Pēc ceturtdien Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) sanāksmes laikā pieņemtā lēmuma nemazināt naftas ražošanas apjomus melnā zelta cena saruka, šonedēļ piedzīvojot smagāko kritumu kopš 2011. gada, raksta Bloomberg.

Kopš 26. novembra tirdzniecības sesijas noslēguma ASV vieglās jēlnaftas WTI cena ir sarukusi par 7,5% līdz 68,18 dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 2010. gada maija. Šonedēļ WTI cena ir samazinājusies par 11%, kas ir straujākais kritums kopš 2011. gada.

Piektdienas rītā Ziemeļjūras naftas markas Brent cena saruka par 1,6%, turpinot ceturtdienas kritumu, kas bija 6,7%. Cena samazinājusies līdz 71,4 dolāriem par barelu. Tādējādi šajā gadā Brent cena ir sarukusi jau par 36%.

OPEC sanāksmē vakar tika nolemts nemainīt ražošanas griestus, tādējādi neatbalstot tādu valstu kā Venecuēlas aicinājumus mazināt ražošanas apjomus. Iepriekš gan grupas dalībnieki apsvēra iespēju samazināt apjomus par 5%, sacīja Irākas Naftas ministrs Adels Abduls Mahdi. Savukārt Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro televīzijai sacījis, ka valsts turpinās naftas cenas palielināšanas kampaņu, jo tai jābūt pie 100 dolāriem par barelu.

«Mēs ieejam jaunā naftas cenu laikmetā, kur tirgus pats noteiks piedāvājumu, nevis Saūda Arābija vai OPEC,» saka Societe Generale naftas eksperts Maiks Vitners.

Pēc lēmuma kritumu piedzīvoja arī naftas kompāniju akciju cenas. BHP Billiton vērtība, kas ir pasaules lielākā ieguves kompānija, saruka par 3,4%, bet naftas ražotāja Woodside Petroleum akcijas cena saruka par 7,1%. China Cnooc akcijas cena samazinājās par 5,7%, bet Santos Ltd – par 13%.