līdzeklis normāla mikroklimata uzturēšanai.

Otrkārt, uzņēmumā vai institūcijā būtu jāizstrādā sistēma, kā tiek izmeklēti iespējamā mobinga gadījumi. Jānosaka, kurš par to ir atbildīgs, kāda ir vadības iesaiste u.tml.

Treškārt, būtu jāveic darbinieku, it sevišķi vadītāju un personālvadības, apmācību par darba kultūru uzņēmumā un mobinga jēdzienu, kā arī tā tiesiskajām sekām.

Ceturtkārt, ja konflikts tomēr ir noticis, vadībai būtu jācenšas bezkaislīgi noskaidrot, vai konkrētā situācija ir bijis atsevišķs gadījums vai “sistēma”, kā arī būtu jāanalizē iepriekšējā pieredze sadarbībā ar konkrēto darbinieku. Būtu jānoskaidro, vai darbinieki ir gatavi liecināt tiesvedības gadījumā, jo liecības būs viens no būtiskākajiem elementiem tiesā. Un nebūtu jāsteidzas ar kompensāciju izmaksu gadījumos, kad ir aizdomas, ka mobinga stāsts nav patiess. Jebkurā gadījumā vadībai šādos gadījumos ir jāuzņemas iniciatīva, nevis jāizliekas, ka nekas īpašs nav noticis.

Labsajūta darba vietā un kolektīvā veidojas no vairākām lietām, un viens no faktoriem, kas darbinieku piesaista darba vietai, vienmēr ir emocionāla labsajūta. Ja cilvēks konkrētajā darba vietā kolēģu vai vadības attieksmes dēļ nejūtas labi, agri vai vēlu darbinieks sāks domāt par citu darba vietu. Tas mazina uzņēmuma konkurētspēju un iespējas piesaistīt profesionālus speciālistus. Savukārt darbiniekiem, kuri ir pārpratuši savas tiesības un iespējas, agri vai vēlu būs jāsastopas ar to, ka darba devēji būs informēti par neētisku rīcību, un izvairīsies no sadarbības ar šādu darbinieku. Mobings vai tā tēlošana nes zaudējumus abām pusēm, tāpēc vislabākais ir rūpēties par tādu mikroklimatu savā kolektīvā, kur mobings vienkārši nav iespējams, bet ikvienai negodprātīgai rīcībai ir adekvātas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgus 2022.gadā reģistrēja kopā 117 uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumus 2,2 miljardu eiro vērtībā, liecina advokātu biroja "Ellex" sadarbībā ar "Mergermarket" publicētais jaunākais ziņojums.

Tas ir bijis kritums salīdzinājumā ar 2021.gadu, kurš bija labākais gads reģionā "Mergermarket" novērojumu vēsturē ar 144 darījumiem 2,4 miljardu eiro vērtībā. Ziņojumā teikts, ka arī šī gada skaitļi ir otrs labākais rādītājs darījumu apjoma ziņā un trešais labākais rādītājs pēdējā desmitgadē kopējās vērtības ziņā.

"Ellex" Igaunijas biroja partneris un darījumu prakses vadītājs Risto Vahimets norāda, ka 2022.gads iesākās labi, saglabājoties 2021.gada tendencēm. Tad notika iebrukums Ukrainā, un daudzi darījumi tika apturēti. Tad notikumi Ukrainā sāka ieņemt pozitīvu virzienu, un kopš jūnija sākuma Baltija bijusi lielākā drošībā.

Ieguldītāju bažas ir lielākoties makroekonomiska rakstura, saistītas ar inflāciju un ekonomisko lejupslīdi, līdzīgi, kā tas ir visā pārējā Eiropā. Lietas ir risinājušās lēnāk nekā 2021.gadā, jo ieguldītāji prognozē zemākus vērtējumus turpmākajā periodā. Taču kopumā 2022.gads nebūt nav bijis slikts gads, uzsver R.Vahimets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 17.jūlijā notika AS "Latvijas Gāze" un AS "Eesti Gaas" darījuma noslēgums, kurā abi darījuma partneri veica visas darbības, lai "Eesti Gaas" iegūtu īpašumā visas dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas un kļūtu par tā vienīgo akcionāru, informēja advokātu birojā "Ellex Kļaviņš".

Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos - Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmumam ir 50 000 klientu. Igaunijā "Eesti Gaas" klientiem dabasgāzi piegādā pa cauruļvadiem, kā arī saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi un pārvalda valstī lielāko gāzes sadales tīklu.

Klientu "Eesti Gaas" konsultēja "Ellex Latvija" ekspertu komanda, tostarp vecākais partneris Raimonds Slaidiņš, asociētais partneris Māris Brizgo, zvērināta advokāte Iveta Ceple, juristes Ineta Kaņepe un Gabriela Fomina, kā arī "Ellex" Igaunijā.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" aprīļa vidū parakstīja galīgo vienošanos par "Gaso" pārdošanu "Eesti Gaas". Aprīļa beigās "Eesti Gaas" paziņoja, ka vērsusies ar iesniegumu arī Ministru kabinetā par atļauju no "Latvijas gāzes" iegādāties "Gaso", jo "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu apvienošanās un iegādes tirgū šogad darījumu apjoms varētu būt līdzīgs iepriekšējam gadam, intervijā prognozēja zvērināts advokāts, advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

"Tirgus ir aktīvs. Protams, ne visi iecerētie darījumi izdosies, bet, ja nav kādu negatīvu notikumu ekonomikā vai ģeopolitiski, ir visas iespējas, ka darījumu atkal ir pietiekami daudz. Tirgū arī valda cerība, ka maijā jūnijā stabilizēsies ekonomika, sāks mazināties procentu likmes. Tāpat privātā kapitāla fondu rīcībā joprojām ir lieli finanšu resursi, un viņu bizness ir tieši uzņēmumu pirkšana un pārdošana," sacīja Slaidiņš.

Viņš piebilda, ka pašlaik ir redzams, ka karš Ukrainā paliekošu iespaidu nav atstājis, lai gan apvienošanās un iegādes darījumu tirgū parasti ļoti labi ir jūtami ģeopolitiski riski, jo uzņēmumiem, kuri iet uz darījumiem - it īpaši starptautiskiem darījumiem -, vienmēr ir ļoti svarīgi izvērtēt, ar kādiem riskiem var nākties saskarties. Tādēļ tad, kad Krievija uzbruka Ukrainai, varēja just, ka darījumu intensitāte Baltijas valstīs kļūst lēnāka, bet pēc tam situācija normalizējās. "Visi apzinās to, ka šis karš notiek, bet tāpat ir nepārprotams fakts, ka ukraiņi aizstāvas un, pateicoties viņiem, karadarbība neizplatās uz citām valstīm," pauda Slaidiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Amber Latvijas balzams noslēdzis darījumu ar Ellex Kļaviņš

Db.lv, 25.04.2023

Starptautiskās alkoholisko dzērienu kompānijas "SPI Group" loģistikas centrs "Amber Logistics" Stopiņu novadā, kura telpās izvietota AS "Latvijas balzams" vietējā tirgus preču noliktavu, kā arī dzērienu izplatītāja "SPI Distribution Latvia" vairumtirdzniecības preču noliktava un birojs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Amber Latvijas balzams" noslēgusi darījumu ar SIA "ZAB Ellex Kļaviņš", kas rīkojas kā nodrošinājumu aģents, sniedzot galvojumu 30 miljonu eiro un blakus prasījumu apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums veikts, lai nodrošinātu ar "Amber Latvijas balzams" vienā grupā ietilpstošās kompānijas "Amber Beverage Group Holding" saistību izpildi, kas izriet no obligāciju emisijas.

Ziņojumā norādīts, ka darījuma ietekme uz "Amber Latvijas balzams" komercdarbību ir vērtējama pozitīvi. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka darījums pozitīvi ietekmēs arī "Amber Latvijas balzams" akcionārus, kas minētajā darījumā nav uzskatāmi par saistītajām pusēm, jo "Amber Latvijas balzams" saņems papildus ienākumus.

Par darījumu ir saņemts Revīzijas komitejas viedoklis.

"Amber Latvijas balzams" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas Tirdzniecības palātas ("AmCham") valdē iecelts SIA "Roche Latvija" vadītājs Rauls Vēliņš, informē "AmCham".

Tādējādi darbu organizācijas valdē pārtrauc "Novartis Baltics" Baltijas Korporatīvo attiecību un pacientu piekļuves vadītāja Dita Erna Sīle, kura atstāja savu amatu 26.aprīlī.

Vēliņš uzsāks pildīt "AmCham" valdes locekļa pienākumus nekavējoties un ieņems šo amatu līdz 2024.gada martam.

Līdztekus Vēliņam, "AmCham" valdē darbu tupina biržas "Nasdaq Riga" valdes locekle, Baltijas biržas emitentu pakalpojumu daļas vadītāja Liene Dubava, "AmCham" individuālie biedri Roberts Melbārdis un Pauls Miklaševičs, Rīgas Juridiskās augstskolas direktore Ieva Rācenāja, "Ellex Kļaviņš" asociētais partneris Sarmis Spilbergs, "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs, "AmCham" izpilddirektore Līga Smildziņa-Bērtulsone un "Luminor Bank" vadītāja Latvijā Kerli Varesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 04.07.2023

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskās komitejas galvenais uzdevums ir sagatavot Latvijas atlētus sekmīgam startam Olimpiskajās spēlēs, taču tās iepriekšējā vadītāja atkāpšanās no amata ir signāls tam, ka nepieciešamas pārmaiņas gan lēmumu pieņemšanā un to caurspīdībā, gan arī papildu jaunu ziedotāju piesaistē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidāts Jānis Buks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.jūlija numurā lasi:

Statistika

Krīze ieilgst, aug maksājumu termiņi

Nodokļi ziedojumiem

Visizdevīgāk ir ziedot Lielbritānijā, bet ne Latvijā

Tēma

Latvija ir pasaules čempione iedzīvotāju skaita samazinājumā

Aktuāli

Trūcīgi pensionāri – vai tāda būs nākotne?

Investors

Viss tagad ir atkarīgs no dažām olām

Komentāri

Pievienot komentāru