Lauksaimniecība

Modernizēties liek eksports

Dienas Bizness, 16.07.2015

Skrīveru Zemkopības zinātniskā institūta darbinieku rīcībā nonācis jauns pilnpiedziņas traktors.

Foto avots: Staburags

Jaunākais izdevums

Skrīveru Zemkopības zinātniskais institūts, gatavojoties jaunajai ražas sezonai, modernizējis saimniecību, iegādājies jaunu traktoru, vairākus uzkabes agregātus — frontālo iekrāvēju, kultivatoru. Pārmaiņas skārušas arī vairākas saimniecības ēkas, piemēram, nomainīts viens no šķūņa jumtiem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Šķūņa jumta, kā arī vārtu nomaiņa veikta par Zemkopības ministrijas piešķirto naudu saimniecības bāzes attīstības projektā. Lielais šķūnis — bioloģiski audzēto produktu novietne — līdz šim bija apjumts ar skaidu jumtu, uz kura stiprinātas šīfera plāksnes. Tās stipra vēja ietekmē bieži bojājās, veidojās caurumi, šķūnī novietotais nereti salija.

Institūta direktors Aivars Jermušs stāsta, ka saimniecības divi traktoristi agrāk visos lauku darbos izmantoja četrus dažādu izlaiduma gadu traktorus. Tos bieži nācās remontēt, kā likums, pašā karstākajā sezonas laikā.

Plašāk - laikrakstā Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FM: Latvijas ražotāji pierāda - panākumi eksportā iespējami arī nelabvēlīgas ārējās vides apstākļos

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību apliecina, ka šogad Latvijas preču eksporta izaugsmes dinamika ir ļoti mainīga. Pēc maijā reģistrētā krituma jūnijā eksporta apjomi faktiskajās cenās bija atkal kāpuši, uzrādot 3,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju. Tādējādi kopumā preču eksports šā gada pirmajā pusgadā ir audzis par 2,7%. Tas ir vērtējams kā labs rezultāts, ņemot vērā salīdzinoši nelabvēlīgās ārējās vides ietekmi - Krievijas ekonomiskā situācija un tās noteiktais importa embargo, kā arī zemie tirdzniecības tempi pasaulē kopumā, norāda Finanšu ministrija (FM).

Jūnijā lielākā eksporta preču kategorija bija koks un tā izstrādājumi, kuru eksporta vērtība pēc spēcīgā samazinājuma maijā pieauga par 9,3%. Lielākie koka un to izstrādājumu noieta tirgi jūnijā bija Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Vācija un Igaunija. Uz šīm četrām valstīm kopā tika eksportēta puse no koksnes eksporta vērtības. Jāatzīmē, ka koka un to izstrādājumu eksports uz Igauniju jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, pieauga par 46%.

Pieauga arī būvniecības izstrādājumu (cements, ģipsis, stikls, tā izstrādājumi u.tml.) eksports - par 16,5%, salīdzinot ar 2014. gada jūniju. Šis rādītājs nedaudz pārsteidz, ņemot vērā šogad valstī reģistrētos būvmateriālu ražošanas apjomu kritumus un vājo būvniecības izaugsmi ES. Taču no otras puses, būvniecība Lietuvā un Zviedrijā, kas bija vienas no lielākajām Latvijas būvniecības izstrādājumu importētājām jūnijā, šogad uzrāda straujus pieauguma tempus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FM: Maijā mazinās eksporta kritums uz Krieviju

Dienas Bizness, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aprīlī sasniegtā spēcīgā pieauguma maijā Latvijas eksporta apjomi atkal piedzīvojuši nelielu kritumu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju tie samazinājušies par 2,8%. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, kad galvenais eksportu samazinošais faktors bija krītošais pārtikas un lauksaimniecības preču eksports, maijā kopējo eksporta samazināšanos noteicis galvenokārt koka un koka izstrādājumu eksporta kritums, vērtējot šodien publiskotos Centrālās statistikas pārvaldes datus norāda Finanšu ministrija (FM).

Neskatoties uz joprojām augošajiem ražošanas apjomiem koksnes un koka izstrādājumu ražošanā Latvijā, maijā koka un koka izstrādājumu eksports naudas izteiksmē, salīdzinot ar pagājušā gada maiju krities par 10,4%. Tik straujš samazinājums šajā preču grupā pēckrīzes laikā vēl nebija fiksēts. Tas kontrastē ar divos iepriekšējos mēnešos sasniegto divciparu procentos mērāmo pieaugumu.

No citām preču grupām būtiskākais samazinājums maijā bijis satiksmes līdzekļu eksportā - par 32,6%. Tikmēr pārtikas un lauksamniecības preču eksports vairs neuzrāda būtisku kritumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi samazinoties vairs tikai par 4,4%. Galvenokārt tas saistīts ar graudaugu eksporta spēcīgo pieaugumu - par 10 miljoniem eiro jeb vairāk nekā četras reizes, salīdzinot ar pērnā gada maiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Koksnes produktu eksportā lielākais kritums kopš 2009. gada

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksports 2019. gada novembrī gada griezumā samazinājās par 6,9%. Vēl lielāks kritums (-8,9%) bija pērn jūnijā. Taču vēl pirms tam tik liels vai lielāks eksporta kritums bija 2016. gada janvārī jeb pirms gandrīz četriem gadiem. Lai arī precīzi neizmērāmā, bet skaidri nojaušamā reeksporta ietekme ārējās tirdzniecības datu stāstu par Latvijas ekonomiku padara neskaidrāku, šodienas dati ietver svarīgus signālus, kas liek kļūt vēl nedaudz piesardzīgākam par mūsu ekonomikas perspektīvām tuvākajā nākotnē.

Novembris bija nelabvēlīgs mēnesis eksportētājiem arī svarīgās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Vācijas eksports novembrī gada griezumā samazinājās par 2,9% (imports samazinājās par 1,6%). Igaunijā eksports kritās pat par 10%, viens no izskaidrojumiem tur ir krasais elektrības ražošanas kritums. Saskaņā ar Nīderlandes Ekonomikas pētniecības biroja aprēķiniem, pasaules tirdzniecība gada griezumā samazinājusies kopš pērnā jūnija, tai skaitā oktobrī par 2,1%.

Ārējās tirdzniecības datu sūtītie signāli par Latvijas ekonomiku ir diezgan aptuveni, visbiežāk redzam to, ko jau nojaušam jebkurā gadījumā, taču šie skaitļi ļauj precizēt priekšstatu par notiekošo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 3,8%

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 3,8%, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 1,6% un importa – par 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 810,5 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1040,6 milj. eiro. Neskatoties uz to, ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 43,8% (2015. gada maijā – 44,7%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā jūnijā, salīdzinot ar maiju:

- koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 13,1 milj. eiro jeb 9,5%,

- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 9,4 milj. eiro jeb 17,3%,

- optisko ierīču un aparatūras (ieskaitot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports palielinājās par 6,8 milj. eiro jeb 43,4%,

- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 6,5 milj. eiro jeb 11,6%,

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

EM: Augot ārējam pieprasījumam, palielināsies arī ienākumi no eksporta

Dienas Bizness, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 18,1%, mērenāk pieauga imports – par 7,9%. Līdz ar to būtiski uzlabojās tirdzniecības bilance, norāda Ekonomikas ministrija.

Janvārī eksporta vērtību pozitīvi ietekmēja straujš mehānismu un ierīču eksporta pieaugums. Būtiski pieauga arī dzelzs un tērauda, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksports. Savukārt eksporta vērtības samazinājumi bija vērojami farmācijas produktu, stikla un tā izstrādājumu, kā arī krāsu un laku eksporta grupās.

2018.gada janvārī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga mērenāk nekā kopējais eksports – par 10,3%. Būtiski eksports pieauga uz Igauniju, Zviedriju, Lietuvu un Somiju, bet samazinājās uz Nīderlandi.

Janvārī eksports pieauga arī uz NVS valstīm – par 9,9% (tai skaitā uz Krieviju – par 3,2%), kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Ievērojami eksports pieauga uz Ukrainu un Uzbekistānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Preču eksporta vērtība sarukusi par 13%

Žanete Hāka, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 14,4%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 13% un importa vērtība – par 15,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Janvārī Latvija eksportēja preces 711 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 820,8 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 46,4% (2015. gada decembrī – 45,7%).

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, samazinājās pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (par 34,3 milj. eiro jeb 40,5%), mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports (par 26 milj. eiro jeb 19,2%), augu valsts produktu eksports (par 18,2 milj. eiro jeb 22,1%) un optisko ierīču un aparatūras (ieskatot medicīnisko); pulksteņu; mūzikas instrumentu eksports (par 12,1 milj. eiro jeb 51,7%). Turpretī koka un tā izstrādājumu eksports palielinājās par 6,5 milj. eiro jeb 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Preču eksporta vērtība samazinājusies

Žanete Hāka, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā salīdzinājumā ar aprīli preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 11,7% un importa – par 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 797,6 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 985,8 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,7% (2015. gada aprīlī – 46%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā maijā, salīdzinot ar aprīli: koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 27,4 milj. eiro jeb 16,6%, tekstila un tekstilizstrādājumu eksports saruka par 20 miljoniem eiro jeb 44,4%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports samazinājās par 15,9 milj. eiro jeb 22,6%, mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu eksports saruka par 9,8 milj. eiro jeb 5,9%, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports samazinājās par 8,4 milj. eiro jeb 21,7%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 2,9 milj. eiro jeb 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Oktobrī preču ārējās tirdzniecības apgrozījums audzis par 10,3%

Rūta Lapiņa, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,31 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3 % vairāk nekā 2016. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,7 % un importa vērtība – par 10,9 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,24 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 46,4 % (2016. gada oktobrī – 46,7 %).

Šī gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,95 miljardus eiro – par 2,41 miljardu eiro jeb 13,0 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,33 miljardus eiro (palielinājums par 814,8 milj. eiro jeb 9,6 %), bet importa – 11,62 miljardus eiro (pieaugums par 1,6 miljardiem eiro jeb 16,0 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2016. gada oktobri eksporta vērtība bija par 7,0 % lielāka un importa – par 8,4 %, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports samazinājās par 1,5 % un imports – par 6,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,4%. Savukārt preču imports samazinājās straujāk - par 5,2%.

Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts ir mazāks nekā pirms gada, secina Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Lai arī daļā eksporta preču grupu jūnijā atjaunojās izaugsme, tā nespēja pilnībā kompensēt eksporta samazinājumu. Gada griezumā būtiski samazinājās sauszemes transportlīdzekļu, graudaugu produkcijas, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Savukārt, pieauga elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī farmācijas produktu eksporta vērtības palielinājums. Pieauga arī citu ķīmiskās rūpniecības preču eksports.

Jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1%. Eksports samazinājās uz Spāniju (graudaugi), Igauniju (naftas produkti, transportlīdzekļi) un Vāciju (piena produkti, gaisa kuģi, to daļas un elektroierīces un elektroiekārtas). Savukārt eksports pieauga uz Poliju (dzelzs un tērauds) un Nīderlandi (eļļas augu sēklas un gaļas izstrādājumi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EK pēc nepieciešamības jāīsteno atbalsta pasākumi lauksaimniecības un pārtikas preču ražotājiem

Db.lv, 13.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu nozares un tirgi kopš 2020.gada marta spēcīgi izjūt Covid-19 negatīvo ietekmi. Būtiski ir sarucis pieprasījums gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos, palielinoties produkcijas uzkrājumiem un glabāšanas izmaksām un samazinoties ieņēmumiem, kā arī pieaugot transporta izmaksām un attālumiem.

"Vasarā bija novērojama situācijas stabilizēšanās lauksaimniecības produktu un pārtikas tirgū. Taču šobrīd situācija ir krasi mainījusies - pēdējās nedēļās Covid-19 strauji izplatās gan Latvijā, gan citviet pasaulē, un tas kavē tālākus tirgus uzlabojumus, turklāt ir liela neskaidrība un bažas par turpmāku situācijas attīstību saistībā ar pandēmiju un tās ietekmi uz lauksaimniecības un pārtikas nozari. Jāuzsver, ka pietiekams pārtikas pašnodrošinājums iedzīvotājiem, kā arī attīstīta lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozare ir vitāli svarīgs katras valsts pastāvēšanas pamatelements. Tādēļ Zemkopības ministrija uzskata: sekojot līdz situācijas attīstībai tirgū, Eiropas Komisijai pēc nepieciešamības ir jāīsteno atbalsta pasākumi lauksaimniecības un pārtikas preču ražošanas nozarēm," komentē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 8,2%. Būtisko eksporta kritumu jūnijā noteica mehānismu eksporta samazinājums uz ASV, kas veidoja gandrīz pusi no visa eksporta samazinājuma. Savukārt, preču imports saruka vēl straujāk – par 11,9%, norāda Ekonomikas ministrija.

Bez mehānismiem un ierīcēm jūnijā eksporta vērtība samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda grupās. Saruka arī graudaugu, farmācijas produktu un elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt pozitīvi eksportu ietekmēja eļļas augu sēklu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksports.

2019. gada jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,9%. Eksports samazinājās uz Poliju (minerālie produkti, koksne uc. ), Zviedriju (koksne un mēbeles) un Vāciju (koksne un mehānismi), savukārt pieauga uz Igauniju (minerālie produkti un transportlīdzekļi), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (tabaka).

Jūnijā eksports samazinājās arī uz NVS valstīm – par 5,5%. Eksporta vērtība samazinājās uz Krieviju (mehānismi un farmācijas produkti) un Uzbekistānu (farmācijas produkti), savukārt būtiski pieauga uz Baltkrieviju (optiskās ierīces) un Kazahstānu (mehānismi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,04 miljardus eiro

Rūta Cinīte, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,04 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 14,4 % vairāk nekā 2016. gada jūlijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 6,9 % un importa vērtība – par 20,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Latvija eksportēja preces 858,2 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,18 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,1 % (2016. gada jūlijā – 45,1 %).

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 14,06 miljardus eiro – par 1,58 miljardiem eiro jeb 12,6 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 6,25 miljardus eiro (palielinājums par 551,1 milj. eiro jeb 9,7 %), bet importa – 7,82 miljardi eiro (pieaugums par 1,03 miljardiem eiro jeb 15,1 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2016. gada jūliju eksporta vērtība bija par 7,0 % lielāka un importa – par 19,9 % lielāka, bet salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš eksports samazinājās par 1,4 % un imports samazinājās par 3,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jūnijā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums teju 20% lielāks nekā pērn

Dienas Bizness, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,15 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 19,2% vairāk nekā 2016. gada jūnijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 12,2% un importa vērtība – par 25,1% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 920,3 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,23 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,8% (2016. gada jūnijā – 45,5%).

Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 12,02 miljardus eiro – par 1,31 miljardu eiro jeb 12,3% vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,39 miljardus eiro (palielinājums par 501,5 milj. eiro jeb 10,3%), bet importa – 6,62 miljardus eiro (pieaugums par 810,6 milj. eiro jeb 13,9%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju:

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārējās tirdzniecības apgrozījums samazinājies

Žanete Hāka, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 22,86 miljardus eiro – par 42,9 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2014. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Tajā skaitā eksporta vērtība veidoja 10,371 miljardus eiro (pieaugums par 122,9 miljoniem eiro jeb 1,2%), bet – importa 12,488 miljardus eiro (samazinājums par 165,8 miljoniem eiro jeb 1,3%).

2015. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 10,3%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 12,6 % un importa vērtība – par 8,3%. Decembrī Latvija eksportēja preces 817 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 972,5 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,7% (2015. gada novembrī – 46,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Septembrī ievērojami uzlabojusies ārējās tirdzniecības bilance

Žanete Hāka, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 4,2 %, preču eksporta vērtībai pieaugot par 9,8 %, savukārt importa vērtībai sarūkot par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 953,6 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,04 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,8 % (augustā – 45,4 %).

Šā gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,37 miljardus eiro – par 548,6 milj. eiro jeb 3,2 % mazāk nekā 2015. gada atbilstošajā periodā. Tostarp eksporta vērtība veidoja 7,47 miljardus eiro (samazinājums par 125,3 milj. eiro jeb 1,6 %), bet importa – 8,9 miljardus eiro (samazinājums par 423,3 milj. eiro jeb 4,5 %).

Svarīgākās izmaiņas eksportā septembrī, salīdzinot ar augustu: mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 17,6 milj. eiro jeb 13,1 %, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 14,9 milj. eiro jeb 21,8 %, augu valsts produktu eksports palielinājās par 14,8 milj. eiro jeb 16,1 %, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 13,9 milj. eiro jeb 23,5 %, koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 13,9 milj. eiro jeb 9,9 %, parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 1,9 milj. eiro jeb 2,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Preču eksporta vērtība palielinājusies par 9,5%

Žanete Hāka, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 10,8 %, tajā skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 9,5 % un importa vērtība – par 11,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Februārī Latvija eksportēja preces 778,5 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 918 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,9 % (2016. gada janvārī – 46,4 %).

2016. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pieauga koka un tā izstrādājumu eksports (par 26,6 milj. eiro jeb 19,4 %), mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports (par 18,9 miljoniem eiro jeb 17,3%), parasto metālu un to izstrādājumu eksports (par 16,2 milj. eiro jeb 29,6 %), pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (par 7,9 miljoniem eiro jeb 15,7 %). Turpretī augu valsts produktu eksports samazinājās par 7,6 miljoniem eiro jeb 11,9%,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1 % vairāk nekā 2017. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,0 %, bet importa vērtība bija par 10,3 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,49 miljardus eiro – par 1,75 miljardiem eiro jeb 9,3 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,05 miljardus eiro (palielinājums par 695,0 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 11,44 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 10,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,5 % un importa par 17,6 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,4 %, bet importa – pieauga par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada jūlijā bija vien par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, norāda Finanšu ministrija.

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība un ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu var vērtēt kā apmierinošu. Turklāt mēneša griezumā Latvijas preču eksporta vērtība otro mēnesi pēc kārtas uzrāda būtisku pieaugumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā eksportam palielinoties par 8,0%, bet jūlijā – par 7,3%. Tas nozīmē, ka Covid-19 krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras un būtisks preču eksporta samazinājums turpmākajos mēnešos nav sagaidāms.

Pozitīvi vērtējama Eiropas Savienības (ES) uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās par turpmāko ekonomikas attīstību. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem, ekonomikas sentimenta indekss ES, kas aprīlī uzrādīja spēcīgu kritumu, kopš jūnija uzrāda noturīgu augšupvērstu dinamiku. Tomēr ES uzņēmēju un patērētāju noskaņojums vēl nav sasniedzis šā gada marta līmeni, kas bija pirmais mēnesis, kad daudzas valstis izsludināja ārkārtējo stāvokli un bija ieviesti stingri ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu. Lai arī ekonomikas konfidence gan Latvijā, gan ES pakāpeniski uzlabojas, tā joprojām ir būtiski zemākā nekā pirms šīs krīzes, norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Latvijai galvenais izaicinājums aizvien paliek produktivitāte

Didzis Meļķis, 23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klasteri veicina sadarbību augstākai efektivitātei kompāniju starpā, ar publisko sektoru un starptautiski; sākums tam gan ir grūts

Mūsdienīga produktivitāte no kompānijas prasa atšķirīgu uzvedību, saka Stokholmas Ekonomikas augstskolas (Zviedrija) vecākais pētnieks, Hārvarda Biznesa augstskolas (ASV) pasniedzējs un konkurētspējas eksperts Kristians Ketelss (Christian Ketels).

Ļaujiet pakāpties atpakaļ uz mūsu 2013. gada sarunu! Es pateikšu savu ieskatu par starplaikā notikušo, un jūs tad varēsit komentēt, cik ļoti es kļūdos. Tolaik šķita, ka esam veiksmes stāsta pašapmierinātībā – ir šī jaukā grāmatiņa angliski, kas mūs liela, un nekas daudz vairāk nenotiek. Bet palēnām esmu kļuvis niansētāks savos kritiskajos spriedumos, jo tagad es redzu, ka mēs krīzē iegājām no viena veida ekonomikas – lineārās, bet iznācām jau nelineārajā ekonomikā. Rīcībpolitikas veidotājiem šie tiešām ir patiesi mulsinoši laiki. Piekrītat?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Martā eksporta vērtība palielinājās par 7,1 %

Dienas Bizness, 11.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada martā salīdzinājumā ar februāri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 9,6 %, tajā skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 7,1 % un importa vērtība – par 11,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Martā Latvija eksportēja preces 833,8 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1 025,8 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,8 % (2016. gada februārī – 45,9 %).

2016. gada martā, salīdzinot ar februāri, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports palielinājās par 22,1 milj. eiro jeb 38,1 %, minerālproduktu eksports – par 8,9 milj. eiro jeb 25,2 %, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports – par 6,8 milj. eiro jeb 11,7 %, akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumu eksports – par 6,4 milj. eiro jeb 32,6 %. Turpretī mēneša laikā mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports samazinājās par 2,2 milj. eiro jeb 1,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru