Eksperti

Nabadzības riskam un sociālai atstumtībai pakļauto cilvēku skaits pieaug

Inese Kalniņa - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente Dr.iur., 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Latvijā viena no aktuālām problēmām, kas laika gaitā ir tikai saasinājusies un būtiski kavē Latvijas ekonomikas attīstību, ir ienākumu nevienlīdzība un augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars. Turklāt tas tikai turpina pieaugt. Krīzes un pēckrīzes radītās negatīvās sekas, nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai pakļaujot lielu daļu valsts iedzīvotāju, beidzot jāuztver nopietni un jārīkojas.

Šīs problēmas risināšanai jau 2010. gadā pieņemtajā Eiropas Savienības attīstības stratēģijā Eiropa 2020 tika iekļauts mērķis samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu, uzliekot valstīm pienākumu izvērtēt sociālās politikas efektivitāti, lai identificētu trūkumus un nepilnības.

Izvērtējot, kas pa šiem gadiem ir mainījies Latvijā, jāsecina, ka situācija ir nevis uzlabojusies, bet tieši otrādi – vēl vairāk pasliktinājusies. 2017. gada apsekojuma dati liecina, ka Latvijā bija trešais augstākais nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars ES, sastādot 23,3% no visu Latvijas iedzīvotāju skaita. 2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.

2017. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, salīdzinot ar 2016. gadu, kad tas veidoja 330 eiro mēnesī. Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017. gadā sasniedza jau 770 eiro mēnesī, iepriekš 2016. gadā – 694 eiro mēnesī.

Arī 2018. gada provizoriskie dati uzrāda negatīvu tendenci. 2018. gada datos, analizējot atsevišķi katru nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītāju, var secināt, ka Latvijas iedzīvotāju visizplatītākā problēma ir zemie ienākumi un to nevienmērīgais sadalījums, kas viņus pakļauj nabadzības riskam.

Normatīvajos aktos jāievieš un jāiedarbina iztikas minimuma jēdziens.

Situācijas pasliktināšanās tiešā veidā korelē ar valdības pienācīgas rīcības trūkumu. Sociālās aizsardzības joma gadiem ir atstāta novārtā. Kaut vai aplūkojot, kādas ir bijušas izmaiņas attiecībā uz garantētā minimālā ienākuma līmeņa uz personu noteikšanas kārtībā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par garantēto minimālo ienākumu līmeni. 2009. gadā tas bija noteikts 40 latu apmērā, 2013. gadā to samazināja līdz 35 latiem, tad, konvertējot uz eiro, ieviesa 49,80 eiro. Tikai 2018. gadā summu palielināja par 3,20 eiro, tādējādi sasniedzot 53,00 eiro, kas tik un tā ir mazāk kā 2009. gadā (40 lati ir 56 eiro) un nekādi nav uzskatāms par pietiekamu cilvēka minimālo dzīves apstākļu nodrošināšanai, un ir vairākas reizes mazāks nekā nabadzības riska slieksnis.

Līdzīga aina ir vērojama arī attiecībā uz minimālā ienākuma sliekšņa noteikšanas kārtību ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanai par trūcīgu. Trūcīgā statusu pašvaldība nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu. Tie paredz minimālo ienākumu vienai personai – 128,06 eiro mēnesī. Summa nav mainījusies kopš 2011. gada, kad tika noteikti 90 lati, kas vēlāk tika konvertēti uz eiro, nemainot summas apmēru. Lieki piebilst, ka tas ir krietni mazāks nekā nabadzības riska slieksnis.

Saskaņā ar ES pieeju, nabadzības risks attiecas uz to iedzīvotāju īpatsvaru, kas dzīvo mājsaimniecībā, kuras ekvivalentais, rīcībā esošais neto ienākums ir mazāks par nabadzības riska slieksni, kas ir 60% no valstī vidējā ienākuma (pēc sociālajiem pārvedumiem). Vidējais 60% ienākumu slieksnis ir nosacīts un atbilst ienākuma līmenim, ko uzskata par vajadzīgu, lai varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Personas, kuru mājsaimniecības ekvivalentais, rīcībā esošais neto ienākums ir mazāks par šo slieksni, uzskata par pakļautām nabadzības riskam.

Latvijā nav juridiski nostiprināts šis termins un tiešā veidā šobrīd nevar kalpot par atskaites punktu sociālās aizsardzības sistēmas sakārtošanai. Līdz 2013. gadam par atskaites punktu kalpoja iztikas minimums, bet saistībā ar novecojušu metodiku tā aprēķināšana Latvijā tika pārtraukta, atstājot sociālās aizsardzības sistēmas nodrošināšanu brīvā interpretācijā, kas ir pasliktinājis situāciju kopumā. Bez šāda atskaites punkta nav iedomājama sociālās jomas sakārtošana attiecībā uz iedzīvotājiem, kuri atrodas nabadzības riska zonā. Tas nozīmē, ka bez garantētā minimālā ienākuma un trūcīgās personas (ģimenes) statusa iegūšanas ienākumu sliekšņa normatīvajos aktos ir jāievieš un jāiedarbina iztikas minimuma jēdziens, kas būtu zinātniski pamatots un Latvijas situācijai atbilstošs saskaņā ar jaunāko ES izmantoto metodoloģiju, lai sociālā aizsardzība tiktu nodrošināta adekvāti, atbilstoši dzīves realitātei un neatstātu vietu brīvai politiskai interpretācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību ienākumi Latvijā: Latgalē - 330 eiro, Rīgā – 592 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).

2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Turīgāko Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir 6,5 reizes lielāki nekā trūcīgāko iedzīvotāju ienākumi

Žanete Hāka, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 11,7 %, sasniedzot 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019. gadā veiktās aptaujas dati.

Iedzīvotāju ienākumu pieaugums jau otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10 % (2017. gadā – 11,8 %).

Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauguši Latgalē – par 13,8 % (376 eiro mēnesī), Zemgalē – par 13,3 % (501 eiro mēnesī) un Rīgā – par 13 % (669 eiro mēnesī). Pierīgā ienākumi pieauguši par 10,2 % (591 eiro mēnesī). Lēnāks ienākumu pieaugums bijis Kurzemē – par 8,5 % (467 eiro mēnesī) un Vidzemē – par 7,4 % (431 eiro mēnesī ). Pilsētās pieaugums bijis 10,9 % (575 eiro mēnesī) un laukos – 13,6 % (483 eiro mēnesī).

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 10,5 % – no 352 eiro mēnesī 2017. gadā līdz 389 eiro mēnesī 2018. gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 11,2 % (no 112 eiro mēnesī līdz 125 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai turpinot stabilu izaugsmi, pēdējo gadu laikā auguši gan iedzīvotāju ienākumi, gan kopējais labklājības līmenis valstī, ļaujot sabiedrības vidusslānim pakāpeniski kļūt spēcīgākam.

Šobrīd vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Krietni retāk šādu viedokli pauž seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem. Savukārt starp dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem viedokļu atšķirību nav un jautājumā par piederību vidusslānim valda zināma vienprātība. Interesanti, ka, lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi asociē ar vidusslāni, vērtējot kopainu valstī, vairums iedzīvotāju jeb 60% norāda, ka Latvijā vidusslāni veido ne vairāk kā 30% mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomistes Līva Zorgenfreija un Ludmila Fadejeva, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū Latvijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija ap 30% no Eiropas vidējā līmeņa, tad pagājušajā gadā tie jau sasniedza 67%.

Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek. Ir skaidrs, ka pie vienāda iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs. Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības (gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro). Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku. Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksa palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties mazāku summu, nekā cerēts, un iedzīvotāji ir neizpratnē – kāpēc? “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis skaidro, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtētas aizņemšanās iespējas.

Ienākumu stabilitāte

Lai novērtētu iedzīvotāju spēju uzņemties jebkādas kredītsaistības, banka primāri vērtē ienākumus – vai tie ir regulāri, oficiāli un stabili. Turklāt vērtēta tiek ne tikai darba alga, bet arī citi regulārie ienākumi, kurus varat ar dokumentiem apliecināt, piemēram, pabalsti, īres ieņēmumi, ieņēmumi no saimnieciskās vai citas darbības. Periods, par kādu tiek vērtēti aizņēmēja ienākumi, parasti ir seši mēneši, taču atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, ienākumi ir svārstīgi, ienākumus var vērtēt par ilgāku laika posmu.

“Visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc aizņēmēja vēlmes nesakrīt ar iespējām, ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Šādā situācijā pašam aizņēmējam šķiet, ka viņa mājsaimniecības budžets ir pilnīgi pietiekams, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, taču realitātē tas, ko aizņēmējs redz savā naudas makā, būtiski atšķiras no tā, ko kontos redz banka. No bankas puses objektīvi novērtēt kredīta atmaksāšanas spēju var tikai, ņemot vērā saprotamus un dokumentāli apliecināmus ienākumus. Oficiāli ienākumi, no kuriem tiek maksāti nodokļi, ir arī drošības garants pašam aizņēmējam situācijās, kad darbs tiek uz laiku zaudēts. Ar izmaksāto pabalstu būs iespējams gan turpināt segt ikdienas tēriņus, gan apmaksāt ikmēneša kredīta maksājumu,” uzsver Normunds Dūcis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

20% jauniešu uzskata, ka darba devējam viņiem jāmaksā vairāk par 1200 eiro mēnesī

Db.lv, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā no 43% līdz 54% pieaudzis to jauniešu skaits, kuri uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilstošs atalgojums būtu vismaz 800 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati.

34% jauno cilvēku vecumā no 18 līdz 25 gadiem uzskata, ka atbilstošs atalgojums būtu no 800 līdz 1200 eiro (2017. gada - 30%), savukārt 20% jauniešu uzskata, ka darba devējiem būtu jāmaksā viņiem vairāk par 1200 eiro mēnesī (2017. gadā - 13%).

Saskaņā ar aptaujas datiem, galvenais ienākuma avots 18-19 gadu vecumiem jauniešiem ir vecāku vai radinieku dotā nauda, un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Apmēram 40% jauniešu šajā vecuma grupā saņem regulāru algu un viņu ienākumi lielākoties ir līdz 500 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Galvenais ienākuma avots jauniešu vecumā no 20 līdz 22 gadiem ir regulāra alga (66% aptaujāto), un viņu ienākumi mēnesī ir no 300 līdz 800 eiro, ap 40% respondentu šajā vecumā par galveno ienākuma avotu atzīmējuši atbalstu no vecākiem vai radiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Mazumtirgotājs: aizvien biežāk grozā tiek liktas dārgākas preces

Lelde Petrāne, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā ienākumi ir pieauguši 40,6% mājsaimniecību, liecina jaunākā nozares apskata «Maxima mazumtirdzniecības kompass» dati. Salīdzinot aptaujas datus, kas iegūti pirms diviem gadiem (2017. gadā), redzams, ka šobrīd par 8,4 procentpunktiem pieaudzis to respondentu skaits, kuri izjūt ienākumu pieaugumu.

Turklāt pēdējo divu gadu laikā starpība starp to respondentu daļu, kuri atzīst, ka viņu ienākumi ir palielinājušies, un tiem, kuru ienākumi ir samazinājušies, ir dubultojusies.

Lielākais ienākumu pieaugums ir novērojams respondentiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem (pieaugums par 16,5 procentpunktiem). Būtiskas ienākumu svārstības redzamas arī vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem (pieaugums par 13,7 procentpunktiem), kas, iespējams, saistīts ar pensiju indeksāciju.

Ja analizē datus reģionālā griezumā, redzams, ka ievērojami palielinājies rīdzinieku skaits, kuri atzīst, ka viņu ienākumi ir palielinājušies (pieaugums par 15,7 procentpunktiem). Jāatzīmē arī vidzemnieki, kuru skaits ienākumu pieauguma ziņā ir stipri virs pārējo reģionu iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Stājas spēkā grozījumi IIN saistībā ar deklarāciju iesniegšanu

Zane Atlāce - Bistere, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 16.aprīlī spēkā stājas likums Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas nosaka trīs būtiskus jaunumus saistībā ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu.

Proti, kādos gadījumos iedzīvotāji ienākuma nodokļa piemaksu varēs veikt vēlāk; nodokļa piemaksas summu, kuru vispār varēs nemaksāt, kā arī to, ka personai pašai būs iespēja izvēlēties, cik lielu mēneša neapliekamo minimumu piemērot saviem ienākumiem, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Līdz šim visiem iedzīvotājiem, kuri, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, konstatēja, ka ir aprēķināta nodokļa piemaksa, to bija jāiemaksā Valsts kasē līdz šī gada 17. jūnijam. Līdzšinējā kārtība arī turpmāk ir saglabāta saimnieciskās darbības veicējiem un tiem, kas, nereģistrējot saimniecisko darbību, izīrē vai iznomā savu nekustamo īpašumu.

Taču 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa samaksas termiņš tiks atlikts līdz 2020. gada 1.decembrim tām personām, kuru ar nodokli apliekamie gada ienākumi atbilst šādiem nosacījumiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lai izvairītos no soda, IIN parāds jāsamaksā līdz 17.jūnijam

Zane Atlāce - Bistere, Māris Ķirsons, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums pašreiz paredz, ka šī nodokļa samaksas termiņš ir 15 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa (1.jūnijs), līdz ar to 2019. gadā termiņš, kad vajadzētu samaksāt šo nodokli, iestāsies 17. jūnijā.

Pēc šī datuma jau parādniekam jārēķinās ar nokavējuma naudu par nesamaksāto summu.

Tiesa, valdība šonedēļ lēma, ka iedzīvotāji, kuri palikuši valstij parādā, IIN parādu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Lai šādas izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jānobalso Saeimai, līdz kurai šis jautājums pašlaik vēl nav nonācis.

Iespēja izveidojušos IIN parādu sadalīt un samaksāt pakāpeniski pašlaik paredzēta tikai tiem, kam parāds ir 640 eiro un vairāk. Tie būs tiesīgi to sadalīt trijos vienādos maksājumos: pirmais – līdz 17. jūnijam, otrais – līdz 16. jūlijam un trešais – pēdējais – līdz 16. augustam. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane DB norāda, ka algota darba darītājiem 640 eiro piemaksa valsts budžetam varētu izveidoties tikai kādos īpašos gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestam jānovērš virkne būtisku trūkumu iekšējās procedūrās un normatīvo aktu regulējumā, lai uzlabotu vairāku nodokļu un nodevu administrēšanu. To ir secinājusi Valsts kontrole, veicot 2017. gada valsts budžeta izpildes revīziju.

Uzlabojumi nepieciešami saimnieciskās darbības veicēju – VSAOI maksātāju – reģistrēšanā, efektīvāk veicamas VID tematiskās pārbaudes un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa kontrole, jāuzlabo naftas produktu drošības rezervju nodevas administrēšana un VID kontrole muitas punktos. Jāprecizē iedzīvotāju ienākuma nodokli regulējošie normatīvie akti, lai mazinātu iespēju, ka iedzīvotāji nezināšanas un nepilnīgas izpratnes dēļ var kļūt par nodokļu parādniekiem.

Uz trūkumiem potenciālo valsts budžeta ieņēmumu uzrādīšanā Valsts kontrole vērsusi VID un Finanšu ministrijas uzmanību vismaz pēdējos piecus gadus. Tā kā pie potenciālajiem ieņēmumiem tiek iekļauti arī bezcerīgie parādi, kurus valsts nekad neatgūs, reāli iekasējamās summas ir mazākas par prognozētajām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Bankas peļņa sarukusi par 9,3 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas 2018. gada peļņa bijusi 14,6 miljoni eiro (2017. gadā – 23.9 milj. eiro), liecina bankas valdes apstiprinātie finanšu pārskati.

Saskaņā ar likumu «Par Latvijas Banku» 65% jeb 10,2 miljoni eiro no peļņas tiks ieskaitīti valsts budžetā.

Tīrie procentu ienākumi 2018. gadā bija par 8 milj. eiro lielāki nekā 2017. gadā. Procentu ienākumu pieaugumu par 42.7 milj. eiro ietekmēja procentu ienākumu par ieguldījumiem kāpums 25.5 milj. eiro apjomā, augot procentu likmēm.

Procentu ienākumi par monetārās politikas operācijām palielinājās par 14.1 milj. eiro galvenokārt sakarā ar 2018. gadā VSAIP ietvaros īstenotajām vērtspapīru iegādēm un lielākiem saņemtajiem negatīvajiem procentiem par kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumiem. Procentu izdevumu pieaugumu par 34.7 milj. eiro galvenokārt noteica procentu izdevumu par ieguldījumiem kāpums saistībā ar Latvijas Bankas veiktajiem valūtas riska ierobežošanas darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apvienotajā Karalistē mudina ieviest pamata ienākumus ikvienam

Lelde Petrāne, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram pieaugušajam Apvienotajā Karalistē jānodrošina pamata ienākumi 48 Lielbritānijas sterliņu mārciņu (aptuveni 55 eiro) apmērā nedēļā, teikts jaunā ziņojumā ietvertās rekomendācijās, ziņo BBC.

Šādu jauninājumu varētu finansēt, atceļot vairāk nekā 1000 nodokļu atvieglojumus, rosināts ziņojumā, kuru sagatavojis SOAS Londonas Universitātes profesors Gajs Stendings.

Leiboristu partija, kas iepriekš pacēlusi ideju par pamata ienākumiem, atbildējusi, ka izvērtēs ziņojumu pirms nākamā manifesta sagatavošanas.

Pamata ieņēmumi jau tiek testēti citās valstīs. Pamata ienākumu aizstāvji apgalvo, ka tas samazina nabadzību un nevienlīdzību, nodrošinot garantētus ienākumus. Savukārt, kritiķi uzskata, kas tas būs trieciens smagi strādājošajiem nodokļu maksātājiem. Tas nozīmētu pabalsta maksājumus ikvienam, pat cietumniekiem, apmaiņā pret nodokļu atvieglojumiem citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Gatavojas lielajam neapliekamā minimuma pārrēķinam

Māris Ķirsons, 24.01.2019

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diferencētā neapliekamā minimuma pārrēķināšana atbilstoši konkrētā cilvēka ienākumiem 2018. gadā radīs situāciju, ka daudzi būs parādā valstij. Nodokļu administrācija šos cilvēkus informēs.

Pašlaik nav iespējams aplēst iespējamo cilvēku skaitu, kuri dažādu iemeslu dēļ varētu saskarties ar situāciju, ka viņiem būs radies parāds valstij. Šādam riskam ir pakļautas tādas strādājošo kategorijas, kam pēdējā gada laikā ienākumi bijuši mainīgi vai arī tie atšķiras no iepriekšējā gada ienākumiem, piemēram, jaunās māmiņas, kuras atgriezušās darbā no bērnu kopšanas atvaļinājuma, skolu un augstskolu absolventi, kuri uzsākuši patstāvīgas darba gaitas, ilgstošie bezdarbnieki, kuri beidzot atraduši darbu, kā arī tie, kuriem ir bijusi relatīvi neliela bruto alga (440–850 eiro mēnesī), bet viņiem pērnā gada laikā bijuši vēl kādi citi papildu ienākumi, piemēram, par dažu vecu akumulatoru vai lūžņu un lauksaimniecības produkcijas pārdošanu, kā rezultātā gada kopējais ienākumu līmenis pārsniedz to apmēru, vadoties pēc kura tika piemērots diferencētā neapliekamā minimuma apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Vairāk nekā puse iedzīvotāju jūtas droši par ienākumu stabilitāti

Lelde Petrāne, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (53%) ir pārliecināti, ka viņu ienākumi tuvākajos sešos mēnešos saglabāsies nemainīgi – tādā pašā līmenī kā pirms Covid-19 pandēmijas, turklāt 6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka viņu ienākumi tuvākajā nākotnē palielināsies, liecina "SEB bankas" veiktās aptaujas dati.

Par savu ienākumu stabilitāti šobrīd visdrošāk jūtas valsts sektorā strādājošie, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (virs 1000 EUR mēnesī), kā arī iedzīvotāji vecumā no 65 līdz 74 gadiem.

Ienākumu samazināšanos tuvākajos sešos mēnešos vairāk prognozē privātajā sektorā strādājošie, kā arī ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 64 gadiem, kuru ģimenēs ir bērni. Lai arī par ienākumu samazināšanos šobrīd vairāk uztraucas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (līdz 500 EUR mēnesī), kā liecina aptaujas rezultāti, arī 37% iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem (vairāk nekā 1000 EUR mēnesī uz vienu ģimenes locekli) pieļauj, ka tuvāko mēnešu laikā tie varētu samazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieilgušais ārkārtīgi zemo procentu likmju periods turpina ietekmēt Eiropas banku ienākumus, un šāda tendence būs vērojama arī 2020.gadā, turklāt strādāt būs aizvien grūtāk, ņemot vērā, ka nemitīgi jainvestē IT sistēmu uzlabošanā, kā arī regulatoru un atbilstības prasību ievērošanā, paredz "DBRS Morningstar" eksperti.

Visdrīzāk aktīvu izaugsme šajā gadā stagnēs, un negatīvais efekts no zemajām procentu likmēm ietekmēs ienākumus. Vērojama gan tendence, ka Eiropas bankas pakāpeniski cenšas korporatīvajiem noguldītājiem piemērot negatīvas procentu likmes, taču pagaidām nav skaidrs, kā tas ietekmēs attiecības ar klientiem nākotnē. Tā, piemēram, pērn vairākas lielās bankas, tostarp, "Unicredit", "ABN Amro", "Deutsche Bank" un "Bankia" paziņojušas par negatīvu procentu likmju piemērošanu lielajiem klientiem. Jāpiebilst gan, ka tas pagaidām ietekmē salīdzinoši mazu klientu daļu - parasti tos klientus, kuru noguldījumu apjoms pārsniedz 100 tūkstošus eiro.

Kā liecina Eiropas Banku iestādes un "DBRS Morningstar" ekspertu aplēses, lielo Eiropas banku ienākumi no kredītiem pērn sasniedza 271 miljardu eiro. Piecu gadu laikā ienākumi no kredītiem sarukuši par aptuveni 1%, ko daļēji sedza kredītu apjoma pieaugums aizvadītajos gados. Tomēr šajā gadā gan Eiropas makroekonomikas vide būs vājāka, tādēļ stagnēs aktīvu pieaugums, un līdz ar to izteiktāk būs jūtama zemo procentu likmju ietekme uz banku ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai zināt, cik daudz informācijas par katru nodokļu maksātāju ir VID rīcībā?

Tatjana Ļutinska, starptautisks nodokļu konsultants, "TX Solutions", 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. marta līdz 1. jūnijam ienākumu deklarācija jāiesniedz visiem tiem, kas 2019. gadā saņēma ienākumus, no kuriem ienākuma nodoklis nav ieturēts to izmaksas vietā, vai ienākumus no ārzemēm. Kas jāzina nodokļu maksātājam?

Pirmais. Jums, nodokļu maksātāj, ir jāatceras viss – visi pagājušā gada ienākumi. Ja esat Latvijas nodokļu rezidents, Jums šeit pēc šīs valsts noteikumiem jāmaksā nodokļi par ienākumiem, kas saņemti jebkurā pasaules malā, lai gan ārzemēs šie ienākumi jau varēja būt aplikti ar nodokļiem. Jūsu nodokļu rezidenci nenosaka Jūsu pase, bet gan Jūsu pastāvīgā vai galvenā dzīvesvieta Latvijā. Pie tam Jums jāmaksā nodokļi no jebkuriem ienākumiem, izņemot ierobežotu skaitu likumā norādītiem neapliekamajiem ienākumiem. Tādi ir, piemēram, ienākumi no personīgās mantas pārdošanas un dāvanas no tuviem radiniekiem. Tomēr arī ar nodokli neapliekamos ienākumus nedrīkst aizmirst norādīt deklarācijā, ja to summa pārsniedz 10 000 EUR. Tālāk, lai cik negaidīti tas būtu, ar ienākuma nodokli tiek aplikti ne tikai saņemtie skaidras un bezskaidras naudas līdzekļi, bet arī saņemtie labumi un pakalpojumi. Piemēram, mājokļa nodrošināšana. Un dažos gadījumos šādu labumu saņemšana var tapt zināma VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemāku ienākumu dēļ Swedbank Latvijā peļņa 2018. gadā samazinājās līdz 109 miljoniem eiro, salīdzinot ar 113 miljoniem eiro 2017. gadā, informē bankas pārstāvji.

Tīrie procentu ienākumi pieauga par 2%, ko sekmēja kredītportfeļa izaugsme. Kredītportfelis gada griezumā palielinājās par 5%, ko veicināja pieaugums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kredītportfelī. Noguldījumu apjoms pieauga par 11%.

Tīrie komisiju ienākumi samazinājās par 11% zemāku aktīvu pārvaldīšanas ienākumu dēļ. Tai pat laikā augstāka klientu aktivitāte sekmēja maksājumu un karšu komisiju ienākumus. Pārējie ienākumi palielinājās par 21%, galvenokārt pateicoties lielākiem ienākumiem apdrošināšanas jomā.

Kopējie izdevumi pieauga par 4%, ko galvenokārt ietekmēja augstākas personāla un ar normatīvajiem regulējumiem saistītās izmaksas. Kredītu kvalitāte ir spēcīga, iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošanai nedrošajiem kredītiem sasniedzot 2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa 2019.gada deviņos mēnešos ir saglabājusies stabila 83 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Peļņu sekmēja lielāka bankas klientu ekonomiskā aktivitāte, kas atspoguļojās arī lielākos bankas ieņēmumos. Tīrie procentu ienākumi ir auguši par 5 procentiem, galvenokārt kredītportfeļa izaugsmes dēļ. Kredītportfelis ir palielinājies par 6%, kur izaugsmi nodrošināja pieaugums kā uzņēmumu, tā mājsaimniecību kredītportfelī. Noguldījumu apjoms ir audzis par 1%.

Tīrie komisiju ienākumi deviņos mēnešos ir sarukuši par 1%. Zemākus ienākumus no ieguldījumu pārvaldīšanas kompensēja lielāki ieņēmumi no maksājumu karšu un maksājumu apkalpošanas. Tikmēr citi ienākumi ir palielinājušies par 10%, galvenokārt ienākumu kāpums bijis apdrošināšanas jomā. Kopējie izdevumi gada laikā arī ir auguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jauno Latvijas novadu starta pozīcijas krasi atšķiras

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rigensis Bank gada laikā dubultojusi peļņu, bet aktīvi būtiski sarukuši

Žanete Hāka, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rigensis Bank peļņa šā gada deviņos mēnešos sasniegusi 4,168 miljonus eiro, liecina bankas pārskats. Pērnā gada attiecīgajā periodā banka nopelnīja 2,054 miljonus eiro.

Šogad, salīdzinot ar pērno gadu, sarukuši bankas procentu ienākumi (no 5,3 miljoniem eiro pērn līdz 3,9 miljoniem eiro šogad), bet palielinājušies dividenžu ienākumi - līdz 627 tūkstošiem eiro (pērn ienākumu šajā pozīcijā bankai nebija). Komisijas naudas ienākumi samazinājušies no 1,56 miljoniem pērn deviņos mēnešos līdz 1,48 miljoniem eiro šogad. Sarukuši bankas procentu izdevumi - no 1,1 miljona eiro līdz 647 tūkstošiem eiro.

Bankas kopējais aktīvu apjoms kopš pērnā gada beigām sarucis vairāk nekā divas reizes - no 455 miljoniem eiro līdz 199,6 miljoniem eiro. Kritumu galvenokārt ietekmēja prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm apjoma samazinājums no 129 miljoniem eiro pērnā gada nogalē līdz 17,45 miljoniem eiro šā gada 30.septembrī. Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā sarukušas no 388,3 miljoniem eiro gada nogalē līdz 120,4 miljoniem eiro šā gada septembra beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Swedbank» rīcībā nonākusi informācija, ka trešdienas vakarā sākta «mērķtiecīga baumu izplatīšana» par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem izveidojušās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beigusies izmaksājamā nauda. Nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Janis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiro ir priekšnoteikums, nevis panaceja

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad aprit pieci gadi kopš Latvijas pievienošanās eirozonai, saistībā ar to Rīgā notiek arī liela konference. Izvērtējot jāteic, ka eiro ieviešana noteikti ir bijis Latvijas veiksmes stāsts.

Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka visi gaidītie ieguvumi no eiro ieviešanas ir materializējušies, un, ja eiro nebūtu ticis ieviests, tad pēdējos piecos gados investīciju būtu bijis par 5% mazāk. Savukārt nav piepildījušies eiroskeptiķu draudi par Latvijas ekonomikas teju sabrukumu eiro ieviešanas gadījumā. Pats galvenais – līdz ar pievienošanos eiro ir novērsti jebkādi vietējās valūtas devalvācijas riski, kā arī neiespējami kļuvuši dažādu politikāņu centieni izeju no krīzes meklēt naudas «piedrukāšanā».

Eiro par labu nācis arī mūsu eksportētājiem, kuriem, pārdodot savu produkciju eirozonas valstīs, nav jāsatraucas par iespējamām valūtas svārstībām. Tāpat mazām valūtām ir daudz lielāki iespējamie uzbrukuma riski, kas nav aktuāli tādām valūtām kā, piemēram, eiro vai dolārs. Pozitīvi ir arī tas, ka cilvēku ienākumi un ņemtie kredīti ir vienā valūtā. Tad, kad cilvēku ienākumi bija latos, taču ņemtie kredīti pārsvarā eiro, tos ļoti ietekmēja valūtas kursa svārstības, un eksperti vairākkārt uzsvēra, ka visdrošāk kredītus ņemt tādā valūtā, kādā ir ienākumi. Līdz ar eiro ieviešanu šis jautājums ir noņemts no dienaskārtības. Latvijas ekonomikai, ņemot vērā lielo populisma līmeni, arī par labu nāk nepieciešamība ievērot Māstrihtas kritērijus un stingru fiskālo disciplīnu, kas paredz budžeta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Paulam uzrēķināts nodokļu parāds 14 000 eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) komponistam Raimondam Paulam uzrēķinājis nodokļu parādu aptuveni 14 000 eiro apmērā, trešdien vēstīja televīzijas kanāla «RīgaTV 24» raidījums «Uz līnijas».

«Es rakstu brīvajā laikā dziesmiņas. Un, kad tās dziesmiņas kāds dzird, tad par to man maksā autorhonorāru. Tad no tā tiek novilkti 23% nodokļos. Tagad man pēkšņi paziņoja, ka es esmu valstij parādā lielu summu. Tie ir apmēram 14 tūkstoši eiro,» tā R. Pauls komentēja savu nokļūšanu nodokļu parādnieku sarakstā.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme sacīja, ka šis jautājums ar kolēģēm jau ir izrunāts un tagad tikai atliek sakomunicēt ar cienījamo Maestro, lai šīs lietas varētu izrunāt. «Ir jāskatās visas summas, kas ir maksātas. Mēs uzaicināsim Maestro pie mums un iziesim cauri visam, kas ir noticis, kādas summas viņš ir saņēmis pagājušajā gadā, un tiksim skaidrībā ar visu,» solīja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens strādājošais savā elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā šobrīd var redzēt pārrēķināto individuālo prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Neapliekamo minimumu katram darbiniekam individuāli VID prognozē divas reizes gadā atkarībā no viņa iepriekš saņemtā ienākumu apmēra. Tādējādi daļai darbinieku var mainīties tā atalgojuma daļa, kurai netiek piemēroti algas nodokļi, un attiecīgi arī atalgojuma kopējais apmērs.

Lai arī nodokļu reforma jau ir notikusi, joprojām VID aicina katru pievērst uzmanība savai algas nodokļu grāmatiņai un tajā norādītajam prognozētajam neapliekamajam minimumam (tai algas daļai, kuru ar nodokli neapliek).

VID atgādina, ka tad, ja strādājošais nesen uzsācis (vai atsācis) darba gaitas, vai ir strauji palielinājušies ienākumi, tas Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) var atzīmēt, lai neapliekamo minimumu nepiemēro.

Komentāri

Pievienot komentāru