Likumi

Nākamgad dienas gaismu varētu ieraudzīt jaunais Šķīrējtiesu likumprojekts

Elīna Pankovska, 12.11.2012

Jaunākais izdevums

Tieslietu ministrija ir izskatījusi Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL), kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iesniegtos priekšlikumus, kuru mērķis paaugstināt šķīrējtiesu uzticamību, kas Latvijā ir ļoti zema, kā arī kvalitāti. Ja to izdotos panākt, tiktu atslogota arī vispārējās tiesas. Tieslietu ministrijā, pēc iepazīšanās ar priekšlikumiem, nonākts pie secinājuma, ka var ķerties klāt pie jauna likumprojekta «Šķīrējtiesu likums» izstrādes.

Jāatgādina, ka jau 2008. gadā tika virzīts, bet 2009. gada sākumā tika atsaukts likumprojekts Šķīrējtiesu likums. Ministrija to skaidro, ka toreiz šāds lēmums tika pieņemts, jo iezīmējās pilnīgi atšķirīgi ekspertu viedokļi par nepieciešamo likumprojekta regulējumu un starp šiem viedokļiem nebija iespējams rast kompromisu. Pašlaik Latvijā ir 214 šķīrējtiesas.

Tieslietu ministrs Jāni Bordāns, uz jautājumu, kad likumprojekts varētu ieraudzīt dienas gaismu, atzīmēja, ka tas visticamāk varētu notikt nākama gada sākumā. Šobrīd esot jau gatava koncepcija un galvenās vadlīnijas, savukārt ar konkrētāku redzējumu, kas varētu tikt iekļauts jaunajā likumprojektā, ministrija plašāku sabiedrību, iespējams, iepazīstinās jau šonedēļ.

Arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis DB norādīja, ka lielākās debates ekspertu starpā bijušas tieši par kritērijiem, kas būtu jānosaka šķīrējtiesām, un varētu «nokārt no grābekļa». Proti, lai tiktu veicināta šķīrējtiesu uzticamība.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis atzīst, ka šķīrējtiesu jautājums ir kā karsts kartupelis, un ir nepieciešams palielināt šķīrējtiesu reputāciju un uzticamību. Viņš gan ir arī nedaudz skeptisks saistībā ar plānoto likumprojektu, un norāda, ka jaunais likumprojekts ir ļoti skaisti, bet pagaidām neesot skaidrs plāns, kurš to rakstīs un kādi ir termiņi. Viss patlaban karājoties gaisā. «Ir doma, ka vajadzētu būt kādām četrām respektablām četrām šķīrējtiesām. Kā arī lēnām jāvirzās uz to, lai strīdi tiktu skatīti ātrāk un efektīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik Banka iesniegusi prasību pret Latviju Starptautiskajā investīciju strīdu noregulēšanas centrā

Žanete Hāka, 15.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ AS Norvik Banka un tās kontrolējošie akcionāri iesniedza šķīrējtiesas prasību pret Latvijas Republiku Starptautiskajā investīciju strīdu noregulēšanas centrā (ICSID), informē banka.

Bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs ir Lielbritānijas investors, kurš iegādājās banku 2013. gadā un ir investējis Latvijā vairāk nekā 100 miljonus eiro, tādējādi kļūstot par vienu no ievērojamākajiem privātajiem investoriem valstī, skaidro banka.

ICSID, kas ir dibināts Pasaules Bankas paspārnē, ir galvenais forums starptautisko investīciju strīdu, kas rodas pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām, risināšanai. Drīz pēc bankas šķīrējtiesas prasības reģistrācijas tiks izveidota ICSID šķīrējtiesas kolēģija, lai izskatītu bankas un tās akcionāru prasības. ICSID šķīrējtiesas kolēģija pieņems lēmumu, pamatojoties uz starptautiskajā tiesībām, un tās galīgais lēmums būs saistošs un nekavējoties izpildāms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik banka raugās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvik banka stiprinājusi komandu, mainījusi fokusu uz senioru apkalpošanu un prognozē izaugsmi vietējā tirgū, intervijā stāsta bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Banka starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegusi prasību pret valsti un patlaban skatās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām

Fragments no intervijas

Kas patlaban ir bankas darbības stratēģijas centrā? Kā vērtējat darbības rezultātus?

Pagājušajā gadā mēs izveidojām jaunu bankas vadības komandu, tajā skaitā pieņēmām jaunus pārdošanas, produktu vadītājus, kas palīdz restartēt un virzīt biznesu Latvijas tirgū. Mēs vairākkārt aktīvi diskutējām par to, kuros segmentos patlaban var atrast iespējas un kas būs mūsu mērķa tirgus. Balstoties uz diskusiju rezultātu, mēs nolēmām ar tiešās pieejas metodi orientēties uz vienu konkrētu mērķa segmentu – senioriem. Tas ne vienmēr nozīmē pensionārus, bet gan cilvēkus, kuri nevis izmanto attālinātos pakalpojumus, bet gan dodas uz bankas filiāli, lai socializētos, izmanto pakalpojumus, ko piedāvājam, un vēlas komunikāciju. Tādējādi mēs fokusēsimies uz šo mērķauditoriju. Protams, tas nenotiek vienā dienā. Mums šobrīd ir 100 tūkstoši klientu, un vēlamies šo skaitu tuvāko pāris gadu laikā nopietni pieaudzēt. Šis segments, uz ko orientējamies, nereti nesaņem banku pakalpojumus, jo bieži vien citi tirgus dalībnieki to nevēlas aptvert – gan tādēļ, ka tā sasniegšanai ir nepieciešama filiāle, gan arī tādēļ, ka tas ir sarežģītākais segments – šie klienti ir daudz konservatīvāki un arī vairāk turas pie vienas bankas. Līdz ar to šajā spēlē ir citi noteikumi. Vidējā vecuma klientu vidū konkurence ir lielāka un pakalpojumi standartizēti – tirgus dalībnieki konkurē ar lētāko vai ātrāko produktu. Senioru segmentā ir citādi – tajā jābūt iekšā pavisam. Pērn sākām arī piesaistīt seniorus darbiniekus filiālēs, kuri labāk spēs apkalpot šos klientus nekā divdesmitgadīgi jaunieši, kuri tikko beiguši augstskolu. Tā ir cita pieeja un domāšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik bankas un tās akcionāru strīdā ar Latvijas valsti mainīts tiesas sastāvs

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Norvik bankas» un tās akcionāru strīdā ar Latvijas valsti mainīts tiesas sastāvs, liecina Starptautiskā investīciju strīdu izskatīšanas centra (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) publiskotā informācija.

ICSID vēsta, ka atkāpies prasītāja ieceltais pārstāvis Stanimirs Aleksandrovs no Bulgārijas, tāpēc viņa vietā septembra beigās iecelts Džons Taunsends no ASV.

Jau ziņots, ka abi pārējie locekļi ir tiesas priekšsēdētājs ir Džeimss Spigelmans no Austrālijas, un par to vienojušies prasītājs un atbildētājs, kā arī Peters Tomka no Slovākijas, kuru iecēlis atbildētājs.

Tiesas sastāvs tika izveidots jūlijā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka prasību iesniegusi «Norvik banka» un tās īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja 2017.gada 28.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB), ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu pārņemt tiešajā uzraudzībā Latvijas komercbanku AS «PNB Banka» (bijusī «Norvik Banka»), informē FKTK.

Turpmāk Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros ECB tiešajā uzraudzībā būs trīs Latvijas komercbankas. ECB, pārņemot AS «PNB Banka» tiešajā uzraudzībā, ir klasificējusi šo banku kā nozīmīgu saskaņā ar ES Regulas Nr. 1024/2013 6(4). pantu.

ECB lēmums pieņemts, sekojot FKTK pieprasījumam, kurš savukārt saistīts ar starptautiskās tiesvedības procesu pret Latvijas valsti.

Jau ziņots, ka prasību iesniegusi «Norvik banka» un tās īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja 2017.gada 28.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Misija – labāka vide gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem

Arnis Sauka - Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija jurisdikcijā kļūtu pievilcīgāka komerciālām šķīrējtiesām, Šķīrējtiesas būtu jāsāk ar esošā Šķīrējtiesu likuma pielāgošanu.

Tā DB norāda jomas eksperti. Grozījumi Šķīrējtiesu likumā, ar kuriem tika noteiktas stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidei, kā arī stiprināts uzraudzības mehānisms, stājās spēkā pirms nepilniem diviem gadiem. Grozījumu mērķis bija atjaunot sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesām, padarīt to izveides procesu caurskatāmu un izvirzīt kvalitātes prasības. Tieslietu ministrijas ieskatā, grozījumi savu mērķi ir sasnieguši, jo pēc reformas uzsākšanas šķīrējtiesu skaits Latvijā samazinājies apmēram par divām trešdaļām. Šobrīd šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrēta 71 pastāvīgā šķīrējtiesa, liecina Uzņēmumu reģistra dati. Jāatgādina, ka 2014. gadā šķīrējtiesu skaits sasniedza 214. Zvērināts advokāts un viens no Šķīrējtiesu likuma izstrādātājiem Jānis Lapsa DB atzīmē, ka pagaidām šķīrējtiesu jomā Latvijā nekāda attīstība nav notikusi. Ir samazinājies šķīrējtiesu skaits, tomēr kopumā tās ik gadu skata tikai aptuveni 1000 lietu. Tas nozīmē, ka šķīrējtiesu skaits būtu vēl samazināms, jo daļa no esošajām joprojām nedarbojas vai, iespējams, ir izveidotas, lai veiktu kādas nelikumības. Tāpat pēdējo divu, trīs gadu laikā nav bijuši skaļi šķīrējtiesu spriedumi, kas tapuši pēc procesa pārkāpumiem. Nozares speciālisti norāda, ka Rīgai kā vietai ir visas iespējas kļūt interesantai tieši šķīrējtiesu ziņā, tomēr, lai to panāktu, Šķīrējtiesu likums ir jāpielīdzina Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) Parauglikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori nosauc labākos un sliktākos politikas veidotāju lēmumus pēdējo 5 gadu laikā

Db.lv, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veidotajā jaunākajā Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā investori tika aicināti nosaukt pēdējo piecu gadu vislabākos un vissliktākos politikas veidotāju lēmumus vai iniciatīvas, kas ietekmējuši Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Saskaņā ar ārvalstu investoru viedokli «vislabākie lēmumi» vai politikas iniciatīvas ir saistīti ar nodokļiem un nodokļu reformu, kā arī ar elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) situācijas risināšanu, informē FICIL.

Te gan jāuzsver, ka daļa investoru ir apmierināti ar to, ka šajos jautājumos ir redzama «kaut kāda kustība», nevis ar to, kā tie ir atrisināti. Turklāt attiecībā uz nodokļu sistēmu, liela daļa investoru uzsver, ka reformas sekas varēs novērtēt tikai vēlāk. Līdzīgi ārvalstu investori vērtē arī progresu attiecībā uz ēnu ekonomikas mazināšanu, tostarp uzsāktām darbībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un korupcijas jomā, ka arī progresu maksātnespējas administrācijas jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ir dažas jomas, par kurām ārvalstu investori Latvijā ir stāvā sajūsmā

Didzis Meļķis, 25.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori ir atturīgi pret jauniem ieguldījumiem un pārmet mehānisku pieeju budžeta politikai, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ir dažas jomas, par kurām ārvalstu investori Latvijā ir stāvā sajūsmā, DB saka Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) šā gada ziņojuma autori. Viena ir Latvijas finanšu sistēma un finanšu tirgus regulācija. Otra ir loģistika un kopējā infrastruktūra, kur novērtējuma goda vietā kā sevišķi liels pluss Latvijas konkurētspējai ir Rīgas lidosta. Ārvalstu uzņēmēji ļoti slavē arī Latvijas spēju nedaudz vairāk kā desmit gados tik pamatīgi integrēties Rietumu struktūrās, tāpēc lielos vilcienos atzinīgi tiek vērtēta politiskā un biznesa vide, tomēr, iedziļinoties sīkāk, šī sadaļa ir jau uz robežas ar visai apjomīgo ziņojuma kritisko un politikas ieteikumu daļu. Tā arī raksturo kopējo ziņojuma vēsti – Atpakaļ pie reformu dienaskārtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir gana plaši izplatīta ģimenes strīdu mediācija, taču vēl ir iespējas biznesa mediācijas attīstīšanā un mediatoru profesionālo iemaņu celšanā.

Tā DB norāda aptaujātie tieslietu nozares speciālisti. Iespējams, vajadzētu izskatīt iespēju paredzēt mediāciju kā alternatīvu strīdu risināšanas metodi arī administratīvo pārkāpumu un varbūt arī nodokļu strīdu gadījumos. Arvien ir svarīgi to popularizēt.

Latvijā Mediācijas likums stājās spēkā 2014. gadā, kopš 2015. gada ieviesta tiesas un mediācijas sasaiste, nosakot tiesneša pienākumu, skatot civiltiesiskos strīdus, piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai. Jāatgādina, ka vairākus gadus mediācija minēta kā viens no glābšanas riņķiem tiesām, lai tās atslogotu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperte Tatjana Teplova uzsver, ka tikai sarežģītākajos gadījumos būtu jāvēršas tiesā. «Latvijā ir progress attiecībā uz tiesvedībām. Ir izveidotas atsevišķas specializētās tiesas, ir spēcīgi attīstīti Mediācijas un Šķīrējtiesas likumi, līdz ar to ir bijušas darbības un reformas, lai celtu profesionālismu alternatīvo strīdu risināšanai. Ja tiesnešiem izveidojas specializācija, uzlabojas arī tiesas lēmumu kvalitāte,» viņa norāda. Tāpat būtu jāpopularizē alternatīvās strīdu izšķiršanas metodes, lai uzņēmēji būtu informēti par šādām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju šķīrējtiesa

Tele2

Diena.lv

Telekomunikāciju šķīrējtiesas

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK atcelšanas scenārijs mudina investorus vērsties tiesā pret Latviju

Armanda Vilcāne, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks īstenoti Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai, ārvalstu investori varētu vērsties tiesā, pieprasot kompensāciju.

EM konceptuālajā ziņojumā Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai iekļauto risinājumu īstenošanas gadījumā ārvalstu investori būs spiesti rīkoties savu interešu aizsardzībai, tostarp uzsākt tiesvedības pret Latvijas valsti starptautiskajās šķīrējtiesās par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā. Aprēķini liecina, ka šādu prasību kopējā summa varētu pārsniegt miljardu eiro.

Pretēji iepriekš izklāstītajai valdības pozīcijai, EM kārtējo reizi piedāvā veikt būtiskus grozījumus atjaunojamo energoresursu (AER) atbalsta mehānismu regulējošajos tiesību aktos – Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.262 un MK noteikumos Nr.221, tos pastiprinot ar tādiem pasākumiem kā subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešana, obligātā iepirkuma (OI) mehānisma atcelšana un «zaļo» sertifikātu ieviešana, norāda ārvalstu investori, kuri ar lūgumu izvērtēt EM konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un AER nozari vērsušies pie premjera Māra Kučinska. Investori, kuru kopumu veido tādi enerģētikas uzņēmumi kā Fortum, 4Energia, Graanul Invest, Winergy, HoSt Holding B.V. un BaltCap Infrastruktūras fonds, uzsver, ka gadījumā, ja ziņojumā minētie risinājumi tiks ieviesti, viņi būs spiesti vērsties tiesā, prasot atlīdzību ne tikai par jauniem eventuāliem zaudējumiem, ko radīs izmaiņas AER atbalsta mehānismu regulējošos tiesību aktos, bet arī par aizskārumiem, kas veikti ar līdzšinējām izmaiņām un investoriem jau radījuši zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izlolotās šķīrējtiesu reformas rezultātā Latvijā no 212 šķīrējtiesām varētu palikt tikai dažas; neapmierinātie protestē.

Tieslietu ministrijas (TM) paspārnē izveidotā darba grupa pabeigusi darbu pie šķīrējtiesu likumprojekta, kas šobrīd ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. TM cer, ka nekādi šķēršļi netiks likti un jaunais likums stāsies spēkā jau nākamā gada 1. janvārī.

Tomēr jau šobrīd jaunais šķīrējtiesu likumprojekts izpelnījies asu kritiku no atsevišķu šķīrējtiesu pārstāvjiem par to, ka šķīrējtiesām noteiktie kritēriji ir nepārdomāti un nesaprātīgi, tādējādi darbība būs jāizbeidz arī tām šķīrējtiesām, kas darbojas godprātīgi, bet kritērijiem neatbilst. Tādēļ tiek uzskatīts, ka projekts esot izdevīgs tikai uzņēmēju lielo organizāciju izveidotajām šķīrējtiesām, bet pārējām – neatkarīgi no to darbības rezultātiem – nekādu izdzīvošanas cerību nav. Tādējādi līdz ar visādu «dīvainu» šķīrējtiesu noņemšanu no trases turpmākā darbība esot apdraudēta arī sekmīgi strādājošajām šķīrējtiesām, kuru dibinātāji nav uzņēmēju organizācijas ar daudzdesmitu miljonu apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz ar Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā pārstāj darboties LU Senāts un Šķīrējtiesa

LETA, 27.08.2019

Par LU Senāta priekšsēdētāju jūnijā ievēlēts bijušais LU rektors Mārcis Auziņš.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš informējis augstskolas personālu, ka līdz ar līdzšinējā LU rektora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā augstskolā pārstāj darboties arī LU Senāts un Šķīrējtiesa, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā vēstule.

Vēstulē augstskolas personālam teikts, ka, iepazīstoties ar šodienas valdības lēmumu, konstatējams, ka tas pamatots ar apsvērumu, ka LU Satversmes sapulce rektora vēlēšanās nav bijusi balsstiesīga.

Ņemot vērā, ka Satversmes sapulce rektora vēlēšanu laikā bija ievēlējusi arī Senātu un Šķīrējtiesu, to darbība patlaban ir pārtraukta. Tāpat visi Senāta un Šķīrējtiesas lēmumi, kas pieņemti pēc 24.maija, ir spēkā neesoši no pieņemšanas brīža.

Par LU Senāta priekšsēdētāju jūnijā ievēlēts bijušais LU rektors Mārcis Auziņš.

Senāts ir LU personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas LU darbības sfēras, izņemot tos, kuri ar LU Satversmi nodoti LU Satversmes Sapulces pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Uzspridzina" valstu divpusējos ieguldījumu aizsardzības līgumus

Māris Ķirsons, 29.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Eiropas Savienības līmenī ir sperti nozīmīgi soļi un parakstīts daudzpusējs līgums par divpusējo ieguldījumu aizsardzības līgumu izbeigšanu starp ES dalībvalstīm. Līdz ar šī līguma stāšanos spēkā ES dalībvalstu investoru ieguldījumi Latvijā nebūs aizsargāti ar divpusējo ieguldījumu aizsardzības līgumu, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" norāda ZAB "Sorainen" partneris Valts Nerets.

Sabrucinot līdzšinējo, labi strādājošo ES dalībvalstu investoru ieguldījumu aizsardzību, var būtiski mainīties ārvalstu ieguldījumu plūsmas. Šķīrējtiesas vietā Latvijas gadījumā būtu ekonomisko lietu tiesa.

"Lai citu valstu potenciālie investori Latvijā un investori no Latvijas būtu drošībā attiecībā uz saviem ieguldījumiem, starp valstīm ir noslēgti savstarpējie ieguldījumu aizsardzības līgumi. Tie paredz, ka gadījumos, kad tiek aizskartas investoru intereses, tiem ir iespēja šos strīdus skatīt starptautiskā – visbiežāk Stokholmas, Parīzes vai Vašingtonas – šķīrējtiesā, kuras nozīmētie šķīrējtiesneši nav no strīdā iesaistīto pušu valstīm.

Latvijai kopumā ir noslēgti divpusējie ieguldījumu aizsardzības līgumi ar vairāk nekā 40 valstīm, tostarp visām ES dalībvalstīm, ieskaitot Lielbritāniju, kura pamet ES. Nenoliedzami, ka šādi ieguldījumu aizsardzības līgumi veicināja ieguldījumu pieplūdumu daudzās valstīs, tostarp Latvijā," viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Winergy

Winergy

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesu izpildītāji pirmajā pusgadā atguvuši 201, 6 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesu izpildītāji nolēmuma izpildes procesā aizskartās puses interesēs 2018. gada pirmajā pusgadā palīdzējuši atgūt 201 604 693,11 eiro. Kopējais piespiedu izpildei nodoto izpildu dokumentu skaits – 57 892, informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāve Baiba Litvina.

Šogad turpina samazināties piespiedu izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits civillietās, savukārt pieaudzis atgūto naudas līdzekļu apjoms uzturlīdzekļu lietās, lietās par kompensāciju piedziņu cietušajiem krimināllietās, kā arī lietās par zaudējumu piedziņu juridisko personu labā.

2018. gada pirmajā pusgadā atgūto naudas līdzekļu apjoms, līdzīgi kā iepriekšējā gada pirmajos sešos mēnešos, ir pārsniedzis 200 miljonus eiro. Tomēr, līdz ar piespiedu izpildei nodoto lietu samazināšanos, atbilstoši šogad par 68, 18 milj. eiro ir sarucis arī kopējais atgūto naudas līdzekļu apmērs.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore skaidro, ka «pēdējos gados piespiedu izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits, pamatā civillietās, samazinās, tādēļ arī atgūto naudas līdzekļu samazinājums ir loģisks. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, šī gada sešos mēnešos piespiedu izpildei kopumā iesniegti 57 892 izpildu dokumenti, kas ir par 12% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus atsevišķu lietu kategorijās vērojams pozitīvs atgūto naudas līdzekļu pieaugums. Piemēram, nolēmumu izpildē krimināllietās par mantiskajām piedziņām atgūto naudas līdzekļu apmērs pieaudzis par 37% un attiecīgi sasniedzis 932 403,4 eiro (2017. gada pirmajā pusgadā – 678 035,79 eiro).»

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

KPMG palīdzēs Latvijai piesaistīt jaunus ārvalstu investorus

Lelde Petrāne, 06.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā revīzijas, nodokļu un biznesa konsultāciju pakalpojumu kompānija KPMG ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) biedru un turpmāk aktīvāk iesaistīsies ĀIPL darba grupās, lai palīdzētu Latvijai piesaistīt jaunus ārvalstu investorus, pilnveidojot un attīstot investīciju vidi.

Stīvens Jangs (Stephen Young), KPMG Baltics SIA vecākais partneris Latvijā, skaidro: «KPMG konsultē uzņēmumus, kā arī valsts un pašvaldības institūcijas vairāk nekā 150 pasaules valstīs. Esam uzkrājuši specifiskas zināšanas un pieredzi, sniedzot konsultācijas ārvalstu investoriem par investīciju iespējām un riskiem Latvijā. Mūsu eksperti ir uzkrājuši arī lielu starptautisku pieredzi, palīdzot pilnveidot uzņēmējdarbības vidi un konsultējot klientus investīciju piesaistes jautājumos, tāpēc, iesaistoties Ārvalstu investoru padomes darba grupās, mēs varēsim dot lielāku ieguldījumu Latvijas biznesa vides sakārtošanā, kā arī vairot Latvijas atpazīstamību ārvalstu uzņēmumu vidū un ieteikt Latviju kā piemērotu investīciju vietu biznesa paplašināšanai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Pūš uguni pakulās un gaida brīnumus

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži politiķi uzstājīgi brēkā par potenciālo militāro intervenci, turpinot raisīt jautājumus par jēgu investēt gandrīz karadarbības zonā, kamēr citi kvēli slavē dažādus sajūtu un noskaņojuma mērījumus

Eirozonas investoru pārliecība sasniegusi augstāko līmeni kopš pērnā rudens, liecina tirgus izpētes uzņēmuma Sentix veiktās aptaujas rezultāti. Labās vēstis no eirozonas aizēno tendence ārvalstu tiešo investīciju apmēram sarukt. Tas parāda nevis to, ar kuru kāju no gultas izkāpis investors, bet iezīmē investoru paveikto. Noplakušie dati signalizē par lielām problēmām un nebūt neliecina par labu noskaņojumu. Lai arī te netrūktu salīdzinoši lēta darbaspēka, jaunas ražotnes mūsu zeme nepievelk kā magnēts. Notiek pretējais – darbaspēks no šejienes ir ievērojami aizplūdis. Kaut gan pat Igaunijas jaunā prezidente Kersti Kaljulaida, viesojoties Latvijā, norādīja, ka zemākais atalgojuma līmenis Latviju padara pievilcīgāku tiešajām ārvalstu investīcijām par citām valstīm, tostarp Igauniju. Neskatoties uz to, mūsu valsts tautsaimniecības izaugsme, pēc Latvijas Bankas prognozēm, šogad varētu būt nīkulīgākā piecu, sešu gadu laikā, jo sevišķi zemā investīciju pienesuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai esam gatavi pazaudēt veselu nozari Lietuvai?

Monta Geidāne - ABSL Latvia izpilddirektore, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savās biedru rindās uzņēmusi Dānijas alus ražotāja «Carlsberg» grupu pārstāvošo uzņēmumu Latvijā AS «Aldaris», informē uzņēmums.

«2017. gadā esam noslēguši ļoti apjomīgu uzņēmuma restrukturizācijas un darbības optimizācijas periodu, kļūstot daudz ilgtspējīgāki. Tas attiecas arī uz «Aldara» dalību vairākās pārtikas un dzērienu nozares asociācijās, no kurām esam izstājušies, jo jūtamies pietiekami stabili, lai patstāvīgi paustu viedokli par nozarei aktuālām tēmām. Savukārt, pievienošanās Ārvalstu investoru padomes Latvijā biedru lokam ir loģisks solis, jo strādājam starptautiskā starpnozaru vidē un vēlamies aktīvi iesaistīties valstij un investoriem svarīgu lēmumu pieņemšanas procesā, piemēram, depozīta sistēmas ieviešana un tās darbības organizēšana,» saka Sigita Ozola, AS «Aldaris» valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču, saldumu un uzkodu apvienotā organizācija «Orkla Latvija» ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) biedru.

«Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons norāda: «Tā kā «Orkla Latvija» ļoti strauji attīstās, mēs vēlamies vēl aktīvāk iesaistīties sabiedriskajos un ekonomiskajos procesos valstī, kas ir būtisks priekšnosacījums mūsu tālākai izaugsmei. Mūsu mērķis ir turpināt investēt Latvijā, lai uzlabotu un attīstītu uzņēmējdarbību, tādēļ dalība Ārvalstu investoru padomē Latvijā ir loģisks solis, lai ciešāk iesaistītos investoriem svarīgu lēmumu pieņemšanas procesos.»

Šā gada aprīlī «Orkla Latvija» uzsāka jaunas Laima ražotnes būvniecību Ādažos, tajā ieguldot vairākus miljonus eiro. Jaunā ražotne uzsāks darbu 2020. gadā, bet 2022. gadā tai blakus tiks atklāta vēl viena jauna ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis nu kļuvis par kandidātu uz Lattelecom padomes locekļa amatu. Latvijas pusi telekomunikāciju uzņēmumā nu pārstāvēs Jānis Brazovskis, Džastins Bankrofts un līdzšinējie padomes locekļi - Gatis Kokins un Jānis Grēviņš.

Atbilstoši iepriekš panāktajai vienošanās a/s Tilts Communications A/S (Tilts) par SIA Lattelecom (Lattelecom) padomes locekļu skaita samazināšanu Nomināciju komiteja darbam Lattelecom padomē ir rekomendējusi apstiprināt 4 padomes locekļus līdzšinējo 6 vietā. Līdz ar to padomes locekļu skaits tiks samazināts no 11 līdz 7. Latvijas pusi padomē turpmāk pārstāvēs 4, bet Tilts 3 padomes locekļi. Lēmumu par padomes locekļu iecelšanu amatā vēl jāpieņem uzņēmuma dalībnieku sapulcei.

Nomināciju komiteja veica Lattelecom padomes kandidātu kompetenču izvērtēšanu un vienojās, ka esošo padomes locekļu Gata Kokina un Jāņa Grēviņa kompetence tehnoloģiju un uzņēmumu pārvaldības jomā būtu jāpapildina, piesaistot speciālistus ar padziļinātām zināšanām finanšu pārraudzībā. Nomināciju komiteja vērsās pie 9 nozaru organizācijām ar lūgumu nominēt kandidātus ar finanšu vadības pieredzi. Izvērtējot nozaru organizāciju ieteiktos kandidātus, kā labākos finanšu jomas speciālistus darbam Lattelecom padomē Nomināciju komiteja atzina Jāni Brazovski un Džastinu Bankroftu (Justin Bancroft).

Komentāri

Pievienot komentāru