Jaunākais izdevums

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Viņa vēlējās dažādot savu uzturu un kopā ar māsu sāka eksperimentēt. Sākumā tika izmantotas pavisam vienkāršas sastāvdaļas - rieksti vai sēkliņas, sāls, citrona sula. Ar laiku viņām radās interese izmēģināt ko nopietnāku un bija vēlme saprast, vai un kā ir iespējams izgatavot ko līdzīgu sieram, ko bija pierasts ēst no bērnības. "Uzzinājām, ka pasaulē jau diezgan daudz tiek eksperimentēts ar siera ražošanas kultūrām un sēnītēm, respektīvi - kultūras, kas tika izmantotas tradicionālo sieru ražošanā, tagad plaši izmanto augu alternatīvām, turklāt tām ir vegāniska izcelsme," teic S.Šaguna.

Laika gaitā jautājumu radās arvien vairāk un viņām bija stipra vēlme un nepieciešamība paplašināt zināšanas. Māsas mācījās dažādi - apmeklējot seminārus un kursus klātienē Vācijā, tiešsaistē un lasot dažādas grāmatas. "Mājas eksperimenti kļuva aizvien nopietnāki un bija skaidrs, ka šāda pārtika varētu dažādot ne vien mūsu ēdienkarti, bet arī daudzu citu cilvēku uzturu. Fermentēti riekstu produkti "LifeTree Cheese" radīti ar mīlestību un cieņu pret katru dzīvu radību. Šī produkcija ir piemērota vegāniem, cilvēkiem ar piena olbaltumvielu nepanesamību un citiem, kuri interesējas par veselīgu dzīvesveidu," norāda S. Šaguna.

Pirmie mēģinājumi sākās 2018. gada sākumā, tirgū zīmols ienāca 2019. gada augustā, kad "LifeTree Cheese" ar savu produkciju piedalījās "Vegānfestivālā".

Pa šo laiku ir izveidojies pastāvīgo klientu loks, kas veic individuālus pasūtījumus. Tāpat ir izveidojusies sadarbība ar dažiem veikaliem un kafejnīcām.

Šobrīd galvenā produktu izejviela ir Indijas rieksti, bet pamazām sortimentā ienāk arī produkti no mandelēm. "Mums pastāvīgi notiek darbs pie jaunu produktu izstrādes, taču process, kamēr produkts nonāk līdz pircējam, ir diezgan ilgs," saka S. Šaguna. Izstrādes stadijā esot daudz sieru un eksperimenti ar jauniem produktiem ir nepārtraukts process. Kamēr sanāk baudāms rezultāts, testi ilgst mēnešiem. "Mēs pastāvīgi strādājam pie jaunām receptēm, izmēģinām dažādas tehnikas un metodes, lai iegūtu patīkamu garšu un tekstūru - ne viss, kas sanāk garšo mums pašiem. Mērķis ir ražot pēc iespējas tīrāku produkciju, nepievienojot "ķīmiju", piedevas. Tāpēc veidojam savas receptes un tas prasa daudz laika un mēģinājumu," viņa stāsta.

Šobrīd lielākais izaicinājums ir telpu, iekārtu un laika trūkums.

Piemēram, ražojot "Vetu", sākumā tiek izgatavots mandeļu "piens", tad fermentācijas procesa rezultātā veidojas "siera" graudi, tālāk tie ir jāliek formās, lai atdalītu sūkalas, un masa tiek likta zem preses. Šis process esot izaicinošs, jo pagaidām profesionāla preses galda nav. S. Šaguna atklāj, ka "Kamamvērta" ražošanas un nogatavināšanas process ilgst aptuveni trīs nedēļas, turklāt katrs gabaliņš prasa ikdienas aprūpi un pārbaudi, kontrolējot mitrumu un temperatūru nogatavināšanas kamerās. Savukārt "Asajam dūmam" nogatavināšanas laiks ir aptuveni mēnesis.

"LifeTree Cheese" mēnesī saražo aptuveni 150 līdz 250 gabaliņus "Kamamvērta" un ap 50 līdz 70 kg citu produktu. "Esam mājražotāja statusā. Aktīvi meklējam jaunas telpas, lai varētu palielināt ražošanas apjomus. Pieaugot pieprasījumam, esam sapratuši, ka ir jāiegulda iekārtās. Mums ir, kur augt - attīstīties, iekarot tirgu un veikalu plauktus. Mūsu plānos ir paplašināties un iekarot Baltijas tirgu," norāda S. Šaguna.

Runājot par to, kā pasaulē attīstās vegānisko produktu sortiments, S. Šaguna teic, ka pārtikas tirgus diezgan strauji mainās - mainās attieksme pret patēriņu, ekoloģiju, ēšanas paradumiem un galda kultūru. Arī lielie ražotāji atzīst, ka veģetārie un vegānie produkti ir jaunā populārāko produktu niša. "Apmeklējot restorānus un kafejnīcas mums ir arvien lielāka izvēles iespēja - pat degvielas uzpildes stacijās var iegādāties kafiju ar augu izcelsmes pienu. Eiropā vegānisms ir aktuāls un tas ir labi jūtams. Regulāras izstādes, festivāli, tirgi un lekcijas ir pieejamas pat nelielās Vācijas, Holandes, Itālijas un citu valstu pilsētās," viņa teic.

Attīstās arī siera alternatīvu tirgus. Pat Francijā, kur siera kultūra ir ļoti tradicionāla, vegāniem piemērotām siera alternatīvām ir sava niša.

"Itālijā, kur pica nav iedomājama bez mocarellas, var baudīt vegāno versiju ar cienīgu aizstājēju. Daudzi populāri pavāri raksta grāmatas, izmēģina receptes un pastāvīgi eksperimentē. Interese ir, tā diezgan stabili pieaug, līdz ar to arī "LifeTree" produkcijai pieprasījums aug. Redzot interesi un uzklausot klientu jautājumus un domas, mēs saprotam, ka mūsu misija ir mudināt cilvēkus veidot savu uzturu apzināti. Mēs vēlamies, lai mūsu produkcija ieņem stabilu vietu cilvēku uzturā. Mūsu pircēji ne vienmēr ir cilvēki ar alerģijām vai nepanesamību. Tie ir cilvēki, kuri apzinās produktu vērtību un rūpējas par savu un ģimenes veselību - cilvēki, kuri saprot, ka dzīvniekiem nav jācieš, lai mums būtu labi." norāda S. Šaguna.

Arī Latvijā vegānisko produktu piedāvājums ar katru gadu pieaug. "Lielveikalos jau bez grūtībām var atrast piena, gaļas un siera alternatīvas, ka arī daudzas mērcītes. Specializētajos veikalos, tādos kā "Dabas stacija", izvēle ir neaprakstāmi plaša - sākot no šokolādes līdz barībai mājdzīvniekiem. Jebkurā preču nozarē - kosmētikā, pārtikā, dzērienos, sadzīves ķīmijā utt. - jau var atrasts ļoti kvalitatīvus produktus. Vismazākais piedāvājums ir zivju jomā. Šķiet, ka šādiem produktiem Latvijas tirgū vēl nav labas alternatīvas," novērojusi S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā durvis vēra restorāns "Kozy Eats", kas piedāvā jaunas garšas vegāniskā dzīvesveida piekritējiem un visiem tiem, kuri uzturā vēlas lietot veselīgu pārtiku.

Restorānu Blaumaņa ielā izveidojis Kaspars Daktiņš, kurš sešus gadus ir strādājis viesmīlības biznesā Nīderlandē - gan palīdzējis restorānu vadībā un klientu apkalpošanā, gan bijis šefpavārs. Savas dzīvesbiedres iedvesmots, K. Daktiņš jau sešus gadus ir vegāns.

"Man jau sen bija interese par veselīgu ēšanu, kad pamēģināju uzturā lietot tikai vegānu ēdienus, sapratu, ka jūtos daudz labāk. Protams, vegānisms nenozīmē tikai veselībai draudzīgu uzturu, vegāniem rūp arī tīra vide un ētiska rakstura problēmas, kas ir saistītas ar dzīvniekiem," teic restorāna "Kozy Eats" saimnieks, kuram ēdināšanas iestādes izveide ir pirmie soļi uzņēmējdarbībā.

K. Daktiņš atzīst, ka Latvijā trūkst vegānu restorānu, - tādas vietas, kur vegāni var atrast sev piemērotu maltīti, varot saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. "Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā to ir daudz vairāk, piemēram, Viļņā ir 25 ēstuves vegāniem. Tāpēc vegāniskās ēdināšanas nišā saskatu biznesa potenciālu," saka jaunais uzņēmējs, norādot, ka restorāna mērķa auditorija nav tikai vegāni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pētījums: Kā mainījusies vāciešu dzīve pēdējo desmit gadu laikā

LETA--DPA/THE LOCAL, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija pēdējo sešu mēnešu laikā ienesusi vāciešu dzīvē milzu pārmaiņas, taču palūkojoties atpakaļ veselus desmit gadus, šķiet, ka toreiz salīdzinājumā ar šodienu pastāvējusi pavisam cita Vācija.

Skaitļi liecina, ka tādi vāciešu ikdienas paradumi, kā piemēram, dzeršana, ēšana vai mediju patēriņš, piedzīvojuši straujas pārmaiņas.

Šobrīd 76% jeb 53 miljoni vāciešu, kas sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu, lieto mobilos tālruņus ar interneta pieslēgumu, liecina IT nozares apvienības "Bitkom" statistika.

2015.gadā šis skaitlis attiecīgi bija 65%, bet 2012.gadā - tikai 36%. Tomēr jānorāda, ka patiess viedtālruņu triumfs sākās tikai 2007.gadā, kad tirgū parādījās "Apple" ražotais "iPhone".

Pirms desmit gadiem saskaņā ar Vācijas Brūveru apvienības datiem katrs vācietis patērēja aptuveni 107 litrus alus, taču 2019.gadā vidējā vācieša alus patēriņš sarucis līdz 102 litriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot zīmola “Naturli” produktus, kas gatavoti no augu valsts izejvielām.

Uzņēmums ražo sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafelus un augu tauku krēmu. Nākotnē plānots augu valsts produktu sortimentu paplašināt arī citos segmentos.

“Mēs redzam arvien augošu interesi par augu valsts produktiem, jo tie ir iecienīti ne tikai vegānu, bet arī visēdāju vidū (flexitarian). Cilvēki arvien vairāk vēlas ieviest daudzveidību savā ēdienkartē un labprāt gaļu vai zivis aizstāj ar augu valsts produktiem. Arī 2019. gada nogalē “Orkla” grupas veiktajā ilgtspējas barometra pētījumā, kas īstenots Skandināvijā un Baltijā, lai analizētu iedzīvotāju paradumus, tika noskaidrots, ka Latvijā Baltijas valstu vidū ir lielākais īpatsvars cilvēku, kuri ievēro alternatīvu diētu (16%), un visvairāk cilvēku, kuri tikai dažreiz ēd gaļu un zivis. Papildus tam 23% respondentu no Latvijas noradīja, ka ir pārāk maz vegāniem piemērotu ēdienu variācijas, savukārt 29% šķita grūti pagatavot vegānisku maltīti,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru