Pasaules akciju tirgos pirmdien pārsvarā bija kritums, investoriem pārdodot akcijas pēc to cenu palielināšanās pagājušajā nedēļā un gaidot jaunas ziņas par ASV uzņēmumu peļņu. Volstrītā tirdzniecība nenotika, jo ASV bija brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

Akciju cenas piektdien bija kāpušas un Volstrītas indeksi pieauguši līdz jauniem rekordiem, jo spēcīgi Ķīnas ekonomikas dati uzlaboja globālās ekonomikas perspektīvu pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās.

"Akcijas pagājušajā nedēļā bija spēcīgā pozīcijā, tāpēc neliels kritums nav liels pārsteigums," sacīja "CMC Markets" analītiķis Deivids Madens. "Ir gaidāms, ka tirdzniecības apjomi un nestabilitāte būs zemi, jo ASV ir valsts brīvdiena."

Investori pievērš arvien lielāku uzmanību uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanai. Tuvāko dienu laikā ir paredzēts tos publiskot par tādiem lieliem uzņēmumiem kā "Netflix", IBM un "Hyundai".

Naftas cenas pirmdien pieauga, rodoties bažām par piegādi pēc tam, kad naftas eksports no Lībijas tika bloķēts, bruņotiem spēkiem slēdzot naftasvadu. Naftas ieguvi Irākā skāra uzbrukums svarīgai naftas atradnei.

Godātā redakcija, atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem gaišajiem spēkiem, kas vaiga sviedros raujas, lai apgūtu tos astoņsimt tūkstotīšus naudas Viņa svētības Romas pāvesta Franciska vizītes sakarā. Finansējums esot piešķirts aumež lielās sabiedriskās nozīmes dēļ, tiek minēts, ka Latvijā esot kāds pusmiljons katoļu.

Protams, visādi ņirgas un ļaunvēļi ākstīgi iesaka, ka pat miljonu viegli varētu savākt no pašiem katoļiem, ja ikkatris viens no tiem iemestu kolektē pa diveiro monētiņai. Kategoriski nosodu šādu tukšu muldēšanu! Tā kā Vatikāna finanšu sistēma ik pa reizei tiek atslēgta no pārējās pasaules naudas atmazgāšanas skandālu dēļ, viņiem jaunas problēmas ar lēveni grūti identificējumu ziedojumu galīgi nav vajadzīgas. Un mums pašiem arī ne, jo uztaisīt uzskaites sistēmu šādam projektam mūsu IT industrija varētu pāris trīs gadu laikā par miljoniem trim. Tādēļ pilnībā atbalstu valdības lemto – pasmelties budžetā. Nav ko eksperimentēt tik nopietnā gadījumā.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredz noteikt 11.novembri - Lāčplēša dienu - par oficiālu svētku dienu, kas iedzīvotājiem būs brīvdiena.

Šo priekšlikumu parlamentā iesniedza Hosams Abu Meri (V), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Atis Lejiņš (V), Rihards Kols (VL-TB/LNNK) un Inese Lībiņa-Egnere (V).

Ja 11.novembri noteiks par svētku dienu, tad šajā dienā būtu brīvdiena. Saeimai par likumprojektu vēl būs jābalso galīgajā lasījumā.

«Vienotība» iepriekš pauda, ka Lāčplēša diena kā oficiāla brīvdiena būtu cieņpilns žests un saliedējoša iniciatīva gan Latvijas simtgadē, gan sagaidot Bermontiādes simtgadi 2019.gadā.

«2019.gadā tiks atzīmēta 100.gadadiena kopš 1919.gada 11.novembra, kad Latvijas valsts armija guva uzvaru pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb Bermonta karaspēku. Pieminot šo notikumu, 11.novembris jeb Lāčplēša diena šobrīd noteikta kā oficiāla atceres diena, lai godinātu Latvijas brīvības cīnītājus,» uzsvēra politiskā spēka pārstāvji.

Eiropas biržu indeksi pirmdien pieauga pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kurās vairākumu saglabāja proeiropeiskie spēki, un investoru pārliecību veicināja arī iespējama liela apvienošanās autobūves nozarē.

ASV un Lielbritānijas akciju tirgi bija slēgti sakarā ar brīvdienu šajās valstīs. Tirdzniecību kontinentālās Eiropas akciju tirgos labvēlīgi ietekmēja EP vēlēšanu rezultāti, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa optimistisks paziņojums par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām.

Lai gan labēji centriskās un kreisi centriskās partijas zaudēja tradicionālo vairākumu EP, tomēr tika novērsta labējo populistu uzvara.

«Nav dramatiska sajukuma,» konstatēja «Berenberg» ekonomists Holgers Šmīdings piezīmē klientiem.

«Tā kā četru galveno proeiropeisko tradicionālo partiju mandātu īpatsvars samazinājās tikai no 70% līdz 67% no visiem mandātiem, Eiropas Parlaments var turpināt rāmi strādāt,» sacīja Šmīdings.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet ASV finanšu tirgi bija slēgti, jo valstī bija Neatkarības dienas brīvdiena.

Pieauga arī naftas cenas pēc Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un tās 10 sabiedroto samita atlikšanas uz nenoteiktu laiku.

Londonas biržas indekss pieauga par 0,6%, ko sekmēja ziņa, ka Lielbritānijas lielveikalu tīkls "Morrisons" no investīciju grupu konsorcija pieņēmis pārņemšanas piedāvājumu, kura vērtība ir 6,3 miljardi sterliņu mārciņu (7,3 miljardi eiro).

Frankfurtes biržas indekss kāpa par mazāk nekā 0,1%, bet Parīzes biržas indekss palielinājās par 0,2%.

Enerģētikas sektorā akciju cenu kāpumu veicināja naftas cenu pieaugums, jo OPEC+ nespēja vienoties par jēlnaftas ieguves apjomu palielināšanu.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo ASV bija Neatkarības dienas brīvdiena un biržas bija slēgtas.

Akciju cenas Eiropas galvenajās biržās pirmdien pieauga, neraugoties uz bažām par to, ka centrālo banku lēmumi pacelt procentlikmes ar mērķi iegrožot inflāciju var izraisīt recesiju. Akciju cenas Volstrītā nemainījās, jo ASV bija brīvdiena.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pieauga līdz 20 000 ASV dolāriem pēc tam, kad nedēļas nogalē tā bija kritusies līdz 18 mēnešu zemākajam līmenim - 17 599 dolāriem.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,5% pēc tam, kad investoru noskaņojumu uzlaboja ziņas par izdevēja "Euromoney" pārņemšanas piedāvājumu.

Franfurtes biržas indekss pieauga par 1,1%, bet Parīzes biržas indekss kāpa par 0,6% pēc tam, kad Francijas prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centristu koalīcija zaudēja līdzšinējo absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā Nacionālajā sapulcē.

Naftas cenas pirmdien pieauga, stabilizējoties pēc piektdien pieredzētā krituma, kuru izraisīja bažas par jēlnaftas pieprasījumu iespējamas recesijas apstākļos.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien maz mainījās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publicēšanu un izvērtējot ASV banku pārskatu, kas liecināja par piesardzīgāku ASV banku politiku.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss kritās, Parīzes biržas indekss pieauga, bet Londonas biržas indekss nemainījās, jo Lielbritānijā bija brīvdiena saistībā ar karaļa Čārlza III kronēšanu nedēļas nogalē.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) publicētais banku pārskats liecināja par stingrāku kreditēšanas standartu noteikšanu gada pirmajos mēnešos, un ir gaidāms, ka bankas turpinās šādu politiku līdz gada beigām.

Pārskats publicēts laikā, kad finanšu sektorā pastāv bažas par noguldījumu aizplūšanu pēc krīzes, kuru izraisīja "Silicon Valley Bank" un "Signature Bank" krahs martā.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien kritās, bet ASV biržās nemainījās, jo ASV bija brīvdiena un biržas bija slēgtas. Naftas cenas pasaulē turpināja pieaugt.

"Eiropas akciju tirgiem šodien bija grūti panākt pieaugumu (..) Ķīnas ekonomikas stimulu sākotnēji pozitīvajai ietekmei uz Āzijas tirgiem sākot izplēnēt," sacīja "CMC Markets" tirgus analītiķis Maikls Hjūsons.

Naftas cenas turpināja pieaugt tuvu šī gada augstākajiem līmeņiem, pastāvot iespējamībai, ka Saūda Arābija un Krievija pagarinās jēlnaftas ieguves apjoma ierobežojumus. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi sasniedza 89 ASV dolārus par barelu.

Bažas par jēlnaftas piedāvājumu veicināja nafta cenu kāpumu, palielinot iespējamību, ka Ķīnas pieprasījuma atjaunošanās otrajā pusgadā gadījumā cenas var pārsniegt 90 dolārus par barelu, tādējādi radot tālāku inflācijas risku, sacīja Hjūsons.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien nolēma atlikt lēmuma pieņemšanu par Lāčplēša dienu kā svētku dienu, un līdz vēlēšanām šo likumprojektu varētu neskatīt.

Saeimas deputāts Valters Dambe (ZZS) vērsa uzmanību, ka no atsevišķiem iedzīvotājiem ir saņemts rosinājums, ka Latvijas karavīru piemiņai svarīgi ir atzīmēt arī 22.jūniju un 11.augustu. Tāpēc kopā ar 11.novembri visas trīs dienas likumā varētu tikt noteiktas kā atzīmējamās dienas.

Dambe vērsa uzmanību, ka ir priekšvēlēšanu laiks un ka tauta labprāt svinētu svētkus, taču svarīgi arī ņemt vērā darba devēju argumentus par zaudējumiem ekonomikai.

«Vienotības» frakcijas deputāte Lolita Čigāne vērsa uzmanību, ka sabiedrības vairākumam neesot atbalsta 11.novembrim kā brīvdienai, ņemot vērā 11.novembra tradīcijas. Viņa norādīja, ka iedzīvotāji novērtē, kad skolotāji strādā ar bērniem, lai skolās atzīmētu 11.novembri. Tāpēc arī šajā jautājumā ir svarīgi saņemt Saeimas Analītiskā dienesta vērtējumu un nesteigties ar tā izskatīšanu.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija kāpums cerībā uz Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu tālāku mīkstināšanu, lai gan dažās valstīs, tostarp Brazīlijā, krasi pieauga jaunu Covid-19 gadījumu skaits.

Investorus arī mudināja būt piesardzīgiem saspīlējuma pastiprināšanās ASV-Ķīnas attiecībās, sevišķi saistībā ar Ķīnas plāniem ieviest nacionālās drošības likumu Honkongā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien apturēja ieceļošanu no Brazīlijas, kas kļuvusi par vienu no jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm.

Japāna atcēla ārkārtējo situāciju Tokijā, savukārt Spānija un Itālija gatavojas atkal atvērt savas robežas tūrismam. Grieķija, Vācija un Čehija plāno atļaut bāriem un restorāniem atsākt darbību, savukārt daļā Anglijas no jūnija atkal tiks atvērtas pamatskolas.

"Globālie investori turpina kartēt globālās ekonomikas atkalatvēršanu atbilstoši vispārējam riska naratīvam," sacīja "AxiCorp." analītiķis Stīvens Iness.

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās pirmdien pārsvarā pieauga, investoriem daļēji atgūstot optimismu pēc pagājušās nedēļas kritumiem finanšu tirgos, kurus izraisīja bažas, ka procentlikmju celšana var novest pie recesijas.

Volstrīta pirmdien bija slēgta, jo ASV bija Neatkarības dienas brīvdiena.

"Nedēļai sākoties, pasaules finanšu tirgos ir parādījies optimisms," sacīja "Hargreaves Lansdown" vecākā investīciju un tirgu analītiķe Suzanna Strītere.

"City Index" analītiķis Favads Razakzada brīdināja, ka kritums pasaules finanšu tirgos vēl var turpināties.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo biržās bija brīvdiena.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,9% līdz 7232,65 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kritās par 0,3% līdz 12 773,38 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,4% līdz 5954,65 punktiem.

Zemitāna tilta un dzelzceļa stacijas Zemitāni apkārtne Rīgā no biznesa vietas pozīcijām raugoties, radikāli atšķiras

Zemitāna tilta un stacijas apkārtnē atrodas dažādi uzņēmumi. Tiesa gan, būtiski atšķiras to mērķa auditorija. Zemitāna tilta tuvumā esošo veikalu un dažādo pakalpojumu sniedzēju klienti ir teju visas Rīgas un pat Latvijas iedzīvotāji, savukārt stacijas teritorijā saimnieko galvenokārt tādi, kurus apmeklē vien Zemitāna biroju centru darbinieki un dzelzceļa pasažieri. Šajā rajonā mīt bezpajumtnieki, gadās arī pa kādam narkomānam un garnadzim.

Čaka ielas galā – blakus Zemitāna tiltam – kopš pagājušā gada nogales darbojas Dr. Pētera Kučāna medicīnas un sporta centrs. To par godu aizsaulē aizgājušajam ārstam P. Kučānam ir izveidojis viņa dēls Oskars Puriņš. Četrstāvu ēku, kuras platība ir vairāk nekā 1000 m2, uzņēmums Ultra Express ir iegādājies, jo plāno attīstīt medicīnas un sporta pakalpojumus, gan piesaistot ārstus, gan piedāvājot jaunus izmeklējumus un procedūras. Iepriekš sājā ēkā darbojās fitnesa klubs Georgs 5. O. Puriņš stāsta, ka savulaik pats ir nācis uz šo klubu trenēties, arī tagad daudziem iepriekšējā kluba klientiem ir iemīta taciņa uz šo vietu. Mantojumā no iepriekšējā sporta centra palikuši vairāki trenažieri, bet daļa ir iegādāta no jauna.

Harward Business Review lēš, ka viena darbinieka mainība uzņēmumam izmaksā aptuveni 50% no šī darbinieka gada bruto algas.

Aprēķins balstīts uz resursiem un laiku, kas tiek veltīti jauna darbinieka piesaistei. Ņemts vērā arī laiks, kas tiek pavadīts apmācībās un darbinieka ievadīšanā jaunajos pienākumos un vidē, zaudējot darbinieku produktivitāti, biznesa portālam db.lv stāsta Zane Čulkstēna, ERDA un Kim? dibinātāja.

Viņa par šo tematu runās DB HUB organizētajā seminārā: Kā panākt augstāku ROI darbinieku labumu sistēmai?

Laikā, kad Latvijā darbaroku un talantīgu profesionāļu skaits ir uz «izķeršanu», svarīgi ir nodrošināt darbiniekiem ne vien stabilu un konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī jēgpilnu, mūsdienīgu un piemērotu labumu sistēmu, kas tad arī veidos darbinieka iesaisti un piederību uzņēmumam.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga pēc tam, kad Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas delegācijas vienojās par deklarācijas projektu attiecībām pēc «Breksita».

ASV biržu indeksi nemainījās, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena – un biržas bija slēgtas.

Britu mārciņas padārdzināšanās dēļ saruka Londonas biržas indekss. Eiropas biržu indeksu kritumu sekmēja arī krasas naftas cenu svārstības, bažas par tirdzniecības karu un Itālijas budžeta problēmas.

Mārciņas vērtības straujais kāpums nedaudz tika nobremzēts, kad analītiķi secināja, ka pēcbreksita attiecību deklarācijas projektā ir maz kā tāda, kas attaisnotu šīs valūtas ilgtspējīgu padārdzināšanos.

«Neraugoties uz pozitīvo valodu, projekta tekstā ir grūti atrast daudz ko tādu, ko mēs jau nezinājām,» sacīja risku pārvaldības konsultāciju uzņēmuma JCRA analītiķis Džošua Robertss.

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro par MWh -, energoietilpīgi ražotāji ierobežojuši un pat pārtraukuši ražošanu.

To liecina uzņēmēju aptauja. Interesanti, ka bija kompānijas, kuras iedarbinājušas savu elektroenerģijas ģeneratorus, kuri strādā ar dīzeļdegvielu, jo tā sanākot lētāk, nekā izmantot elektroenerģiju par biržas cenu. Tika norādīts, ka šādā ārkārtas situācijā ir nepieciešama valsts iesaiste, jo šādos cenu apstākļos ražošana neesot iespējama, un tās produkcija kļūstot zelta vērtē, vienlaikus šāda situācija radot būtisku kaitējumu Latvijā strādājošo energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspējai.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā šovakar sasniegs 4000 eiro par MWh 

17.augusta vakarpusē no plkst.18 līdz 19 (no plkst.17 līdz 18 pēc Centrāleiropas...

Ventspils ražotnē — brīvdiena

«Karavela Rīgas ražotnē darbs notiek plānotajos apmēros, jo ir noslēgts elektroenerģijas piegādes līgums ar fiksēto kwh cenu, savukārt Ventspils rūpnīcā visi strādājošie ir aicināti šodien atpūsties,» situāciju skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņš norāda, ka Ventspils rūpnīcā darba diena no 17. augusta ir pārcelta uz citu dienu, kura bija paredzēta kā brīvdiena, bet tajā līs lietus un būs adekvāta elektroenerģijas cena. «Zinu, ka vairāki uzņēmumi ir apturējuši ražošanu daļēji vai pat pilnībā, ir uzņēmumi, kuri jau no pulksten 15 apturēja ražošanu un gaida, kad elektroenerģijas cena atkal atgriezīsies kaut kādos saprātīgos rāmjos, lai pēc tad varētu atsākt ražošanu un izpildīt pasūtījumus,» tā uz jautājumu ko dara citi ražotāji, atbild A. Bite. Viņš atzīt, ka pie šādas elektroenerģijas cenas nav ekonomiskas jēgas strādāt.

Pagaidu risinājumi neder ilgtermiņā

«Mēģinājām pusi darba dienas nestrādāt, kaut ko risināt, kādā iecirknī apturot ražošanu, darbiniekiem dodot papildus atpūtas laiku, vienlaikus ir ražošanas posmi, kuros nav iespējams apturēt procesu, piemēram, termiskā apstrāde nav pārtraucama, jo tādējādi tiktu sabojāts produkts utml.,» pašreizējo situāciju rāda SIA Kurzemes Gaļsaimnieks valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone.

Viņa atzīst, ka šie ir pagaidu īstermiņa risinājumi, kas ilgtermiņa nav iespējami, jo īpaši, ja elektroenerģijas cenu prognozes nebūt nerāda iepriecinošu ainu. «Ar pagaidu risinājumiem un taupību kaut kā var izlīdzēties kādas dažas stundas vai dienas, bet tas nav iespējams ilgtermiņā,» tā A. Jansone. Viņa atzīst, ka šādai situācijai saglabājoties ilgtermiņā, iespējams, nāksies pārskatīt kādu produktu (kuru cenu (izmaksas) būtiski ietekmē elektroenerģijas cena) ražošanu. «Nav receptes ko darīt un arī pārveidot dienas maiņu par nakts maiņu nav vienkārši, jo nebūs kas strādā,» uz jautājumu par iespējamiem risinājumiem, kur viens no tiem varētu būt pāriešana uz darbu pa nakti, kad biržā elektroenerģijas cenas zemākas, atbild A. Jansone.

Atslēdz vairākus iecirkņus

«Elektrības cenas ir kosmosā, bet arī mūsu iespējas ir ierobežotas, jo produkcijai ir noteikti uzglabāšanas nosacījumi un arī izmantošanas termiņš,» skaidro SIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne valdes priekšsēdētājs Egils Immermanis. Viņš atzīst, ka uzņēmums elektrības cenai tuvojoties 4000 eiro/MWh bija spiests atslēgt vairākus energoietilpīgos iecirkņus, kā rezultātā dažiem cehiem bija mazāks darba apjoms, citi lai atgūtu iekavēto, kas radās atslēdzot elektrības padevi, nāksies strādāt citā laikā, kad elektrības cenas būs atgriezušās saprātīgos apmēros.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet naftas cenas turpināja kristies, tirgus dalībniekiem interpretējot OPEC+ samita atlikšanu kā iespējamu domstarpību pazīmi. Akciju cenas ASV biržās nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Pateicības diena, tāpēc biržas bija slēgtas.

OPEC+, kas apvieno 13 OPEC dalībvalstis un 10 partnervalstis, ir paziņojusi par plānota samita atlikšanu uz 30.novembri, nesniedzot nekādu skaidrojumu.

Naftas eksportētājvalstīm paredzēts lemt par savu naftas ieguves politiku apstākļos, kad jēlnaftas cenas krītas un tās pieprasījums ir zems, jo Ķīnas ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 notiek ar problēmām, savukārt Eiropa un ASV sastopas ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Pašreizējā OPEC+ stratēģija, kas paredz ieguves apjomu samazināšanu, lai veicinātu cenu kāpumu, tomēr nav novedusi pie ilgstoša jēlnaftas cenu palielinājuma.

Samits tika atlikts pēc tam, kad Angola un Nigērija iebilda pret jēlnaftas ieguves apjoma samazinājumu, uz kuru aicināja citas naftas ieguvējvalstis. Tika ziņots, ka Saūda Arābija gatavojusies turpināt ieguves apjoma samazinājumu par miljonu barelu dienā arī nākamgad.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien pieauga, investoru noskaņojumu uzlabojot optimismam par Covid-19 omikrona paveida ietekmi uz ekonomiku. ASV biržas bija slēgtas, jo valstī bija brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

Naftas cenas nedaudz pieauga, pastāvot bažām par ierobežotām piegādēm. ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām palielinājās.

Omikrona paveida strauja izplatība sākotnēji izraisīja bažas par tā ietekmi uz globālās ekonomikas atveseļošanos, bet dati, ka šis paveids izraisa vieglāku saslimšanu, un valdību balstvakcinācijas programmas ir nomierinājušas investorus.

"Relatīvi zemāki mirstības līmeņi apvienojumā ar vakcinācijas centienu turpināšanos ir vairojuši cerības, ka mēs pāriesim uz endēmiju un ka ekonomika spēcīgi atveseļosies," sacīja "ThinkMarkets" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Bažas par inflācijas kāpumu un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nostāja par procentlikmju pacelšanu, lai pretotos inflācijai, nemazināja investoru uzticēšanos Eiropas akcijām.

Šogad pirmo reizi tiks piemērots likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» noteiktais, ka gadījumā, ja svētku diena - Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena – iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu. Tātad šogad 9. jūlijs Latvijā būs brīvdiena.

Labklājības ministrija skaidro, ka atbilstoši vispārējam principam darbs šajā brīvdienā darbiniekiem nav jāveic. Ja cilvēks tiek nodarbināts šī gada 9. jūlijā, darba devējam viņam ir jāpiešķir līdzvērtīga kompensējoša atpūta. Tiem darbiniekiem, kuri tiks nodarbināti šī gada 8. jūlijā, tas ir - svētku dienā, par darbu papildus jau noteiktajai darba algai būs jāizmaksā arī Darba likumā paredzētā piemaksa par darbu svētku dienā. Tas ir ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu vai arī jāpiešķir atbilstoša apmaksāta atpūta citā laikā.

Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru pirmdien pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņa plāno atgriezties Briselē, lai apspriestu «Breksita» vienošanās izmaiņas.

Londonas biržas indekss pirmdien pavisam nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

ASV biržas pirmdien bija slēgtas, jo valstī bija brīvdiena – Mārtina Lutera Kinga diena.

Lielbritānija 29.martā var izstāties no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, ja parlaments nepanāks izstāšanās pagarināšanu vai netiks izstrādāts alternatīvs plāns, ar kuru būtu apmierināta arī Brisele.

«Ja vien britu premjere nav nodomājusi izdarīt politisku pašnāvību, [izstāšanās] pagarināšanas pieprasījums ir visticamākais scenārijs un ES, ļoti iespējams, piekritīs; tā būtu pozitīva notikumu attīstība, kas atkal paceltu britu mārciņas vērtību virzienā uz 1,30 ASV dolāriem par mārciņu,» prognozēja ADSS pētījumu vadītājs Konstantins Antis.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, tirgu dalībniekiem gaidot svarīgu uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanu šonedēļ.

ASV akciju tirgi pirmdien bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena - Prezidentu diena.

Šonedēļ uzmanība tiks pievērsta arī ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmju protokoliem, kas var dot mājienus par to, kad šīs centrālās bankas varētu sākt procentlikmju pazemināšanu.

Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indeksa pieaugums bija niecīgs. Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties farmācijas uzņēmuma "AstraZeneca" akcijas cenas kāpumam pēc tam, kad ASV tika apstiprināts šīs kompānijas medikaments plaušu vēža ārstēšanai.

Naftas cenas pieauga, pastiprinoties saspīlējumam ar jēlnaftu bagātajos Tuvajos Austrumos.

«Darba devēji uzskata, ka brīvdienai pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos jābūt brīvprātīgai izvēlei, nevis valsts noteiktai svētku dienai. Latvijā ir dažādas reliģiskās konfesijas, tomēr augsto izmaksu dēļ nav iespējams visus šo konfesiju svētkus iekļaut likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām,» pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Liga Meņģelsone.

LDDK jau iepriekš ir iestājusies pret ierosinājumu noteikt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus – 7.janvāri – par oficiālu svētku dienu, pamatojot savu viedokli ar lielām izmaksām, kuras valstij sagādā katra papildu brīvdiena.

Esošās ekonomiskās situācijas apstākļos, kad Latvijas mērķis ir «ekonomiskais izrāviens», katra papildu brīvdiena, kas par 5% mēnesī vai 0,4% gadā palielina kapitāla dīkstāvi, attālina mūs no izvirzītā mērķa, uzsver L. Meņģelsone. Turklāt likums jau paredzot risinājumu šādām un līdzīgām situācijām, Darba likuma 133.panta piektajā daļā nosakot - ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.

Piektdien, 6.jūnijā, pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja tiks atvērts «Live Rīga Dziesmusvētku restorāns», kas darbosies trīs dienas. Tajā piedalīsies desmit populāri Rīgas restorāni un to šefpavāri.

«Live Rīga Dziesmusvētku restorānā» piedalīsies un līdzās viens otram zem klajas debess trīs dienu garumā apmeklētājus priecēs restorāni - «Entresol», «Ferma», Vīna bārs «Garage», «International», «Kaļķu vārti», «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «MUUSU», «Osta», «Rocket Bean Roastery», «Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā».

Paralēli visas dienas garumā uz lielā ekrāna tiks rādīti deju koncertu ieraksti, «Dziesmu un Deju svētku» vēstnešu stāsti, translācijas no LTV «Dziesmu un Deju svētku» studijas, kā arī translētas tiešraides no deju lieluzveduma «Māras zeme» un noslēguma koncerta «Zvaigžņu ceļā» no Mežaparka estrādes.

Restorāna darba laiki ir 6. jūlijā no plkst. 13:00 līdz 22:00, 7.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:30, 8.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:00.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība turpināja kristies pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sēdes protokola publicēšanas, kas liecina par mērenāku pieeju cīņā pret inflāciju. ASV akciju tirgi bija slēgti, jo valstī bija brīvdiena - Pateicības diena.

Šīs ziņas mazināja investoru satraukumu par Covid-19 gadījumu skaita palielināšanos Ķīnā, kas var pamudināt varas iestādes ieviest lokdaunus un citus ekonomikai kaitīgus pasākumus cīņā pret koronavīrusa izplatīšanos.

Naftas cenas kritās, ko veicināja bažas par Ķīnas Covid-19 uzliesmojumu ietekmi uz jēlnaftas pieprasījumu.

Trešdien publicētais FRS šī mēneša sēdes protokols apliecināja FRS politikas noteicēju vairākuma viedokli, ka procentlikmju lēnāka celšana "drīzumā būtu piemērota".

Tas palielina iespējamību, ka FRS decembra sēdē paaugstinās procentlikmes par 50 bāzes punktiem, nevis par 75 bāzes punktiem kā četras iepriekšējās reizes.

Jaunākie ASV ekonomikas rādītāji liecina, ka ASV ražošanas un pakalpojumu nozares pagājušajā mēnesī turpināja sašaurināties, bet bezdarba pabalsta pieprasījumu skaits palielinājās.

Eiropas biržu indeksi pirmdien bija stabili, investoriem redzot pamatu optimismam par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, kuru mērķis ir novērst tirdzniecības kara eskalāciju starp abām valstīm.

Ņujorkas akciju tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena – Prezidentu diena. ASV investoru klātneesamību atspoguļoja nelieli tirdzniecības apjomi Eiropas biržās.

Tas bija «relatīvi kluss sākums» tirdzniecības nedēļai, kas citādi solās būt darbīga, sacīja FXTM pētījumu analītiķis Lukmans Otunuga. «Eiropas akcijas palika stabilas, pakāpeniski uzlabojoties optimismam par potenciālu progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās».

Otunuga saistīja viegli pozitīvo tirgus noskaņojumu ar ASV tirdzniecības sarunu komandas ziņojumu prezidentam Donaldam Trampam, ka tikšanās ar Ķīnas amatpersonām bijušas «ļoti produktīvas».

Parīzes biržas indekss pieauga, Frankfurtes biržas indekss tikpat kā nemainījās, bet Londonas biržas indekss kritās, britu mārciņas vērtības kāpumam samazinot Lielbritānijā bāzēto citās valūtās pelnošo daudznacionālo uzņēmumu peļņu.