JIC biznesa inkubatora uzņēmums SIA Helico Aerospace Industries radījis pasaulē pirmo pašsekojošo bezpilota lidaparātu AirDog un no šodienas uzsāk tā pārdošanas kampaņu ASV vietnē Kickstarter, informēja uzņēmuma pārstāvis Andis Blinds.

Latvijas uzņēmums SIA Helico Aerospace Industries, kas nodarbojas ar bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstīšanu, nācis klajā ar savu pirmo produktu - bezpilota lidaparātu AirDog, kas autonomi seko sportistam un filmē to ar GoPro sporta kameru. Šis ir pirmais šāda veida produkts pasaulē, kas nodrošina pilnvērtīgu bezpilota sekošanas un filmēšanas funkciju vienlaicīgi.

«Šis ir revolucionārs produkts, kas pilnībā mainīs to, kā tiek filmēts action sports - snovbords, veikbords, skeitbords, BMX, motokross un dažādu sporta veidu freestyle disciplīnas, kuras ir skatāmas un efektīgi parādāmas tieši no gaisa. Līdz šim vienīgais risinājums bija noīrēt helikopteru,» stāsta AirDog idejas autors Edgars Rozentāls.

«Kaut arī no Latvijas izbraukušie emigranti bieži vien tiek saukti par tautas nodevējiem, esmu patiešām lepns par trasē paceltu Latvijas karogu,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Artis Neilands, kurš jau vairākus gadus dzīvo Zviedrijā, kur guvis atpazīstamību motosportā.

Piedāvājam mini interviju ar Arti.

Kad un kādēļ devies prom no Latvijas? Kādas bija sajūtas, pametot dzimteni?

Pirmo reizi pasaulē laimi meklēt devos 19 gados un turpinu darīt to vēl šobrīd. Tobrīd armijas vajāts biju iestājies augstskolā un, skolas gada beigas nesagaidot, sēdos lidmašīnā ar skatu pāri jūrai, atstājot šeit visu, kas bija saistīts ar mani. Sajūtas bija neaizmirstamas. Atvadījos.. Un, pa lidmašīnas lodziņu vērojot Rīgas lidostu, birdināju asaras, pa vienu aci - prieka, par kaut ko jaunu, bet pa otru - skumju, draugu un ģimenes atstāts.

Kāda ir Tava izglītība un profesija, darba pieredze?

Gandrīz pavisam no jauna pēc četru gadu klusuma Liepājā uzbūvēta Laumas mototrase, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. Tajā ar uzlabojumiem paņemts labākais no amerikāņu trasēm – būs ļoti sarežģīta profesionāļiem un vienkārša amatieriem.

Pēdējais motokross Laumas mototrasē notika 2011. gadā. Pēc tam smilšainajā trasē valdīja klusums. Liepājas motokrosa komandas Motokurzeme vadītājs Mareks Štrauss stāsta, ka ar Liepājas mēru Uldi Sesku un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Guntaru Krieviņu panākta vienošanās – kamēr tajā zemesgabalā nenotiek būvniecība, tikmēr tur var saimniekot motokrosisti. Blakus lielajai trasei sava trase tiek veidota arī jaunajiem motokrosistiem. Atsevišķa trase ierīkota arī kvadriciklu braucējiem.

Iepazīstinot ar trasi, M. Štrauss stāsta, ka tajā ļoti izteiktas līkumos būs dubultās trajektorijas, kas ir nodalītas ar lielu valni un nekrustosies līdz pat līkuma izejai. Latvijā nav daudz tādu trašu, kur dubultās trajektorijas var redzēt. «Var braukt pa vienu vietu, var pavisam citu – nodalītu. Dubultajās trajektorijās ir iespējamība vienkārši apdzīt. Tas arī skatītājiem ir ļoti interesanti, kad braucēji pirmajās vietās var mainīties bez īpašas piepūles. Tik jāizdomā, kur, no līkuma braucot ārā, atradīsies, lai iebrauktu otrajā līkumā,» dubulto trajektoriju priekšrocības skaidro M. Štrauss.

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.