Aizvadīta Baltijas modes federācijas organizētā 24. Rīgas modes nedēļa.

Riga Fashion Week atklāšanas pasākuma laikā notika Sanktpēterburgas modes dizainera Stasa Lopatkina skate un tika pasniegtas Latvijas modes balvas par 2015. gadu. Kopā šogad Modes balvas tika pasniegtas sešās profesionālajās nominācijās. Par gada debiju modes jomā tika atzīts zīmols Deeply Personal, kura dizainere Elīna Vanaga saņēma speciālo balvu no Itālijas dizaina institūta Instituto Europeo di Design – apmācību augstskolas vasaras kursos.

Par gada kreatīvāko modes skati starp M-Couture un INCH2 žūrija izvēlējās zīmola M-Couture skati RFW 2015. gada rudenī Rīgas Biržā. Oriģinālākais pagājušajā gadā izdotā dzīves stila un modes žurnāla vāks ir žurnāla Pastaiga septembra numura vāks, bet veikals ar interesantāko koncepciju, kurš tika atvērts 2015. gadā, – zīmola Amoralle veikals Brīvības ielā 33 (izcīnot uzvaru konkurencē pret zīmola One Wolf veikalu-studiju Lāčplēša ielā 10).

Atšķirsimies no tādām valstīm kā Dānija, Austrija vai Francija, kas mācējušas izdarīt tā, lai «pašu lauksaimnieki paēduši un Eiropas Savienības ego dzīvs»

Kā pret sienu. Apbruņojušies ar ierosinājumiem, kas kopēti no citu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālās likumdošanas, lauksaimnieki centušies Saeimai iegalvot, kā sev par labu grozīt likumu Par zemes privatizāciju lauku apvidos. Zemnieku pūliņi gan necik nav spējuši pārvarēt sēra slāni likumdevēja ausīs. Atšķirībā no tādām valstīm kā Dānija, Austrija vai Francija, kas mācējušas izdarīt tā, lai «pašu lauksaimnieki paēduši un Eiropas Savienības ego dzīvs», mūsu valstsvīri nevēlas tanti Eiropu raustīt aiz ūsām.

Neskatoties uz to, ka Eiropas normatīvi nepieļauj ārvalstu pircēju diskriminēšanu, dalībvalstis tomēr ir spējušas izsist tajos robus, kurus aizbāzušas ar saviem nacionālajiem noteikumiem un ierobežojumiem, kas sargā nacionālo resursu – zemi. Līdz ar to Latvijas investoram iegādāties zemi Francijā vai Igaunijā būs grūtāk, nekā ārzemniekam nopirkt zemes vai meža strēli Latvijā. Vai tas nav patoloģisks precedents?

Agate Gūtmane un Karīna Gūtmane ir vienas no tām uzņēmējām, kam bērna kopšanas atvaļinājumā radās ideja par savu biznesu.Viņas izveidojušas konditoreju Mazliet elegances, kas spēj piesaistīt klientus arī Rīgā

Šobrīd Karīnas un Agates domas koncentrējas pie ražotnes atvēršanas, kas plānota vasaras beigās. Pagaidām kārumi tiek gatavoti mājas apstākļos un uzņēmējas produkciju realizē mājražotāju statusā. Tas nozīmē, ka tikai 30 procentus saražotā apjoma drīkst realizēt ar starpnieku – veikalu, kafejnīcu – palīdzību, pārējam noiets jāatrod tiešā veidā. Ideja par savas konditorejas izveidi abām jaunajām uzņēmējām, kuru vīri ir brāļi un kuriem arī pieder kopēja kompānija, radās 2017. gadā, esot bērnu kopšanas atvaļinājumā. Karīna pēc profesijas ir pedagoģe, Agate – grāmatvede. Abas bija vienisprātis, ka visu darīs tikai likumīgi un oficiāli. Iegādājās jau pirms septiņiem gadiem nodibinātu firmu, kas nekad nebija veikusi saimniecisko darbību. Tas likās vienkāršāk, jo dokumentu pakete, konts un citas formalitātes jau bija sakārtotas. Cepšanas darbiem piesaistīja Agates tanti, kura iepriekš kūkas un citus saldumus bija gatavojusi tikai mājas apstākļos privātiem svētku gadījumiem. Tā izrādījās laimīgā loze, jo viņa strādā ātri, kvalitatīvi un ar lielu jaudu.

"WolliMolli" biznesa nišu saskata termoregulējošā, hipoalerģiskā un ergonomiskā apģērbā bērniem no karaliskās alpakas dzijas

Sandrai Artai Kanaškai ideja par "WolliMolli" radās pirms trim gadiem, kad viņa kļuva par tanti vecākās māsas dēliņam. "Šajā laikā pamanīju vecāku raizes par mazuļa pašsajūtu sezonas mainīgajos laikapstākļos. Vecāku vidū populārākie uzdotie jautājumi saistās ar to, vai mazulis jūtas labi, vai bērns nejūtas nosalis vai pārkarsis, vai ir optimāla termoregulācija," viņa teic. Tāpēc radās doma par termoregulējošu, hipoalerģisku un ergonomisku apģērbu bērniem no karaliskās alpakas dzijas.

Šā gada laikā "WolliMolli" ir krietni attīstījies un tagad produkcija ir pieejama ne tikai interneta veikalā, bet arī Latvijas, Austrijas un Vācijas bērnu apģērbu veikalos. "Šogad kā liels atskaites punkts "WolliMolli" komandai bija dalība starptautiskajā izstādē "Bazaar Berlin" Berlīnē, kur ieguvām atzinību un daudz komplimentu no izstādes apmeklētājiem, klientiem un dalībniekiem par kolekcijas dizainu, stilu un kvalitāti," stāsta S. A. Kanaška.

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie vaibsti un tas skars pat tanti Bauskā.

Pēc ciemošanās Eiropas parlamentā Strazbūrā, Jānis Goldbergs dalījās ar Anitu Kantāni - Dienas Biznesa galveno redaktori, par saviem iespaidiem un pārdomām par notikušajām daudzgadu budžeta veidošanas debatēm.

Video fragmenti:

00:00:22 Cik liels būs ES budžets no 2021 – 2027. gadam

00:02:14 Budžeta robs pēc Brexit

00:04:32 Tunbergas valsts naudas plāns

00:05:54 Vai premjers spēs aizstāvēt Latvijas intereses

00:10:05 Latvija uz pabalstu adatas

00:14:40 Urbanizācija turpinās, lauki iznīkst

00:18:20 Atbrīvošanās no Eiropas premjeru varas

"Esam sapratuši, ka, lai ietekmētu politiķus, drīzāk jāstrādā ar pārējo sabiedrību, to pašu tanti Bauskā vai onkuli Tukumā," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē šīs organizācijas prezidenta amatā atkārtoti ievēlētais Aigars Rostovskis.

"Jo tajā brīdī, kad tante Bauskā un onkulis Tukumā sapratīs, ka viņa pensijai, pabalstam bērniem un citām lietām tiešā veidā ir saistība ar politiskiem lēmumiem, un mums būs izdevies pārliecināt, ka šiem lēmumiem jābūt tālredzīgiem, gudriem u.tjpr., tad arī šie vēlētāji prasīs no politiķiem daudz gudrākus lēmumus".

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 30. marta numurā lasi:

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Tajā brīdī, kad tante Bauskā un onkulis Tukumā sapratīs, ka viņa pensijai, pabalstam bērniem un citām lietām tiešā veidā ir saistība ar politiskiem lēmumiem, un mums būs izdevies pārliecināt, ka šiem lēmumiem jābūt tālredzīgiem, gudriem u.tjpr., tad arī šie vēlētāji prasīs no politiķiem daudz gudrākus lēmumus.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē šīs organizācijas prezidenta amatā atkārtoti ievēlētais Aigars Rostovskis

Fragments no intervijas

Kad cilvēkam, kurš atkārtoti ievēlēts amatā, vaicā, ko darīs, īsākā atbilde ir: “To pašu!” Šajā gadījumā tas neder, jo situācija mainās. Kādas būs jūsu galvenās prioritātes, turpinot vadīt LTRK?

Mēs darbojamies trijos galvenajos virzienos: konkurētspēja, eksports un biznesa vide. Protams, būs evolūcija, bet to var arī dēvēt par kāpšanu nākamajā līmenī. Tas saistās ar vēl precīzāku argumentāciju un vēl jaudīgāku komunikāciju. Vēl precīzāka argumentācija balstīsies uz pētniecību analītikā un zinātnē balstītiem faktiem un argumentiem. Tāpēc mēs esam izveidojuši savu domnīcu Futurum Latvia. Pētījumi ir jau sākušies. Tas būs mūsu galvenais rīks un atbalsts argumentu veidošanā. Savukārt, runājot par to, ka nepieciešama vēl jaudīgāka komunikācija, esam sapratuši, ka, lai panāktu sabiedriski politiskos lēmumus, mums ir jāpārliecina ne tikai mūsu komūnas biedri – uzņēmēji un varbūt kādi politiķi –, bet faktiski ir jāstrādā arī ar pārējām sabiedrības grupām, lai arī pārējās sabiedrības grupas pieprasa no politiķiem daudz gudrāku, tālredzīgāku un pārdomātāku politiku. Varbūt jāpiemin arī trešais virziens, ko es sev esmu atzīmējis un kas arī balstās uz mūsu trim vērtībām – neatkarību, reputāciju un kompetenci –, tas ir darbs pie uzņēmēju reputācijas celšanas kā tādas. Jo atkal – svarīgi, lai sabiedrība saprot, ka šo valsti uztur uzņēmēji, viņi ir tie, kas rada darbavietas, maksā nodokļus. Uzņēmēja tēls sabiedrībā jāpadara par daudz lielāku vērtību. Arī šajā virzienā tiek plānotas zināmas aktivitātes. Protams, turpināsies arī iesāktais. Biedru sapulcē apstiprinājām LTRK stratēģiju nākamajiem 10 gadiem. Virzāmies uz to, lai LTRK būtu ietekmīgākā tautsaimniecības domas virzītāja Latvijā ar augstāko reputāciju. Jo mūsu ietekme palielināsies, jo mēs vairāk varēsim savas iestrādnes un domas virzīt dažādos politiķu lēmumos un sabiedrības viedokļos.