Jaunākais izdevums

Kompānijas BACH Technology tehnoloģiju eksperts Dagfins Bahs (Dagfinn Bach) izveidojis jaunu ciparu mūzikas formātu, vēsta BBC.

Šo jauno formātu viņš ir nosaucis par MusicDNA un vairāki eksperti jau ir paziņojuši, ka tieši šis formāts nomainīs jau zināmo Mp3.

MusicDNA tika prezentēts Mūzikas konferencē un izstādē MIDEM un to solījušas atbalstīt vairākas mūzikas izdevniecības, taču lielās mūzikas kompānijas pagaidām par MusicDNA interesi nav izrādījušas.

MusicDNA konkurents būs Apple izstrādātais iTunes LP, kurš arī ļauj ciparu formāta albumiem pievienot papildu saturu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Linstow tirdzniecības centra projekta Salienā attīstība ir apstādināta

LETA, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas iepirkšanās centru apsaimniekotājs «Linstow Center Management» (LCM) ir apstādinājis tirdzniecības centra projekta Salienā, Babītes pagastā attīstību, aģentūrai LETA pastāstīja LCM pārstāvji.

«Konkrētā projekta attīstība patlaban ir apstādināta. Ņemot vērā tirgus izmaiņas, šobrīd plānots strādāt pie projekta attīstības koncepta izmaiņām,» informēja LCM, nekomentējot, kādu konkrēti tirgus izmaiņu dēļ plānotas projekta attīstības koncepta izmaiņas.

LCM pārstāvji arī pastāstīja, ka jauna informācija par projektu varētu sekot 2020.gadā.

2013.gadā LCM toreizējais valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds sacīja, ka LCM pašlaik negatavojas strauji attīstīt tirdzniecības centra projektu Salienā, Babītes pagastā, taču atteicies no projekta nav.

«Šis projekts nav nolikts plauktā, bet mēs pašlaik arī negatavojamies to strauji attīstīt. Šim projektam vēl ir nepieciešams laiks, lai tas nobriestu, jo tur ir nepieciešami cita tipa tirgotāji, nekā mums ir, piemēram, Alfā vai Origo. Salienā ir nepieciešami lielu mērogu tirgotāji. Līdz ar to tie ir sarežģītāki lēmumi un investīcijas. It īpaši šīs dienas situācijā. Tādēļ es vēlreiz varu teikt - šis projekts nav nolikts plauktā, bet mēs ar to arī nesteidzamies. Alfa pilnīgi noteikti tiks paplašināta pirms Salienas attīstīšanas,» sacīja Gronvolds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AKKA/LAA cenšoties panākt, ka ar nodokli tiek apliktas tādas ierīces kā zibatmiņas, mobilie telefoni, MP3 atskaņotāji un citi mūsdienu datu nesēji, par ko jau iepriekš vēstīja Db.lv, Latvijas pircēji varētu šādu preču iegādi pārorientēt uz ārzemēm, izvēloties, piemēram, interneta tirdzniecības vietni eBay.com.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pārstāvji laikrakstam Telegraf norāda, ka 2005. gadā izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz ar nodokli aplikt kasetes, kompaktdiskus un DVD, ir novecojuši, jo šādus datu nesējus, ņemot jauno tehnoloģiju plašo piedāvājumu, iedzīvotāji izmanto arvien retāk.

Jau nodokļa parādīšanās kasetēm un diskiem lika vairākiem Latvijas iedzīvotājiem atteikties no vietējo tirgotāju pakalpojumiem, dodot priekšroku lētākai precei ārzemēs. Laikraksta aptaujātie neatkarīgie eksperti uzskata, ka datu nesēju nodoklis jaunā apveidā, iekļaujot ar nodokli apliekamo preču grupā arī zibatmiņas, mūzikas atskaņotājus un mobilos telefonu, galu galā novedīs pie tā, ka patērētāji pavisam uzgriezīs muguru vietējiem tirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sony NW-ZX2 mēģina atjaunot Walkman sērijas pabalējušo slavu, piedāvājot klausīties kvalitatīvāku mūziku nekā MP3

Par Sony Walkman pārnēsājamiem mūzikas atskaņotājiem vidējās paaudzes cilvēkiem ir īpašas atmiņas. Kad tam laikam neierasti mazie kasešu pleijerīši 1980.gadu beigās nonāca brūkošajā padomijā, tie ātri kļuva par kulta preci. Pietika ar tādu ierasties skolā, lai nekavējoties iemantotu daudz draugu.

Walkman sērijas mūžs ir mazliet ilgāks par Austrumeiropā pieredzēto. Mūzikas atskaņotāju tirgū tas ir jau 36 gadus un šajā laikā ir krietni mainījušies – kasetes, CD, minidiski, iebūvētā atmiņa. Taču līdz ar viedtelefonu ienākšanu jaunu cilvēku ikdienā un mūzikas servisu uzplaukumu specializētie atskaņotāji sastapušies ar ļoti nopietnu izaicinājumu. Kuram gan gribas nēsāt līdzi vēl vienu kastīti, ja no Spotify vai iTunes var dabūt visu jaunāko mūziku un straumēt to tiešsaistē savā telefonā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kaktiņš: liela daļa cilvēku nezina, kas ir viedtālrunis

Gunta Kursiša, 12.12.2012

LMT rīkotais pasākums par tehnoloģju tendencēm aktuālo statistiku un nākotnes prognozēm TechHub telpās.

Foto: LMT

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši liela daļa cilvēku Latvijā pašlaik nezina, kas ir viedtālrunis, lai arī to ikdienā izmanto. Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka «gudrie telefoni» ir pieejami 12% Latvijas iedzīvotāju, tomēr, ņemot vērā, ka ne visi iedzīvotāji zina, kas ir viedtālrunis, reālais cipars varētu būt arī lielāks, Latvijas Mobilais telefons (LMT) TechHub rīkotajā pasākumā pauda sociologs un sabiedriskās domas petījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Dažkārt, kad cilvēkam jautā, vai viņam ir viedtālrunis, viņš sniedz noraidošu atbildi un stāsta, ka «man ir zaļa Nokia», pauda A. Kaktiņš.

Latvijā, saskaņā ar 2012. gada vasarā veikto aptauju, viedtālrunis lietošanā ir 12% iedzīvotāju, tomēr, ņemot vērā šo ierīču straujo izplatību, kā arī to, ka daudzi iedzīvotāji nezina viedtālruņa definīciju, pašlaik šo tālruņu izplatības veids varētu būt lielāks, skaidroja sociologs.

Dati par viedtālruņu izplatību Latvijā 2011. gadā nav pieejami, taču citu sīkrīku jeb tā dēvēto «gadžetu» - planšetdatoru izplatība 2011. gada vasarā bija 2% apmērā, bet 2012. gada vasarā planšetdatori lietošanā bija 3% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.«Lai arī planšetdatoru izplatība nav liela, redzams, ka gada laikā tā augusi par 50%,» norāda A. Kaktiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

AKKA/LAA neplāno nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem par datu nesējiem un to cenām

Nozare.lv, 07.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) neplāno nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem par Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem datu nesējiem, jo, sākot no 2007.gada līdz pat 2011.gadam, sadarbojoties ar Kultūras ministriju, jau tika iesniegts detalizēts ierosinājums, kurā iekļauti visi datu nesēji, kas pašreiz ir lietošanā, norāda AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Ierosinājumi pērn izvirzīti, vadoties pēc AKKA/LAA rīcībā esošajām sabiedriskajām aptaujām un pētījumiem, kur esot redzamas izmaiņas datu nesēju patēriņā.

«Samazinājies CD, DVD, audio un video kasešu nesēju lietojums, tāpēc AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt atlīdzības apmēru no šiem nesējiem. Jaunie datu nesēji ir zibatmiņas, atmiņas kartes, ar MP3 aprīkoti mobilie telefoni, datoru cietie diski, televīzijas papildierīces,» norādīja Briģis.

Briģis paskaidroja, ka, ja 20 santīmi bija DVD, desmit santīmi CD, tad AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt uz četriem santīmiem, šo summu nosakot visai CD/DVD nesēju grupai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pircējs ar zīmolu nav pazīstams, iepakojums ir tas, kas noteiks viņa izvēli veikalā

Iepakojumam ir vairāki svarīgi uzdevumi. Zīmolu un dizaina aģentūras Brand Eleven dibinātājs Mārtiņš Barānovs teic, ka, pirmkārt, iepakojuma uzdevums ir «saturēt» preci. Ja ir vēlme nopirkt, piemēram, riekstus, tad ar sauju vien nepietiek un tie kaut kur ir jāliek. Tāpat šī iepakojuma īpašība ir svarīga, transportējot produktu. Otrkārt, sniegt informāciju par preci. Kad tā ir kaut kādā saprotamā ietvarā, ir nepieciešams izklāstīt, kas tā ir par preci, no kā tā ir veidota, cik tā sver un ko ar to var darīt, kā arī brīdinājumi, ko nedarīt. Treškārt, kad iepriekšminētie parametri ir izpildīti, tad var strādāt ar dizainu, radot to pievilcīgu un atšķirīgu no konkurentiem. Atšķirīgais var būt gan informācijas daudzums un raibs krāsu salikums, gan arī tieši pretēji – ļoti tīrs dizains ar lielu vienas krāsas laukumu vai vispār bez krāsas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piezemē autorpārstāvošo organizāciju vēlmi aplikt visus datu nesējus ar atlīdzību, raksta Dienas Bizness.

Otrdien vairāk nekā piecas stundas ilga Satversmes tiesas sēde, kura turpināsies šodien. Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) un citas autorpārstāvošās apvienības ir lūgušas Satversmes tiesu (ST) vērtēt, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiek aizskartas tiesības.

Lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, AKKA/LAA jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos. Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības domām, būtu jābūt no 1 līdz 3 Ls par vienību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa, izskatot Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un vēl trīs organizāciju prasību, nospriedusi, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmei.

Jāmin, ka prasībā tika lūgts, izvērtēt, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiekot aizskartas tiesības. AKKA/LAA, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos.

Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības iepriekš paustā, būtu jābūt no 1 līdz 3 Ls par vienību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš, tirgošanu, Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē izsludināta aptauja, kas ilgs līdz 2017.gada 28.februārim. Marta sākumā tiks apkopoti aptaujas rezultāti un notiks diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Pēc diskusijām tiks pieņemts lēmums par turpmākajiem plāniem Latvijā attiecībā uz pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš «Ieteicams līdz».

Šo ideju biznesa portālam db.lv komentē veikalu tīkli:

Mego / Vesko veikalu tīkla pārstāve Indra Granateka:

«Mego un Vesko veikalu tīklos mēs cenšamies nodrošināt tādu produktu klāstu un cenu politiku, lai iedzīvotāju grupas ar dažādiem ienākumu līmeņiem varētu iegādāties pilnvērtīgu uzturu un ikdienā nepieciešamās preces. Savukārt, pārtikas produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņš, mēs jau tagad piedāvājam samazinātas cenas un izvietojam atsevišķā stendā. Tā ir iespēja gan klientiem iegādāties preci par izdevīgāku cenu, gan samazināt utilizējamo pārtikas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Speciālisti aicina pircējus būt vērīgiem un vairāk laika veltīt preču piedāvājuma izpētei un cenu salīdzināšanai, jo nereti vienā veikalā kāda prece bez akcijas ir lētāka nekā citā akcijas laikā ar atlaidi.»

To apliecina arī laikraksta Diena veiktā cenu izpēte.

Tā kā neracionālo pirkumu saraksta augšgalā ir tieši pārtikas produkti, Diena izvēlējusies piecus ikdienā bieži pirktus pārtikas produktus un salīdzinājusi to cenas piecos lielveikalos. Hipotēze apstiprinājusies - piemēram, Laimas šokolāde Maxima bez atlaides pašreiz tiešām nopērkama krietni lētāk nekā Betā ar atlaidi.

Laimas piena šokolāde ar piparkūku gabaliņiem (100g):

Rimi 0,79 (bez atl.)

IKI 0,79 (bez atl.)

Maxima XX 0,64 (bez atl.)

Supernetto 0,64 (bez atl.)

Beta 0,79 (akcija)

Lido vārīta desa Ekstra (440 g):

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mana pieredze: Siltas mājas līdzi ņemamām lietām

Renāte Priede, speciāli DB, 27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideju, ko darīt ar filcu, bija daudz, bet zīmols Feltstyle sāka un turpina ar somām – aksesuāriem, ko sievietes ikdienā vienmēr nēsā un maina

No ieceres un pirmajām skicēm līdz piegrieztnei, gatavai somai un sērijveida ražošanai ir apmēram trīs gadu ceļš. Pašlaik kolekcijā jau ir vairāk nekā 10 modeļu un bagātīga krāsu gamma, – lepna par dažos gados izauklēto ir zīmola vadītāja un dizainere Iveta Semjonova. Viņa piebilst, ka visa pamatā nenoliedzami ir komanda, kurā ir labs konstruktors, šuvējs, kā arī profesionāla tehnika.

Feltstyle nepārtraukti top un tiek testēti jauni modeļi, pievēršot uzmanību funkcionālismam. Līdztekus rokas somām top modeļi arī datoram un uz pleca liekamām somām, bet šī brīža populārākā esot ceļojuma tipa soma – ietilpīga, praktiska un tomēr skaista, stāsta dizainere. Pircējam būtiska ir izvēles iespēja. Pašu eksperimentos secināts, ka no rindā saliktas visu krāsu gammas katra sieviete izstiepj roku pēc kādas citas krāsas. Linu pelēkais ir estētisks, bet esot jābūt arī košumam, kas klientam patīk. Tieši plašā krāsu iespēja modeļiem ir tas, uz ko Feltstyle zināmā mērā liekot kārti, savukārt attiecīgās krāsas noietu nosaka sezonalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Lēmums par Zaļās karotītes palaišanu pa skuju taku

Dienas Bizness, 21.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļā karotīte - simbols, kas norāda, ka veikala plauktā noliktais pārtikas produkts ir ražots Latvijā no šeit pieejamajām izejvielām. Tā tas ir bijis līdz laikam, kamēr par šā simbola piešķiršanu un kūrēšanu atbildēja Ingunas Gulbes vadītā Agrārās ekonomikas institūta Mārketinga padome.

Būtu panaivi domāt, ka Zaļā karotīte ir veicinājusi Latvijas pārtikas noietu ārvalstu tirgos, taču pašmāju tirdzniecībā tam ir gan nozīme, jo vietējie patērētāji ļoti labprāt dod priekšroku pašu ražotāju produktiem, lai gan tie nereti ir dārgāki par importa precēm.

Savukārt Zemkopības ministrijas vēlme turpmāk uzticēt Zaļās karotītes piešķiršanas un popularizēšanas tiesības un pienākumus nevis Agrārās ekonomikas institūtam, bet gan Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) izraisa visnotaļ nopietnu jautājumu - kas būs jāsaprot patērētājam, uz gurķu burciņas veikala plauktā ieraugot attiecīgo simbolu?! PVD uzdevums ir rūpēties un kontrolēt, lai Latvijas tirgū nenonāktu noteiktām veterinārajām prasībām neatbilstoši, cilvēku veselībai un dzīvībai kaitīgi produkti. Balstoties uz minēto, PVD varētu uzspiest zīmogu ar zaļas karotītes attēlu uz pilnīgi visiem pārtikas produktiem, kas nonāk legālajā tirdzniecībā Latvijā, jo preci, pret kuru PVD ir pretenzijas, tirgot nedrīkst vispār. Turklāt nav arī skaidrs, kāpēc PVD būtu jānodarbojas ar Zaļās karotītes popularizēšanu un vai šīs institūcijas rīcībā ir pietiekami daudz resursu, lai to darītu. Drīzāk jau šeit runa ir pavisam par kaut ko citu...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Garkalnes centra veikalā, kas pieder Garkalnes novada domes deputātam Šandoram Kleinam, iespējams, pārdod kontrabandas cigaretes.

Cigaretes, visticamāk, tiek pārdotas «zem letes», norādīja LTV raidījums de Facto, jo kontrolpirkumos kontrabandas cigarešu tirdzniecība neapstiprinājās. Tās, iespējams, pārdod tikai zināmiem pircējiem, minēja raidījums.

Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes speciālistiem, pārbaudot veikala telpas, atklāja, ka kādā plauktā aiz durvīm stāv atvērts More cigarešu bloks ar Krievijas akcīzes markām. Veikala pārdevēja apgalvoja, ka tās ir viņas cigaretes un viņa nav zinājusi, ka tās nedrīkst glabāt veikala plauktā.

More ir vienas no visvairāk pirktajām cigaretēm kontrabandas tirgū – tās aizņem gandrīz pusi nelegālā rūpala, norādīja de facto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tiek piezemētas Centrāltirgus vērienīgās rekonstrukcijas ieceres

Lāsma Vaivare, 08.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan joprojām nav atmestas cerības Rīgas Centrāltirgus rekonstrukcijai piesaistīt 44 miljonus eiro no ES fondiem, tirgus saimnieks ķēries pie īpašumu sakārtošanas soli pa solim.

Šobrīd attīstība tiek plānota par līdzekļiem, kurus varam nodrošināt paši, negaidot piešprici no malas, DB norāda a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Viņš neslēpj – ja izdotos piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu, «varētu uzlikt roku uz visa laukuma, taču šobrīd virzāmies maziem solīšiem, jo redzams, ka tiem sektoriem, kurus varētu izmantot Rīgas Centrāltirgus, netiek iedalīta ES nauda. Gaidot tikai ES naudu, mēs kļūstam atkarīgi no tā, kā mums veicas, kāda ir Latvijas kopējā finansiālā situācija un iespējas, kādas ir valdības prioritātes, kādi ir groziņi, pa kādiem konkrētajā finansēšanas periodā tiek salikti naudas līdzekļi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas tālruņu ražotājs Nokia nācis klajā ar diviem jauniem tālruņiem, kuriem ir visai pieņemamas cenas. Tie ir Nokia 101, kas maksā 36 ASV dolārus (17 lati), un Nokia 100, kas maksā 28 ASV dolārus (14 lati), vēsta ibtimes.com.

Mērija Makdovela (Mary McDowell) no Nokia Mobile Phones stāstījusi, ka šie tālruņi apstiprina kompānijas apņemšanos iegūt jaunus klientus.

Nokia 101 paredzēts laist klajā 2011. gada trešajā ceturksnī. Tajā būs gan radio, gan MP3 atskaņotājs, atmiņas karte ar 16 GB ietilpību, kā arī tas nodrošinās iespēju tālruņu katalogā veikt 500 ierakstus. Tā sarunu laiks būs 8,5 stundas. Tālrunis būs pieejams melnā un sarkanā krāsā un, ieskaitot bateriju, svērs 69,6 gramus.

Nokia 100 plānots laist pārdošanā šā gada ceturtajā ceturksnī. Tajā būs radio, atmiņas karte ar 16 GB ietilpību, tas nodrošinās iespēju tālruņu katalogā veikt 500 ierakstus. Atšķirībā no 101 tas nebūs aprīkots ar MP3 atskaņotāju. Tā sarunu laiks būs 7,2 stundas. Tā krāsas būs: zila, rozā un melna. Abu tālruņu svars ir vienāds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecība ir sākusies visās trīs Baltijas valstīs, pašreizējo mērķi to uzbūvēt līdz 2026.gadam īstenot vairs nav iespējams, un dzelzceļa līnijas pabeigšana būs jāatliek līdz desmitgades beigām, atzinis uzņēmuma "Rail Baltic Estonia", kas projektu īsteno Igaunijā, valdes priekšsēdētājs Tenu Grinbergs.

Intervijā Igaunijas laikrakstam "Postimees" viņš norādījis, ka tas arī ir pēdējais termiņš, jo līdz 2030.gadam ir jāpabeidz Eiropas Transporta tīkls TEN-T, kura daļa ir "Rail Baltica".

"Līdz šim mūsu mērķis bijis 2026.gads, tas nav iecirsts akmenī Eiropas līmenī. Diemžēl tagad ir skaidrs, ka šis grafiks vairs nav iespējams. No vienas puses, to nevar īstenot tehniski un strukturāli, no otras puses, nav pilnībā nodrošināts projekta finansējums," sacījis Grinbergs.

Pēc viņa teiktā, "Rail Baltica" laika ietvars Igaunijas posmā patlaban atdūries pret diviem lieliem šķēršļiem - plānošana Pērnavas apriņķī un galvenās trases projektēšana. Tā kā Igaunijas Valsts tiesa anulējusi plānojumu Pērnavas apriņķī, Igaunijas Finanšu ministrija gada beigās iecerējusi piedāvāt jaunu plānojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpmāk nebūtu jātērē valsts budžeta līdzekļi dažādu referendumu ierosināšanas procesā, visdrīzāk tiks noteikts, ka vienas desmitās daļas vēlētāju atbalsts jāgūst pašiem iniciatīvas autoriem.

Jānorāda, ka pašlaik likumā noteiktā kārtība paredz, ka ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pilsoņu parakstiem jābūt notariāli apstiprinātiem. Pēc tam parakstus grozījumu projekta atbalstam turpina vākt CVK - lai to iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita. Diskusijas par iespējamām izmaiņām vēlētāju iniciatīvas regulējumā kļuva aktuālas pēc referenduma par krievu valodas statusu Latvijā.

Pēc plašām diskusijām Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma. Tādējādi visi ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti par pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu būs jāsavāc kā privāta iniciatīva, ko īsteno CVK reģistrēta iniciatīvas grupa - politiska partija, partiju apvienība vai desmit līdz piecpadsmit vēlētāji. «Saskaņā ar CVK teikto parakstu vākšanas otrais posms izmaksā aptuveni 500 tūkstošus latu, un nav skaidrs, kāpēc par to jāmaksā valstij,» iepriekš DB norādīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijai vēl trūkst aptuveni 400 miljonu eiro, lai varētu īstenot dzelzceļa līnijas "Rail Baltic" projektu, piektdien intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādījis ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss.

Jau vēstīts, ka uzņēmuma "Rail Baltic Estonia" valdes priekšsēdētājs Tenu Grinbergs šonedēļ paziņoja, ka šo projektu vairs nav iespējams pabeigt līdz sākotnēji noteiktajam termiņam - 2026.gadam - un līnijas pabeigšana būs jāatliek līdz desmitgades beigām. Tomēr vienlaikus viņš uzsvēra, ka darbi visās trijās Baltijas valstīs jau ir sākušies un projekts acīmredzot vairs netiks nolikts plauktā.

Āss atzinis, ka termiņš var iekavēties par četriem gadiem, bet vienlaikus uzsvēris, ka netiek atlikts viss projekts pilnībā.

"Es ļoti gribētu, lai maģistrāle būtu gatava līdz 2026. vai 2027.gadam. Iespējams, tas nozīmētu, ka ne visā trases garumā būtu izbūvēti divi paralēli sliežu ceļi un paliktu dažas vietas, kurās vilcieniem nāktos palaist vienam otru garām, bet nākotnē viss tiktu uzbūvēts līdz galam," viņš skaidrojis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nantē, Francijas rietumdaļā, darbojas veikals ar īpašu ideju un misiju, vēsta AFP.

Veikals visu iepērk sveramā veidā un pārdod saviem pircējiem tā, lai viņi nepieciešamos produktus varētu iegādāties atbilstoši savam maciņam un ikdienas vajadzībām, nevis pērkot iepakojumus, kuru saturs nereti izrādās nedaudz par daudz un tiek nolikts plauktā.

Veikala īpašnieki cer, ka šāda veida tirdzniecība palīdzēs mazināt mūsdienu patēriņa ietekmi uz vidi.

Fotogrāfijas no šī veikala skatieties raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Apvieno dizainu ar zaļo dzīvesveidu

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms vārds un pēc tam biznesa ideja, ko šajā vārdā ietērpt. Tāds ir zīmola pARTapis idejas autores Kristīnes Kalējas stāsts.

Viņa atminas, ka pati ideja par vārdu pārtapis un to, kāda izskatīsies zīmola vizuālā identitāte, prātā ienākusi jau pirms aptuveni pieciem gadiem. Tolaik gan viņai nebija ne jausmas, kas slēpsies zem tā. Reālākas aprises zīmols ieņēma pagājušajā rudenī, kad Kristīne sāka plašākam pulkam piedāvāt pašas darinātus apģērbus, kas radīti no jau esošiem apģērbiem, kas ir kvalitatīvi, bet dažādu iemeslu dēļ vairs netiek valkāti un kam šādi tiek iedota otrā dzīve.

Atgriežas pie sirdslietas

Kristīnei radošās izpausmes nav svešas, viņa jau vairāk nekā desmit gadus veido oriģinālas, personalizētas dāvanas un pašā krīzes uzplaukumā atvēra arī mākslas salonu Ādažos. Pirms trim gadiem viņa ar domubiedriem-radiniekiem savā dzimtajā pusē Jaunjelgavā nodibināja biedrību RADI Jaunjelgavā un tās paspārnē organizējusi dažādas radošās darbnīcas, kurās cilvēkiem mācīts dzīvot zaļāk, pielietot savā ikdienā zero waste (bezatkritumu) principu. «Pagājušajā gadā īstenojām arī Eiropas projektu, kura laikā apmācījām 500 cilvēkus. Tas bija tāds neprātīgs mērķis, taču to paveicām un visi kopā dažādās meistarklasēs pārstrādājām dažādus materiālus – sākot no pudelēm, platēm un beidzot ar tekstilu. Neviļus sāku savam priekam veidot arī apģērbu – salieku kopā dažādus apģērbu, auduma gabalus un izveidoju jaunu fasonu. No sākuma šuvu sev, bet draudzene ieteica piedāvāt to arī citiem. Pirmo reizi plašākam pulkam savus darinātos apģērbus izrādīju Rīgas svētku laikā Esplanādē un biju priecīga, ka cilvēkiem patīk un ažiotāža bija diezgan liela. Tad es vaigā ieraudzīju savu īsto pircēju,» atminas Kristīne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brančs ne vienmēr restorānu saimniekiem nes peļņu, toties tas ir labi noskaņots reklāmas instruments

Mūsdienās biznesā stāvēt uz vietas nozīmē atpalikt. Tas attiecas arī uz vienu no restorānu biznesa šķautnēm – t.s. branču jeb vēlajām brokastīm. Tās pēc vasaras pārtraukuma sāk zaļot tieši rudenī un laika gaitā augušas garumā, plašumā, vērienā un cenas ziņā.

Turklāt, sasparojoties lielai konkurencei, ar pāris uzkodu platēm, viesnīcu tipa vai bezpersoniskām brokastīm vairs ļaužu masu nepiesaistīsi. Toties paši branči savā uzvaras gājienā nav apstājušies. To piedāvājums ir plašs, taču ar nosacījumu, ka restorāna saimnieks un ēdiena gatavošanas meistars nāk klajā ar saviem knifiņiem un katra šāda maltīte ir viņu individualitātes izpausme. Par to DB pārliecinājās, uzrunājot trīs popularitāti iekarojušas sabiedriskās ēdināšanas vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: jauns Latvijas biotehnoloģiju uzņēmums piesaista riska investoru uzmanību

Signe Knipše, 31.01.2014

Antons Adamovičs - viens no SIA Conelum līdzīpašniekiem. Tāpat īpašnieku vidū ir Nikolajs Adamovičs, Viktors Bižans, Linda Mežule, Tālis Juhna un FNG Invest.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātri un efektīvi veikt pārtikas produktu mikrobioloģiskās analīzes, izmantojot īpaši pielāgotus fluorescējošus biomarķierus . Šādu tehnoloģiju tirgū plāno piedāvāt SIA Conelum. Uzņēmumu var uzskatīt par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) atvasi, tā saukto spin-off.

Pirms vairākiem gadiem RTU pētnieki ar izstrādi par mikrobioloģiskiem testiem ūdenim piedalījās Komercializācijas reaktorā. Sadarbība ar reaktoru turpinās vēl pašlaik, norāda Antons Adamovičs, SIA Conelum valdes priekšsēdētājs.

Ideja un unikālā tehnologija toreiz piesaistīja uzņēmējus, tostarp A. Adamoviču, kuram bija interese pievērsties uzņēmējdarbībai biotehnoloģiju jomā. Sākumā tika izzinātas iespējas noteikt baktērijas dzeramajā ūdenī, bet tirgus izpēte parādījusi, ka tas nav aktuāli. Apsverot citus variantus, radusies apjauta, ka šī metode varētu būt aktuālāka produktiem ar īsu derīguma termiņu, piemēram, pienam un svaigai gaļai. Pašlaik par Conelum darbu ir ieinteresējušies piena pārstrādes uzņēmumi. Iespējams, pirmie klienti būs Lietuvas un Krievijas piena pārstrādātāji. Metode ir perspektīva – šādu attieksmi Conelum produkta virzītāji esot izjutuši arī no gaļas pārstrādes uzņēmumiem. Pagaidām konkrētus vārdus uzņēmuma pārstāvji nesauc.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā lielo pieprasījumu, Latvijā, Cēsīs, iecerēts atvērt skaņu plašu rūpnīcu, otrdien vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

Mango Vinyl Press pārstāve Sabīne Brice skaidro, ka viņai ar domubiedriem šāda iecere radās jau pirms diviem gadiem. Pirmās plates iecerēts iespiest jau šī gada otrajā pusē, un galvenais ierocis būšot kvalitāte, kas lielā pieprasījuma dēļ ir ļoti kritusies citās rūpnīcās.

«Šī te vinila ražošana ir ļoti delikāts process, kas pielīdzināms amatniecībai. Līdz ar to mēs ļoti fokusējamies uz to, lai mēs būtu spējīgi ražot kvalitatīvu preci, kas ir mūzu galvenais fokuss,» norādīja Brice.

Jaunajai skaņu plašu ražotnei ir piesaistīti arī bijušās skaņu plašu rūpnīcas Melodija speciālisti. Konkurenti, ka darbojas Igaunijā, Mango Vinyl Press kompāniju nebiedējot, jo galvenais noieta tirgus būs Eiropa un ASV, kur pieprasījums stipri pārsniedz kvalitatīvu skaņu plašu piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru