Sākas cīņa par tarifu noteikšanu; izmaiņas var ietekmēt citu nozaru maksājumus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā arī nenonākot līdz skatīšanai valdībā, Satiksmes ministrijas (SM) virzītie Dzelzceļa likuma grozījumi izraisījuši politiķu reakciju, kas tikai apstiprina DB visa gada garumā daudzkārt rakstīto par gaidāmo šķēpu laušanu šajā jomā. Pēc ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas lūguma koalīcijas padome pirms nedēļas jautājuma skatīšanu valdībā uz nedēļu atlika. Centrālais jautājums ir par to, kas izstrādās dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanas metodiku un kādi būs šīs metodikas pamatprincipi.

Solīts makā nekrīt

Vēl 23. septembrī Ekonomikas ministrija (EM) informēja SM, ka iepazinusies ar likumprojektu un atbalsta «tā tālāko virzību bez priekšlikumiem un iebildumiem». Nu izrādījies, ka ekonomikas ministrei radušies vairāki papildu jautājumi. Šāds politiķu lēmums pirmdienas pēcpusdienā ministriju darbiniekiem bija visai negaidīts, un par politiskajām aizkulisēm viņi neko nezināja. «Kolēģi departamentos diemžēl nav informēti par šī likumprojekta izskatīšanas atlikšanas iemesliem. Ministrija ir saskaņojusi šos grozījumus,» DB norādīja EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Vienotība nodemonstrējusi cinisma un sabiedrības viedokļa ignorances paraugstundu. Kad ir runa par augstām likmēm, tad savējo ieceļ lidostas valdē, nerēķinoties ne ar ko.

Pēc tam, kad publiski kļuva zināms, ka visiem līdzekļiem tiek meklēta iespēja, lai lidostas Rīgas valdē nodarbinātu demisionējušā un uz augstiem Briseles amatiem cierējošā premjera Valda Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku, Latvijas mediju telpā sacēlās trauksme. Kā tad tā – Latvijas tiesiskuma balsts Vienotība atļaujas rīkoties tāpat kā sliktākie Latvijas politikas piemēri un liek valsts uzņēmumu amatos «labus un vajadzīgus cilvēkus» pilnīgi neatkarīgi no viņu profesionālās piemērotības konkrētai darba specifikai?! Tāpat kā divi plus divi ir četri, ir skaidrs, ka arī tā ir sava veida korupcija, ja šādās valsts struktūrās cilvēki tiek iecelti politisku, nevis profesionālu apsvērumu dēļ. Realitāte šoreiz izrādījās vēl skarbāka – vadošie Vienotības politiķi, redzot mediju reakciju, pat nepaņēma pieklājības pauzi, lai mēģinātu Augustovskas iecelšanu vismaz nomaskēt ar formālu konkursu. Iecēla, un viss. Kā saka, suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Ļoti tuvo vēlēšanu priekšā šādi izrīkoties varas partija var tikai tad, ja runa ir par patiešām augstām likmēm. Un, kā izrādās, tādas patiešām ir.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns iecēlis Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Daigu Vilsoni Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā uz pieciem gadiem.

Kā informējministra preses sekretāre Līga Ādamsone, Bordāns parakstījis rīkojumu par Vilsones iecelšanu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā, pamatojoties uz likumu «Par tiesu varu».

Vilsone amata pienākumus sāk pildīt no šodienas, 27.decembra.

Saskaņā ar likumu «Par tiesu varu» apgabaltiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi.

Tieslietu padome savā 16.decembra sēdē lēma atbalstīt tieslietu ministra ieteikumu virzīt Vilsoni Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatam. Pēc šī saskaņojuma rakstiskas saņemšanas tieslietu ministrs ar rīkojumu ieceļ Vilsoni tiesas priekšsēdētājas amatā.

Tiesnešus iecelt un atcelt no amata turpmāk varētu Tieslietu padome, nevis Saeima, kā tas bija noteikts līdz šim

To paredz Tieslietu ministrijas izstrādātie vērienīgie grozījumi likumā Par tiesu varu, ko šodien plāno skatīt Ministru kabineta sēdē. Likumprojekts paredz arī veikt izmaiņas prasībās, kas izvirzītas apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam, atjaunot Latvijas Republikas augstākajai tiesu instancei tās vēsturisko nosaukumus Senāts, kā arī precizēt turpmāko nolēmumu publicēšanas kārtību.

Paši lems

Šobrīd likums nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim gadiem, arī apgabaltiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma amatā apstiprina Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, arī Augstākās Tiesas tiesnesi pēc Augstākās Tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina amatā Saeima. Runājot par šo kārtību, sabiedrībā bieži vien pavīd viedoklis, ka tiesnešu iecelšana vai atcelšana no amata tomēr ir vairāk politisks lēmums. Arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) savā ziņojumā norāda, ka Latvijā tiesu varas formālo neatkarību un paredzēto objektivitāti iedragā fakts, ka sabiedrībā pastāv viedoklis par korupciju tiesu sistēmā un ka sabiedrības uzticība tiesu varai ir zema. Tāpēc ir jāveido sistēma, lai atbildību par tiesnešu iecelšanu un karjeru (ieskaitot atkārtotu iecelšanu un virzīšanu) uzņemtos pati tiesu vara. GRECO iesaka pārdomāt Saeimas pilnvaras šajā sfērā, it īpaši, ierobežojot tās attiecībā uz tiesnešu apstiprināšanu, lai labāk kliedētu bažas par politiskās ietekmes riskiem. Likumprojekts paredz, ka turpmāk Tieslietu padome, nevis Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, lems par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka vai zemāka līmeņa tiesā.

Valdība šodien atbalstīja trīs ministriju rosinātās pārmaiņas Ventspils, Liepājas un Rīgas ostu valdēs, veicot valsts pārstāvju nomaiņu tajās.

Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, sākot darbu jaunajiem ministriem, paziņoja, ka gatavo izmaiņas Liepājas, Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs.

Ekonomikas ministrija pašreizējo tās pārstāvi Liepājas ostas valdē Andri Liepiņu nomainīs pret ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Lazdovski, Rīgas ostas valdē Ģirtu Greiškalnu nomainīs pret Arti Stucku, savukārt Sandra Sondora-Kukule Ventspils ostas valdē tiks nomainīta pret Gati Ābeli.

Satiksmes ministrija veiks valdes locekļu rotēšanu - Džineta Innusa no Rīgas brīvostas valdes tiks pārcelta uz darbu Ventspils ostā, bet no Ventspils ostas uz Rīgas brīvostu tiks pārcelts Kaspars Ozoliņš.

Saeima šodien vienbalsīgi nobalsoja par Jaroslava Streļčenoka iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā.

Par viņa iecelšanu amatā balsoja 92 deputāti. Balsošana notika aizklāti.

Pēc ievēlēšanas amatā Streļčenoku ar sarkanām rozēm sveica deputāte Vineta Poriņa (VL-TB/LNNK).

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, kā viņš vērtē deputātu vienbalsīgo balsojumu par viņa ievēlēšanu amatā, Streļčenoks norādīja, ka to vērtē pozitīvi un tādējādi viņš ieguvis ļoti lielu uzticības kredītu turpmākajam darbam.

Streļčenoks uzsvēra, ka strādās šajā amatā tikai atbilstoši normatīvajiem aktiem, sirdsapziņai un sabiedrības labā. Jaunais KNAB priekšnieks atzina, ka nejutīsies kā deputātu parādnieks un savā darbībā nešķiros cilvēkus pēc politiskās piederības. «»

Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu, lai piesaistītu personāla atlases kompāniju Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja atlases nodrošināšanai.

Iepirkuma ietvaros iecerēts, ka personāla atlases kompānija izraudzīsies FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentus, tostarp veiks tirgus izpēti, pretendentu piesaisti un novērtēs vadības kompetences.

Valsts kanceleja piedāvājumus gaidīs līdz šā gada 25.jūnijam.

FKTK priekšsēdētāja amata pretendentu atbilstību vakantajam iestādes vadītāja amatam izvērtēs komisija Valsts kancelejas direktora vadībā, Valsts kancelejai nodrošinot atlases komisijas sekretariāta funkcijas. Atlases procesā ar padomdevēja tiesībām tiks iesaistīti arī nevalstiskā sektora pārstāvji.

Lai nodrošinātu atbilstošu pretendentu dalību atlasē, FKTK priekšsēdētāja amata atlases veikšanai tiks pieaicināti neatkarīgi personālvadības speciālisti, kuriem ir gan teorētiskā, gan praktiskā sagatavotība, gan praktiskā pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlasē.

Rīgas domes vadība, neskatoties uz jau līdz šim augstajiem korupcijas riskiem un skandāliem tās pārraudzītajos uzņēmumos, turpina ignorēt labas pārvaldības principus, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Rīgas domes vadības piekoptā vienpersoniskā un politiski motivētā amatpersonu iecelšanas prakse ir pretrunā valdībā atbalstītajai valsts un pašvaldību uzņēmumu reformai, » uzsver ministrs, piebilstot, ka, tā vietā, lai atbilstoši iepriekš definētiem kritērijiem, caurskatāmā procedūrā atlasītu labākos tirgū pieejamos speciālistus, Rīgas domes priekšsēdētājs AS Rīgas satiksme valdes locekļus plānojis izraudzīties vienpersoniski, neievērojot labai pārvaldībai atbilstošus principus.

«Tomēr šis vienpersoniskais un pēc nesaprotamiem kritērijiem veiktais lēmums ietekmēs visu rīdzinieku un tās viesu ikdienu, īpaši, ņemot vērā AS Rīgas satiksme plānotos vērienīgos iepirkumus. Rīgas domes vadībai beidzot būtu jāsakārto savu uzņēmumu pārvaldība un jānovērš korupcijas riski, nevis jāturpina par Rīgas nodokļu maksātāju naudu apmaksāt sev pietuvinātu cilvēku amatu krēsli,» uzsver D.Pavļuts.

Valsts prezidetnts Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz, ka FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā, kā arī paredz kompensāciju padomes līdzšinējam vadītājam un viņa vietniekam par atkāpšanos no amata līdz 1.augustam.

Parlaments šos grozījumus pieņēma 13.jūnijā.

Tie paredz, ja padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksātu no FKTK budžeta.

Vienlaikus likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.

Gadījumā, ja Saeima no amata atbrīvos līdzšinējo FKTK padomes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, tā uz laiku līdz jaunu vadītāju apstiprināšanai pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga priekšlikuma no pārējo FKTK padomes locekļu vai FKTK darbinieku vidus ieceļ priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu FKTK darbības nepārtrauktību.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas, - paredz šodien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi FKTK likumā.

Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts, ka turpmāk FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā.

Deputātu atbalstītais priekšlikums paredz: ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019.gada 1.augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no FKTK budžeta.

Likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.

Kādreizējam Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietniekam Vladimiram Vaškevičam saglabāts darbs ministrijā, pārceļot uz jaunizveidoto Nodokļu analīzes departamentu, jo «viņa iecelšana ievērojami stiprinātu nodaļas kapacitāti», liecina aģentūras LETA rīcībā esošais ministrijas rīkojums.

Neoficiāla informācija liecina, ka, neskatoties uz Vaškevičam izvirzītajām apsūdzībām, ministrija tā arī nav radusi juridiskus argumentus viņa atbrīvošanai.

Rīkojums, kuru parakstījis ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Gundars Kauliņš, liecina, ka ar 15.jūniju Vaškevičs pārcelts darbā Nodokļu analīzes departamenta Ieņēmumu analīzes un prognozēšanas nodaļas vecākā eksperta amatā uz nenoteiktu laiku, nosakot 6.kvalifikācijas pakāpi un mēnešalgu 1000 latu. Vēlmi turpināt civildienesta attiecības izteicis arī pats Vaškevičs.

Tomēr vienlaikus, ņemot vērā pret viņu sākto kriminālprocesu, ar to pašu datumu - 15.jūniju - Vaškevičs ticis atstādināts no pienākumu izpildes uz laiku līdz turpmākam kriminālprocesuālam lēmumam par drošības līdzekļa piemērošanu, grozīšanu vai atcelšanu, apturot darba samaksas izmaksu par turpmāko laiku.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa līdz 14.marta plkst.9.45 pasludināja pārtraukumu lietā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikuma par AS Trasta komercbankas likvidācijas sākšanu.

Sēdes sākumā tiesa norādīja, ka 10.martā tika saņemti divi lūgumi no Trasta bankas, ar kuriem attiecīgi nebija iepazinusies FKTK, tāpēc tika pasludināts 15 minūšu pārtraukums. FKTK pārstāve sacīja, ka dokumenti gan tika iesniegti nedaudz novēloti, to varēja izdarīt jau tad, kad tiesā tika iesniegts prasības pieteikums.

Tiesa pauda, ka FKTK lūdz iecelt par bankas likvidatoru zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu.

Komisijas pārstāve šodien savos paskaidrojumos tiesai skaidroja, ka licences anulēšana ir izsvērts, rūpīgi pārbaudīts lēmums. Bankas likvidāciju tiek lūgts sākt pēc iespējas ātrāk, lai varētu sākt noguldītāju prasību apmierināšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma atzīt AS Trasta komercbanka par likvidējamu.

Par bankas likvidatoru tiesa iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu. Spriedums ir galīgs, tas nav pārsūdzams.

Kamēr vēl nav izskatīta bankas pārsūdzība par licences anulēšanu, tiesa, likvidējot banku, tai mākslīgi liedz īstenot savas tiesības, pauda Trasta komercbankas pārstāve tiesā Krista Kreicberga-Neija. Bankas pārstāve vēlreiz uzsvēra, ka likvidācija «nogriež» daudzas lietas, kas paredzētas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Ieva Berroni skaidroja, ka šajā procesā ir runa par laiku, jautājumu atliekot. Pat, ja tiktu gaidīts prejudiciāls nolēmums vai likvidācijas lietas izskatīšana tiktu atlikta citu iemeslu dēļ, bankas licence jau ir anulēta, līdz ar to šis process nebūtu apturams.

Neļaujot deputātiem iztaujāt, iespējams, korupcijas skandālā ierauto Vitāliju Reinbahu, Rīgas dome viņu ieceļ Satiksmes departamenta direktora amatā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

V. Reinbahs jau izvairījies no iztaujāšanas Satiksmes un transporta lietu komitejā, jo atradies atvaļinājumā, nav atsaucies arī Nacionālās apvienības Rīgas domes (RD) frakcijas aicinājumam izklāstīt savu redzējumu par departamenta darbību, prioritātēm, transporta nozarei pieejamā finansējuma sadali, stāsta RD opozīcijā esošie deputāti. Arī viņu lūgumam iztaujāt līdzšinējo amata pienākumu izpildītāju pirms viņa iecelšanas amatā, deputātu balsojums bija negatīvs. Tāpat tika noraidīts opozīcijas priekšlikums, jautājumu par viņa iecelšanu amatā vispār atlikt līdz būs skaidrība par kriminālprocesu, kurā, iespējams, ierauts arī V. Reinbahs, un viņa statusu tajā.

Finanšu ministrs Andris Vilks ir vīlies par Saeimas deputātu balsojumu, noraidot Jāņa Brazovska atkārtotu iecelšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieka amatā.

Atbildība par pilnvērtīga FKTK darba traucēšanu jāuzņemas tiem koalīcijas partneriem – Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK un neatkarīgo deputātu grupas deputātiem –, kas balsoja pret J. Brazovska kandidatūru, A. Vilka viedokli DB pauda Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Vienlaikus A. Vilks ir pateicīgs tiem opozīcijas deputātiem, kas J. Brazovska kandidatūru atbalstīja. Balsojumam Saeimā tika piedāvāts pieredzējis kandidāts, par kura profesionālitāti nav šaubu, atzina A. Vilks.

Saskaņā ar likumu FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem. Kandidātu kopīgi izvirza finanšu ministrs un Latvijas Bankas prezidents. Pašlaik citas kandidatūras FKTK vadītāja vietnieka amatam, ko varētu piedāvāt izvērtēšanai Saeimā, nav. Tā kā ministra prioritāte tagad ir 2013. gada budžeta apstiprināšana Saeimā, cita kandidāta izraudzīšanas process ilgs vairākus mēnešus, prognozē A. Jarockis. Līdz jauna FKTK vadītāja vietnieka izraudzīšanai komisijas padome darbosies nepilnā sastāvā.

Diskutablo grozījumu izskatīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā atliek, lai konsultētos ar Ministru prezidentu par viņa rīcībā esošo informāciju un iesniegtajiem priekšlikumiem

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts. Bija paredzēts, ka kopumā tiks skatīti 16 priekšlikumi, kurus iesniegusi partijas Vienotība Saeimas frakcija, Saeimas deputāts Imants Parādnieks, Ministru prezidents Māris Kučinskis un Saeimas Juridiskais birojs.

Konceptuāla atšķirība

Premjers savā pamatojumā norāda, ka pašreizējā kārtība paredz, ka FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma, savukārt pārējos FKTK padomes locekļus amtā ieceļ un atbrīvo FKTK priekšsēdētājs, to kandidatūras saskaņojot ar Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru. Saeimas 17. maija sēdē pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz, ka pārējos FKTK padomes locekļus amatā ieceļ Saeima. Vienlaikus jāņem vērā, ka FKTK padomes locekļi saskaņā ar šo pašu likumu ir arī komisijas departamentu direktori – tai skaitā nodrošinot Uzraudzības departamenta, Juridiskā un licencēšans departamenta funkciju izpildi. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt stabilu un nepārtrauktu komisijas funkcijas izpildi, M. Kučinskis piedāvā izslēgt no likumprojekta normu, kas paredzētu pārējo komisijas padomes locekļu apstiprināšanu Saeimā un saglabātu līdzšinējo kārtību. To, kā lems parlamentārieši par šiem priekšlikumiem, rādīs laiks.

Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis un novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa šodien, 30. augustā, Veselības ministrijā (VM) tiksies ar VM valsts sekretāru Rinaldu Muciņu, lai runātu par papildu finansējumu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai Kuldīgas slimnīcā.

I.Eglītis cer, ka saruna vainagosies panākumiem un no valdības apsolītajiem papildu 6,1 miljoniem latu veselības aprūpes nozarei ap diviem miljoniem latu atradīsies, lai visām neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām Latvijā nodrošinātu minimālo samaksu – 171 latu par katru akūtu pacientu.

Dienas Bizness vēstīja, ka Kuldīgas slimnīca, kurai ir lokālās slimnīcas statuss, iebilst pret to, ka par vienādu manipulāciju valsts noteikusi atšķirīgu samaksu lokālajām un reģionālajām slimnīcām, kā arī pret plānoto pacientu skaitu. Piemēram, gada pirmajos piecos mēnešos Tukuma slimnīca saņēmusi tikai 54 latus par viena akūta pacienta ārstēšanu stacionārā, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība – 70, Kuldīgas slimnīca – 93, Cēsu klīnika – 119, Preiļu slimnīca – 221. Savukārt reģionālo slimnīcu grupā zemākā samaksa tikusi Jelgavas pilsētas slimnīcai – 132 lati, bet visaugstākā – Liepājas reģionālajai – 213.

Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) no 2011. līdz 2015.gada sākumam radušies 23,7 miljonu eiro zaudējumi, otrdien informēja slimnīcas jaunā valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.

Viņa stāstīja, ka slimnīca šādā situācijā nav nonākusi pēkšņi, tā radusies jau 2011.gadā, kad veselības aprūpes pakalpojumu tarifi slimnīcai tika samazināti par 26% un tika pielīdzināti reģionālo slimnīcu tarifiem, kā arī slimnīca pārdzīvoja vairākas reorganizācijas. Vairākus gadus situācija tika risināta uz iekšējo rezervju rēķina, tika veikta optimizācija.

Slimnīcas valdes priekšsēdētāja skaidroja, ka tarifu samazināšana ietekmē slimnīcas darbību, jo Austrumu slimnīcā nonāk pacienti ar smagām veselības problēmām un viņu ārstēšana izmaksā dārgāk, tomēr bāzes maksājums, ko slimnīca saņem par šiem pacientiem, ir nepietiekams.

Lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) iebildumi pret veselības ministres Ingrīdas Circenes (V) un valdības darbu, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) sazināsies ar asociāciju, šodien žurnālistiem sacīja premjere.

Tāpat viņa ir ieplānojusi sazināties arī ar Veselības ministrijas valsts sekretāru Rinaldu Muciņu, lai noskaidrotu iemeslus, kāpēc LĢĀA ir iebildumi pret valdības darbu.

«Par šādu asociācijas nostāju uzzināju tikai vakar, šodien bija vairākas tikšanās, arī veselības ministre atrodas slimnīcā, tāpēc vēl nav izdevies detalizētāk iepazīties ar LĢĀA nostāju un nevaru to komentēt,» sacīja Straujuma.

Jau ziņots, ka LĢĀA 9.maijā biedru sapulcē pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību veselības ministrei Circenei un valdībai veselības aprūpes pārvaldes jomā. Viņuprāt, valdības virzītās «reforma» veselības aprūpē pārsvarā ir pretrunīgas, neefektīvas un netaisnīgas.

Armands Ploriņš, kura atkāpšanos no Veselības ministrijas valsts sekretāra amata otrdien atbalstīja valdība, tiks virzīts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja amatā.

Kā Db apstiprināja VM preses sekretārs Oskars Šneiders, A.Ploriņš kļūs par NMPD vadītāju, un viņam arī būs jālemj par pašreizējā dienesta direktora Semjona Štriha iecelšanu citā amatā.

NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša skaidroja, ka «ātrās» palīdzības dienests šo informāciju pagaidām saņēmis vien no medijiem.

Jau ziņots, valdība otrdien atbalstīja VM valsts sekretāra Armanda Ploriņa atbrīvošanu no amata.

A.Ploriņš pats izlēmis aiziet no šī amata. Jauns valsts sekretārs tiks meklēts konkursa kārtībā. Pagaidām šī amata pienākumus pildīs valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli atbalstīja pirmajam lasījumam grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz Ministru prezidenta, ministru un parlamentāro sekretāru algu iesaldēšanu uz gadu.

Komisija atbalstīja deputātu Krišjāņa Feldmana (JKP), Jura Juraša (JKP), Aleksandra Kiršteina (NA), Māra Možvillo (KPV LV), Kaspara Ģirģena (KPV LV) un Edvīna Šnores (NA) priekšlikumu, kas paredz, ka no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim ministru prezidenta, ministru un parlamentāro sekretāru mēnešalgu, bāzes mēnešalgas apmērs ir Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētais valstī strādājošo 2018.gada mēneša vidējās darba samaksas apmērs (1004 eiro).

Savukārt partijas "Saskaņa" deputātu priekšlikums iesaldēt algas uz diviem gadiem līdz 2022.gada 31.decembrim tika noraidīts.

Jau ziņots, ka 30.novembrī Jaunās konservatīvās partijas (JKP), Nacionālās apvienības un partijas "KPV LV" Saeimas frakciju deputāti izskatīšanai parlamentā bija iesnieguši grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, rosinot līdz nākamā gada beigām iesaldēt valdības locekļu un ministriju parlamentāro sekretāru algas.

Visdrīzākajā laikā premjers Valdis Dombrovskis (JL) varētu iecelt savu parlamentāro sekretāru, kura uzdevums būtu Tieslietu ministrijas politiskā pārraudzība.

Vēl trešdien provizoriska vienošanās paredzēja, ka šo amatu varētu ieņemt Pilsoniskās savienības (PS) līderis un partiju apvienības Vienotība valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis, liecina DB rīcībā esošā informācija. Tomēr tad viņam būtu jānoliek savs Rīgas domes deputāta mandāts. Ģ. V. Kristovskis ceturtdien DB teica, ka jautājums par kandidatūru vēl nav izlemts, jo «vēl precizējam juridiskās nianses». Viņš arī izteicās, ka, visticamāk, uz šo amatu nepretendēs viņš pats, bet atteicās iztirzāt, vai tas saistīts ar izšķiršanos starp amatu Rīgas domē un valdībā.

No 9.jūnija Ministru prezidenta Valda Dombrovska birojā darbu sāks padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Bordāns, kurš saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 24.pantu no 9.jūnija tiks iecelts arī par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru, informēja Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.

Minētais likuma pants nosaka, ka Ministru kabineta loceklis uz savu pilnvaru laiku var iecelt parlamentāro sekretāru tikai no Saeimas deputātu vai attiecīgā Ministru kabineta locekļa biroja amatpersonu vidus.

Ministru kabineta iekārtas likuma 24.panta 3.daļa nosaka, ka parlamentārais sekretārs atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Bet šī paša panta 4.daļa papildus skaidro, ka Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs, ja nepieciešams, arī sasauc un vada parlamentāro sekretāru sanāksmes, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un parlamentāro sekretāru darbības koordināciju.