Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Daļa Volstrītas uzņēmumiem sūtīto prakses pieteikuma vēstuļu ir pārdrošas un liecina par pilnīgu jomas nepārzināšanu, taču kāds universitātes students izraisījis sajūsmu Volstrītā, uzrakstot ļoti atklātu motivācijas vēstuli, liekot profesionāļiem atzīt to «par labāko vēstuli, ko tie jebkad redzējuši», raksta Business Inider.

«Esmu ļoti ieinteresēts investīciju banku nozarē un vēlētos neko vairāk, kā vien no jums mācīties. Man nemetas slikta dūša no kafijas pienešanas, kurpju spodrināšanas vai drēbju savākšanas no veļas mazgātavas, un es pie jums esmu gatavs strādāt par velti. Godīgi sakot, es vienkārši vēlos atrasties vienā telpā ar industrijas profesionāļiem un iegūt tik daudz zināšanu, cik iespējams,» teikts studenta motivācijas vēstulē.

«Netērēšu jūsu laiku, uzskaitot savus sasniegumus, nosaucot pārspīlētus amata nosaukumus vai pievienojot pāris rindiņas ar «sviestu» par manu līdzšinējo pieredzi un prasmēm, kas lieliski atbilst investīciju banku prakses iziešanai,» raksta jaunietis. «Patiesība ir tā, ka man nav nekādu neticami īpašu prasmju vai ģeniālu īpašību, tomēr man ir teju perfekts GPA (studenta akadēmisko sasniegumu mērs) un vēl varu piedāvāt smagu darbu. Iepriekš esmu izgājis praksi Merril Lynch Ieguldījumu pārvaldes nodaļā, kā arī izgājis kursu par investīciju bankām, ja tas kādi noder,» teikts vēstulē.

Latvijā šis ir kārtējais gads, kad, slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai, atklātā vēstulē valsts augstākajām atbildīgajām amatpersonām norāda Latvijas ārpus Rīgas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītāji.

Ik gadu atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts atbilstoši valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu - 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts vēstulē.

«Ņemot vērā finanšu krīzi 2009. gadā un notikušās reformas veselības aprūpes jomā, ir notikusi slimnīcu tīkla optimizācija, un šobrīd neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta tikai 16 pilsētās. Tai pašā laikā tiek ieviesti ar vien jauni kvalitātes kritēriji slimnīcām, kuri ir pretrunā iedzīvotāju veselības uzlabošanai un uzturēšanai,» teikts ārstu parakstītajā vēstulē. Kā piemēru šai pretrunai ārsti min situāciju, kad tiek minimizēts ārstēšanās laiks slimnīcā, kas noved pie neizārstētu pacientu izrakstīšanas no slimnīcām tālākai ārstēšanai ģimenes ārsta uzraudzībā, nestacionēto pacientu īpatsvara kvalitātes rādītāju u.c. problēmas.

Mākslīgā intelekta piedāvātos resursus jau šobrīd darba interviju procesā izmanto gan darba meklētāji, gan darba devēji.

Vai tas nozīmē, ka jau drīzumā sagaidīsim pilnu atlases procesa automatizāciju, un kādu ietekmi jaunākās paaudzes tehnoloģijas varētu atstāt uz darba meklējumos iesaistītajām pusēm?

Motivācijas vēstules nozīme varētu sarukt vēl vairāk

Kopš 2022. gada novembra mākslīgā intelekta (MI) jeb angliski artificial intelligence (AI) rīks ChatGPT ir devis lielākas iespējas arī tiem potenciālajiem darba ņēmējiem, kuriem līdz šim ar savu domu formulēšanu rakstiski nav veicies tik labi, kā to vēlētos. Tas ļauj ikvienam izmantot mākslīgā intelekta resursus, lai prasmīgi formulētu motivācijas vēstules un arī strukturētu CV. Pareizi formulējot jautājumus un norādes, kā arī daloties ar informāciju par vakanci un uzņēmumu, mākslīgais intelekts var iejusties potenciālā darba ņēmēja lomā un veidot pieteikuma vēstules tekstu arī no kandidāta skatu punkta.

Laikā, kad dzīves gājumu (CV) un motivācijas vēstuļu jomā kļūst arvien grūtāk pārsteigt darba devēju un atšķirties no pārējās darba meklētāju masas, kāds tīmekļa produktu eksperts veic eksperimentu un savu CV pārveidojis par Amazon produkta lapu.

Filips Dubosts (Philippe Dubost) prezentēts kā «nopērkama lieta» (shoppable). Norādīts, ka «preces» piegāde ir bezmaksas, savukārt pārdošanā atlicis tikai viens F. Dubosts, tādēļ darba devējiem šī prece ir jāpasūta ātri. Informācijā par produktu (product details) norādīta P. Dobusta līdzšinējā darba pieredze, izglītība un tehnoloģiju prasmes, tāpat pievienotas arī līdzšinējo darba devēju atsauksmes. Gadījumā, ja potenciālais darba devējs uzskata, ka norādītā informācija ir nepietiekama, viņš tiek aicināts apmeklēt P. Dobusta LinkedIn profilu.

Jau rakstīts, ka šā gada vasarā kāds miljonārs vietnē eBay vēlējies pārdot «savu dzīvi» - savu datorspēļu veikalu tīklu, divas mājas, savas personīgās matnas, trīs luksusa klases automašīnas, kā arī savu suni.

Liepājas Universitātes (LiepU) Senāts apstiprinājis nolikumu par Liepājas Universitātes stipendiju vidusskolēniem. 2013. gadā stipendija tiks piešķirta pirmo reizi.

Stipendijas mērķis ir finansiāli atbalstīt vidusskolēnu izcilību mācībās, veicināt viņu centienus pētniecības un radošajā darbībā, kā arī studiju uzsākšanu LiepU. Stipendija tiek piešķirta sešus mēnešus mācību gada 2. semestrī (janvāris – jūnijs) vienam ģimnāzijas/ vidusskolas 12. klases skolēnam par labām un teicamām sekmēm, godalgotām vietām republikas pilsētas/ novada, reģiona vai valsts mācību priekšmetu olimpiādēs un skolēnu pētnieciskajā darbā.

Stipendijai pretendents var pieteikties personīgi LiepU vai atsūtīt dokumentus pa pastu. Pieteikuma veidlapai, kas atrodama LiepU mājaslapā, jāpievieno motivācijas vēstule, pretendenta CV, mācību un pētniecības sasniegumu apliecinājumi (diplomu, atzinības rakstu kopijas u.tml.), skolas izdots apliecinājums par vidējo sekmju vērtējumu 12. klases 1.semestrī, skolas un citu organizāciju rekomendācijas vēstule.

Un nevis statusu, piepildījumu, misiju, vīziju vai atbalstošu komandu

Pirms kāda laika pat pretendentam uz apkopēja/apkopējas amatu bija jānosūta motivācijas vēstule. Nekādā veidā nenoniecinot šī ļoti lietderīgā darba darītājus, taču – ko gan citu tādā vēstulē var ierakstīt kā «nopelnīt naudu, lai apmaksātu rēķinus». Var jau būt, ka kādam nelielam procentam dikti patīk tīrība, bet pat tad komplektā ar naudu. Un, ja būsim godīgi, tad šādi «apkopēji» mēs esam lielākā daļa. Precīzāk – 52%, kā to apliecina personālvadības programmatūras nodrošinātāju ADP aptauja People Unboxed. Tās ietvaros tika aptaujāti 2500 Eiropas darba ņēmēju piecās valstīs, kur viņiem bija jāatbild uz jautājumiem par motivāciju, darba un personiskās dzīves līdzsvaru un apmierinājumu darbā. Starp šīm valstīm gan nebija Latvijas, bet diezin vai mēs ļoti atšķiramies no vāciešiem, itāļiem, britiem, holandiešiem vai vāciešiem, un, iespējams, nauda mums ir pat lielāka prioritāte nekā «treknajās» valstīs. Turklāt šādās aptaujās, protams, jāņem vērā tā sauktais «privātās dzīves paradokss», kad ir tendence atbildēt tā, kā tiek uzskatīts par sociāli vispieņemamāko, nevis tā, kā patiesībā ir.

Ķīmiķi, inženieri un IT speciālisti ir vienas no pieprasītākajām profesijām darba tirgū. Vienlaikus jau tagad saskaramies ar akūtu dabas zinību skolotāju trūkumu. Tāpēc, novērtējot skolotāju nozīmi, lomu un ieguldījumu kopējā valsts attīstībā, AS “Olainfarm” ir izveidojusi 75 000 eiro stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem.

Pirmie trīs stipendiāti tika sveikti šā gada pavasarī, bet divas nākamās rudens stipendijas katru 3000 eiro vērtībā 25.oktobrī saņēma Latvijas Universitātes studenti un ķīmijas skolotāji Anna Liepiņa un Tots Koķis.

“Izglītība ir ikvienas attīstītas un pārtikušas valsts pamatā. Ieguldot izglītības sistēmā, ieguldām arī valsts kopējā labklājībā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai kopīgiem spēkiem izveidojam sistēmu, kurā tās pamats – skolotājs – jūtas novērtēts, vajadzīgs un motivēts. Tas ir visas sabiedrības kopdarbs, jo arī sabiedrības attieksme veido vidi un profesijas reputāciju. Tāpēc ļoti novērtējam AS “Olainfarm” iniciatīvu, sākot stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem un attīstot to arī dabas zinību skolotāju dienā, sniedzot iespēju skolotājiem iepazīt ķīmijas nozari no nozares puses,” norāda izglītības un zinātnes ministre, stipendijas patronese Anda Čakša.

Ja valstij nepietiek līdzekļu, lai segtu pašu svarīgāko nozari – veselības aprūpi – tad ir jāpārvērtē naudas izmantošana un jāmaina tā pavisam precīzi un konkrēti, runājot par līdzekļu trūkumu veselības aprūpē, LNT raidījumā 900 sekundes pauda prezidents Andris Bērziņš.

Arī gudrs cilvēks, ja viņam ir slikta veselība, nevar strādāt, pauda A. Bērziņš.

Viņš norādīja arī uz ārstu vidējo vecumu, kā arī atalgojumu veselības aprūpē strādājošajiem. «Medicīnai vajag atvēlēt, par to neviens nestrīdas,» pauda A. Bērziņš.

Jau rakstīts, ka Latvijā šis ir kārtējais gads, kad, slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai, šā gada jūlija sākumā atklātā vēstulē valsts augstākajām atbildīgajām amatpersonām norāda ārpus Rīgas esošo neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītāji.

Izdzīvošanas motivācijas dēļ baiļu un traumatiskas pieredzes pieradināšana ir cilvēka dabā, tomēr teroram nevajadzētu kļūt par nākamo «nāvīti» vai «vagariņu»

Pirmām kārtām DB redakcijas vārdā izsaku līdzjūtību otrdien Stambulas Sultanahmetas laukuma terora aktā bojā gājušo tuviniekiem un cietušajiem. Šādai necilvēcīgai rīcībai nav skaidrojuma ārpus tā, ko vārds «terors» burtiski nozīmē – šausmas un bailes, un šāda «vēsts», ko mums mēģina komunicēt, nav ne uzklausīšanas, ne saprašanas cienīga.

Tas nenozīmē, ka drošības un pretterora profesionāļiem nebūtu jāanalizē ISIS teoloģija un stratēģija vai ka mums, pārējiem, nevajadzētu domāt līdzi, kāpēc tie cilvēki ar spridzekļiem uz vēdera un šaujamajiem civiliedzīvotāju pūlī dara to, ko viņi dara. Tas ir jāsaprot paradoksāla iemesla dēļ, proti, lai iznākumā apzinātos, ka tur nav, ko saprast – ka terora jēga ir nejēdzība, ka tā domāšanas veids ir neprāts.

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Ko jūs varētu pastāstīt par sevi?

NO-CV darbojas pēc “programmatūras kā pakalpojuma” (SaaS jeb Software as a service) modeļa, lai veiktu darbinieku piesaisti un atlasi. Mūsu darbība tika uzsākta pagājušajā novembrī Lietuvā, un mērķis ir revolucionēt un lauzt tradicionālā un ārkārtīgi senā nodarbinātības procesa standartus.

Kādi tad ir pašreizējās tradicionālās darbā pieņemšanas sistēmas trūkumi?

Tradicionālā sistēma ir gadsimtiem sena. Pirmo CV uzrakstīja Leonardo da Vinči, un kopš tā laika šis process palicis gandrīz tāds pats un ir ārkārtīgi laikietilpīgs. Darba devējs ievieto darba sludinājumu, kur tad kandidātam ir jāsagatavo savs CV un motivācijas vēstule. Tad darba devējs saņem tonnas ar CV (vidēji viena darba piedāvājuma ietvaros tiek saņemti līdz 200 CV), kur tas no tiem izvēlas 4 līdz 6 kandidātus. Tad tas tiekas ar kandidātiem un izvēlas darbinieku. CV sagatavošanas un lasīšanas process aizņem daudz laika, un uzmanība, kas tiek veltīta CV izvērtēšanai, sāk samazināties diezgan ātri. Līdz ar to palielinās risks izvēlēties ne to pašu labāko kandidātu. Vidēji šādas uz CV balstītas procesa izmaksas, lai aizpildītu vienu atvērtu amatu, ir 4000 eiro.