Jaunākais izdevums

2013. gadā Veronā, Itālijā, dibinātais sociālais kooperatīvs Progetto Quid nodarbina sociāli mazaizsargātas sievietes un vienlaikus mēģina mazināt modes ietekmi uz vidi

«Itālijā ir diezgan augsts sieviešu bezdarba līmenis, jo īpaši to vidū, kuras ir cietušas no fiziskas vai psiholoģiskas vardarbības, cilvēktirdzniecības u.tml. Viņām ir grūtāk piekļūt darba tirgum,» stāsta Džūlija Hjūstone (Giulia Houston), Progetto Quid korporatīvo attiecību vadītāja. Organizācijā strādā 90 cilvēki, no kuriem 60 ir nodarbināti ražošanā. 80 līdz 90% darbinieku ir sievietes vecumā no 19 līdz 65 gadiem. Nākotnes plānos ietilpst ražošanā nodarbināto skaitu palielināt līdz 120.

Kooperatīvs pievērš uzmanību arī ilgtspējas aspektiem. Sākumā tas izmantoja tikai ziedotus materiālus, bet, pieaugot apjomiem, tas vairs nav iespējams. Progetto Quid joprojām cenšas mazināt ietekmi uz vidi, pērkot materiālus, kas palikuši pāri no iepriekšējām kolekcijām un ko ir sarežģīti izmantot ražošanā, jo pāri palikušais audums nav pietiekami lielā apjomā tradicionālajai ražošanas ķēdei. Tehniski tiem ir zemāka tirgus vērtība un tos pārdod par zemāku cenu. «Ātrās modes zīmolu veikalos teju katru nedēļu ir cita kolekcija, bet mums aptuveni sešus mēnešus ir vienu un to pašu modeļu apģērbi, mainās vien audumi, ko izmantojam savos tērpos. Tie variējas atkarībā no tā, kāds materiāls mums ir pieejams. Klientam tas patīk, jo tas nozīmē, ka tāda žakete kā viņam, varētu būt vēl vien 40 cilvēkiem,» skaidro Dž. Hjūstone.

Piedāvā arī citiem

2013. gadā Progetto Quid atvēra savu pirmo īstermiņa (popup) veikalu, bet 2014. gadā – pirmo zīmola tirdzniecības vietu, kur nopērkami tikai Progetto Quid produkti. Tagad organizācijai kopumā ir pieci šādi veikali, attīstīta tirdzniecība internetā. Tās apģērbi nopērkami arī vairāk nekā 80 daudzzīmolu veikalos Itālijā. 2016. gadā organizācija sasniedza bezzaudējuma punktu un apgrozījums pārsniedza vienu miljonu eiro. 2017. gadā tas bija 1,95 miljoni eiro.

Kooperatīvs ražo gan sava zīmola apģērbu, gan arī nodrošina citus zīmolus ar t.s. ētiskas modes kapsulkolekcijām. Parasti tie ir aksesuāri, reizēm arī apģērbs.

Visu rakstu Mode var būt ētiskāka lasiet 14. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laikā interese par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu mazinās, taču neizsīkst – šobrīd Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistrā ir 116 aktīvi sociālie uzņēmumi.

Vaicāts, kā vērtējama uzņēmumu interese par sociālā uzņēmuma statusu un grantu Covid-19 periodā, Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis norāda, ka laikā no 2020. gada marta līdz augustam sociālā uzņēmuma statusu ieguva 21 sociālais uzņēmums, bet šajā pašā laika periodā pirms gada – 32 sociālie uzņēmumi. "Tātad samazinājums pret to pašu iepriekšējā gada periodu ir 34%. Samazinājums varētu būt Covid-19 dēļ," viņš pieļauj.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija direktore Madara Ūlande iepriekš norādījusi, ka, līdzīgi kā citiem, sociālajiem uzņēmējiem šis gads nav bijis viegls un pandēmijas laikā ne vien ir "jānotur" bizness un darba vietas, bet arī jārūpējas par savu sociālo misiju. Taču, par spīti sarežģītajam laikam, interese par sociālo uzņēmējdarbību esot nemainīgi augsta – katru mēnesi sociālā uzņēmuma statusu iegūst vismaz trīs līdz pieci uzņēmumi, un arī citu interesentu par šo uzņēmējdarbības veidu netrūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Likums palīdz iekustināt sociālo uzņēmējdarbību

Anda Asere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un dod iespēju saņemt grantu biznesa attīstīšanai

Sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 53 uzņēmumi.

«Sākumā aktivitāte bija zemāka, un likuma darbības pirmajā pusgadā sociālā uzņēmuma statusu ieguva 16 uzņēmumi, taču pēc tam aktivitāte pieauga un otrajā pusgadā statusu ieguva 33 uzņēmumi. Pašreizējā aktivitāte atbilst gaidītajai,» saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs Juris Cebulis. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Lienes Reines–Mitevas vērtējumā tendence ir pozitīva, jo katru mēnesi reģistrā klāt nāk jauni uzņēmumi. Aktivitāte esot pietiekama, jo īpaši ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība ir specifisks biznesa veids un uzņēmējam jābūt ieinteresētam, motivētam, jāpārzina ne tikai bizness, bet arī jāizprot sociālās problēmas sev apkārt. «Tas nav katram, tāpēc mums ar lielu cieņu ir jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri iepērk savam uzņēmumam pakalpojumus un preces no sociālajiem uzņēmējiem,» viņa uzsver. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija apvieno 110 biedrus. Lai sasniegtu pietiekamu ietekmi, viņas skatījumā, kritiskā masa varētu būt 200 sociālie uzņēmumi visā Latvijā. Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kas nozīmē, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepcija vēl nav pazīstama lielai sabiedrības daļai, it īpaši reģionos, lai arī varētu pieņemt, ka tieši reģionos sociālo problēmu loks ir lielāks un nospiedošāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā, kopš stājies spēkā Sociālā uzņēmuma likums, Latvijā izveidoti 97 sociālie uzņēmumi, informē Labklājības ministrijā.

Joprojām populārākā joma, kurā darbojas sociālie uzņēmumi, ir darba integrācija, kurā darbojas 32 procenti no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu pārstāvjus. Savukārt audzis ir to uzņēmumu īpatsvars, kuri darbojas izglītības jomā - skolas un pirmskolas iestādes, kas bieži izmanto alternatīvas metodes, ļaujot iekļauties klases kolektīvos arī skolēniem ar īpašām vajadzībām.

Tāpat sociālie uzņēmumi nodarbojas ar sporta, veselības veicināšanas un medicīnas pakalpojumiem, kā arī vides un dzīvnieku aizsardzību.

LASI ARĪ: Mana pieredze: Dizains ar pievienoto vērtību

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākas pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursam

Anda Asere, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izprotot problēmu, rod labākus risinājumus

Anda Asere, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām nereti nav pietiekamu resursu un instrumentu, kā pašām radīt dažādus mehānismus vai risināt noteiktā teritorijā esošās sabiedrībai svarīgās problēmas – tām talkā nāk sociālie uzņēmumi.

«Sociālie uzņēmumi ir vēl viens instruments, kā risināt sabiedrībai svarīgās problēmas – bezdarba mazināšanu, noteiktu personu grupu integrāciju sabiedrībā, sociālo pakalpojumu sniegšanu vai jauna pakalpojuma groza izveidi noteiktām personu grupām. Nereti pašvaldībām nav pietiekamu resursu un instrumentu, kā pašām radīt dažādus mehānismus vai risināt noteiktā teritorijā esošās sabiedrībai svarīgās problēmas. Tāpēc atbalstot šādus uzņēmumus, veidojas situācija, ka ieguvēji ir visi. Pašvaldība sniedz gan materiālu, gan nemateriālu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem, un tie veido ilgstpējīgu risinājumu, nereti iesaistot pat t.s. klientus savā uzņēmējdarbībā un palīdzot tiem pašiem rast labākos risinājumus esošām problēmām,» saka Agnese Frīdenberga, Providus pētniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās ir tikai normāli domāt, kāda ir uzņēmuma un indivīda radītā sociālā ietekme, tāpēc aug arī izpratne par sociālajiem uzņēmumiem

Tā uzskata sociālā biznesa akseleratora New Door valdes locekle Marija Povilaite.

Pirms pieciem gadiem, sākot darbu, ik dienu bija jāskaidro, kas ir sociālais bizness, kā tas atšķiras no «normāla» uzņēmuma. «Sociālās uzņēmējdarbības asociācija daudz strādājusi, lai informētu, ka var būt bizness ar labu sociālo ietekmi, kurš strādā ne tikai savā, bet visas sabiedrības labā. Laikam ejot, cilvēki labāk saprot, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, tomēr vienlaikus arvien ir daudz jautājumu. Domāju, ka mūsdienās cilvēkam un uzņēmējam jābūt pilnīgi aprobežotam, lai nedomātu par savu aktivitāšu ietekmi uz sabiedrību,» viņa teic. Reizēm cilvēkiem šķiet, ka sociālā ietekme ir tikpat sarežģīta kā augstākā matemātika, bet M. Povilaite uzsver, ka ir normāli sākt domāt, ko vēl bez peļņas rada uzņēmums un kādas sekas ir tā darbībai. Rietumeiropā ar sociālo uzņēmējdarbību pārsvarā nodarbojas tie, kuri jau ir daudz nopelnījuši un vēlas ieguldīt sabiedrībā. «Savukārt pie mums visbiežāk nabagi palīdz nabagiem, jo sociālās problēmas vislabāk saprot tie, kam pašiem tādas ir bijušas. Viņi spēj izdomāt un piedāvāt risinājumus, kas ir inovatīvi un par ko valsts nav padomājusi, jo tam nav bijis resursu,» viņa teic. M. Povilaite vēlētos, lai sabiedrība iemācītos būt atbildīga par saviem ienākumiem, veidotu biznesu, risinātu savas un sabiedrības problēmas, nejūtoties kā maza skrūvīte valsts iekārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālā uzņēmuma izveide Liepājas Neredzīgo biedrībai (LNB) dotu iespēju nodarbināt vēl lielāku skaitu cilvēku ar invaliditāti nekā patlaban. Tomēr tas nav iespējams vairāku birokrātisko šķēršļu dēļ, par kuru atcelšanu organizācijas valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis cīnījies Labklājības ministrijas (LM) un Saeimas gaiteņos.

“Liepājas Neredzīgo biedrība pēc visiem kritērijiem ļoti iederētos sociālo uzņēmumu vidū. Taču nodibināt to mums nav iespējams,” atzīst M. Ceirulis.

Par galveno ierobežojumu M. Ceirulis min de minimis – nosacījumu, ka Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību atbalsts vienai organizācijai trīs gadu periodā nedrīkst pārsniegt 200 tūkstošu eiro atzīmi.

LNB šis atbalsts ir daudz lielāks, jo organizācija izmanto iespēju cilvēkus ar invaliditāti atgriezt darba dzīvē, viņu atalgojumu nodrošināt no Nodarbinātības valsts aģentūras programmas par subsidētajām darbavietām.

“Noteikt de minimis sociālajam uzņēmumam finansiālā atbalsta iegūšanai ir pilnīgi aplami. Ja tā ir peļņas gūšanas organizācija – lūdzu, ierobežojiet, bet, ja tā ir organizācija, kas dod reālu labumu sabiedrībai, nodarbojas ar sociālo rehabilitāciju, nodarbinātību un tamlīdzīgām lietām, ierobežojums “tik tālu labu darīsiet un tālāk nē” šķiet stipri jocīgs,” uzskata M. Ceirulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pēdējā laika aktualitātēm darba tirgū līdztekus tā pārkaršanai ir Darba likums.

Vispirms jau runa ir par grozījumiem Darba likumā, kas paredz nozarēs, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos, iespēju noteikt darba samaksu par virsstundām 50% apmērā no darba algas, nevis 100% apjomā kā līdz šim. Lai gan Saeima šos grozījumus pieņēma, Valsts prezidents Raimonds Vējonis tos neizsludināja un atdeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Tā ka par šiem grozījumiem, kurus atbalsta Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (būvniecība ir vienīgā nozare, kurā pašlaik ir noslēgta ģenerālvienošanās), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LABS), bet iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ārvalstu investoru padome un Tiesībsarga birojs, vēl gaidāmas diskusijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16.maijā Rīgā notiks Sociālās uzņēmējdarbības forums 2018. Šoreiz Forumā tiks runāts par investīciju piesaisti sociālajai uzņēmējdarbībai.

Finanšu un biznesa vadības eksperti sniegs zināšanas par investīciju veidiem un gatavību tām, pieredzē par finansējuma piesaisti dalīsies sociālais uzņēmums «BlindArt» – pirmais ALTUM sociālās uzņēmējdarbības granta saņēmējs Latvijā, kā arī ekoloģiskās modes uzņēmums «Projekts QUID» (Progetto QUID) no Itālijas,kas rada apģērbu kolekcijas, nodarbinot sievietes no sociālā riska grupām. Savukārt pašu investoru redzējumu un vēlmes atklās Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN), SEB banka, Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Dānijas Sociālā Kapitāla Fonds (Den Sociale Kapitalfond), kas dažādos sociālās ietekmes uzņēmumos un sociālajās programmās Dānijā un Zviedrijas dienvidu reģionā ieguldījis teju 47 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Labklājība Latvijā: stiprās un vājās puses

Silvija Kristapsone - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli tautas labklājība tiek balstīta tikai uz makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, valsts ienākumiem – IKP vai IKP uz vienu iedzīvotāju. Tomēr pēdējo piecdesmit gadu laikā labklājības jēdziens un to raksturojošie radītāji ir evolucionējuši. Labklājība ir daudz vairāk nekā tikai materiālo bagātību radīšana un uzkrāšana.

Tā ir dzīvesprieks un iespējas veidot vēl labāku dzīvi nākotnē. Labklājības priekšnosacījumi ir katras fiziskās personas rosība, labs darbs un čaklums, uzņēmuma, valsts saimnieciskā attīstība, sociāli ekonomiskā stabilitāte u.c.

Neatkarīgās pētījumu organizācijas Legatum Institute pētījumos labklājība šobrīd nozīmē sekojošu pīlāru kopumu: ekonomika, uzņēmējdarbība un iespējas, pārvaldība, izglītība, veselība, drošība un drošums, sociālais kapitāls, personiskā brīvība un dabas vide, tādējādi radot iespējas izsmeļošāk raksturot pasaules valstu labklājības veidošanos, pievēršot uzmanību ne tikai skaitliskajiem ekonomikas rādītājiem, bet arī iedzīvotāju subjektīvajai labsajūtai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Pēcpusdienas māja" iecerēta kā vide, kur jaunāko klašu bērni pēc skolas un brīvlaikos var pavadīt laiku, mācoties dzīvei svarīgas iemaņas caur darbošanos.

Idejas iedīgļi "Pēcpusdienas māja" radītājai Egitai Matulēnai radušies laikā, kad bija jādomā, kur un kā bērni pavadīs laiku, kad beigsies bērnudārza gaitas vasarā pirms skolas.

"Sagatavošanas grupas bērnudārzos savus izlaidumus svin vasaras sākumā – ko bērnam darīt pēc tam? 1. klasē stundas beidzas laikā no 12 līdz diviem. Ko bērnam darīt pēc tam? Kur bērnu atstāt? Kam uzticēt? Domājot par to un vērojot situāciju, kas notiek skolās pēc stundu beigām pagarinātajā grupā, radās ideja par "Pēcpusdienas māju" ar mobilo pakalpojumu. Idejas galvenais mērķis ir radīt drošu vidi, kas ir tendēta bērnā veidot daudzas dzīvei svarīgas pamatzināšanas – lēmumu pieņemšanu, sava laika plānošanu, problēmu un konfliktu risināšanu, savu emociju atpazīšanu u.c.," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sociālā uzņēmējdarbība: Iespējas ir - jāķeras pie darba

Anda Asere, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajiem uzņēmumiem Latvijā šobrīd ir tik lielas iespējas kā nekad agrāk

«Šogad sociālās uzņēmējdarbības nozarei ir bijis patiešām intensīvs un notikumiem bagāts gads. Oktobrī tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. aprīlī. Šis likums definē sociālo uzņēmumu un iezīmē sociālās uzņēmējdarbības «spēles laukumu», un, cerams, būs kā labs pamats sociālo uzņēmumu darbībai un attīstībai,» saka Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore. Šis likums ir atzinīgi novērtēts arī Eiropas sociālās uzņēmējdabrības ekspertu vidū, un Latviju ierindo to reto pasaules valstu sarakstā, kur sociālajiem uzņēmumiem ir pašiem savs, skaidrs tiesiskais regulējums.

Šogad sāka darboties arī Labklājības ministrijas un Altum kopīgi īstenotā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programma – tie ir vairāk nekā 12 miljonu eiro, kas paredzēti tieši Latvijas sociālajiem uzņēmumiem. «Jāpiemin arī citi nozīmīgi notikumi – Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkla darbība Latvijas reģionos, Eiropas Investīciju Bankas Sociālo inovāciju turnīra fināla pasākums Rīgā, kā arī Sociālās uzņēmējdarbības forums,» teic M. Ūlande.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā 2018. gada 1. aprīlī sociālā uzņēmuma statuss ir piešķirts 27 uzņēmumiem.

Vispopulārākā darbības joma ir darba integrācija, jo 37% uzņēmumu darbojas tieši šajā sfērā. Starp populārākajām jomām ir arī izglītība, atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem un dažādu sociālo pakalpojumu sniegšana (katrā no jomām vidēji 15% sociālo uzņēmēju).

Savukārt līdz Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā brīdim Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda projekta «Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai» īstenotajā pilotprojektā tika reģistrēti 98 sociālās uzņēmējdarbības veicēji, no kuriem 48 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 50 – biedrības un nodibinājumi. Pilotprojektā iesaistītajiem vispopulārākā darbības joma ir darba integrācija (26%), otrā populārākā darbības sfēra ir iekļaujoša pilsoniskā sabiedrība un kultūras daudzveidība (20%) un trešajā vietā – sports, veselības veicināšana un medicīna. Pārējie sociālās uzņēmējdarbības veicēji darbojas tādās jomās kā atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem, izglītība, sociālie pakalpojumi, bērnu sociālā iekļaušanu sabiedrībā un dzīvnieku vai vides aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Pagrieziena punkts sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā

Anda Asere, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Sociālā uzņēmuma likuma spēkā stāšanos iezīmējas svarīgs pagrieziena punkts sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā

1. aprīlī stājies spēkā Sociālā uzņēmuma likums.

«Tas noteikti ir pagrieziena punkts sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Likums ne vien pirmo reizi tiesiski definē, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, bet arī nosaka ļoti konkrētus un saprotamus spēles noteikumus tiem, kas vēlas darboties un attīstīties šajā nozarē. Protams, tās ir pārmaiņas – īpaši tiem, kuri līdz šim ir darbojušies kā biedrības vai nodibinājumi, jo jaunais likums sociālos uzņēmumus ieceļ SIA ietvarā, taču ilgtermiņā šīs pārmaiņas noteikti palīdzēs sociālo uzņēmumu izaugsmei un attīstībai Latvijā,» saka Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu jau 95 uzņēmumiem.

28 sociālā uzņēmuma statuss noraidīts vai arī pretendents pats no tā ir atteicies. 147 uzņēmumi ir iesnieguši granta pieteikumu "Altum". 69 gadījumos grants ir piešķirts un kopējā summa ir 4,29 miljoni eiro. Ar 63 uzņēmumiem ir noslēgts līgums par 3,99 miljoniem eiro.

Lielākā daļa – 32% – no šobrīd aktīvajiem 95 sociālajiem uzņēmumiem darbojas darba integrācijas jomā. 24% strādā izglītības, 11% iekļaujošas pilsoniskās sabiedrības un kultūras daudzveidības, 11% sporta, veselības veicināšanas un medicīnas, 7% sociālo pakalpojumu, 5% sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu atbalstam un 5% vides aizsardzības jomā. Vēl 5% pārstāv kādu citu jomu. Vairums – 59% – sociālo uzņēmumu darbojas Rīgā. 16% strādā Pierīgā, 10% Kurzemē, 8% Zemgalē, 6% Vidzemē un 1% Latgalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Piedāvā intensīvas e-apmācības sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai

Db.lv, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Labklājības ministrija piedāvā intensīvu e-apmācību kursu veiksmīgai sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai "Sociālās uzņēmējdarbības skola".

Deviņu vebināru ciklā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas eksperti sniegs zināšanas par dažādām tēmām: sociālās uzņēmējdarbības pamatiem un nosacījumiem, mārketingu, grāmatvedību, nodokļiem, finanšu vadību un pieteikšanos AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" grantam.

E-apmācības ir bez maksas, un tajās aicināti piedalīties gan topošie, gan esošie sociālie uzņēmēji.

Vebināri notiks septembrī divas, trīs reizes nedēļā, darbdienu vakaros no plkst. 18:00 līdz 19:30 tiešsaistes platformā "Zoom" un Labklājības ministrijas sociālā tīkla Facebook lapā www.facebook.com/labklajibasministrija, sadaļā "Pasākumi".

Katrs vebinārs būs veltīts noteiktai tēmai: "Sociālā uzņēmējdarbība: būtība, definīcija, piemēri un darbības pamati"; "Sociālā uzņēmējdarbība: likumiskais ietvars, nosacījumi, mērķgrupas un sociālās ietekmes mērīšana"; "Mārketings sociālajai uzņēmējdarbībai: produkts un tā priekšrocības, mērķauditorija un zīmols"; "Mārketings sociālajai uzņēmējdarbībai: komunikācijas kanāli un metodes"’; "Grāmatvedības darba organizēšana: galvenie uzdevumi, dokumenti, reģistri, bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins"; "Nodokļi un to aprēķināšana: darba algas nodokļi, PVN un UIN"; "Finanšu vadība: plānošana un budžetēšana (finanšu un nefinanšu sastāvdaļa), biznesa modeļa dzīvotspējas raksturojums"; "ALTUM grants sociālajai uzņēmējdarbībai: nosacījumi, pieteikuma sagatavošana, ieteikumi un biežāk pieļautās kļūdas" un "Finanšu vadība un pārvaldība: investīciju plānošana, apgrozāmā kapitāla pārvalde, kredītpolitika un finanšu piesaiste".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mazsalacas «meteorīts» un Zemenes skrējiens joprojām nepārspēti

Kristīne Stepiņa, 27.11.2018

Tā dēvētā «meteorīta» radītā bedre pļavā Mazsalacas novadā 2009.gadā

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partizānu mārketings šobrīd attīstās digitālajā vidē, taču, tā kā tur šādas aktivitātes notiek teju vai katru dienu, tās vairs nav tik skandalozas

T.s. partizānu mārketings pasaulē tiek plaši izmantots, arī Latvijā ir bijušas vērā ņemamas aktivitātes, piemēram, Mazsalacā it kā nokritušais meteorīts, kam uzmanību pievērsa arī daudzi ārvalstu mediji, arī puskailās meitenes Zemenes skrējiens futbola laukumā Pasaules čempionāta kvalifikācijas spēles laikā starp Latvijas un Portugāles izlasēm. Tā kā cilvēki vairāk laika pavada sociālajos tīklos, tas šobrīd attīstās tieši digitālajā vidē un ir būtiska tīklu mārketinga sastāvdaļa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Interese par sociālo uzņēmējdarbību nemazinās

Anda Asere, 06.02.2020

Šogad arī uzņēmums "WolliMolli" plāno iegūt sociālā uzņēmuma statusu un kalpot kā iedvesmas platforma dažāda vecuma un sociālā statusa amatniecēm

Foto: no "WolliMolli" arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru mēnesi Labklājības ministrija saņem piecus līdz astoņus pieteikumus no uzņēmumiem, kas vēlas saņemt sociālā uzņēmuma statusu

"Uzņēmēju interese par sociālo uzņēmējdarbību nemazinās. Par to liecina noturīgs uzņēmumu skaits, kas vēlas saņemt sociālā uzņēmuma statusu. Katru mēnesi saņemam piecus līdz astoņus pieteikumus. Tāpat lielu interesi izrāda potenciālie sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji, kas šobrīd piedalās mācībās un apgūst sociālās uzņēmējdarbības pamatus," teic Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis.

Līdz šā gada 30. janvārim Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu 89 uzņēmumiem. 28 sociālā uzņēmuma statuss noraidīts vai arī pretendents pats no tā ir atteicies.

143 uzņēmumi ir iesnieguši granta pieteikumu Altum. 67 gadījumos grants ir piešķirts un kopējā summa ir 4,25 miljoni eiro. Ar 62 uzņēmumiem ir noslēgts līgums par 3,96 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kā jebkurai kompānijai, arī sociālajam uzņēmumam vajag labu biznesa modeli un daudz darba.

Šobrīd Latvijā ir aptuveni 200 sociālie uzņēmumi un šajā jomā ienāk arvien jauni produkti, pakalpojumi, inovācijas, kas apliecina šīs nozares potenciālu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labdarības veikalu un fonda Otrā elpa valdes priekšsēdētāja Elīna Neilande novērojusi, ka ar katru gadu palielinās sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību, kas notiek, lielā mērā pateicoties Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai, kas veic izglītojošo un praktisko darbu. Vienlaikus attīstība ir diezgan lēna, sociālās ekonomikas jautājumi tiek skatīti gausi un sabiedrībā joprojām skeptiski tiek vērtēta nevalstisko organizāciju (kuras līdz šim pārsvarā nodarbojās ar sociālo uzņēmējdarbību) vēlme un vajadzība nodarboties ar biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, informē Saeima.

Konceptuāli atbalstītais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dati par patiesajiem uzņēmuma labuma guvējiem nereti atklāj negaidītu informāciju. Dažkārt tie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki, liecina Lursoft dati.

Lursoft apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pasaules naudas valdnieki sola vadīties pēc klimata mērķiem

Jānis Šķupelis, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli lielākā līdzekļu pārvaldnieka "Blackrock" vadītājs Larijs Finks savā vēstulē kompāniju vadītājiem, kurās šis institucionālais investors iegulda, norādījis, ka klimata pārmaiņas būs uzņēmuma septiņu triljonu ASV dolāru vērtās ieguldījumu stratēģijas centrā. Turklāt klimata pārmaiņas globālo finanšu sistēmu kājām gaisā sagriezīšot ātrāk.

«Klimata izmaiņas kļuvušas par noteicošo faktoru uzņēmumu ilgtermiņa perspektīvā. Izpratne strauji mainās, un es domāju, ka atrodamies uz fundamentālas finanšu izmaiņu robežas,» klāsta ietekmīgā uzņēmuma vadītājs.

Kopumā "BlackRock" ziņoja par vairākām iniciatīvām, kas kādus ilgtspējas un klimata pārmaiņu faktorus padara par naudas pārvaldītāju ikdienu. Vēl šomēnes "BlackRock" pievienojās "Climate Action 100+" grupai, kuru veido aptuveni 370 pasaules lielākie līdzekļu menedžeri, kuri kopumā pārvalda naudu aptuveni 41 triljona ASV dolāru vērtībā. Grupa solījusies spiest kompānijas pildīt kādus klimata mērķus.

"BlackRock" ziņoja, ka tās aktīvo fondu pārvaldītāji nu pārdos, piemēram, tādas savas pozīcijas, kas investē ogļu industrijā. Tāpat tas ziņoja, ka radīs papildu fondus, kas iegulda ilgtspējīgos uzņēmumos, un mudinās indeksu veidotājus radīt ilgtspējīgas alternatīvas šobrīd pašiem populārākajiem akciju tendenču indikatoriem. "BlackRock" arī sola klimata un vides izaicinājumus pārrunāt ar uzņēmumu vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inese Grīnvalde un Agita Akmentiņa–Kūliņa ar silto smilšu terapiju vēlas palīdzēt bērniem un jauniešiem cīņā ar stresu.

"Manas metodes pamatā būs drošas piesaistes teorija, zināšanas par vecumposmu īpatnībām un pieredze speciālajā pedagoģijā, kā arī sadarbība ar vecākiem. Nodarbības domātas ikvienam bērnam no pusotra līdz 16 gadiem un plānotas reizi nedēļā. Jau ir gatavs smilšu kastes parauga modelis ar apsildāmām smiltīm, ko lietosim ne tikai nodarbībām. Šobrīd ar partnerības "Daugavkrasts" atbalstu top lielā smilšu kaste, ar ko gatavojamies sākt strādāt no septembra. Tajā varēs pildīt uzdevumus un vingrinājumus siltās smiltīs arī laikā, kad aiz loga snieg," stāsta Inese Grīnvalde, SIA "BeATUS" līdzīpašniece.

Viņa vairāk nekā desmit gadus ir strādājusi skolā gan ar bērniem un jauniešiem ar smagiem attīstības traucējumiem, kuri nezina, kas ir vecāku rūpes un siltums, gan bērniem no privātās mācību iestādēm, kuri mīlēti un saņēmuši emocionālu drošību, kā arī ar pusaudžiem, kuri ir no tā sauktajām sociālā riska ģimenēm. "Atrodoties ilgstošā stresā, cieš gan veselība, gan savstarpējās attiecības. Mūs visus, neatkarīgi no veselības, vecuma un sociālā stāvokļa, vieno nepieciešamība pēc emocionāla siltuma," saka I. Grīnvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Savā raidījumā grib parādīt uzņēmēju stāstus

Anda Asere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 20 gadu pieredzes preses un radio reklāmas jomā Līga Freimane izlēmusi sākt savu biznesu un veido raidījumu Izstāsti Latvijai.

Televīzijā lielu daļu satura veido producentu grupu veidoti raidījumi, kas tos speciāli gatavo, un vidusmēra skatītājs to nereti pat nav pamanījis. Līga atzīst, ka konkurence šādu raidījumu vidū ir asa. «Mūsu mazajā Latvijas tirgū konkurence ir milzīga, jo mediju ir daudz un klientam ir iespējas izvēlēties. Konkurence ir veselīga, un jebkura uzņēmuma publiska aktivitāte veicina produkta noietu. Atšķirībā no citiem līdzīgiem raidījumiem mūsu pārraidē nav dažādas nozares kopā. Es šobrīd eju tādu ceļu, ka katram raidījumam ir savs temats. Varbūt nākotnē tas mainīsies, bet jābūt kaut kam vienojošam,» uzskata Līga.

Raidījums Izstāsti Latvijai ir skatāms trijās televīzijās – Latvijas Televīzijā, TV24 un iTV, kā arī sociālajos medijos. Šāds gadījums nav tipisks. «Principā tirgū ir tā, ka producents strādā vienam medijam, vienai televīzijai. Es gribēju atšķirties, lai klientam būtu lielāka auditorija un lielāka atdeve. Televīzijas bija atvērtas šādam piedāvājumam.» saka Līga. Viņa arī piebilst, ka ar laiku plānots paplašināties, lai klientiem būtu iespēja uzrunāt pēc iespējas lielāku mērķauditoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru