Citas ziņas

NA: argumenti kultūras ministres atlaišanai ir absurdi

Zanda Zablovska, 18.09.2013

Jaunākais izdevums

Ministru prezidenta Valda Dombrovska lēmums, pieprasot kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes demisiju, ir nepamatots, un argumenti šādai rīcībai – absurdi.

Par šādu Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) viedokli pēc apvienības valdes un frakcijas apvienotās sēdes DB informēja NA preses sekretāre Laila Ozoliņa.

Vienlaikus NA uzsver, ka «iestājas par izvirzītajiem mērķiem 2014. gada budžetā» un par tālāku darbību valdībā apvienība lems pēc tam, kad tiks panākta vienošanās par nākamā gada budžetu.

NA norāda, ka pārmest nesaprašanos ar nozari laikā, kad ministrei esot izveidojusies laba sadarbība un pausts atbalsts no lielākajām kultūras nozari pārstāvošajām organizācijām un iestādēm, ir neloģiski. «Nav skaidrs, kāpēc premjers nav atlaidis nevienu citu ministru, jo komunikācijas problēmas un reālas problēmas sadarbībā ar nozari bijušas izteikti vērojamas gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan Veselības, gan Labklājības un citās ministrijās», situāciju analizē NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Apvienība pauž viedokli, ka premjeram Ž. Jaunzemes - Grendes demisijas pieprasīšanai bijusi cita motivācija, nevis tā, kas pausta oficiālajos skaidrojumos. Proti, būtiskākais iemesls esot «atriebība par principialitāti ar 2014. gada budžetu saistītajās prasībās». Lai atbalstītu nākamā gada budžetu, NA prasa 2014. gadā pārtraukt uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārvalstniekiem par nekustamā īpašuma iegādi, kā arī prioritāri atbalstīt dzimstības veicināšanas pasākumus un sniegt nozīmīgu atbalstu jaunajām māmiņam. Tāpat prasīts adekvāts finansējums Latvijas kultūrai.

Pēc NA teiktā, kultūras ministre ir godprātīgi pildījusi valdības deklarācijā un partijas programmā izvirzītos uzdevumus, kā arī panākusi progresu gan nozares finansēšanā (papildus 10,5 miljoni latu nākamā gada budžeta projektā), gan caurspīdīgā un saprotamā finansējuma izmantošanā. Vienlaikus tiek atzītas arī grūtības: «Ja problēmas ministres darbā ir bijušas, tad tās galvenokārt bija saistītas ar ārējā tēla jautājumiem, nevis paveikto darbu,» norāda NA.

Ministrei bija arī opozicionāri, taču šīs grupas ne tuvu nav uzskatāmas par nozari vai nozīmīgiem tās pārstāvjiem, piebilst NA frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis.

DB jau rakstījis, ka V. Dombrovskis pieprasījis kultūras ministres demisiju, savu lēmumu pamatojot ar samilzušo konfliktu kultūras nozarē, kur pēdējais saasinājums saistīts ar Latvijas Nacionālās operas direktora Andreja Žagara atbrīvošanu no amata. Kultūras ministra pienākumus pašlaik pilda tieslietu ministrs Jānis Bordāns, savukārt jaunu kultūras ministra amata kandidātu NA nolēmusi neizvirzīt sasteigti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Jāuzvar «nacionālā» maksātnespējas mafija

Sandris Točs, speciāli DB, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvieši pelna ar to, ka iznīcina paši sevi. Maksātnespējas administrācija – latviešu «nacionālā nozare», pēdējais, kas «mums vēl palicis». Varbūt pārspīlēti, tomēr šie nereti apkārt dzirdētie teicieni parāda tendenci, kas ir attīstījusies pēdējos divdesmit gados.

Gribēju likt virsrakstu «Nacionālā maksātnespējas apvienība». Taču tas būtu negodīgi pret Nacionālo apvienību. Maksātnespējas mafijas zirneklis ir caurvijis visas partijas. Nacionālajai apvienībai ir Sprūds, Lūsis, Gaidis Bērziņš, Parādnieks un Rasnačs. Vienotībai bija Bunkus, Vonsovičs un Rasa. Maksātnespējas mafijai ir atbalsta punkti visās partijās – arī Saskaņā, ZZS un pat jaunajos veidojumos, kas izliekas tīri.

Tāpēc nebruksim virsū Nacionālajai apvienībai. Tai tāpat ir grūti. Nacionālajā apvienībā ir daudz gaišu, parastu cilvēku, kas partijā ir idejas dēļ, kuri mīl Latviju, vēl tai labu un nav blēži. Nacionālā apvienība tiešām varēja kļūt par nacionālo partiju, kas apvieno visu Latvijas tautu, ar tādiem līderiem kā Ilmārs Latkovskis un Baiba Broka. Taču Nacionālā apvienība ieslodzīja pati sevi un atteicās no nacionālās idejas. Un, jo mazāk Nacionālajā apvienībā palika nacionālo ideju, jo lielāku vietu tajā ieņēma maksātnespējas administratoru mafija, jo agresīvākas kļuva runas pret «svešajiem».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlētāju aptauja: 13.Saeimā varētu iekļūt septiņi politiskie spēki

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija «Saskaņa», «Attīstībai/Par!», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai/LNNK», Jaunā konservatīvā partija (JKP) un «KPV LV», liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem («exit poll»).

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Jaunā vienotība».

Par «Saskaņu» varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par «Attīstībai/Par!» nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par «KPV LV» - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet «Jaunā vienotība» - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un «Progresīvie», par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta: Noraida Nacionālās bibliotēkas būvnieku prasību par 12,1 miljona eiro piedziņu no valsts

LETA, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pagaidām neprasīs tieslietu ministra Jāņa Bordāna demisiju, jo uzskata, ka ir svarīgi turpināt virzīt ministra pieteiktās reformas, par ko paredzēts vienoties koalīcijas darba grupā.

V. Dombrovskis pēc tikšanās ar nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) žurnālistiem sacīja, ka ir spēkā koalīcijas līgums, kas paredz, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nacionālās apvienības pārziņā. "Šo uzstādījumu esmu gatavs respektēt, bet tajā pašā laikā ir svarīgi redzēt to, kādā veidā tiek nodrošināta ministra pieteikto reformu virzība," norādīja premjers.

Nolemts izveidot koalīcijas darba grupu, kurā Bordāns prezentēs reformu piedāvājumu, lai maksimāli ātrā laikā varētu lemt par šo izmaiņu virzību.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars savukārt uzsvēra, ka VL-TB/LNNK interpretācija par šo sarunu ir citādāka. Politiķis uzsvēra, ka atbilstoši koalīcijas līgumam nacionālā apvienība ir uzņēmusies atbildību par tieslietu un kultūras jomu. Savukārt patlaban valdības vadītājs nav gatavs nodrošināt šo pārstāvniecību, bet vien piedāvā par to diskutēt pēc laika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašvaldību vēlēšanās visvairāk deputātu vietu ieguvusi ZZS

LETA, 07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību vēlēšanās kopumā visvairāk deputātu tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem, otrajā vietā ir Vienotība, bet trešajā - nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras pavisam nedaudz atpaliek politiskā apvienība Saskaņas centrs.

ZZS pēc vēlēšanām pašvaldībās pārstāvēs 369 deputāti, informēja ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām - 2009.gada - pašvaldību vēlēšanām, šogad ZZS spējusi palielināt savu pārstāvniecību visos Latvijas reģionos. 2009.gadā Latvijas novadu un pilsētu domēs ievēlēja 346 ZZS pārstāvjus.

No 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 21 pašvaldībā ZZS ieguvis absolūto balsu vairākumu, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Otrajā vietā ierindojas Vienotība, kuru 66 pašvaldībās pārstāvēs 203 deputāti. Visvairāk deputātu no Vienotības tika ievēlēts Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē Vienotību pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

KM: Mainot LNB būvniecības līguma nosacījumus, būvnieks cer no valsts iegūt papildus vairāk nekā 9 miljonus eiro

Dienas Bizness, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot uz Nacionālās Būvkompāniju apvienības 31.augustā valsts augstākajām amatpersonām adresēto publisko vēstuli, Kultūras ministrija (KM) norāda, ka maksājumi un aprēķini Nacionālajai Būvkompāniju apvienībai par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības darbiem tiek veikti atbilstoši 2008. gadā noslēgtajam līgumam. Krīzes laikā deflācijas rezultātā samazinājās summa, kura valstij jāmaksā būvniekiem par LNB būvniecību, un kopš 2011. gada būvnieki mainījuši viedokli par darbu gala aprēķinu, teikts KM izplatītajā paziņojumā.

Līguma izpildi administrē un uzrauga neatkarīgs starptautisks būvuzraugs Hill International. Piemērojamos būvniecības izmaksu indeksus Kultūras ministrijai iesniedz Centrālā statistikas pārvalde atbilstoši līgumā noteiktajam, kas paredz arī būvniecības darbu izmaksu indeksācijas kārtību.

Būvnieku viedoklis jautājumā par inflācijas un deflācijas indeksiem mainījās 2011. gadā. Līdz ar krīzi šie indeksi mainījās, samazinot valsts izdevumus par LNB būvniecību, tomēr kopš līguma noslēgšanas brīža līdz 2011. gadam tie netika apšaubīti. Pēc KM rīcībā esošās informācijas, arī LNB Uzraudzības padome līdz šim brīdim nav apšaubījusi līgumā paredzēto kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināts - Gaismas pils būvniecības misēklis; tiek noplēsts nesen uzliktais bruģis

Dienas Bizness, 01.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aculiecinieki, kas šodien ap 15.30 devušies garām topošajai Gaismas pilij Rīgā, novērojuši, ka uz Valguma ielas bruģis, kas tur ieklāts stāvējis jau ilgāku laiku, tagad tiek ņemts nost.

(Papildināts ar NBA komentāru.)

Tas, pēc notiekošā spriežot, tiekot darīts, lai tajā vietā ieguldītu kabeļus. Tie paši aculiecinieki šai vietai garām bija devušies arī šorīt, kad vēl nekas neesot liecinājis par plāniem bruģi vākt nost. Turklāt darbi norisinās diezgan plašā mērogā.

Db.lv sazinājās ar pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība sabiedrisko attiecību pārstāvi Ilgu Sokolovu, kura gan nespēja sniegt informāciju par mistiskajiem būvdarbiem. «Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbu veicējs pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) līguma ar pasūtītāju – Kultūras ministriju – ietvaros veic arī pieguļošās teritorijas labiekārtošanas darbus, tai skaitā arī gājēju ietvju bruģēšanu, un atsevišķos posmos šis process ir noslēdzies. Vietā, kur ieklātais bruģis tiek demontēts, šobrīd strādā ar NBA nesaistīts uzņēmums cita pasūtījuma ietvaros – iepirkums Pieslēguma izveidošana LNB jaunās ēkas un tehniskās ēkas (Rīgā, Mūkusalas ielā 3 un Mūkusalas ielā 5) elektroierīču pieslēgšanai (65310000-9). Tāpēc par šo precīzu informāciju varēs sniegt darba izpildītājs vai pasūtītājs,» sacīja Sokolova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Fotoreportāža: Gaismas pils gandrīz pabeigta

Lelde Petrāne, 07.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu veicējs pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība informē, ka būvdarbi ēkā ir gandrīz noslēgušies, un tiek turpināti aktīvi infrastruktūras pirmās kārtas objektu būvdarbi.

Lai Gaismas pili varētu saukt par pabeigtu, esot atlicis vien ieklāt koka grīdas segumu, kā arī izbūvēt koncertzāles un ēdamzāles telpas.

NBA turpina darbu pie infrastruktūras objektu izbūves, kur šobrīd aktuālākie darbi ir infrastruktūras ēkas būvniecība, lietus ūdens un sadzīves kanalizācijas izbūve, kā arī ūdensvadu tīklu, elektrotīklu un siltumtīklu uzstādīšana.

Pilnsabiedrības Nacionālā Būvkompāniju apvienība, kas veic jaunās LNB ēkas būvdarbus, valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns norāda, ka esot būtiski uzsvērt un lepoties ar Latvijas uzņēmumu attīstību un sasniegumiem. «Gaismas pils būvniecība ir lielākais nacionālais būvobjekts pēdējo 20 gadu laikā. Visu iesaistīto pušu spēja sadarboties un strādāt kopīga mērķa vārdā ir vēl viens pierādījums tam, ka mēs varam paveikt lielas lietas,» paziņojis Saukāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

VL-TB/LNNK tomēr vēl vēlētos diskutēt ar partneriem par demogrāfijas lietu ministra amatu

LETA, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) tomēr vēl vēlētos diskutēt ar partneriem par demogrāfijas lietu ministra amatu valdībā vai citiem risinājumiem demogrāfijas jomas jautājumiem.

VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc tikšanās ar «Jaunās Vienotības» pārstāvjiem sacīja, ka sarunas šodien vairāk bijušas par procesu, kā tālāk tiek organizēta valdības deklarācijas rakstīšana un risināti problēmjautājumi.

Nacionālā apvienība ir gatava strādāt, lai divu nedēļu nedēļu laikā vienotos par deklarāciju.

Vērtējot situāciju kopumā, Dzintars norādīja, ka tas, kas pašlaik notiek, ir «lielu kompromisu rezultāts», un partiju arī daudz kas neapmierina esošajā procesā. Viņš norādīja, ka partijai nav jāpārliecina «Jaunā Vienotība» par demogrāfijas lietu ministra amatu, jo tieši šī partija to arī piedāvājusi.

Tomēr «KPV LV» uzstāj uz šāda amata neveidošanu. «Mēs neuzskatām, ka forma ir izšķirošais. Ja ir iespējams ar citiem līdzekļiem sasniegt tos pašus mērķus, mēs esam gatavi par to diskutēt,» pauda Dzintars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkursā uzvar SIA AB3D

Ilze Žaime, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkursā uzvarējis arhitektu birojs SIA «AB3D» ar arhitekta Jura Mitenberga darbu.

Rīgas dome plāno, ka pēc metu konkursa noslēgšanās jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad būs beidzies arī nomas līgums ar aiz teātra ēkas esošo tenisa kortu apsaimniekotāju.

Jau ziņots, ka paredzamās izmaksas piebūves būvniecībai un jaunās zāles iekārtošanai būs ne mazākas kā 30 - 35 miljoni eiro. Lielāko daļu izmaksu veidos tieši teātra zālei nepieciešamās tehnoloģijas un aprīkojums.

Jaunā zāle «black box» būs novietota pie Kronvalda bulvāra, Simtgades alejas pusē paredzot foajē ar divām skatītāju ieejām – no parka puses un no Simtgades alejas puses. Otrajā stāvā būs izvietota kafejnīca/bārs un trešajā stāvā - restorāns ar jumta terasi un skatu uz kanālu. Jaunbūvējamās ēkas centrālajā daļā starp esošo piebūvi un «black box» atradīsies teātra darbnīcas, aktieru ģērbtuves, virtuve, tehniskās telpas. Tāpat ēkā atradīsies mēģinājumu zāles un atpūtas telpas, telpas teātra administrācijai un dienesta dzīvokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžeta projektā tomēr vairs netiek plānots piešķirt līdzekļus grupas Līvi albumam un pasākumam Bildes.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija precizējusi vairākus priekšlikumus nākamā gada budžetam, un saskaņā ar šiem precizējumiem atbalsts minētajiem pasākumiem vairs nav paredzēts.

Priekšlikumus piešķirt 30 000 eiro kā līdzfinansējumu grupas Līvi jubilejas albuma sagatavošanai un izdošanai, bet 20 000 eiro piešķiršanu pasākumam Bildes bija iesniegusi nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), tomēr vēlāk nolēma šos priekšlikumus atsaukt. Ņemot vērā, ka atbalstītos priekšlikumus atsaukt nevar, komisija šodien tos arī pārbalsoja. Tātad rīt Saeimas sēdē par šīm iecerēm deputātiem nebūs jālemj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija ir apņēmības pilna uzvarēt prāvu pret Nacionālo Būvkompāniju apvienību un nemaksāt papildu deviņus miljonus eiro par Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzcelšanu

«Valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību. Par LNB ēkas būvniecību valsts astoņu gadu laikā samaksājusi vairāk nekā 195 miljonus eiro. Mūsu aprēķini ir pareizi, tādēļ esam pārsūdzējuši Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, kas paredzēja no valsts par labu būvniekiem piedzīt aptuveni deviņus miljonus eiro,» Dienas Biznesam sacīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.

Lai turpinātu tiesvedību ar Nacionālo Būvkompāniju apvienību, kas uzvarējusi prāvu par papildu finansējuma piedziņu, Kultūras ministrija bija spiesta prasīt valsts budžetā 60 tūkstošus eiro, kā arī ir noslēgusi līgumu ar Romualda Vonsoviča biroju par zvērināta advokāta juridiskajiem pakalpojumiem lietā visās turpmākajās instancēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vienojas par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā - divos gados var uzņemt 250 cilvēku

LETA, 06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien ārkārtas sēdē vienojusies par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, plānojot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc slēgtās valdības sēdes žurnālistiem sacīja: «Valdība pieņēma lēmumu, ka Latvija brīvprātīgi ir gatava uzņemt bēgļus un šis ir vienreizējs pasākums.» Valdības sēdē pārrunāti «visi kompleksie jautājumi», kas saistīt ar migrācijas problēmām Eiropas Savienības (ES) dienvidos. Vienošanās esot par solidaritāti ne tikai bēgļu uzņemšanā, bet arī robežapsardzē un attīstības programmu pilnveidošanā Āfrikā un citās bēgļu izcelsmes zemēs.

Vēl nepieciešams vienoties, kā Latvija organizēs šo bēgļu uzņemšanu un integrāciju, piebilda valdības vadītāja. Viņa paskaidroja, ka uzņemamo bēgļu skaits saistīts arī ar valsts iekšzemes kopproduktu un iedzīvotāju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām. Par šādu solu šodien lems arī partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV).

AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.

Kā liecina AP līdera Daniela Pavļuta vēstule apvienības biedriem, AP informējusi JKP līderi Jāni Bordānu, ka apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna valdībā.

Vēstulē biedriem AP politiķis norāda, ka aicina Valsts prezidentu pēc valsts svētkiem 18.novembrī un konsultācijām ar partijām nominēt citu premjera kandidātu. Savstarpējas uzticēšanas un cieņas deficīts ir pirmais valdības koalīcijas sarunu izbeigšanās iemesls, pauž Pavļuts.

Viņš norāda, ka situācijā, kurā četras partijas ir ieguvušas ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu, valdības veidotājam ir jābūt vienlaikus izlēmīgam un diplomātiskam, spējot aktīvi vadīt sarunas un neapvainot partnerus un medijus. AP politiķis akcentē, ka valdība šādā situācijā nav un nevar būt vienas partijas mērķu un vajadzību instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunievēlētā Centrālā vēlēšanu komisija sanāk uz savu pirmo sēdi

Lelde Petrāne, 12.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunievēlētā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien sanāca uz savu pirmo sēdi, kurā ievēlēja komisijas priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. CVK priekšsēdētāja vietnieka amatā atkārtoti ievēlēts Kārlis Kamradzis (partija Vienotība), bet sekretāra amatā - Ritvars Eglājs (Nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK). Abas amatpersonas saņēma vienbalsīgu CVK locekļu atbalstu, informēja komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.

Gan Kārlis Kamradzis, gan Ritvars Eglājs ir CVK locekļi kopš 2011. gada aprīļa, bet priekšsēdētāja vietnieka un sekretāra amata pienākumus pilda kopš 2012. gada marta.

Jauno CVK sastāvu Saeima apstiprināja šodien, par CVK priekšsēdētāju atkārtoti ievēlot līdzšinējo komisijas vadītāju Arni Cimdaru un līdzšinējos komisijas locekļus - Ritvaru Eglāju (Nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), Kārli Kamradzi (partija Vienotība), Dzintru Kusiņu (Zaļo un Zemnieku savienība), Aleksandru Maļcevu (Saskaņa sociāldemokrātiskā partija) un Sniedzi Sproģi (Latvijas Pašvaldību savienība). Savukārt pirmo reizi CVK ievēlētas Inna Laizāne (No sirds Latvijai) un Inga Vanaga (Latvijas Reģionu Apvienība).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperts: Turpmākās valdības veidošanas sarunas atkarīgas no tā, vai KPV LV «uzmetīs» Bordānu

LETA, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākās valdības veidošanas sarunas atkarīgas no tā, vai partija «KPV LV» «uzmetīs» Ministru prezidenta amatam izvirzīto Jāni Bordānu un viņa pārstāvēto Jauno konservatīvo partiju (JKP), uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Ņemot vērā valdības veidošanas gaitā radušos sarežģījumus, kā arī politisko spēku paziņojumus par attiekšanos startēt viena vai otra vadītā valdībā, patlaban ir būtiski nodrošināt iespējamo vairākumu, norādīja Skudra. Viens no tādiem varētu rasties, ja tā dēvētajam partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) politiķa Arta Pabrika «četriniekam», kura sastāvā ir arī nacionālā apvienība, «Jaunā vienotība» un Zaļo un zemnieku savienība, savā pusē izdotos pārvilināt «KPV LV», kas gan iepriekš apliecināja atbalstu Bordāna veidojamajam Ministru kabinetam.

Politologs uzsvēra, ka pašlaik vērojamā situācija atgādina balsojumu par Saeimas priekšsēdētāju, kur vienā pusē kopā balsoja JKP un «KPV LV», bet otrā - «Pabrika četrinieks».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Konservatīvs komforta zonas balsojums

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 06.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vēlētāji izvēlējušies stabilitāti, priekšroku dodot zināmam ļaunumam, nevis nezināmiem labumiem

12. Saeimas vēlēšanas lielus pārsteigumus nav atnesušas. Principā pilsoņi ar savu izvēli ir pateikuši, ka valstī viss ir kārtībā un tādā pašā garā, lūdzu, turpiniet. Un, pat ja iekšēji daudzi varbūt atzīst, ka ne gluži viss ir kārtībā, tad uz ģeopolitiskās situācijas radītā baiļu fona vairākums vēlētāju ir paudis vēlmi saglabāt vismaz to, kas ir pašlaik. Šāds balsojums ļauj esošajai valdības koalīcijai iegūt Saeimā 61 mandātu, kas ir vairāk nekā pietiekami lēmumu pieņemšanai. Patlaban nekas neliecina par to, ka nākamās valdības veidošana varētu tikt uzticēta jau tradicionāli visvairāk balsu ieguvušajai Saskaņai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nepilnu 98% balsu saskaitīšanas 12.Saeimas vēlēšanās lielāko atbalstu ir ieguvusi Saskaņa, tomēr balsu vairākumu Saeimā saglabās valdošā koalīcija, kurā ietilpst Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.

Pašlaik ir saskaitītas balsis 1000 no 1054 iecirkņiem Latvijā un ārvalstīs. Kopumā vēlēšanās nobalsojuši 912 050 vēlētāji.

Pašlaik par Saskaņu nodoti 23,26% balsu, par Vienotību - 21,62% balsu, bet par ZZS - 19,74%.

Savukārt nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK atbalstījuši 16,5% vēlētāju, partiju No sirds Latvijai (NSL) - 6,91%, bet Latvijas Reģionu apvienību (LRA) - 6,47%.

Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, ZZS - 21, nacionālā apvienība - 17, bet NSL un LRA Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Savukārt iepriekšējās, 11.Saeimas vēlēšanās, Saskaņas centrs ieguva 31 mandātu, Vienotība - 20, VL-TB/LNNK - 14 bet ZZS - 13. Tātad šajās vēlēšanās savu pārstāvniecību parlamentā visvairāk palielinās ZZS, mandātu skaits pieaugs arī nacionālajai apvienībai un Vienotībai, savukārt Saskaņas deputātu skaits sarūks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc visu Latvijas iecirkņu balsu saskaitīšanas līderos ir Saskaņa, KPV LV un JKP

Db.lv/LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc visu Latvijā izvietoto vēlēšanu iecirkņu balsu saskaitīšanas, pirmo vietu 13.Saeimas vēlēšanās ar 19,91% ieguvusi partija «Saskaņa», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti.

Otrajā vietā ar 14,06% ierindojas «KPV LV», bet trešajā - Jaunā konservatīvā partija, par kuru savu balsi atdevuši 13,6% vēlētāju.

Ceturto vietu ar 12,04% patlaban ieņem apvienība «Attīstībai/Par!», piekto - Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», par kuru nobalsojuši 11,03% balsstiesīgo, bet sesto - Zaļo un zemnieku savienība, kas savākusi 9,96% balsu.

Ar 6,67% Saeimā iekļūst arī «Jaunā Vienotība». Citas partijas 5% barjeru pārvarējušas nav.

Līdz plkst.7.30 balsis saskaitītas kopumā 1057 iecirkņos no 1078.

Kā ziņots, salīdzinājumā ar pašreizējo sasaukumu visvairāk mandātu jaunajā Saeimā varētu zaudēt «Jaunā Vienotība» un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), liecina aģentūras LETA aprēķini pēc provizorisko vēlēšanu rezultātu apkopošanas 1012 no kopumā 1078 Saeimas vēlēšanu iecirkņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums trešdien, 20.jūnijā nolēma noraidīt opozīcijas ierosināto tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) demisijas pieprasījumu.

Demisijas pieprasījumu atbalstīja 33 deputāti, pret bija 41 parlamentārieši, bet vēl deviņi atturējās. Saeimas darba kārtībā šodien bija divi demisijas pieprasījumi Rasnačam. Otro pieprasījumu atbalstīja 32 deputāti, pret balsoja 42, bet vēl astoņi atturējās.

Deputāti debates par šo jautājumi sākuši pagājušajā nedēļā, bet šodien tās turpināja. Par paveikto deputātiem atskaitījās arī Rasnačs.

Vienu no pieprasījumiem tika iesniegts pēc parlamenta deputāta Romāna Mežecka iniciatīvas, un to bija parakstījuši 16 opozīcijas deputāti, tajā skaitā no partijām «Saskaņa» un «No sirds Latvijai» un pie frakcijām nepiederošie deputāti, tajā skaitā pats Mežeckis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidošanas sarunās gada nogalē ir panākts nozīmīgs progress, lai 2019.gada janvārī varētu apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, šādu nostāju pēc tikšanās ar 13.Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām pauž Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Personu, kurai uzticēt nākamās valdības veidošanu, Vējonis šodien tomēr vēl nav nominējis.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Vējonis uzskata, ka panāktais progress janvārī varētu ļaut apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, pirmkārt, finanšu sektora sakārtošanas, ieviešot «Moneyval» ziņojuma rekomendācijas.

«Atzinīgi vērtējama panāktā vienošanās par jaunās valdības kodolu, kuru varētu veidot četras politiskās partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), partiju apvienība »Attīstībai/Par!« (AP), nacionālā apvienība »Visu Latvijai«-»Tēvzemei un brīvībai«/LNNK (VL-TB/LNNK) un partiju apvienība »Jaunā Vienotība« (JV),» atzīmēja Valsts prezidents.

Vējonis uzsvēris, ka ir būtiski līdz nākamās nedēļas beigām vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam un rast kompromisus, lai uzsāktu darbu pie vēlētājiem doto solījumu izpildes un vairotu sabiedrības uzticību politiķiem un politiskajiem procesiem valstī kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru