Latvija ir saņēmusi starptautisku apliecinājumu valsts spējai efektīvi cīnīties ar finanšu noziegumiem un nodrošināt finanšu sistēmas drošību, pavēstīja Finanšu izlūkošanas dienestā (FID), komentējot Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas - "Moneyval" - publicēto ziņojumu par Latvijas sestās kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem.

"Moneyval" ziņojums publicēts ceturtdien.

Pēc FID paustā, ziņojumā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos kritērijos. Ziņojumā atzīts Latvijas ievērojamais progress un ilgtermiņa apņemšanās cīņā pret finanšu noziegumiem.

"Esam novērsuši augstos riskus finanšu jomā, un Latvija ir droša un uzticama valsts investīcijām. To apliecina arī Latvijas izvēle būt starp pirmajām valstīm, kas novērtētas pēc jaunajiem FATF standartiem. Esam gandarīti, ka mērķtiecīgs valdības darbs ir nesis rezultātus," komentē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka pēc 2018. gada finanšu sektora satricinājumiem Latvija pieņēma apzinātu politisku lēmumu īstenot dziļas strukturālas reformas, veidojot caurskatāmu, drošu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu finanšu sektora uzraudzības sistēmu.

Latvija ir guvusi panākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanā, un tas varētu ļaut atjaunot Latvijas finanšu sistēmas reputāciju, aģentūrai LETA norādīja banku ekonomisti, komentējot Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") publicēto ziņojumu.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka saņemtais novērtējums ir pozitīva ziņa, īpaši ņemot vērā, cik resursu ir ieguldīts mērķu sasniegšanā. Viņš pauž cerību, ka novērtējums ļaus atjaunot Latvijas finanšu sistēmas reputāciju.

"Citu valstu pieredze rāda, ka būtiskākās sekas iestājas tieši negatīva scenārija gadījumā. Tādēļ pozitīvs novērtējums Latvijai nenozīmē automātisku ekonomikas ieguvumu vai strauju investīciju pieaugumu," pauž Gašpuitis, norādot, ka tas galvenokārt ir reputācijas jautājums, kā arī signāls starptautiskajiem partneriem, kuru jāspēj izmantot.

Ekonomists uzsver, ka ieguvums Latvijai vairāk izpaužas kā potenciālo zaudējumu novēršana, nevis tiešs ekonomiskais ieguvums.

Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir būtiska, lai mēs varētu ilgtermiņā veicināt sabiedrības labklājību, un tāpēc ir svarīgi apzināties, kurās jomās mums kā valstij ir priekšrocības. Ņemot vērā ģeopolitiskos riskus, atbilde uz šo jautājumu šodien ir citāda nekā pirms desmit gadiem.

Latvijas ekonomikas relatīvā atpalicība no Igaunijas un Lietuvas pēdējo gadu laikā daļēji skaidrojama ar mūsu ekonomikas struktūru. Jau sākot ar Latvijas neatkarības atgūšanu, Latvijā attīstījās nozares, kas izmantoja mūsu dabisko ģeogrāfisko tuvumu Krievijai un Krievijas ietekmes sfērā esošajām valstīm. Tās balstījās arī uz Latvijas okupācijas laikā radīto loģistikas infrastruktūru, kas bija vērsta uz izejvielu piegādi Rietumiem un gatavās produkcijas piegādi dažādiem padomju impērijas reģioniem.

Kā to var labi redzēt šodien, šis ekonomikas modelis nebija izturīgs pret ģeopolitiskajiem riskiem, kas īpaši spilgti izgaismojās pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Latvijas banku pieredze klientu – nerezidentu – apkalpošanā ilustrē šī biznesa modeļa piemēru finanšu nozarē: lai gan sākotnēji tas šķita ļoti veiksmīgs, ilgtermiņā šis modelis izrādījās neizturīgs pret ģeopolitiskajiem un regulatorajiem riskiem.

No bankām tiek gaidīta lielāka riska apetīte kreditēšanas jomā, uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrijā informēja, ka otrdien Siliņas vadībā notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kurā tika apspriesti jautājumi, kas ir saistīti ar kreditēšanas vides attīstību tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.

Sēdē izvērtēja aktuālos datus par kreditēšanas tendencēm un analizēja likumu grozījumu ietekmi uz fizisko personu pārkreditēšanās iespējām. Tāpat tika sākta diskusija par iespējamo turpmāko rīcību attiecībā uz juridisko personu kredītu refinansēšanas regulējumu.

"Mans mērķis ir mazināt birokrātiju un veicināt ekonomisko aktivitāti. Šobrīd kreditēšanas apjomi pieaug - cilvēkiem un uzņēmumiem ir vieglāk piekļūt finansējumam. Tas nozīmē, ka valdības mērķtiecīgs darbs nes rezultātus," sacīja Siliņa.

Finanšu konsultāciju uzņēmums SIA Fintexo trīs pastāvēšanas gadu vēsturē piesaistījis 47 miljonus eiro vērtu finansējumu aptuveni 120 klientiem. “Šodienas ķirsītis uz tortes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir Altum piedāvājums,” intervijā Dienas Biznesam atklāja SIA Fintexo īpašnieks Lauris Kindzulis.

Īsumā pastāstiet par sevi un to, kā radās ideja par finanšu konsultāciju uzņēmuma radīšanu?

Uz Rīgu atnācu no laukiem un mērķtiecīgi iestājos Banku augstskolā. Tobrīd tā bija TOP skola. Praksē paostīju banku gaisu. Šķita, ka patīk kreditēšana, interesē šī joma, spēja palīdzēt klientam, jo sevišķi interesēja līzings. Izdevās prakses laikā pastrādāt blakus līzinga nodaļai, un redzēju visu tās ikdienu. Otrajā kursā visi sāka strādāt, un arī es nebiju izņēmums - vispirms tēva degvielas stacijā, pēc tam SEB bankā. Pamainījās vairākas darba vietas, līdz nonācu līdz Hipotēku un zemes bankai, kas ir pašreizējā Altum priekštece. Tur bija atzars, kas no 2008. gada jau strādāja ar valsts atbalsta programmām. Valsts finanšu instrumentu Altum izveidoja četrus gadus vēlāk. Tobrīd jau biju prom. Šajā starplaikā līdz Altum izveidošanai palīdzēju daudziem uzņēmējiem ar sākuma kapitāla veidošanu. Tad nonācu atpakaļ komercbanku sektorā pie skandināviem DNB Bank, kur karjerā sasniedzu korporatīvo klientu apkalpošanu.

Šodien notiks Latvijas Bankas rīkotais finanšu sektora attīstības forums "FinNext 2026", kura laikā tiks meklēti risinājumi finanšu sektora attīstībai, pakalpojumu pieejamībai un noturībai, informēja Latvijas Bankā.

Forumā piedalīsies Latvijas Bankas, finanšu sektora, valsts pārvaldes, citu organizāciju un starptautiskie eksperti.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile norāda, ka šis ir jaunas koncepcijas forums, kurā Latvijas Banka kā finanšu sektora uzraugs vienkopus pulcēs plašu finanšu un citu nozaru ekspertu loku. Foruma mērķis ir radīt atvērtu un dinamisku platformu, lai dažādi skatījumi un profesionālās pieredzes savijas un pārtop jaunās idejās, kā attīstīt sektoru, kā arī izprast katras iesaistītās puses iespējas un turpmāk veicamos soļus.

Forumā aicināti piedalīties finanšu sektora pārstāvji, politikas veidotāji, konsultanti, citu nozaru eksperti un interešu pārstāvji.

Rietumu Banka ir nodibinājusi korespondentbankas attiecības ar starptautisko banku Deutsche Bank, kas ļaus bankai no 6. maija uzsākt īstenot tiešus ASV dolāru maksājumus, kā arī apkalpot citus Latvijas tirgus dalībniekus ASV dolāru maksājumiem.

Korespondentbanka ASV nodrošina piekļuvi ASV maksājumu sistēmai, ļaujot īstenot ātru un uzticamu klientu maksājumu apstrādi ASV dolāros.

“Šis ir stratēģiski nozīmīgs notikums Rietumu Bankas attīstībā, jo, papildinot mūsu maksājumu klāstu ar ASV dolāriem, bankas valūtu maksājumu iespējas kļūs par plašākajām gan Latvijā, gan Baltijā, nodrošinot mūsu klientiem pilnvērtīgu apkalpošanu starptautisku darījumu īstenošanai faktiski visā pasaulē. Sadarbība ar Deutsche Bank nostiprina Rietumu Bankas pozīcijas Baltijas vadošo banku lokā uzņēmumu apkalpošanas segmentā,” saka Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja.

Lai banka pilnvērtīgi varētu veikt ASV dolāru maksājumus, tai jābūt kontam korespondentbankā, kas ir reģistrēta ASV un kurai ir konts Federālo rezervju bankā. Latvijas bankas un lielākā daļa Eiropas banku ASV dolāru maksājumus veic caur korespondentbankām, taču ne visām ir atbilstoši standarti un spējas nodrošināt tiešus ASV dolāru maksājumu pakalpojumus. Rietumu Bankas sadarbība ar Deutsche Bank nodrošinās drošu un nepārtrauktu ASV dolāru maksājumu apstrādi.

"Fintech" segmenta uzņēmumiem izsniegto darbības atļauju skaits šogad turpinās augt, un patlaban Latvijas Bankā licencēšanas posmā ir 15 uzņēmumu, bet pirmslicencēšanas konsultāciju posmā - 29, tāpat vairāki finanšu uzņēmumi ir interesējušies par iespēju saņemt specializētās kredītiestādes licenci, norāda Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Viņa skaidro, ka pērnā gada nogalē valdības apstiprinātajā Latvijas "FinTech" stratēģijā izvirzītie mērķi - par trešdaļu kāpināt "FinTech" uzņēmumu skaitu Latvijā, nozarē izveidot jaunas darbavietas, piesaistīt jaunas investīcijas un Latvijai kļūt par konkurētspējīgu Eiropas "FinTech" centru - ir gana vērienīgi. Tos sasniegt būs iespējams vien tad, ja savu artavu ieguldīs visi "FinTech" ekosistēmas dalībnieki.

Purgaile pauž, ka "FinTech" stratēģijas īstenošanas periodā Latvijas Banka ieguldīja daudz pūļu atbildības jomu - licencēšanas, regulējuma, infrastruktūras - pilnveidē.

"Mūsu paveiktais sāk nest augļus: licencēto finanšu tirgus dalībnieku skaits aug, un arvien vairāk maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmanto Latvijas Bankas maksājumu infrastruktūru," norāda Purgaile, piebilstot, ka 2025. gadā Latvijas Banka izsniegusi astoņas licences "FinTech" segmenta uzņēmumiem, bet šogad četros mēnešos - piecas. Turklāt pagājušā gada nogalē izsniegtas pirmās divas licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai.

Pērnā gada nogalē valdības apstiprinātajā Latvijas FinTech stratēģijā izvirzītie mērķi – par trešdaļu kāpināt FinTech uzņēmumu skaitu Latvijā, nozarē izveidot jaunas darbavietas, piesaistīt jaunas investīcijas un Latvijai kļūt par konkurētspējīgu Eiropas FinTech centru – ir gana vērienīgi. Tos sasniegt varēsim vien tad, ja savu artavu ieguldīs visi FinTech ekosistēmas dalībnieki.

Jau iepriekšējās FinTech stratēģijas īstenošanas periodā Latvijas Banka ieguldīja daudz pūļu savu atbildības jomu – licencēšanas, regulējuma, infrastruktūras – pilnveidē. Mūsu paveiktais sāk nest augļus: licencēto finanšu tirgus dalībnieku skaits aug, un arvien vairāk maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmanto Latvijas Bankas maksājumu infrastruktūru.

Efektīvs licencēšanas process un jauni tirgus dalībnieki

Latvijas Banka 2025. gadā izsniedza astoņas licences FinTech segmenta uzņēmumiem, šogad – jau septiņas.Īpaši izceļams, ka pērnā gada nogalē Latvijas Banka izsniedza pirmās divas licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai. Interese par darbības atļaujām kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai ir liela – gan licencēšanas procesā, gan pirmslicencēšanas konsultāciju stadijā ir vairāki pieteikumi. Interesi par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja licenci ir izrādījuši uzņēmumi no Polijas, Lietuvas, Spānijas, Vācijas, Turcijas, Kanādas, Lielbritānijas un citām valstīm. Tas liecina par Latvijas potenciālu starptautisku kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju piesaistē.

Rīgā aizvadītās “Baltic Fintech Days” apliecināja, ka Latvija finanšu tehnoloģiju jomā vairs nav tikai vērotāja. Šis pasākums, kuru uz Rīgu mērķtiecīgi atveda “Fintech Latvija asociācija”, nav tikai kārtējā konference, bet gan simbolisks punkts, kurā Latvija pārliecinoši piesaka savu atgriešanos reģiona līderpozīcijās fintech nozarē, pasākuma vēriena un starptautiskās intereses ziņā pārspējot kaimiņvalstu iepriekšējo gadu sasniegumus un iezīmējot jaunu nozares attīstības vilni.

Publiskajā telpā bieži dzirdam par nepieciešamību pēc augstas pievienotās vērtības eksporta un digitālās transformācijas, un “Baltic Fintech Days” norise Rīgā parādīja, ka šis “izrāviens” vairs nav teorētisks koncepts, bet reāls rezultāts, ko panākusi nozare, cieši sadarbojoties ar valsts pārvaldi un regulatoru. Fintech dienu norise Rīgā ir “Fintech Latvija asociācija” stratēģisks darba rezultāts, kas apliecina, ka nozare pati spēj radīt globālu rezonansi un piesaistīt plašu starptautisku uzmanību.

Kvalitāte, kas pārtop miljonos nodokļu ieņēmumu

Dati runā paši par sevi – vairāk kā 1000 dalībnieku. Tomēr galvenais stāsts nav par kvantitāti, bet gan par kvalitāti, jo konferences mērķis nav mākslīgi audzēt uzņēmumu skaitu, bet gan veidot labvēlīgu augsni spēcīgiem, eksportspējīgiem uzņēmumiem, kas sniedz reālu pienesumu valsts budžetam.