Jaunākais izdevums

Viens no lielākajiem izaicinājumiem tehnoloģiju kompānijām ir neaizmirst par klientu un primāri fokusēties uz viņa vajadzībām, nevis tehnoloģiju, nezaudējot fokusu un savu vīziju.

Tā iesaka Islandē dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas Meniga mārketinga un biznesa attīstības vadītājs Johans Bragi Fjalldals (Jóhann Bragi Fjalldal). Kompānija galvenokārt sadarbojas ar bankām un piedāvā tām savus risinājumus, ko bankas integrē savos produktos. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 70 klientu dažādās valstīs, tostarp Santander un Commerz- bank. Meniga risinājumi sasniedz 50 miljonus tiešsaistes banku pakalpojumu lietotāju. Līdz šim uzņēmums piesaistījis 34,1 miljonu dolāru investīcijas. J. B. Fjalldals uzskata, ka desmit gadu laikā finanšu pārvaldība kļūs daudz vienkāršāka un to nodrošinās banku un finanšu tehnoloģiju kompāniju sadarbība. Vairāk par izaicinājumiem darbā ar bankām, investīciju piesaisti un mazu valstu uzņēmumu priekšrocībām viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Līdzīgi kā Latvija, Islande ir maza valsts, vēl jo vairāk – tā ir sala. Vai tā jaunuzņēmumam ir priekšrocība vai šķērslis, ja runājam par iespēju attīstīties globāli?

Lai gan ir arī daudz atšķirību, daudzas lietas abām valstīm ir kopīgas. Viena kopīgā lieta ir neliels izmērs. Latvija ir vairākas reizes lielāka, ja runājam par iedzīvotāju skaitu, – Islandē ir 340 tūkstoši cilvēku. Abas ir relatīvi jaunas valstis, vienmēr cīnās par neatkarību. Tām ir līdzīga nesenā vēsture. Un es domāju, ka šīs lietas patiesībā palīdz. Mazā valstī kontaktu tīkls parasti ir mazāks. Islandē visi zina kādu, kurš zina kādu citu. Esmu pārliecināts, ka Latvijā ir tāpat. Tas nozīmē, ka biznesa un attiecību veidošana ir ātrāka. Domāju, ka mazā valstī ir vieglāk kaut ko veidot un testēt, vai tas strādā. Citas valstis ir gana lielas, lai pelnītu turpat. Islandē mūsu bizness nenodrošinātu gana daudz naudas, lai kompānija varētu pastāvēt. Mums jāiet pāri robežām.

Es nezinu, kāda kultūra ir Latvijā, bet Islandē, uzaugot apstākļos, kur vecvecāki un vecāki cīnās par neatkarību, rodas situācija, kur neviens neko neuztver kā pašsaprotamu. Tāpēc cilvēki vienkārši ņem un dara. Ja kaut kas jāpaveic, katrs pats to izdara, nevis prasa kādam citam vai gaida, ka to kāds izdarīs. Jaunuzņēmumu kontekstā tas palīdz.

Kā ar trūkumiem?

Mazs izmērs nozīmē to, ka jādodas ārpusē, lai nopelnītu pienācīgu naudu. Cilvēki nerespektē hierarhiju, tāpēc ir grūtāk augt no maza par lielu. Tie ir divi svarīgākie šķēršļi.

Pirms kāda laika, runājot par finanšu tehnoloģijām un bankām, tika uzskatīts, ka tie ir divi dažādi virzieni un katrs no šiem spēlētājiem vēlas apēst otra pīrādziņu. Tagad biežāk runā par sadarbību. Kāpēc tā notiek?

Tā ir dabiska evolūcija. Meniga vienmēr bijusi kompānija, kas strādā ar bankām, mūsu biznesa modelis vienmēr tāds ir bijis. Tiesa, ir bijušas daudzas izmaiņas, it īpaši pēdējos divos, trijos gados. Daudzi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kas iepriekš konkurēja ar bankām, tagad sadarbojas, arī bankas tagad ir atvērtākas sadarbībai. Man tā ir dabiska evolūcija. Mentāli finanšu tehnoloģiju industrijā notiek lielas pārmaiņas. Tās notiek jau kādus 15 gadus. Pārpratumi rodas, jo cilvēkiem ir priekšstats, ka lietas notiek ar vienu rokas mājienu. Realitātē tā nav. Domāju, ka industrija lēnām nonāks pie secinājuma, ka, visticamāk, labākais iznākums ir sadarbība. Piemēram, finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi ir ātri, veikli, veiksmīgi strādā ar lietotāja pieredzi, bet tiem varbūt tik ļoti neuzticas un nav tik plaša mēroga. Turpretī bankām ir mērogs, vēsture, pastāvība un klienti, bet tās nav tik veiklas, līdz šim nav bijušas tik veiksmīgas saistībā ar lietotāja pieredzi. Abas puses saprot, ka ir iespējams sadarboties. Domāju, ka redzēsim, kā finanšu tehnoloģiju uzņēmumi vērtības ķēdē uzņemsies atbildību par vienām daļām un bankas par citām, bet vēl nezinām, kā tas viss izskatīsies. Abām pusēm būs sava loma. Domāju, ka tā ir dabiska izaugsme. Ir diezgan grūti nolemt kļūt par universālo banku un izveidot to no nulles. Pat tādi veiksmīgi startup kā Revolut un Monzo, visticamāk, nebūs bankas, kas visu dara vertikāli integrēti, bet gan veido ekosistēmu.

Vissvarīgākā daļa attīstībā ir tā, ka bankas saprot, ka tām jābūt daļai no ekosistēmas, tās nevar vienkārši to ignorēt. Domāju, ka pēc pieciem līdz desmit gadiem būs tāda situācija, ka cilvēki biežāk izmantos dažādu banku pakalpojumus, izvēloties izdevīgāko no dažādiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, hipotekāro kredītu vienā, bet pamatkarti otrā.

Visu interviju Nākamie gadi solās būt interesanti lasiet 7. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī desmitgade tiem investoriem, kas pirkuši un turējuši akcijas, bijusi ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekur nav teikts, ka tikpat veiksmīga tiem būs arī nākamā desmitgade.

Piemēram, laika posms no 2000. gada līdz 2010. gadam akciju tirgū dažkārt tiek saukts par "zaudēto desmitgadi". To ieskicēja divi milzīgi vērtspapīru cenu sabrukumi. Viens ir tūkstošgades sākumā, kad plīsa interneta akciju burbulis, un otrs - globālais finanšu krahs, ko pilnā mērā 2008. gadā iezīmēja ASV investīciju bankas "Lehman Brothers" bankrots. Kopumā šajā periodā akciju cenas stagnēja (vidējais gada sniegums pat bija nedaudz negatīvs). Tas savukārt nāca pēc akcijām ļoti veiksmīgajiem 90-tajiem gadiem.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs, runājot par šiem atskaites posmiem, norādījis, ka iepriekšējie 10 gadi pamatā varētu būt bijusi "aizmiršanas desmitgade".

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Veselīga mūža ilgums un pensijas vecums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs konferencē par pensiju sistēmu nāca klajā ar priekšlikumu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, pensionēšanās vecumu sasaistīt ar paredzamo mūža ilgumu. Ideja nav jauna, un 13 OECD valstīs no 30 šāda saikne pastāv.

Pašlaik saskaņā ar portāla https://www.europeandatajournalism.eu jaunākajiem datiem par pērno gadu vidējais dzīves ilgums pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir visai atšķirīgs dažādās Eiropas Savienības valstīs – no 25,9 gadiem Austrijā ar pensionēšanas vecumu 60 gadi līdz 16, 53 gadiem Bulgārijā ar pensionēšanas vecumu - 65 gadi. Pensionēšanās vecums Latvijā ir 63 gadi un trīs mēneši un sagaidāmais dzīves ilgums pēc aiziešanas pensijā ir 19,95 gadi. VSAA mājaslapā atrodams, ka plānots 2025. gadā pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem. Līdz ar vidējā mūža ilguma pieaugumu un sabiedrības novecošanos daudzās valstīs tiek izvirzīta ideja par pensionēšanās vecuma sasaisti ar paredzamo dzīves ilgumu. Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka svarīgāks lielums par paredzamo mūža ilgumu ir paredzamais veselīga mūža ilgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Urbānās kultūras un eSporta festivāls atgriežas vēl vērienīgāks

Jānis Vēvers, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrajā, vēl vērienīgākajā HyperTown festivālā varēs gan iepazīt jaunākās izklaides tehnoloģijas, gan izaicināt uz spēli kādu no 800 LAN ballītes apmeklētājiem – interesanti būs ikvienam ģimenes loceklim

Pagājušajā gadā pulcējis tūkstošiem interesentu Rīgā un Tallinā, urbānās kultūras un eSporta festivāls HyperTown jūnija sākumā atgriezīsies Ķīpsalas izstāžu centrā, lai priecētu apmeklētājus ar vēl vērienīgāku izklaides un virtuālās atpūtas piedāvājumu. Pasākumā, kuru līdzdibinātājis Latvijas vadošais tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Lattelecom, varēs iepazīties ar jaunākās paaudzes robotiem, stimulatoriem, virtuālās realitātes spēlēm, izmēģināt spēkus datorspēlēs un vērot, kā labākie cīnās par Baltijas eSporta līgas 3. sezonas uzvarētāja titulu. Šobrīd ir labākais brīdis iegādāties biļetes visas ģimenes izklaidei nedēļas nogalē.

Festivāls, kas šogad norisināsies 1. un 2. jūnijā, solās sniegt neaizmirstamu pieredzi visu vecumu apmeklētājiem. 16 tūkstošu kvadrātmetru platībā būs desmitiem stendu, kuros ikviens interesents varēs spēlēt virtuālās realitātes un lāzertaga spēles, uzbūvēt un vadīt robotu, izmēģināt ar hidrauliku aprīkotus drifta un rallija simulatorus, kā arī iepazīties ar jaunākajiem tehnoloģiju produktiem. Apmeklētājiem būs iespēja sacensties ar radio vadāmām automašīnām, piedalīties datorspēļu turnīros, kā arī vidējās paaudzes apmeklētāji varēs gremdēties bērnu dienu atmiņās, paniekojoties ar retro konsolēm. Savukārt digitālās izklaides nogurdinātajiem atgūt spēkus palīdzēs galda spēļu zona, lomu spēļu taverna un multikulturālu ēdienu tirdziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Katrs ceturtais nodarbinātais Latvijā ir pirmspensijas vai pensijas vecumā

Žanete Hāka, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 10 gadu laikā par 2,4 gadiem pieaudzis nodarbināto vidējais vecums, un 2018. gadā tas bija 43,7 gadi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā publikācijā «Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2018. gadā».

Nozaru dalījumā augstākais vidējais vecums (49,9 gadi) bija pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko organizāciju darbību, sadzīves iekārtu remontu un dažādu individuālo pakalpojumu sniegšanu; mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (49,6 gadi), kā arī veselībā un sociālajā aprūpē (48,5 gadi) un izglītībā (48,2 gadi) nodarbinātajiem. Savukārt jaunākie darbinieki bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (36,8 gadi).

Gandrīz ceturtā daļa (23,3 %) no visiem nodarbinātajiem Latvijā pērn bija 55–74 gadu vecumā. Tas bija otrs augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji 19,4 % nodarbināto bija pensijas vai pirmspensijas vecumā. Visaugstākais īpatsvars ES bija Lietuvā 23,5 %, pēc Latvijas – Igaunijā un Vācijā (abās 23,1 %), savukārt viszemākais Luksemburgā – 10,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.

Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.

Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patieso labuma guvēju atklāšana nedrīkst aprobežoties tikai ar informācijas apkopošanu

Rosita Zvirgzdiņa, Biznesa augstskolas Turība profesore, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No februāra beigām kapitālsabiedrības, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, saņēma paziņojumu no Uzņēmumu reģistra (UR) ar aicinājumu nekavējoties atklāt patiesos labuma guvējus. Pēc šī paziņojuma virkne uzņēmumu ir iesnieguši prasīto informāciju, un tas publiskajā telpā ļāvis parādīties arī dažādiem nepatīkamiem faktiem.

Skaļākais no tiem ir «Rīgas Satiksmes» degvielas piegādātāja «RDZ Energy» gadījums, jo uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir divi Monako dzīvojoši itāļi, kuru vārdi starptautiskā izmeklējošo žurnālistu pētījumā tiek saistīti ar noziedzīgo pasauli. Patieso labuma guvēju atklāšana ir parādījusi gan loģiskas un likumsakarīgas lietas, gan atnesusi dažus nepatīkamus pārsteigumus. Jēga no patieso labuma guvēju atklāšanas būs tikai tad, ja pēc informācijas iegūšanas sekos arī tālāki soļi – sankcijas un stingrāka uzraudzība, kas rezultātā uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Patieso labuma guvēju atklāšana nav jaunums

Savulaik pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredzēja, ka UR sāka reģistrēt patiesos labuma guvējus jau no 2017. gada 1. decembra. Tāpat šāda informācija tika pieprasīta kredītiestādēs, pie zvērinātiem notāriem vai revidentiem. Šobrīd jautājumam pievērsta pastiprināta uzmanība, jo termiņš, kura laikā jānorāda nepieciešamā informācija, tuvojas beigām, un klajā nākuši arī nepatīkami fakti par vairākiem uzņēmumiem. Jāatgādina, ka maija beigās gaidāmi atkārtoti grozījumi jau pieminētajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredzēs iespēju gadījumos, ja nav iesniegti patiesie labuma guvēji, uzņēmumu likvidāciju veikt vienkāršotā kārtībā bez tiesas iesaistes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu vēlme sakārtot nebanku kreditēšanas tirgu, ierobežojot kredītu % likmes, nākotnē var novest pie patēriņa kredītu sadārdzināšanās, kā tas noticis Igaunijā. Pirmos secinājumus jau tuvākajos mēnešos par mārketinga investīciju neesamību no nebanku sektora varēs izdarīt mediji un mediju aģentūras. Nākamie, kas redzēs, kā kreditētāji pielāgos savus produktus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, būs kredītu salīdzināšanas platformas

Šādas prognozes izsaka kredītu salīdzināšanas platfomas Altero.lv līdzdibinātājs Artūrs Kostins, komentējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājās spēkā 1. jūlijā un paredz divas būtiskas normas – kredītu procentu likmju ierobežošanu un kredītu reklamēšanas aizliegumu.

«Pirmie par saviem mīnusiem varēs pastāstīt mediji, nākamie secinājumus varēsim izdarīt mēs. Ja bankas sāks pielāgot savus produktus, Altero redzēs, kā kredīta procentu likmes griesti ir nostrādājuši, redzēsim, kas notiks ar zemākajām likmēm, – vai, samazinot augstākās, nepaaugstināsies zemākās. Pēc mēneša varēsim pirmos secinājumus izdarīt par vidējo patēriņa kredīta procentu likmi. Kopumā secinājumus par nebanku nozari varēs izdarīt, noslēdzoties gadam,» pauž A. Kostins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Latvijai jākļūst par Ziemeļeiropas kino centru

Jānis Maršāns, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus pamazām atveras, koronavīrusa ierobežojumi - mīkstinās, un ir jāsāk domāt, kādi būs mūsu nākamie soļi. Šoreiz kino industrijā.

Neilgi pirms karantīnas sākšanās, Dienas Biznesa izdevējs Jānis Maršāns uz sarunu aicināja vienu no zināmākajiem Latvijas kinoproducentiem Andreju Ēķi, lai apspriestu iespējas attīstīt Latvijas kino nozari, mūsu lielākās un negaidītākās priekšrocības, kā arī kādi ir mūsu nākamie soļi. Ko latvieši var darīt jau pavisam drīz? Skaties video un uzzini!

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Ārsta palīgs uz plaukstas locītavas

Jānis Vēvers, 03.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Publicitātes

Valkājamās viedierīces sāk attaisnot uz tām jau sen liktās cerības, pieskatot lietotāja veselības stāvokli un atslogojot ārstus.

Globālās urbanizācijas tendences, cilvēkiem pametot ciematus un aizvien kuplākā skaitā koncentrējoties pilsētās, novecojošā sabiedrība un arī daudzu indivīdu ieradums katras sīkākas kaites novēršanu uzticēt profesionāliem speciālistiem rada pamatīgu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu.

Valstu valdības labi apzinās, ka budžeta iespējas neļauj palielināt ārstu skaitu, tādēļ jāmeklē citi risinājumi. Jau vairākus gadus palīdzīgu roku cenšas sniegt tehnoloģiju nozare, un pārredzamā nākotnē tās pienesums solās būt iespaidīgāks nekā jebkad.

Par šā gada lielo izrāvienu solās kļūt valkājamo ierīču spēja reģistrēt sirds kardiogrammu. Ņemot vērā, ka sirds un asinsvadu slimības ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem pasaulē, elektrokardiogrammas daudziem pacientiem būtu īsts glābējs, jo laikus brīdinātu ārstu par briestošajām problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 04.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Luminor bankas apvienošanas noslēdzošos soļus, Luminor Asset Management IPAS paziņojusi par Luminor Ieguldījumu plānu apvienošanu.

No 28.decembra apvienoti Luminor (N) Konservatīvais ieguldījumu plāns un Luminor (D) Konservatīvais ieguldījumu plāns, kā arī Luminor (N) Aktīvais ieguldījumu plāns un Luminor (D) Aktīvais ieguldījumu plāns.

«Līdz šim klientiem bija pieejami divi Luminor aktīvie ieguldījumi plāni un divi Luminor konservatīvie ieguldījumi plāni. Šiem ieguldījumu plānu pāriem bija līdzīgas ieguldījumu politikas, līdzīgas vai vienādas riska kategorijas, kā arī ir bijuši ļoti līdzīgi ienesīguma rezultāti pagātnē,» skaidro Iļja Arefjevs, Luminor Asset Management valdes loceklis.

«Tādēļ tika pieņemts lēmums apvienot plānus ar līdzīgu ieguldījumu politiku, pievienojot Luminor (D) Konservatīvo ieguldījumu plānu Luminor (N) Konservatīvajam ieguldījumu plānam, kā arī Luminor (D) Aktīvo ieguldījumu plānu Luminor (N) Aktīvajam ieguldījumu plānam.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 veiktās investīcijas, šā gada izaugsme ir likumsakarīga, intervijā stāsta kompānijas valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, kurš prognozē, ka nākamie gadi būs interesanti un izaicinājumu pilni, ņemot vērā 5G tehnoloģiju attīstību

Kā vērtējat aizvadīto gadu un ar kādiem finanšu rādītājiem uzņēmums ir strādājis?

Šis periods bijis ļoti veiksmīgs, augusi klientu apmierinātība, un kompānijas apgrozījums šā gada deviņos mēnešos palielinājies par aptuveni 7% līdz 92,6 miljoniem eiro, arī peļņa pieaugusi par 8,2%. Uzņēmuma rentabilitāte pārsniedz 36% un ļauj mums droši skatīties nākotnē.

Kas veicinājis izaugsmi šajā gadā?

Šos rezultātus ietekmējis tas, ka kompānijai izdevies gan labi izprast klientu vēlmes, gan pielāgoties konkurences apstākļiem Latvijā. Jāuzsver, ka mums ir bijis veiksmīgs gads korporatīvo klientu segmentā un esam piesaistījuši vairākus lielus klientus – gan valsts, gan pašvaldību institūcijas. Tāpat turpinājās strauja izaugsme māju pakalpojumu segmentā, kā arī palielinājās mobilā interneta pakalpojumu pieprasījums, kur mums ir ļoti labas pozīcijas, jo Tele2, saskaņā ar regulatora datiem, jau trešo gadu uzrāda labākos lejupielādes ātrumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģions turpina piesaistīt lielu uzmanību uzņēmumu iegādes un apvienošanās jomā, liecina nupat publicēts ziņojums, ko sadarbībā ar advokātu biroju apvienību "Ellex" ir sagatavojusi uzņēmumu apvienošanās un iegādes pētniecības organizācija "Mergermarket".

Ziņojumā "The Baltic M&A Monitor 2020" sniegts detalizēts pārskats par uzņēmumu apvienošanos un iegādi 2019. gadā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, līdztekus prognozēm nākamajam gadam. Šis ir piektais šāda veida publicētais tirgus pārskats.

Darījumu ziņā Baltijas reģionā 2019. gads izrādījies otrs labākais kopš krīzes kreditēšanas jomā. Noslēgti 65 darījumi 1,04 miljardu eiro vērtībā (ko pārspēj tikai rekordlielais darījumu skaits 2018. gadā), neraugoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos visā pasaulē.

Igaunijā bija vērojams vislielākais darījumu skaits jau ceturto gadu pēc kārtas, kur noslēgti 42% no visiem reģiona darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink domā izvērsties arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās

Egons Mudulis, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Otrs ekrāns darbam un nedarbiem

Jānis Vēvers, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Asus" plānā klēpjdatora "ZenBook 14" skārienpaliktnis "ScreenPad 2.0" ir ekrāns, kurā nemanīti var skatīties kaut filmu, vienlaikus strādājot galvenajā displejā.

Kopš klēpjdatoru pirmsākumiem lietotāji ir ilgojušies pēc plānākām un vieglākām iekārtām, un daudziem joprojām atmiņā ir episkais mirklis, kad Stīvs Džobss izņēma jauno "MacBook Air" no aploksnes. Vēlme lietot kompaktu datoru ir loģiska, jo kurš gan vēlas ikdienā nēsāt līdzi lielas, smagas somas. Taču šodien ar parocīgu izmēru vairs nepietiek pircēju piesaistīšanai, jo viņi vēlas arī pienācīgu jaudu un papildu lietošanas ērtības. Tas piespiež ražotājus atraisīt radošo garu.

Ja pirms pāris gadiem pietika reklāmas materiālos pateikt, ka izdevies 14 collu ekrānu ievietot 13 collu displejam paredzētā korpusā, tad tagad ar to ir par maz. Tādēļ "Asus" jaunāko "ZenBook 14" piesaka kā kompaktāko 14 collu klēpjdatoru ar "ScreenPad 2.0" skārienpaliktni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Peļņa no peļņas – salikto procentu dubultspēks

Kristaps Kopštāls, Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runā, ka Alberts Einšteins par saliktajiem procentiem esot sacījis: tas ir astotais pasaules brīnums un viens no lielākajiem pasaules spēkiem. Iespējams, šāds vērtējums ir mazliet pārspīlēts, taču salikto procentu «fenomenam» ir vērts pievērst uzmanību. Īpaši visiem tiem, kuri rūpējas par savu un ģimenes nākotni, tāpēc daļu savu ienākumu atvēl uzkrājumu veidošanai.

Saliktie procenti nozīmē, ka ieguldītie naudas līdzekļi pelna procentus, savukārt nopelnītie procenti arī tiek ieguldīti un turpina pelnīt jaunus procentus. Rezultātā uzkrājums aug straujāk, un īpaši šis dubultspēks ir jūtams, ja uzkrājums tiek veidots ilgu laiku.

Piemērs: ja 100 eiro ieguldījums gadā būtu nopelnījis 10%, tad gada beigās tie būtu 110 eiro. Ja viss šis uzkrājums arī nākošajā gadā nopelnītu 10%, tad jums būtu jau 121 eiro (jo 10% pelnītu iepriekš uzkrātie 110 eiro). Šeit būtiski pievērst uzmanību uzkrāšanas termiņam – jo ilgāks ir krāšanas laiks, jo lielāka ietekme saliktajiem procentiem. Tas savukārt nozīmē, ka ļoti nozīmīgi ir savlaicīgi pieņemt lēmumu par uzkrājumu veidošanu, jo ilgtermiņa uzkrājumu un to atdeves kontekstā lielāka nozīme būs nevis tam, cik lielas iemaksas tiek veiktas, bet gan tam, kad tiek sākts krāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajam mēnesim jau redzamas beigas, un interesanti, ka vismaz pagaidām akciju tirgiem padevies viens no pašiem veiksmīgākajiem gada startiem vēsturē. Tas noticis, neskatoties uz pamatā arvien spēcīgākiem pieņēmumiem, ka globālajai ekonomikai izaugsmes ziņā jau klājas un pārskatāmā nākotnē turpinās klāties grūtāk.

Tam it kā būtu jānozīmē lielāks pesimisms finanšu tirgos, lai gan no tā tos šoreiz, šķiet, vismaz daļēji paglābusi centrālo banku retorika. Janvāra sākumā ASV Federālo rezervju sistēma deva mājienus, ka savā likmju paaugstināšanās ceļā tā droši vien būs uzmanīgāka (ASV CB atšķirībā no citiem jau kādu laiku paaugstina likmes). Par to, ka šogad varētu izpalikt eiro likmju paaugstināšana, pagājušonedēļ lika domāt arī Eiropas Centrālās bankas teiktais. Iestāde pamatā uzsvēra lielākus riskus ekonomikai, lai gan oficiālais ziņojums ietver tikai to, ka likmes netiks kustinātas vismaz līdz rudenim. Tikmēr tirgū tiek runāts, ka reālistiskāk eiro likmes varētu tikt skartas vien 2020. gada vidū. Iespējams, varēs teikt, ka centrālās bankas finanšu tirgu atkal būs ievadījušas mērenā «Risk On» stadijā. Turklāt nav pat izslēgts, ka tas, galu galā, materializēsies labākos efektos arī ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā saucamā "Janvāra barometra" hipotēze paredz to, ka gada pirmais mēnesis ir lielisks priekšvēstnesis tam, kāds noskaņojums fondu tirgū būs visu atlikušo gadu.

Proti, ja šī mēneša skatījumā pasaules ietekmīgākajā akciju tirgū - ASV - ir vērojama cenu palielināšanās, tad vēsture liecina, ka veiksmīgs akcijām būs arī viss atlikušais gads.

Janvāris gluži noslēdzies vēl nav, lai gan kaut kādu sauso atlikumu tāpat izvilkt jau var. Kopumā gada pirmais mēnesis bijis visai interesants. Pašā gada sākumā pasaulei piedraudēja jauns karš, kur ASV un Irāna apmainījās ar savstarpējām raķešu dāvanām. Tas akcijas gluži no rekordu sasniegšanas ritma izsist nespēja.Ja ne raķetes, tad vīruss! Janvāra otrajā pusē tas pa spēkam, iespējams, būs bijis nāvējošajam Ķīnas koronavīrusam.

No gada sākuma līdz 17. janvārim ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība bija pieaugusi par vareniem 3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad par sevi atkal atgādinājusi atpazīstamākā pasaules virtuālā valūta – bitkoins.

Šī veidojuma cena februāra vidū atzīmējās virs apaļā 10 tūkstošu ASV dolāru līmeņa. Tiesa gan, šīs nedēļas otrajā pusē tā kopš savām nesenajām virsotnēm jau atkal bija sarukusi aptuveni par 700 ASV dolāriem.

Neskatoties uz šādām ievērojamām svārstībām, bitkoina cena gada laikā ir palēkusies gandrīz par 150%. Valdot šādam fonam, šobrīd atkal manāmas runas, ka virtuālās valūtas varētu būt nobriedušas jaunu rekordu sasniegšanai. Tiek minēti salīdzinājumi, ka tā paša bitkoina cena varētu atrasties gluži vai uz "Telsa trajektorijas" ("Tesla" akcijas cena nepilnu astoņu mēnešu laikā pieaugusi par 400%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Komentāri

Pievienot komentāru