Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investor Service samazinājusi kredītreitingus Itālijai, Portugālei un Spānijai, bet Francijas, Lielbritānijas un Austrijas reitingiem mainījusi nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu.

Reitingu aģentūra samazināja arī piešķirtos reitingus mazākām eirozonas valstīm – Slovēnijai, Slovākijai un Maltai. Savu lēmumu Moody’s skaidro ar parādu krīzes izraisītiem izaicinājumiem un reģiona vājo ekonomikas attīstības perspektīvu, kas izraisa spiedienu uz finanšu tirgiem, vēsta Bloomberg.

Itālijas reitings tika samazināts no A2 uz A3, Spānijas – no A1 uz A3, Portugāles – no Ba2 uz Ba3, Slovākijas un Slovēnijas – no A1 uz A2, bet Maltas – no A2 uz A3.

«Visiem šiem reitingiem ir piešķirta arī negatīva nākotnes perspektīva,» norādīja Moody’s. Negatīva nākotnes perspektīva nozīmē, ka Moody’s saskata vismaz 40% iespējamību, ka valsts reitings tuvāko 18 mēnešu laikā varētu tikt samazināts.

Latvija 2016.gadā ierindojusies trešajā vietā pēc tiešsaistē izsniegto savstarpējo (P2P) aizdevumu apjoma kontinentālās Eiropas valstu vidū, atpaliekot tikai no Francijas un Vācijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics pētījums par alternatīvā aizdevumu tirgus attīstības tendencēm Eiropā 2016.gadā.

Pateicoties divu finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumu TWINO un Mintos straujajai izaugsmei, pēdējo divu gadu laikā Latvija kļuvusi par vienu no Eiropas alternatīvo aizdevumu nozares līdervalstīm, informē uzņēmuma pārstāve Marina Vancāne - Grāvīte.

«Jaunās tehnoloģijas ir padarījušas iespējamu to, ka arī mazās valstis spēj veiksmīgi konkurēt ar lielajām. Alternatīvie tiešsaistes aizdevumi ir viens no šādiem sektoriem, kur valstu izmēram un robežām nav tik liela nozīme. Svarīgākas ir prasmes un zināšanas investoru piesaistē un kredītu izsniegšanā. Ņemot vērā vēl salīdzinoši neapgūto kontinentālās Eiropas tirgu, vietējās savstarpējo aizdevumu platformas pagaidām turpina koncentrēt darbību Eiropas valstīs, aizpildot nišas gan paaugstināta riska, gan vidējā riska nenodrošināto kredītu segmentā. Tomēr kā jaunu tendenci Eiropas savstarpējo aizdevumu platformām varam novērot pieaugošo interesi izplesties arī citās valstīs ārpus Eiropas,» saka KPMG Baltics darījumu konsultāciju direktore Jūlija Masāne-Ose.

Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

Latvijas valdības spēcīgā rīcība reformu īstenošanā, lai mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību un konsolidētu publiskās finanses, atbalsta tai noteikto kredītreitingu A3 līmenī, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's paziņoja savā ikgadējā pārskatā.

Latvijas straujā ekonomikas atkopšanās un valdības veiktie fiskālās konsolidācijas centieni ir palīdzējuši valstij pārsniegt savus fiskālos mērķus, pārskatā citēts Moody's viceprezidenta asistenta, analītiķa un ziņojuma autora Evana Volmana teiktais.

Latvija ir noteikti parādījusi, ka spēj konsolidēt savas publiskās finanses, un tiek prognozēts, ka 2016./2017.gadā tās fiskālais deficīts saglabāsies ap 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sacījis Volmans.

Tomēr Moody's secināja, ka deficīta rādītāja tālāks uzlabojums ir ierobežots, jo uz Latvijas budžetu pieaug spiediens, ko rada sociālo un aizsardzības izdevumu palielinājums. Neskatoties uz to, aģentūra sagaida, ka Latvijas fiskālā politika arī turpmāk būs saprātīga un parādu slogs atbildīs citu valstu ar A reitingu vidējam sniegumam.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s brīdinājusi, ka varētu samazināt piešķirtos reitingus 17 globālām un 114 Eiropas finanšu institūcijām, kas kārtējo reizi apliecina, ka eirozonas parādu krīze ietekmē pasaules finanšu sistēmu, vēsta Reuters.

Moody’s pavēstījusi, ka tādiem finanšu gigantiem kā UBS, Credit Suisse un Morgan Stanley ilgtermiņa kredītreitingu varētu samazināt pat par trīs pakāpēm. Savukārt par divām pakāpēm varētu tikt samazināts Barclays, BNP Paribas, Credit Agricole, Deutsche Bank, HSBC Holdings un Goldman Sachs reitingi.

Aģentūra norāda, ka lēmums pārskatīt 114 banku reitingus 16 Eiropas valstīs atspoguļo parādu krīzes ietekmi un valdību kredītspējas pasliktināšanos.

Kopumā Moody’s pārskatīs 24 bankas Itālijā, 21 – Spānijā, desmit – Francijā, deviņas - Lielbritānijā, astoņas – Austrijā un Dānijā, septiņas – Vācijā un sešas Portugālē un Nīderlandē. Tāpat Moody’s pārskatīs piešķirtos reitingus piecām finanšu kompānijām Zviedrijā, četrām Slovēnijā, divām Šveicē un vienai Somijā, Norvēģijā, Beļģijā un Luksemburgā.

Kā iemeslu minot aplēses par valdības parāda sloga palielināšanos, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Kipras obligāciju kredītreitingu par trīs atzīmēm, informē Aljazeera.

Kipras kredītreitings samazināts no B3 līdz Caa3 atzīmei, un šādu lēmumu Moody’s lielā mērā pieņēma, paredzot, ka nākotnē Kipras bankas prasīs arvien lielāku valdības atbalstu. Tajā pašā laikā reitingu aģentūras pārstāvji norādīja, ka nākotnē iespējams atkārtots kredītreitinga samazinājums valstij, kas cenšas ar starptautisku aizdevēju atbalstu glābt savas bankas, kas piedzīvo milzīgus zaudējumus.

Moody's norāda - ievērojami palielinājusies iespējamība, ka valsts nespēs pildīt savas saistības vai arī prasīs norakstīt tās parādu. Tomēr Moody's uzskata, ka tas nenotiks šogad. Kipras banku rekapitalizācijai būtu nepieciešami aptuveni desmit miljardi eiro, kas ir vairāk nekā 50% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), aplēsis Moody’s. Tādējādi Kipras parāda apjoms 2013. gadā varētu veidot 150% no valsts IKP, kas būtu viens no augstākajiem apjomiem Moody’s reitingu sarakstos.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

Kamēr reitingu aģentūras samazinājušas Itālijas, Spānijas, Īrijas, Grieķijas, Portugāles un Kipras kredītreitingus, un aģentūra Standard&Poor’s brīdinājusi par iespējamu eirozonas valstu reitingu samazināšanu, Moody’s 2011. gada analīzē pavēstījusi, ka Igaunijai piešķirtais kredītreitings A1 atspoguļo valsts ekonomisko stiprumu kā «vidēju», bet valsts institucionalais stiprums ir «augstā līmenī», vēsta BBN.

Igaunijas institūcijas pēdējo divu gadu laikā ir parādījušas elastību un noteiktību, pavēstījusi Moody’s. Kā piemēru valsts institucionālajam stiprumam Moody’s minēja eiro ieviešanu, kas prakstiski nozīmējusi – Igaunija spējusi sasniegt svarīgus mērķus, ņemot vērā sarežģītos apstākļus. Igaunijas finansiālais stiprums ir novērtēts kā «augsts».

Reitingu aģentūra novērtējusi Igaunijas jūtību pret riskiem kā zemu, tomēr Moody’s norādījusi arī, ka Igaunijai gaidāmas grūtības un izaicinājumi notiekošās eirozonas parādu krīzes kontekstā.

Moody’s Igaunijai noteiktais reitings A1 ir stabils kopš 2002. gada beigām.

Kredītreitingu aģentūra Moody’s trešdien samazinājusi piecu Portugāles banku kredītreitingus, prognozējot, ka banku aktīvu kvalitāte un rentablitāte pasliktināsies, samazinot valsts ekonomiskās perspektīvas, raksta Financial Times.

Moody's samazināja Caixa Geral de Depositos, Banco Comercial Portugues, Banco Espirito Santo, Banco BPI, un Banco Santander Totta reitingus.

Četru banku reitings samazināts līdz tam pašam līmenim, kāds piešķirts Portugāles suverēnajam parādam – Ba3. Šis novērtējums atrodas ir tikai vienu iedaļu virs «ļoti spekulatīva» līmeņa.

Portugāle prognozē, ka pieņemto taupības pasākumu ietekmē tās ekonomika šogad piedzīvos lejupslīdi 3,3% apmērā. «Jostas savilkšana» seko 78 miljardu eiro glābšanas pasākumiem, par kuriem valsts vienojās ar Eiropas Savienību un Starptautisko Valūtas fondu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi eirozonas glābšanas fondu kredītreitingus. Aģentūra līdz Aa1 samazinājusi gan Eiropas stabilitātes mehānismam (ESM), gan Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam (EFSF), kurš savu darbu pārtrauks nākamgad, piešķirtos reitingus.

Moody’s arī pieļāvusi, ka abiem fondiem piešķirtie kredītreitingi varētu tikt samazināti vēl vairāk, vēsta Euobserver. Abos fondos Francija, kuras reitingu Moody’s nesen samazināja, ir otrs lielākais maksātājs.

«ESM un EFSF kredītriski ir cieši saistīti ar to tuvākajiem atbalstītājiem,» skaidrojot saistību starp Francijas un eirozonas glābšanas fondu kredītreitingu samazināšanu, norādīja Moody’s.

Tikmēr fondu vadītājs Klauss Rēglings norādījis, ka viņam ir grūti saprast Moody’s lēmumu. «Mēs nepiekrītam reitingu aģentūras pieejai, kas nav ņēmusi vērā ESM spēcīgo institucionālo tīklu, politisko apņēmību un kapitāla struktūru,» sacīja K. Rēglings. Moody’s rīcība arī nekādā veidā neietekmēs eirozonas fondu spējas izsniegt parādzīmes un aizņemties naudu.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto «ABLV Bank» likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

«Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,» norāda «Moody's» analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

«Moody's» ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

Pastāv iespēja, ka Somija bloķēs eirozonas palīdzību Portugālei. Tas liek apšaubīt eirozonas spēju nodrošināt savu finansiālo stabilitāti, atsaucoties uz Somijas finanšu ministrijas amatpersonas sacīto, ziņo Reuters.

Somijā 17.aprīlī notiks parlamenta vēlēšanas, un eiroskeptiskās partijas, kas iebilst pret Portugāles glābšanu un pat glābšanas fonda - Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSF) - palielināšanu, gūst arvien lielāku atbalstu.

Somija ir vienīgā eirozonas valsts, kur EFSF glābšanas aizdevumi ir jāapstiprina parlamentam. Citās izlemj valdība.

«Situācija kļūst saspringtāka ar katru dienu,» stāstījis Somijas finanšu ministrijas padomnieks Marti Salmi. «Mēs vakar saņēmām jaunākās aptaujas rezultātus, un tie, kuri ir pret jebkādu palīdzību Portugālei vai jebkādu garantiju EFSF palielināšanu iegūst 48 procentus un pārējie - 52 procentus,» viņš stāstījis.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu no B2 uz B1, turklāt paaugstinājusi arī bankas nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir B1/Not Prime/E+ Positive.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu Moody’s skaidro ar bankas finanšu rezultātu un pelnītspējas paaugstināšanos, kā arī kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanos un privāto investoru ienākšanu bankas akcionāru sastāvā, kā rezultātā banka var veidot spēcīgāku kapitāla bāzi. Līdztekus Moody’s ir noteicis Citadelei kontraģenta reitingu Ba3(cr)/NP(cr).

«Fakts, ka viena no vadošajām reitingu aģentūrām pasaulē ir paaugstinājusi Citadeles reitingu, ir apliecinājums tam, ka Citadele attīstās pareizajā virzienā un akcionāru maiņa ir nākusi par labu bankas attīstības iespējām,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Portugālei, trešajai eirozonas valstj, kas lūgusi finansiālu palīdzību, vispirms vajadzētu pārdot savas zelta rezerves, atsaucoties uz Vācijas deputāta ierosinājumu, vēsta thelocal.de.

«Pirms riskēšanas ar citu cilvēku naudu Portugālei vispirms būtu jāpārdod ģimenes dārglietas, jo īpaši zelta rezerves,» teicis Frenks Šeflers (Frank Schäffler) no FDP.

Šeflers pagājušajā gadā pats sevi padarīja par ļoti neieredzētu personu Grieķijā, jo finanšu krīzes karstumā paziņoja, ka šai valstij vajadzētu pārdot daļu no salām, kas palīdzētu atmaksāt glābšanas naudu.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns (Dominique Strauss-Kahn) un Eiropas Savienības Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns (Olli Rehn) brīdināja, ka Portugālei apmaiņā pret 78 miljardus eiro lielo palīdzību, par kuru tikko panākta vienošanās, jāveic «patiesi nacionālas» un «apjomīgas» reformas.

Naftas cenas pasaules tirgū šogad saglabāsies zemas, taču tās nesniegs atbalstu globālās ekonomikas izaugsmei, ņemot vērā eirozonas, Ķīnas, Japānas un Krievijas nedienu negatīvo ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, prognozē starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

«Zemām naftas cenām vajadzētu sniegt ievērojamu stimulu pasaules ekonomikas izaugsmei, taču vairāki faktori kompensēs ieguvumus no lētākas enerģijas,» norāda Moody’s.

Aģentūra prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 1%, reģistrējot gandrīz identisku izaugsmi kā pērn, bet 2016.gadā tā palielināsies par 1,3%.

«Eirozonā naftas cenu kritums tiek piedzīvots nelabvēlīgā ekonomikas vidē, kurā ir augsts bezdarbs, zemas vai negatīvas procentu likmes un politiskā neskaidrība atsevišķās valstīs,» teikts Moody’s ziņojumā.

Moody’s saglabāja nemainīgu iepriekš izteikto prognozi, ka G20 valstu ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad veidos nedaudz zem 3%, kas ir gandrīz tikpat, cik pērn.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service nolēmusi anulēt Krievijas valsts lokālos reitingus, ko piešķīrusi Moody’s Interfax Rating Agency un slēgt šo aģentūru, informē Moody’s.

Lēmums pieņemts, ņemot vērā likumdošanas izmaiņas un potenciālos ierobežojumus biznesam, nodrošinot Krievijai piemērotos reitingus, kā arī gaidāmās prasības attiecībā uz strukturālo un darbības neatkarību, kas varētu ierobežot Moody’s Interfax Rating Agency iespējas izmantot Moody’s globālos resursus.

Moody’s un Interfax sadarbība ilga 12 gadus.

Latvijas valsts energokompāniju Latvenergo un Igaunijas Eesti Energia apdraud riski saistībā ar patlaban notiekošo integrāciju Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, atzīst starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Ziņojumā, kurā Moody’s salīdzina abus uzņēmumus un norāda uz draudošajiem riskiem, teikts, ka Eesti Energia un Latvenergo aizvien vairāk ietekmē enerģijas cenas Ziemeļvalstīs.

Pieaugot Baltijas valstu integrācijai Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, ko nosaka jaunu starpsavienojumu izmantošana, elektroenerģijas cenas Baltijas reģionā kritušās un turpinās kristies, norāda Moody‘s.

Ziemeļvalstīs tiek veikta zemu izmaksu un zemu oglekļa dioksīda izmešu hidroelektroenerģijas ražošana. Vēsturiski enerģijas tirgi Baltijas valstīs nav tikuši pilnībā integrēti Ziemeļvalstu tirgū, ņemot vērā ierobežoto starpsavienojumu. Pēdējos gados pārrobežu ražotspēja starp Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgiem ir palielinājusies, tādējādi samazinot enerģijas cenas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, vēsta aģentūra.

Legālo ātro kredītu kompāniju darbības ierobežošana nemazinās cilvēku nepieciešamību pēc naudas

«Citas valstis var mācīties no prakses un kontroles, kāda ir sasniegta īstermiņa aizdevumu sektorā Latvijā. Šeit tirgus pats ir noteicis cenu pakalpojumam. Mūsu gadījumā rūpīgi tiek izvērtēta klientu kredītspēja, tādēļ valdībai nevajadzētu pārmērīgi iejaukties nozares regulācijā, jo sekas ne vienmēr ir paredzamas», intervijā Dienas Biznesam pauž AS 4finance valdes priekšsēdētājs un 4finance grupas uzņēmumu vadītājs Kīrans Patriks Donelijs (Kieran Patrick Donnelly).

Jūs esat strādājis dažādās valstīs, raksturojiet, lūdzu, ātro kredītu nozari un likumdošanu citās valstīs, kurās šis segments ir attīstīts, piemēram, ASV un Lielbritānijā? Kādas ir atšķirības salīdzinājumā ar Latviju?

Latvijas iedzīvotājiem zināmākais brīvās naudas ieguldīšanas instruments ir depozīti, taču tos var uzskatīt par investīciju dinozauriem.

Tie ir plaši zināmi, droši, bet ar mazu atdevi. Taču iedzīvotāji visā pasaulē meklē lielākas atdeves iespējas no ieguldījumiem, tāpēc pēdējā laikā tirgū ienāk arvien jauni produkti, kas piedāvā gan augstāku atdevi, gan attiecīgi arī risku. Viena no šādām ieguldījumu iespējām ir aizdevumu platformas. Šo investīciju veidu bieži izvēlas tā dēvēti jaunie profesionāļi un tie, kuri vēlas paplašināt savu gadiem veidoto ieguldījumu portfeli.

Aizdevumu platformas ļauj daudziem investoriem būt par līdz-īpašnieku vienam aizdevumam, kas izsniegts privātpersonai vai uzņēmumam. Savukārt aizdevuma ņēmējiem platformas nodrošina alternatīvu finansējuma avotu, kas var būt sevišķi noderīgs situācijās, kad banku finansējums tiem nav piemērots vai pieejams. Platforma nodrošina šo aizdevumu piedāvāšanu ieguldītājiem, kā arī administrē norēķinus starp aizdevuma saņēmēju un investoriem. Ir divu tipa aizdevumu platformas, katrai no tām ir nedaudz savādāks darbības princips un arī atšķirīgs regulējums no finanšu nozares uzraugu puses.

Latvijas mazo un vidējo komersantu mikrokreditēšanas programmā norakstīti kredīti 206 433 eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Programmas mērķis ir ieviest mazo un vidējo komersantu un pašnodarbināto personu mikrokreditēšanas mehānismu un veicināt mikrokredītu pieejamību neliela biznesa uzsākšanai un attīstīšanai. Atbilstoši programmas mērķim mikrokredīti tiek piešķirti biznesa projektiem - nelielām investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem visā Latvijas teritorijā.

Programmas īstenošanu 2009.gada 16.februārī sāka VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka", bet tagad to turpina VAS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum"). Programmas noslēgums ir paredzēts 2019.gada 31.decembrī.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas – banku sistēmas izaugsmes perspektīvas saglabājusi negatīvas, norādot, ka, neskatoties uz ekonomikas un banku finanšu rezultātu uzlabošanos, situācija banku tirgū šajā reģionā joprojām saglabājusies izaicinoša.

Savā ziņojumā Moody’s norāda, ka Baltijas valstu banku darbības vide, visticamāk, saglabāsies sarežģīta vēl nākamos 18 mēnešus, neskatoties uz panākumiem 2010. gadā. Ekonomikas izaugsme reģionā pamatā balstīta uz eksporta pieaugumu, iekšējam patēriņam gūstot nelielus uzlabojumus.

Reitingu aģentūra norāda, ka iekšējais patēriņš joprojām nīkuļo lielā bezdarba, fiskālo taupības pasākumu un apjomīgo korporatīvo un individuālo parādu dēļ.

Moody’s analītiķis Bleiks Fosters (Blake Foster) skaidro, ka Baltijas valstu reģionā strauji attīstās tikai daži iekšzemes sektori, tāpēc ekonomikas izaugsme šajās valstīs tuvākajā laikā saglabāsies lielā mērā atkarīga no reģiona tirdzniecības partneru ekonomiskās izaugsmes un pieprasījuma.

Pasaules ekonomikas lielākais drauds ir eirozonas valstis pārņēmusī parādu krīze, pavēstījusi starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s. Savukārt otrs lielākais apdraudējums saistīts ar jaunattīstības valstu «cietās piezemēšanās» iespējamību.

«Galvenos riskus sagādā eirozonā valdošā recesija, kas izrādījusies smagāka nekā iepriekš bija prognozēts,» teikts jaunākajā aģentūras makroekonomisko risku apkopojumā.

Nopietni riski ir saistīti arī ar tādu ekonomiku kā Indija, Brazīlija un Ķīna «cieto piezemēšanos», naftas cenu krasām izmaiņām, kuras var izraisīt ģeopolitiski riski, kā arī iespēja, ka ASV notiks «negaidīta un asa» fiskālā konsolidācija 2013. gadā.

Tāpat Moody’s norādīja, ka jaunattīstības valstu ekonomikas pašlaik nomoka ārējie apstākļi un zemāks iekšzemes pieprasījums, kas izraisījis izaugsmes palēnināšanos. «Mēs paredzam, ka attīstīto valstu ekonomiku izaugsmes kritums un gaistošās kapitāla plūsmas nomāks izaugsmi jaunattīstības valstīs,» norāda Moody’s.

Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.

Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s noteikusi negatīvu Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) kredītreitinga nākotnes perspektīvu. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar iepriekš notikušo Vācijas, Nīderlandes un Luksemburgas reitingu perspektīvu pārskatīšanu.

Nosakot negatīvu reitinga perspektīvu, Moody’s fondam tomēr atstājusi piešķirto augsto AAA kredītreitingu. Aģentūras lēmums nozīmē – pieaugusi iespēja, ka EFSF tuvākā gada vai pusotra laikā var zaudēt savu AAA reitingu.

Jau vēstīts, ka Moody’s otrdien no stabilas uz negatīvu mainīja Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai piešķirto kredītreitingu nākotnes perspektīvas. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar pieaugušu neskaidrību par Eiropas parādu krīzi un risku, ka Grieķija būs spiesta pamest Eiropas monetāro savienību, bet Itālija un Spānija lūgs starptautisko aizdevumu. Tādējādi lielāko krīzes smagumu nāksies pārvarēt valstīm ar visaugstākajiem kredītreitingiem. Pašlaik Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai ir AAA reitings.