Pakalpojumi

Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari konstatē naudas iztrūkumu; iespējams, nauda zagta kopš 2007. gada

LETA, 12.04.2013

Jaunākais izdevums

Pēc inventarizācijas veikšanas nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) Vaivari veikalā konstatēts 5600 latu iztrūkums - iespējams, notikusi ilgstoša zagšana, apstiprina NRC Vaivari.

Iestādes valdes priekšsēdētāja Anda Nulle šodien nosūtījusi steidzamu vēstuli Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāram Rinaldam Muciņam, skaidrojot situāciju.

Vēstulē teikts, ka ar NRC Vaivari valdes lēmumu nekavējoties sākta dienesta izmeklēšana. «Pirmie dati liecina, ka iespējamā zagšana sākusies 2007.gadā un tikusi rūpīgi slēpta,» norāda centra valdes priekšsēdētāja.

Iestādes vadītāja paredz, ka pēc dienesta izmeklēšanā veiktiem precizējošiem aprēķiniem radīsies nepieciešamība vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Turklāt viņa pieļauj, ka tas varētu notikt jau šīs dienas laikā.

NRC Vaivari ir medicīniskās rehabilitācijas, veselības un sociālās aprūpes, izglītības un zinātnes valsts nozīmes objekts - lielākā šāda tipa medicīnas iestāde Latvijā. Iestādē tiek realizēta agrīna multidisciplināra rehabilitācija pacientiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Iestādes darbības mērķis ir arī rehabilitācijas nozares attīstīšana un pilnveidošana valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NRC Vaivari demonstrē jaunākās paaudzes robottehnoloģiju rehabilitācijas procesa uzlabošanai

Žanete Hāka, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC) Vaivari, šodien, 2. decembrī, atzīmējot starptautisko dienu personām ar invaliditāti, demonstrēja pirmo NRC Vaivari robottehnoloģiju rehabilitācijas procesa pilnveidošanai.

Šāda tehnoloģija Baltijas valstīs ir jaunums un gandrīz vienlaicīgi iegādāta Igaunijā un Latvijā. Ar šīs robottehnoloģijas palīdzību var ļoti agrīni uzsākt vertikalizāciju un mobilizāciju pacientiem.

Veicot pacientu agrīnu vertikalizāciju ar vienlaicīgām robotizētām kāju kustībām un soļošanas imitāciju, ir iespējams intensificēt rehabilitāciju, kas palīdz pilnīgāk izmantot smadzeņu neiroplasticitātes procesus un sasniegt labākus rezultātus pēc smagām saslimšanām un traumām. Šī jaunā tehnoloģija ir vēl viens solis rehabilitācijas ekselences centra attīstības virzienā.

Pasākumā viesojās arī Iveta Vējone, centra Vaivari attīstības fonda bērnu jauniešu projektu patronese un izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts kontrole: Medicīniskās rehabilitācijas attīstība notikusi tikai «uz papīra»

LETA, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši tikai «uz papīra», secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?.

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu nonākusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši «uz papīra». «Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām,» pauda E.Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi Nacionālā rehabilitācijas centra «Vaivari» Ambulatorās rehabilitācijas klīnika Rīgā.

Jaunajā NRC «Vaivari» Ambulatorajā rehabilitācijas klīnikā tiks sniegti pakalpojumi bērniem un pieaugušajiem, kuriem nepieciešama ambulatora rehabilitācija.

Klīnikā tiks realizēta pēctecīgas rehabilitācijas koncepcija tiem pacientiem, kuri saņēmuši stacionārās rehabilitācijas pakalpojumus Vaivaros un kuriem ir jāturpina ambulatora atveseļošanās.

«Pabeidzot ārstēšanās un rehabilitācijas posmu stacionārā, pacientam jāsniedz skaidrs priekšstats par tālākās atveseļošanās plānu. Rehabilitācijas procesa efektivitātē nozīme ir gan savlaicīgumam gan pēctecībai. NRC »Vaivari« pacienti pēc smagām saslimšanām un traumām, saņem specializētu kompleksu rehabilitāciju subakūtā etapā stacionārā režīmā Jūrmalā. Beidzot stacionāro rehabilitācijas programmu, pacients dodas uz savu mājvietu un nereti ir jāturpina ambulatora rehabilitācija. Būtiski, ka esam paplašinājuši rehabilitācijas iespējas iedzīvotājiem, nodrošinot mūsu speciālistu profesionālu atbalstu nu jau citā režīmā un intensitātē tuvāk pacienta dzīves vietai. Ambulatorajā klīnikā paplašinās iespējas dinamiski sekot pacienta sasniegtajam progresam un veikt nepieciešamās rehabilitācijas plāna korekcijas,» norāda Anda Nulle, NRC «Vaivari» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rehabilitācijas centrs «Vaivari» 953 tūkstošus tērēs siltumapgādes sistēmas uzlabošanai

Gunta Kursiša, 24.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari ieguldīs vairāk nekā 953 tūkstošus eiro siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais paziņojums par atklāta konkursa noslēgšanu.

Rekonstrukcijas darbus Vaivari uzticējuši SIA JPG 2B. Par konkursa uzvarētāja galveno izvēles kritēriju tika noteikts saimnieciskais izdevīgums. Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza trīs uzņēmumi.

Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari siltumapgādes sistēmas uzlabošana notiks Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzfinansētā projekta ietvaros.

Vaivari ir medicīniskās rehabilitācijas, veselības un sociālās aprūpes, izglītības un zinātnes valsts nozīmes objekts - lielākā šāda tipa medicīnas iestāde Latvijā, teikts rehabilitācijas centra mājaslapā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētaja amatā darbojas Anda Nulle, bet valdes locekļa amatā – Artūrs Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lai izdzīvotu, rehabilitācijas centri piesaista maksas klientus

Anda Asere, 22.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa rehabilitācijas centru ir privāti uzņēmumi, kas vienlaikus ar maksas klientu apkalpošanu sniedz arī valsts apmaksātus pakalpojumus.

Medicīniskā rehabilitācija Latvijā tiek nodrošināta gan valsts, gan pašvaldību, gan privātās ārstniecības iestādēs. Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari ir vienīgais rehabilitācijas centrs Latvijā, kas sniedz valsts finansētus pakalpojumus stacionārā. «Ir arī rehabilitācijas centri Līgatnē, Jaunķemeros, Tērvetē u.c., taču mūsu specializācija ir pakalpojumi pacientiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kam ir nepieciešamība pēc diennakts medicīniskās aprūpes un vienlaicīgi intensīvas aktīvas rehabilitācijas reizē ar medicīnisku sarežģījumu novēršanu un profilaksi,» saka Anda Nulle, Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Centra Vaivari divos stāvos veikti renovācijas darbi 2,7 miljonu eiro apmērā

Laura Mazbērziņa, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari divos stāvos veikti renovācijas darbi 2,774 miljonu eiro apmērā, informēja centra vadītāja Anda Nulle.

Kopumā no šīs summas 1,508 miljoni eiro bija Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums, 160 000 eiro - valsts budžeta finansējums, bet 1,107 miljoni eiro - paša rehabilitācijas centra līdzekļi.

Nulle informēja, ka patlaban pēc renovācijas darbiem centra 6. un 7.stāva telpas uzlabotas gan aprīkojuma, gan vizuālā izskata ziņā, turklāt tās kļuvušas arī funkcionālākas pacientu daudzveidīgajām rehabilitācijas vajadzībām.

Vaivaros notikuši arī atjaunošanas darbi centra pieguļošajā teritorijā, piesaistot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļus. Par šo finansējumu uzlabota vides pieejamība un iespēja izmantot jaunizveidotus celiņus arī dažādu grūtības pakāpju dozētas slodzes pastaigām un nodarbībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vaivaru jaunā ēdināšanas bloka izveidē investē 150 tūkstošus eiro

Dienas Bizness, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa beigās Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari (Vaivari) tika atklāts jauns ēdināšanas bloks, kura izveidē ieguldīti apmēram 150 tūkstoši eiro, informē komunikācijas konsultante Inga Latkovska.

Ēdināšanas bloks ir izvietots divos stāvos - pirmajā stāvā atrodas Daily pusdienu restorāns, kas ir pieejams Vaivari pacientiem, apmeklētājiem un arī darbiniekiem. Otrajā stāvā ir izvietota pacientu ēdināšana.

Jau nedēļu Vaivaros ēdināšanu četras reizes dienā vidēji 230 pacientiem ik dienas nodrošina ēdināšanas uzņēmums Baltic Restaurants. Uzņēmums ieguvis tiesības sniegt ēdināšanas pakalpojumus atklāta konkursa kārtībā.

NRC Vaivari ir medicīniskās rehabilitācijas, veselības un sociālās aprūpes, izglītības un zinātnes valsts nozīmes objekts - lielākā rehabilitācijas iestāde Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Insulta rehabilitācijas asistentam pirmie pacienti

Anda Asere, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības jaunuzņēmuma SIA "Vigobot" digitālais insulta rehabilitācijas asistents "Vigo" ir pieejams pirmajiem lietotājiem.

"Esam tikko palaiduši produktu Latvijas tirgū un pirmie 15 "Vigo" komplekti, kur ietilpst lietotne, planšetdators, statīvs un internets, jau ir pieejami lietotājiem. Paralēli sadarbojamies ar mediķiem, lai arī viņi varētu ieteikt "Vigo" insultu pārcietušajiem pacientiem, kam tas ir nepieciešams," teic līdzdibinātājs Kristaps Krafte.

Vaicāts par potenciālo lietotāju interesi, viņš norāda, ka šobrīd uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. "Vēl neesam sākuši reklāmas kampaņu, bet jau esam saņēmuši pirmos pieteikumus no interesentiem. Testa lietotāji ir atzinīgi novērtējuši "Vigo" sniegtās iespējas un viņu atveseļošanās ir bijusi veiksmīga. Tāpat mūs atzinīgi novērtē insulta rehabilitācijas profesionāļi," saka K. Krafte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vaišļam cīņai par veselību saziedotā nauda izlietota, glābjot citus Latvijas cilvēkus

LETA, 27.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības saziedotie 120 000 eiro, no kuriem tikai daļa tika izlietota ceļotāja Jāņa Vaišļas cīņai par veselību, izmantoti, glābjot citus Latvijas cilvēkus un rehabilitācijas centrā Poga ierīkojot Ceļotāja kabinetu, kurā bērni varēs iziet rehabilitācijas kursu.

Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta Ceļotāja kabineta atklāšanā sacīja, ka sabiedrība ātri saziedoja nepieciešamo naudu, lai palīdzētu Vaišļam, taču no saziedotās naudas tika izlietoti vien 9838 eiro, un viņa ģimene atlikušo saziedoto summu novēlēja izlietot, glābjot citus Latvijas cilvēkus.

Lielākā daļa no atlikušās summas jeb 50 640 eiro izlietoti, ierīkojot rehabilitācijas centrā Poga īpašas vingrošanas sistēmas TheraSuit kabinetu, kurā palīdzību varēs saņemt bērni. Pieminot Vaišļu, šo kabinetu nolemts nosaukt par Ceļotāja kabinetu. Telpu rotā uz sienas uzzīmēta karte, kā arī pie sienas piestiprināts zvans no jahtas Milda, ar kuru savulaik Vaišļa apceļoja pasauli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rehabilitācijas centrs Līgatne ticis ārā no parādiem un meklē investoru

Laura Mazbērziņa, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rehabilitācijas centrs «Līgatne» šobrīd meklē investoru, kurš palīdzētu sakārtot infrastruktūru un atkopties pēc lieliem parādiem.

Patlaban visvairāk būtu nepieciešams sakārtot ventilācijas sistēmas un atjaunot ārējo fasādi. Tam vajadzīgi 1,5 miljoni eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja Dace Klāmane, SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» valdes locekle.

Vēl 2013. gadā rehabilitācijas centra ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to radās finansiālas problēmas, kuru rezultātā uzņēmums vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Situācijas risināšanai tika pieņemts lēmums uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

2018. gada februārī veikti pēdējie maksājumi saskaņā ar TAP plānu. Tagad «Rehabilitācijas centrs «Līgatne»» apņēmies īstenot piesardzīgu un taupīgu finanšu politiku. Galvenais mērķis ilgtermiņā ir finanšu stabilitātes un tirgus mērķu sasniegšana, lai panāktu konkurētspējīga uzņēmuma darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rehabilitācijas centru Līgatne plāno glābt, paaugstinot pakalpojumu kvalitāti

LETA, 23.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rehabilitācijas centra Līgatne tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāns vērsts uz darbības saglabāšanu un konkurētspējas celšanu, to paredzēts īstenot, ceļot pakalpojumu kvalitāti un atjaunojot telpas, informēja TAP administrators Ivars Meļķis.

Pirmajos divos mēnešos ir apzinātas uzņēmuma stiprās un vājās puses. Meļķis stāsta, ka «Līgatne ir labi atpazīstams un iemīļots zīmols, tas ir labs resurss uzņēmuma attīstībai ilgtermiņā.» Viņš arī atklāja, ka 2014.gadā ir palielinājies klientu skaits, tomēr tas pagaidām nav ļāvis būtiski palielināt centra ieņēmumus. Meļķis uzskata: «Esošais biznesa modelis neļauj centram pilnvērtīgi augt.»

Galvenie TAP izaicinājumi ir centra pārveide par mūsdienīgu rehabilitācijas iestādi gan pakalpojumu satura ziņā, gan vizuāli. Meļķis prognozē lielākos izdevumus, ar ko centram ir jārēķinās: «Neapšaubāmi lielākais pārbaudījums būs šī gada rudens un ziema, apkures sezonas laikā, kad būtiski palielināsies maksājumi par apkuri, kā arī brīdis, kad kreditoriem būs jāsāk atmaksāt nozīmīgas naudas summas.» Viņš uzsver, ka risinājumi ir jāmeklē kopīgiem spēkiem līdz apkures sezonas sākumam, mēģinot celt centra energoefektivitāti, kā arī risinot jautājumu par apkures rēķinu apmaksas kārtību un veidiem. Meļķis pieļauj arī iespēju sākt pārrunas ar kreditoriem par parādu samaksas termiņu pagarināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta ar foto: Jaunķemeru karjerā atklāts dūņu ieguves lauks

Zane Atlāce - Bistere, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri dziedniecisko dūņu ieguves karjerā Sloka piektdien, 7.oktobrī tika atklāts jaunais dūņu ieguves lauks, kur turpmāk tiks iegūtas dūņas, kuras pielieto medicīniskajā rehabilitācijā un veselības veicināšanā, informē centrā Jaunķemeri.

«Jauna dziedniecisko dūņu ieguves lauka atklāšana ir stimuls un iedvesma turpināt darbu, attīstīt rehabilitācijas un kūrortoloģijas jomu,» saka rehabilitācijas centra Jaunķemeri valdes locekle, neiroloģe Elīna Malkiela.

Ķemeru kūrortā dūņas ārstnieciskajos nolūkos sāka pielietot jau 19.gadsimta vidū. Dziedniecisko dūņu ieguves karjers Sloka tika atklāts 1981.gadā. Rehabilitācijas centrs Jaunķemeri kopš dibināšanas 1967.gadā pielieto Slokas karjerā iegūtās dziednieciskās dūņas, bet kopš 2004.gada rehabilitācijas centrs pats nodarbojas ar šī resursa ieguvi un ir vienīgais Latvijā, kas iegūst dziednieciskās kūdras dūņas ārstniecības vajadzībām. 2016.gada 21.septembrī nomas tiesības jaunam dūņu ieguves laukam ieguva uzņēmums SIA Sanare - KRC Jaunķemeri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālais veselības centrs Vaivari pretendē tikai uz medicīnisko rehabilitāciju un nemēģina konkurēt ar kūrortiem vai SPA, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Gan nozarē, gan centrā 25 darbības gados mainījies ir pilnīgi viss. Sākumposma un mūsdienu portretu zina salīdzināt Vaivaru valdes priekšsēdētāja Anda Nulle, kura uzņēmumā strādā 23 gadus. Deviņdesmitajos gados valstī kopumā dzima mūsdienīgas rehabilitācijas ideja un attiecīga speciālistu izglītošana. Līdz tam tā vairāk bija sanatoriju kūrorta tipa jeb pasīvāka ārstēšana. Arī Vaivarus vairāk uztvēra kā vietu veselības uzlabošanai. Uz kūrortcentra bāzes 1992. gadā Vaivarus dibināja kā mātes un bērna rehabilitācijas centru, bet, saprotot, ka tas ir par šauru, ieviesa plaša spektra rehabilitāciju un piešķīra nacionālā centra statusu. Vaivaru dibinātājs ir profesors Aivars Vētra, kuru var uzskatīt arī par rehabilitācijas tēvu Latvijā, bet iestādē darbojušies vēl citi izcili ārsti, kuru pēctecība jūtama arī šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltijas Rehabilitācijas centrs saņem 140 000 eiro ziedojumu no LNK Group

Dienas Bizness, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 26.februārī svinīgā pasākumā Liepājā, atzīmējot Baltijas Rehabilitācijas centra pirmo gadadienu, tā dibinātājs - biedrība «Dižvanagi» parakstīja līgumu ar holdingu «LNK Group» par 140 000 EUR liela ziedojuma saņemšanu Baltijas Rehabilitācijas centram. Finansējums tiks izmantots, lai pilnībā pabeigtu pašreizējo telpu remontu, kā arī uzsāktu apjomīgus otrā stāva rekonstrukcijas darbus. Tas ļaus nākotnē pilnveidot pakalpojumu klāstu, kā arī izmitināt ģimenes ar bērniem ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm.

Labklājības ministrs Jānis Reirs savā uzrunā uzsvēra, ka jāmeklē arvien jaunas iespējas, kā valsts varētu finansiāli atbalstīt nevalstisko sektoru. Lai pilnvērtīgi varētu nodrošināt rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir nepieciešama valsts, pašvaldības un nevalstiskā sektora sadarbība.

«LNK Group» padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs norādīja: «Esmu pārliecināts, ka mums ir jāveido un jāatbalsta tādas palīdzības programmas, kas sniedz kvalitatīvu palīdzību Latvijā. Pēc iespējas tuvāk un pieejamāk tiem, kuriem tādas nepieciešamas. Tāpēc esam izvēlējušies palīdzēt Baltijas Rehabilitācijas centram, jo tas palīdzību īpašajiem bērniem un viņu ģimenēm padara pieejamāku.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Cik droša ir elektroniskās naudas un virtuālās naudas izmantošana?

Aiga Krīgere, Zvērinātu advokātu biroja Borenius juriste, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atjaunota BKUS Rehabilitācijas klīnika un dienas stacionārs Gaiļezerā

Dienas Bizness, 08.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Gaiļezera novietnē pabeigti atjaunošanas darbi Rehabilitācijas klīnikas telpās, kur tiek sniegti rehabilitācijas pakalpojumi dienas stacionāra un ambulatorajiem pacientiem. Vienlaikus atjaunotas arī dienas stacionāra telpas, kas atradīsies turpat blakus rehabilitācijas klīnikas telpām, lai pacientiem, kas ieradušies uz procedūrām un nodarbībām, būtu ērti, informē BKUS.

«Galvenais mūsu pacientu un arī darbinieku ieguvums ir tas, ka turpmāk fizioterapeiti, audiologopēdi, ergoterapeiti, ārsti- rehabilitologi atradīsies vienuviet un nebūs jāmēro lieli attālumi starp kabinetiem,» stāsta BKUS Rehabilitācijas klīnikas vadītāja vietniece Dace Bērtule.

Rehabilitācijas klīnikas vadītāja asoc. prof. Anita Vētra norāda, ka arī otrā BKUS novietnē Torņkalnā norit vērienīgi Rehabilitācijas klīnikas renovēšanas darbi, kurus plānots pabeigt pēc dažiem mēnešiem.

Augusta sākumā Bērnu slimnīcas fonds uzsāka līdzekļu vākšanas akciju rehabilitācijas aprīkojuma iegādei. Tās laikā Rimi un Supernetto veikalu tīklos, kā arī Galactico tirdzniecības centros pie sienas Palīdzēsim kopā! ir izvietotas ziedojumu vākšanas kastītes. Iecere ir iegādāties četrus specializētos trenažierus, vertikalizācijas palīgierīci un trīs krēslus ar maināmu augstumu. Labdarības akcija ilgs vēl līdz šā gada 30.septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo

Naudas līdzekļu uzskaite

Silvija Gulbe, starptautiskās auditorkompānijas SIA «Grant Thornton Rimess» partnere, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija beigās Veselības ministrija (VM) plāno iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu un divu miljonu eiro līdzekļu pieprasījumu, lai nodrošinātu Covid-19 pārslimojušajiem rehabilitāciju, trešdienas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atklāja VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Viņa skaidroja, ka VM šobrīd gatavo divus informatīvos ziņojumus ar papildu finanšu līdzekļu pieprasījumu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Viens no šiem informatīvajiem ziņojumiem būs par Covid-19 pārslimojušo pacientu ārstēšanu un dinamisko novērošanu, un tas taps sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galveno speciālisti Ludmilu Vīksnu.

Savukārt otrs ziņojums saskaņā ar VM plānu valdībā tiks iesniegts maija beigās, un tas būs par Covid-19 pārslimojušo pacientu rehabilitāciju. Kā atzīmēja Janka, ņemot vērā VM ierobežotos finanšu līdzekļus, papildu finansējums divu miljonu apmērā tiks lūgts tieši pārslimojušo pacientu rehabilitācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vaivari sniegs pakalpojumus Azerbaidžānas pacientiem

Žanete Hāka, 20.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari noslēdzis medicīnas eksporta sadarbības līgumu ar Azerbaidžānas Darba un sociālās aizsardzības ministriju, informēja centra pārstāvji.

Viņi skaidro, ka tas ir reāls piemērs starpvalstu sadarbībai medicīnas eksportā Latvijā, kas nav vairs individuāla sadarbība ar atsevišķām ārvalstu tūrisma aģentūrām, bet gan noslēgta vienošanās starp divām valstīm.

Rehabilitācijas centrā Vaivari jau ieradušies pirmie 30 pacienti no Azerbaidžānas.

Jaunā rehabilitācijas programma oficiāli tiks atklāta 26. jūnijā.

Laikraksts Dienas bizness jau rakstīja, ka gadā Vaivaros stacionāri ārstējas aptuveni 3500 pacientu, no kuriem aptuveni trešdaļa ir bērni. Šī gada mērķis tā paša finansējuma ietvaros ir ar stacionāru rehabilitāciju nodrošināt 4000 pacientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dabas resursi un izkoptās balneoloģijas tradīcijas paver plašas iespējas tai attīstīties kā kūrortpilsētai.

Kūrorta rehabilitācijas centrs Sanare – KRC Jaunķemeri ievieš jaunas ārstniecības metodes un attīsta dūņu terapiju, piesaistot arvien vairāk medicīnas tūristu. Lielā mērā tas ir iespējams, pateicoties dabas veltēm – Slokas karjerā iegūtajām dūņām, ārstnieciskajiem minerālūdeņiem un piejūras klimatam, kā arī Malkielu ģimenes uzņēmībai.

Uz pareizajām sliedēm

Rehabilitācijas centra veiksmes stāsts ir vectēva Mihaila Malkiela intuīcija, kas nav pievīlusi kopš uzņēmuma privatizācijas 90. gadu sākumā, atzīst SIA Sanare – KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela. «Vectētiņš zināja, kurā brīdī un kā reorganizēties, kādus pakalpojumus ieviest un kādas inovācijas attīstīt,» viņa vērtē. M. Malkiels uz Latviju ir pārcēlies no Baltkrievijas, būdams jauns ķirurgs, kad saslimusi viņa sieva un ārsti ir ieteikuši viņai mainīt klimatu. Tādējādi viņš ir pievērsies kūrortoloģijai, sācis strādāt sanatorijā Ķemeri par osteorefleksoterapeitu un līdzdarbojies pie kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri izveidošanas. Šobrīd tā vadības grožus viņš ir nodevis mazmeitai, taču arī pats, būdams 87 gadu vecs, reizēm iesaistās nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus varēs saņemt arī strādājošie pensionāri

Žanete Hāka, 25.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus turpmāk varēs saņemt arī strādājošie cilvēki (darba ņēmēji un pašnodarbinātie) ar funkcionāliem traucējumiem pensijas vecumā, tādējādi paplašinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju loku.

To paredz otrdien valdībā apstiprinātie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie Ministru kabineta «Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem».

Līdz šim Sociālās integrācijas valsts aģentūra sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedza četrām cilvēku grupām: cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem darbspējas vecumā, cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un politiski represētiem cilvēkiem.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu, iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Pakalpojums paredzēts, laicilvēki iemācītos sadzīvot ar funkcionālajiem traucējumiem, atjaunotu vai iemācītos tās prasmes, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas. Tā mērķis ir atgriezt cilvēku ne tikai aktīvā sabiedriskajā dzīvē, bet primāri darba tirgū, tādējādi, veicinot viņa ekonomisko patstāvību. Galvenā pakalpojuma mērķa grupa – strādājoši cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem pensijas vecumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinās sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju loku. Turpmāk sociālās rehabilitācijas pakalpojumus varēs saņemt arī strādājošie cilvēki, darba ņēmēji un pašnodarbinātie, ar funkcionāliem traucējumiem pensijas vecumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Tūrisms pazemē: Padomju laika īpaši slepenais objekts ar segvārdu Pansionāts

Lelde Petrāne, 28.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju ceļojumi ir jauki, taču jāiepazīst arī sava dzimtene. Un viens no aplūkošanas vērtiem objektiem Latvijā ir padomju laika īpaši slepenais objekts ar segvārdu Pansionāts.

Rehabilitācijas centra Līgatne teritorijā 9 metrus zem zemes atrodas labiekārtots bunkurs 2000m2 platībā, kuram slepenības zīmogu noņēma tikai šajā gadsimtā - 2003. gadā. Tas ir izbūvēts pagājušajā gadsimta 80-tajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā, bet tagad darbojas kā tūrisma objekts, kuru apmekē gan pašmāju, gan ārvalstu viesi.

Piebraucot pie rehabilitācijas centra ēkas, par pazemes ēkas esamību, pirmkārt, liecina dīvaini veidojumi pagalmā, kuru uzdevums ir gaisa nodrošināšana.

Šī bijusi viena no stratēģiski svarīgākajām vietām Padomju Latvijā kodolkara situācijas gadījumā, un līdz mūsdienām saglabāts viss autentiskais pazemes aprīkojums. Tādēļ viesi var aplūkot autonomu elektrostaciju ar dīzeļģeneratoriem un degvielas noliktavu, kondicionēšanas iekārtas gaisa attīrīšanai ar skābekļa rezervēm, telekomunikāciju bloku, plānus un situācijas atspoguļojumus, kas notiek, ja kara gadījumā tiek pārrauti visu hidroelektrostaciju dambji, kādas teritorijas applūstu ar ūdeni un kā tas ietekmētu visas pārējās lielākās pilsētas, tai skaitā Rīgu. Bunkura apmeklētājiem tiek demonstrēta arī tipiska padomju laiku ēdnīca ar pamācošiem saukļiem, vaskadrānām klātiem galdiem un neļķēm, kā arī piedāvāts ieturēt tajā maltīti. Tāpat bunkurā var apskatīt dažādu padomju laika atribūtiku, sadzīves lietas, piemēram, ziepes, kam gan pēc ekskursijām dažkārt mēdzot «pieaugt kājas». Fotografēt dažās vietās gan tūristiem ir liegts.

Komentāri

Pievienot komentāru