Citas ziņas

Nākamajām vēlēšanām LPP noskatījis Saskaņas centru

Dienas Bizness, 09.12.2010

Jaunākais izdevums

Nākamajās pašvaldību vēlēšanās apvienība LPP/LC startēs vienā sarakstā ar Saskaņas centru (SC) un, visticamāk, nepretendēs uz Rīgas mēra krēslu, jo Ainārs Šlesers vēlreiz pašvaldību vēlēšanās nekandidēšot.

Mēs respektējam sadarbību ar SC, un šādā kombinācijā, kad ir viens mērs un viens vicemērs, mēs atbalstām Nilu Ušakovu kā Rīgas mēru arī turpmāk, norādīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Viņš piekrīt, ka, iesaistoties blokā ar SC, LPP/LC būtībā atsakās no ambīcijām uz mēra krēslu, vēsta laikraksts Diena.

A.Ameriks arī uzskata, ka pagājušā gada Rīgas domes vēlēšanas bija pēdējās, kurās uz pašvaldības deputāta vietu kandidēja A.Šlesers. LPP/LC nav reģionāla partija. Ja partija ir visas Latvijas mēroga, tās priekšsēdētājs nevar būt vienas pašvaldības lokomotīve. Partijas priekšsēdētāja vieta ir Saeimā. Ja partija grib sevi nopietni pozicionēt Latvijas mērogā, Saeimas deputāta mandāts ir bāze tam, uzsver A.Ameriks.

A.Ameriks noraida baumas, ka pats grasoties iestāties SC, un noliedz, ka būtu iespējama ciešāka LPP/LC un SC konsolidācija.

A.Šlesers atzīst, ka labprāt nekandidētu, ja partiju bloks būtu pietiekami spēcīgs, lai iztiktu bez viņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta: Šlesers piedāvā LPP/LC nodēvēt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC; Godmanis pret

Dienas Bizness, 05.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija LPP/LC plāno mainīt partijas nosaukumu un kļūt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, liecina kongresa delegātiem izplatītais 4 000 zīmju programmas projekts.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš apstiprināja, ka valde par to ir lēmusi un viens no iemesliem ir tas, ka V. Zatlers būdams Valsts prezidents iestājās pret lokomatīvju principiem, taču, ienākot politikā, pats šo principu ir pārkāpis, tāpēc partija izšķīrās par šādu soli, lai tam pievērstu sabiedrības uzmanību, vēsta Dienai.lv.

Jau ziņots, ka partija LPP/LC piektdien sanākusi uz ārkārtas kongresu, lai spriestu par 11.Saeimas vēlēšanām.

A.Šlesers arī norādīja, ka piedāvā nosaukumu Šlesera Reformu partija LPP/LC, jo uzskata, ka tagad ir jāspēlē pēc V.Zatlera piedāvātajiem spēles noteikumiem, ka katra partija asociējas ar savu līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No LPP/LC aizgājušie biedri Liepājā varētu dibināt jaunu partiju

LETA, 13.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, no partijas LPP/LC aizgājušie Liepājas, Grobiņas un citu mazāko Liepājas apkaimes nodaļu biedri nākotnē varētu dibināt jaunu reģionālo partijum, pastāstīja līdzšinējais LPP/LC Liepājas nodaļas vadītājs, uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis.

Komentējot savu turpmāko politisko darbību, Vilnītis sacīja, ka pastāv trīs iespējas - pamest politiku, pievienoties kādam jau esošam politiskajam spēkam vai dibināt jaunu reģionālo partiju. «Pēdējo variantu uzskatu par visticamāko,» sacīja Vilnītis.

Viņš kā viens no iespējamajiem reģionālās partijas dibinātājiem esot gatavs rīkot socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu, kāds ir iedzīvotāju viedoklis par jauna reģionālā politiskā spēka dibināšanu. Reģionālā partija, ja tāda tiks nodibināta, visticamāk, aptvers ne vien Liepājas pilsētu, bet plašāku teritoriju bijušā Liepājas rajona robežās. Tas būtu loģisks solis, jo liels skaits pilsētā strādājošo dzīvo ārpus Liepājas - Grobiņā, Nīcā, Priekulē un citās apdzīvotās vietās, skaidroja Vilnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No LPP/LC nolēmuši izstāties aptuveni 20 liepājnieki, tostarp uzņēmēji

BNS, Vēsma Lēvalde, 10.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No politisko partiju apvienības Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC) nolēmuši izstāties aptuveni 20 liepājnieki - LPP/LC aktīvākie biedri, to vidū partijas valdes loceklis Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis. Partiju grasās pamest arī citu nodaļu biedri.

Aģentūrai BNS Vilnītis pastāstīja, ka pagājušonedēļ notika LPP/LC Liepājas nodaļas aktīvāko biedru sanāksme, kurā visi nolēmuši uzrakstīt iesniegumu par izstāšanos no partijas. Partiju nolēmuši pamest uzņēmēji Gunvaldis un Tālivaldis Vēsmiņi, ārste Laila Atiķe, uzņēmuma Elme Messer Metalurgs vadītājs Silvis Fridrihsons, uzņēmuma Liepājas metalurgs personāla daļas vadītājs Atis Deksnis, Latvijas gāzes Liepājas iecirkņa vadītājs Aivars Ķirsis un citi.

Viņš norādīja, ka no LPP/LC plāno izstāties arī vairāki valdes locekļi un citu partijas nodaļu pārstāvji, tostarp atsevišķu novadu vadītāji. Šonedēļ visi LPP/LC biedri, kas nolēmuši izstāties no partijas, plāno nākt klajā ar kopīgu paziņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Premjers: Saskaņas centram vairāk jāuzmana notiekošais Rīgas domē, nevis jānodarbojas ar demagoģiju

Dienas Bizness, 19.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši komentējot šos Ušakova izteikumus, es uzskatu, ka Saskaņas centrs ir izvērsis priekšvēlēšanu demagoģiju, un man negribētos tagad būt ievilktam tādā mūžīgā vārdu apmaiņā ar Saskaņas centru,» norāda premjers Valdis Dombrovskis, paužot uzskatu, ka Saskaņas centram būtu vairāk jāuzmana notiekošais Rīgas domē.

«Saskaņas centram vajadzētu pievērsties vairāk tam, kas notiek Rīgas domē, jo šie korupcijas skandāli seko viens otram. Vakardienas kratīšanas un aresti Mājokļu departamentā, pirms vairākām dienām skandāls Rīgas namos saistībā ar līdzekļu izsaimniekošanu, vairākkārt gada laikā palielināts budžeta deficīts, kas sasniedz jau 12% no pašvaldības ieņēmumiem. Ir ļoti daudz problēmas, kuras, es domāju, viņi varētu risināt, tā vietā lai nodarbotos ar demagoģiju,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Dombrovskis.

Viņš gan arī norādīja, ka konkrētu personu un politisko spēku atbildība notiekošajā Rīgas domē jāvērtē pēc tam, kad būs zināma precīzāka informācija no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Koalīciju Liepājas domē veidos Liepājas partija ar Saskaņas centru

Vēsma Lēvalde, 10.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Divas trešdaļas balsu apkopotas: līderos Vienotība, ZZS un SC

Dienas Bizness, 03.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlēšanu komisijas šobrīd saskaitījušas balsis 799 no 1013 iecirkņiem. Pagaidām līderos ir Vienotība, Saskaņas centrs un Zaļo un zemnieku savienība, seko apvienība Par labu Latviju, kā arī Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Par Vienotību nobalsojuši 31,06% vēlētāju, par Saskaņas centru - 23,51%, bet par ZZS - 21,82%. Par apvienību "Par labu Latviju" nobalsojuši 7,90% balstiesīgo, bet par Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - 7,57%, raksta diena.lv.

Pārējie politiskie spēki nav ne tuvu piecu procentu robežai. Nākamais tuvākais sekotājs šobrīd ir PCTVL ar 1,35%.

Rīgā pagaidām lielāko atbalstu saņēmis Saskaņas centrs (32,25%) un Vienotība (32,06%), kam seko ZZS (11,43%), VL-TB/LNNK (8,60%) un PLL (8,57%).

Vidzemē pārliecinoši līderi ir Vienotība (40,88%) un ZZS (25,74%), seko Saskaņas centrs (10,22%), VL-TB/LNNK (9,32%) un PLL (6,68%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzvaru vēlēšanās svin Vienotība, Saskaņas centrs cer uz balsojumu Rīgā

Guna Gleizde, 03.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni 90% balsu apkopošanas līderpozīcijās 10.Saeimas vēlēšanās atrodas Vienotība, kas ieguvusi 30,7% balsu, bet otrajā pozīcijā ir Saskaņas centrs, par ko balsi atdevuši 24,8% vēlēšanu dalībnieku.

Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati par rezultātiem 902 no 113 vēlēšanu iecirkņiem, Zaļo un zemnieku savienība guvusi 20,5% atbalstu, Par labu Latviju – 7,8%, bet Visu Latvijai! – TB/LNNK – 7,5%. Pārējie politiskie spēki nepārvar iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru.

Neapkopoti vēl ir rezultāti 38 vēlēšanu iecirkņos Rīgā, kur pagaidām lielāks atbalsts vērojams Saskaņas centram, tādējādi šī apvienība vēl var pietuvoties Vienotībai. Vēl nav slēgti arī vairāki vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs.

Kā ziņots, vēlēšanās piedalījušies 62,6% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, tomēr šie dati nedaudz pieaugs, kad tiem tiks pieskaitītas ieslodzījuma vietās un ārvalstīs nodotās balsis. Tāpat vēl nav apkopoti tie balsojumi, ko iedzīvotāji izdarīja mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Delna: Lielākā parādniece - Vorobjova, lielākais aizdevējs - Štokenbergs

LETA, 05.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašlaik apkopotas balsis 988 no 1013 iecirkņiem: līderos Vienotība, SC un ZZS

, 03.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie dati par vēlēšanu rezultātiem, kas apkopoti par 988 no 1013 iecirkņiem valstī apliecina, ka uzvarējusi ir Vienotība. Tai seko Saskaņas centrs (SC), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), apvienība Par labu Latviju (PLL), kā arī Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK).

Jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka par Vienotību nobalsojuši 30.56% vēlētāju, par SC - 25.79%, bet par ZZS - 19.49%. Par PLL nobalsojuši 7.57% balsstiesīgo, bet par VL-TB/LNNK - 7.51%.

Pārējie politiskie spēki nav ne tuvu piecu procentu robežai. Nākamais tuvākais sekotājs šobrīd ir PCTVL ar 1.42%.

Rīgā pagaidām lielāko atbalstu saņēmis Saskaņas centrs (39.63%) un Vienotība (27.81%), kam seko ZZS (10.58%), PLL (7.78%) un VL-TB/LNNK (7.12%).

Vidzemē pārliecinoši līderi ir Vienotība (40.63%) un ZZS (21.72%), seko Saskaņas centrs (14.3%), VL-TB/LNNK (9.72%) un PLL (6.16%).

Latgalē stabilu uzvaru svinēja Saskaņas centrs (45.59%). Seko ZZS (16.03%), Vienotība (14.79%), PLL (11,83%) un VL-TB/LNNK (3,04%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada nogalē Liepājas būvvaldē iesniegts jaunbūves būvprojekts, kas tiks attīstīts vietā, kur Lidl Latvija pirms vairāk nekā desmit gadiem plānoja būvēt veikalu.

Pagājušā gada 22. decembrī pasūtītājs - firma SIA TKM Latvija būvvaldē ir iesniegusi tirdzniecības ēkas jaunbūves būvprojektu minimālā sastāvā Ganību ielā 182, Db.lv apstiprināja Liepājas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Viņš arī informēja,, ka pašvaldība atteikusies no pirmpirkuma tiesībām uz minēto zemesgabalu. Zemesgabala pircējs ir SIA MMS Property Solutions, bet būvprojekta minimālā sastāvā izstrādātājs SIA Arhitekta G. Vīksna birojs. Arhitekts Gundars Vīksna apliecināja, ka Ganību ielā 182 taps pārtikas veikals un autosstāvvietas, bet to, kas ir operators, viņš saskaņā ar līgumu nedrīkst izpaust.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lāčplēsi atbrīvo no Daugavpils mēra amata, jauno domes priekšsēdētāju vēlēs šovakar

BNS, 24.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils pilsētas domes ārkārtas sēdē ceturtdien no amata atbrīvoja pilsētas mēru Jāni Lāčplēsi (LPP/LC), informēja pašvaldības pārstāve Līga Korsaka.

Aizklātā balsojumā par Lāčplēša atbrīvošanu balsoja desmit, bet pret bija pieci pašvaldības deputāti.

Korsaka arī pavēstīja, ka jauno domes priekšsēdētāju plānots vēlēt ceturtdien plkst. 19.30. Pagaidām gan oficiāli nav izvirzīts jaunais mēra amata kandidāts, taču LPP/LC un apvienības Saskaņas centrs Daugavpils pašvaldības deputāti un LPP/LC vadība jau iepriekš nolēmuši šim amatam virzīt līdzšinējo Lāčplēša vietnieci Žannu Kulakovu (LPP/LC).

Lāčplēsis Daugavpils domi vadīja no 2009.gada septembra beigām, nomainot iepriekšējo pilsētas mēru Rihardu Eigimu (tolaik Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, LSDSP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko par Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultātiem saka uzņēmēji, Dienas Bizness jautāja mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem.

Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus saimnieks: Vairums balsstiesīgo iedzīvotāju netic valsts varai

Ap 600 tūkstošiem balsstiesīgo pateikuši, ka vairs netic nevienai partijai – ne jaunam sākumam, ne stabilai attīstībai, ne pensiju pieaugumam, ne tam, ka politiķi spēs pozitīvi ietekmēt viņu labklājību un ka par kādu partiju būtu vērts atdot savu balsi.

Vēl satraucošāks ir tas, ka nebalsotāju skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām ir pieaudzis četras reizes. Tādēļ retoriskais jautājums visām partijām vai jaunajai Saeimai ir – vai šie nebalsotāji būs apzinīgi nodokļu maksātāji?

Kā uzņēmējs krīzes laikā esmu vienu vētru pārdzīvojis, tādēļ šobrīd vēlētos veidot plānveidīgu, paredzamu uzņēmuma attīstību, kas ir iespējams, ja plānveidīga ir arī valsts un makroekonomiskā attīstība. Tas nozīmē budžeta konsolidāciju un sadarbības izpildīšanu ar Starptautisko Valūtas fondu. Rekomendējama ir arī eiro ieviešana pēc plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Financial Times iestājas par Saskaņas centra iekļaušanu koalīcijā

Lelde Petrāne, 21.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa medijs Financial Times uzskata, ka Latvijas 11. Saeimas vēlēšanās otrajā un trešajā vietā palikušajām tā sauktajām latviskajām partijām jārēķinās ar pirmo vietu ieguvušo Saskaņas centru, kas līdz šim sevi pierādījis Rīgas pašvaldībā. Šāds uzskats pausts viedokļu sadaļā.

Padomju imperiālisms Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atstājis izaicinošu mantojumu lielas krievvalodīgo koncentrācijas ziņā. Viņi apmetās Baltijas valstīs pēc 1945. gada un palika nostalģiski par padomju ēru ilgi pēc komunisma sabrukuma, saistībā ar pagājušajā nedēļā Latvijā notikušajām vēlēšanām, raksta Financial Times.

Ievērojama esot Saskaņas centra - partijas, kas cieši saistīta ar valsts etnisko krievu minoritāti - uzvara vēlēšanās.

Medijs norāda, ka centriski labējās partijas, kurās dominē latvieši un kuras palikušas otrajā un trešajā vietā (Zatlera Reformu partija un Vienotība) teorētiski varētu izveidot koalīciju, izslēdzot Saskaņas centru, taču tas būtu tuvredzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir daudz nelielu datu centru, kas liecina par uzņēmumu un iestāžu «viensētas» principu, un pāris lielu spēlētāju, kuri aktīvi kāpina eksportu; klupšanas akmeņi – energoefektivitāte un valsts likumdošana, raksta Dienas bizness.

Lai arī datu centru būvniecība Latvijā ir sākusies pirms pāris gadu desmitiem un šī sfēra attīstās arvien straujāk, pieaugot datu centru skaitam, tomēr joprojām nav izstrādātas valsts vadlīnijas datu centru infrastruktūras attīstībai Latvijā. To apliecina FIMA un Rīgas Tehniskās universitātes veiktais datu centru pētījums, kurā informācija apkopota no 63 datu centriem. Piemēram, nav izstrādātas speciālas prasības vai noteikumi par datu centru infrastruktūras veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, izņemot dažus normatīvos regulējumus, kurus netieši var piemērot datu centriem. Nav arī nacionāla līmeņa politikas datu centru infrastruktūras veidošanā vai attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā nav arī datu par to, cik liels kopumā ir datu centru bizness, lai gan nozares uzņēmēji norāda uz ieņēmumu pieaugumu. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka tieši datu centri ir joma, kurā kāpināt Latvijas IT pakalpojumu eksportu. Latvijas datu centru priekšrocības eksporta tirgos ir spēja runāt klientiem saprotamā valodā, sniegtais serviss, kā arī Eiropas Savienības valsts statuss, pakalpojuma cena un spēja risināt problēmjautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums LPP Latvia ltd., kas pārstāv tādus plaši pazīstamus modes preču zīmolus kā Reserved, Sinsay, Mohito, House un Cropp, paziņojis par vērienīgiem attīstības plāniem Latvijas reģionos.

Tuvākajā laikā plānots atvērt vairākus zīmola Sinsay veikalus dažādās pilsētās - Daugavpilī, Jēkabpilī, Cēsīs, Ķekavā u.c.

Kā informē LPP Latvia ltd valdes locekle Inese Ļebedeva, šis ir būtisks solis uzņēmuma attīstībā. LPP pārstāvošais uzņēmums Latvijā darbojas gandrīz 20 gadu un pašlaik nodarbina 340 darbinieku. "Līdz šim visi mūsu veikali darbojušies tikai Rīgā, taču uzņēmuma 20. jubilejas priekšvakarā sākts aktīvs darbs pie Sinsay veikalu atvēršanas ārpus galvaspilsētas. Turklāt nākamajā gadā uzņēmums plāno atvērt vēl vismaz 10 veikalus Latvijas pilsētās."

Biznesu reģionos bremzē atbilstošu namu trūkums 

Piemērotu telpu atrašana ārpus Rīgas uzņēmējiem ir liels izaicinājums, atsevišķās pilsētās...

Tā kā šobrīd noslēgtie telpu nomas līgumi neaptver visus reģionus, kuros uzņēmums redz attīstības potenciālu, LPP Latvia ltd. turpina raudzīties attīstības virzienā reģionos, izskatot visas telpu nomu iespējas pilsētās ar vismaz 6000 iedzīvotāju, piemēram, Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Ventspilī, Rēzeknē, Ogrē, Valmierā, Salaspilī u. c.

Kā norāda Sinsay nomas un attīstības projektu vadītājs Alberts Aigars, tieši piemērotu telpu atrašana reģionos ir lielākais izaicinājums, ar kuru uzņēmums šobrīd saskaras. Daļā pilsētu trūkstot Sinsay standartiem atbilstošu tirdzniecības telpu, kas būtu vismaz 800 m2 platībā, tādēļ joprojām notiek aktīvs darbs pie vietu meklēšanas un uzņēmums ir atvērts dažādu telpu nomas piedāvājumu izskatīšanai.

"Pandēmijas laiks ir veicinājis strauju tiešsaistes tirdzniecības popularitātes pieaugumu, tādējādi paplašinot preču pieejamību reģionos, un, likumsakarīgi, mazpilsētās cilvēki ir kļuvuši prasīgāki attiecībā uz preču piedāvājumu. Pieprasījums pēc lielo ķēžu zīmolu klātienes veikaliem reģionos ir augsts, bet piedāvājums - joprojām zems," uzņēmuma ieceres pamato LPP Latvia ltd. mārketinga vadītāja Jana Meidropa.

"LPP Latvia ltd. mātes uzņēmums "LPP" ir Polijas ģimenes uzņēmums un uzskatāms par vienu no visstraujāk augošajiem apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.

"LPP SA" pārvalda piecus modes zīmolus: "Reserved", "Cropp", "House", "Mohito" un "Sinsay", kuru piedāvājums šobrīd ir pieejams klātienes un tiešsaistes veikalos gandrīz 40 tirgos visā pasaulē trijos kontinentos. Uzņēmumam ir vairāk nekā 1700 veikalu tīkls ar kopējo platību 1,4 miljoni m2, un uzņēmuma birojos un pārdošanas struktūrās Eiropā, Āzijā un Āfrikā ir nodarbināti vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakalpojumu tarifos varētu paredzēt izmaksu posteni neatgūstamo komunālo parādu kompensēšanai.

Tas izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajiem un Ministru kabineta sēdē akceptētajiem grozījumiem Civilprocesa likumā. Valdība gan šos grozījumus akceptēja ar atrunu, ka EM tos iesniegs balsošanā Saeimai. Grozījumu būtība ir vienkārša- parādi par komunālajiem maksājumiem turpina ievērojami pieaugt, piedziņas iespējas ir niecīgas, nereti pat nekādas, ja dzīvoklis, kurā parādnieks dzīvo, ir ieķīlāts bankai, līdz ar to tiek meklēts ceļš, kā šos parādus tomēr atgūt.

DB aptaujātie juristi visi kā viens atzina, ka parādu pārlikšana uz pārējo iedzīvotāju pleciem, iekļaujot tos tarifos, būtu prettiesiska. «Pārlikt ilgstošo nemaksātāju parādus uz pārējiem maksātājiem, ja tos iekļautu kā tarifa posteni, būtu aplami gan no juridiskā, gan no morālā viedokļa,» uzskata advokātu biroja Liepa, Skopiņa / Borenius partneris advokāts Lauris Liepa. (4.,5. lpp.)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politisko partiju apvienības Saskaņas Centrs politiķis Andrejs Klementjevs sarunā ar Latvijas Radio atklāja, ka sarunas par koalīciju partija sāks pirmdien.

Viņš pauda pārliecību, ka koalīciju var izveidot trīs partijas - Zatlera Reformu partija, Vienotība un Saskaņas centrs, un tai būtu jābūt plašai, ar vismaz 70 deputātiem.

Šoreiz jautājumu par okupāciju esot iespējams noņemt no dienaskārtības. Vienotība šajā jautājumā noteikumus vairs nevarot diktēt.

Savukārt Zatlera reformu partijas pārstāve Sandra Sondore-Kukule Latvijas Radio sacīja, ka tiks runāts ar Vienotību, nacionālo apvienību un Saskaņas centru, uzklausot partiju pārstāvju redzējumu.

Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne stāstīja, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš sarunas ar visām 11.Saeimā ievēlētajām partijām sāks 28.septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāskatās nevis pagātnē, bet gan - kā būs tālāk, tā par notikušajām Valsts prezidenta vēlēšanām raidījumā 900 sekundes norādīja Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība).

Uz jautājumu, vai līdz ar šādu vēlēšanu iznākumu nav pierādījusies oligarhu ietekme, viņš norādīja, ka to rādīs laiks. Pirmie signāli būs tie, kas veidos jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa komandu un kas par šiem cilvēkiem ir zināms. Ja tur būs šaubu ēnas, tad varētu runāt par šo ietekmi sīkāk.

A.Štokenbergs arī uzskata, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) lieliski tiek galā ar tām lietām, kas skar finanšu stabilitāti – sarunas ar kreditoriem. «Varbūt Vienotībā ir tā problēma, ka mums līdz partijas izveidošanai nav tāda varas centra, kurš skaidri un gaiši pieņem lēmumus,» norādīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es Saskaņas centru cienu vairāk nekā jebkuru no latviskajām partijām, ja neskaita Nacionālo apvienību,» atzinis politiķis Jānis Iesalnieks.

Viņam ir piekarināta radikāļa birka – viņa dēļ Nacionālo apvienību nav gribējuši ņemt valdībā, viņu ir apsaukājuši par antisemītu, un viņš ir to dažu Latvijas politiķu vidū, kuri personīgo kļūdu dēļ ir atteikušies no iespējas startēt Saeimas vēlēšanās. Pēc saviem izteikumiem tviterī par Norvēģijas masu slaktiņu Iesalnieks ne tikai atsauca savu kandidatūru no vēlēšanu saraksta, bet arī uz laiku aizgāja no partijas valdes, atgādina žurnāls Playboy.

Jautāts, vai Saskaņas centru ciena vairāk nekā koalīcijas partnerus, politiķis intervijā žurnālam atbildējis: «Jā. Domājošam latvietim ir skaidrs, kas ir Saskaņas centrs – tas ir Latvijas interesēm naidīgs spēks. Es viņus sauktu par nosacītiem, bet diezgan atklātiem ienaidniekiem. Un kā tādus es viņus arī uztveru. Taču kaujas laukā tu nevari necienīt ienaidnieku.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Saskaitītas visas Saeimas ārkārtas vēlšanās nodotās balsis

Jānis Rancāns, 20.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaitītas visos 1027 iecirkņos Saeimas ārkārtas vēlēšanās nodotās balsis, liecina informācija Centrālās Vēlēšanu komisijas (CVK) interneta vietnē.

Saskaņā ar CVK provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem par politisko partiju apvienību Saskaņas Centrs nodotas 259 930 jeb 28,36% balsu.

Par Zatlera Reformu partiju nodotas 190 853 jeb 20,82% balsu, par Vienotību 172 567 jeb 18,83% balsu, par Nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK nodotas 127 208 jeb 13,88% balsu un par Zaļo un Zemnieku savienību nodotas 111 955, jeb 12,22% balsu. Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kas nepieciešama iekļūšanai Saeimā.

Pēdējais iecirknis, kurā tika apkopotas balsis, bijis ASV Rietumkrasta Sietlas pilsētā.

Db.lv jau vēstīja, ka gan Vienotība, gan arī Zatleru reformu partija aizvadījušas sarunas ar Saskaņas centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru