Lauksaimniecība

Nākamnedēļ lauksaimnieki varēs pieteikties platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai

LETA, 01.09.2017

Jaunākais izdevums

No 4.septembra lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, būs iespēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs iesniegt papīra formā aizpildītu informācijas veidlapu un pieteikties platību apsekošanai, lai saņemtu kompensācijas, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Informācijai par plūdu radītajiem bojājumiem jāpievieno no LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas izdrukāta šogad iesniegta Vienotā iesnieguma lauku bloku karte. Kartē jāiezīmē tā platības daļa, kurā pilnībā gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi. Informācija jāiesniedz par plūdos gājušajām sējumu platībām, kur viena lauka minimālā plūdos bojā gājusī sējumu platība ir vismaz 0,3 hektāri. Informācijas veidlapā nav jānorāda lopbarības gatavošanai paredzētās zālāju platības un papuvi, bet jānorāda bojā gājušā sagatavotā siena daudzums. No 4. septembra Informācijas veidlapa būs pieejama ZM, LLKC un LAD tīmekļa vietnēs, kā arī LLKC un LAD reģionālajās iestādēs.

Pēc informācijas veidlapas saņemšanas, LLKC un LAD speciālisti trīs darba dienu laikā veiks individuālu platību apsekošanu, uzaicinot piedalīties saimniecības pārstāvi. Lauksaimnieks lauku apsekošanu varēs pieteikt līdz 2. oktobrim.

Lauksaimnieki kompensāciju saņems par 2017. gadā Vienotajā iesniegumā deklarētajām lauksaimniecības kultūraugu platībām un par 2017. gada ziemāju sējumiem 2018. gada ražai, kuri apsekošanas rezultātā tiks atzīti par plūdos pilnībā bojā gājušiem. Kompensāciju par sienu saņems saimniecības, ja tām LAD dzīvnieku reģistrā ir reģistrēti lauksaimniecības dzīvnieki zālēdāji, un apsekošanā tiks konstatēts, ka sagatavotais siens gājis bojā plūdu rezultātā.

Zaudējumu apmēru plānots rēķināt, ņemot vērā noteiktās vidējās izmaksas uz hektāru attiecīgajām kultūrām. Tās tiks segtas daļējā apmērā. Kopējā kompensāciju izmaksai nepieciešamā summa tiks aprēķināta, ņemot vērā apzinātās bojā gājušās platības. Kompensācija ir uzskatāma par valsts atbalstu un ZM tā būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK).

Lauksaimniekiem, kuru lauksaimniecības zemes atrodas plūdu skartajos reģionos, netiks piemērots termiņš zālāju nopļaušanai un novākšanai, ilggadīgo zālāju rindstarpu izpļaušanai, papuves aparšanai, lai saņemtu platību maksājumus. Šādas izmaiņas ir ņemot vērā apstākli, ka nepieciešams ilgāks laiks un resursi, lai apsaimniekotu platības. Tāpat lauksaimniekiem plūdu skartajos reģionos netiks piemērota minimālās ražības ieguves prasība saistītā atbalsta saņemšanai par sertificētām (zālāju, labības, kartupeļu) sēklām un cietes kartupeļiem. Plūdu nodarītie postījumi meliorācijas sistēmām netiks uzskatīti par pārkāpumu savstarpējās atbilstības prasību izpildei, un plūdos cietušie netiks sodīti par minimālo ieņēmu prasības neizpildi - lauksaimnieku dīzeļdegvielas iegādei, bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam. Arī attiecībā uz projektiem un tajos noteikto mērķu sasniegšanai tiks vērtēta esošā situācija un pagarināts uzraudzības periods vai piemērotas atkāpes.

ZM arī informē, ka no 16. oktobra LAD sāks izmaksāt avansa maksājumus lielākā apmērā nekā sākotnēji tika paredzēts -70% apmērā vienoto platību maksājumu un 85% apmērā mazāk labvēlīgo apvidu maksājumu un bioloģiskos maksājumus.

Kā ziņots, valdība nolēmusi 27 novados Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā, tostarp Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines Varakļānu un Krustpils novados. Ārkārtējā situācija šajos novados izsludināta no šā gada 29. augusta līdz 30. novembrim. Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta ZM.

Tāpat ziņots, ka ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LAD no plūdos cietušajiem lauksaimniekiem saņēmis 400 pieteikumu platību apsekošanai

LETA, 13.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz šodienai no lauksaimniekiem kopumā saņēmis 405 pieteikumus platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai par spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā bojā gājušiem lauksaimniecības kultūraugu sējumiem 12 000 hektāru platībā un vairāk nekā 3200 tonnām bojāta sagatavotā siena, aģentūru LETA informēja LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa sacīja, ka LAD iesniegumus pieņem gan reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, gan arī organizē īpašus izbraukumus uz vairāku novadu un pagastu centriem smagāk skartajās teritorijās. Lauksaimnieki šobrīd vēl vērtē plūdos cietušo lauku stāvokli.

«Ne visi zemnieki vēl piesaka savas platības kompensāciju saņemšanai. Pagaidām daudzi konsultējas ar dienestu un cer, ka izdosies novākt kādu daļu no izaudzētās ražas, tas liecina par godprātīgu attieksmi no lauksaimniekiem. Dienesta darbinieki šobrīd veic apjomīgu darbu un katru dienu, arī brīvdienās, apseko pieteiktos laukus. Šobrīd šis darbs ir dienesta prioritāte, tāpēc atvēlam tam lielus resursus, lai pēc iespējas ātrāk apkopotu nepieciešamo informāciju un varētu sniegt atbalstu lauksaimniekiem,» sacīja LAD direktore Anna Vītola-Helviga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», aģentūra LETA uzzināja Ministru kabinetā (MK).

Zemkopības ministrijā (ZM) norādīja, ka lauksaimniekiem, kam spēcīgajās lietavās un plūdos ir gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi, stādījumi, sagatavotais siens un bišu dravas, līdz šā gada 2.oktobrim bija jāpiesakās platību apsekošanai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs, iesniedzot aizpildītu informācijas veidlapu papīra formā. Par izpostītajām lauksaimniecības platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, LAD un LLKC informācijas veidlapas pieņēma līdz 15.oktobrim.

Kopumā LLKC un LAD apsekoja 2933 lauksaimnieku pieteiktās platības. Pēc apsekošanas par plūdos pilnībā bojā gājušiem ir atzīti 73 538 hektāri lauksaimniecības sējumu un stādījumu, 13 071 tonna siena, 16 bišu saimes un stādījumi 850 kvadrātmetru segto platību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministrijas informācija liecina, ka kopējie aprēķinātie zaudējumi ir 20 538 016 eiro, lai gan iepriekš izskanēja informācija, ka lauksaimniekiem aprēķinātie zaudējumi ir 37,3 miljonu eiro apmērā.

Lauksaimniekiem, kam spēcīgajās lietavās un plūdos ir gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi, stādījumi, sagatavotais siens un bišu dravas, līdz šā gada 2.oktobrim bija jāpiesakās platību apsekošanai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs, iesniedzot aizpildītu informācijas veidlapu papīra formā. Par izpostītajām lauksaimniecības platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, LAD un LLKC informācijas veidlapas pieņēma līdz 15.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Šis gads nelabvēlīgu apstākļu ziņā pārspēj visus iepriekšējos

Žanete Hāka, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Daļai lauksaimnieku plūdu dēļ pavasarī var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā

LETA, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, aģentūrai LETA sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari mēs ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzina, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ZM izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā informācijas tehnoloģiju platforma "ViVat" jeb vienotais vakcinācijas tīkls nodrošinās iedzīvotājiem ērtāku pieteikšanos vakcīnas saņemšanai, pirmdien žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa paustā, jaunā sistēma apvienos dažādas vakcinācijas iestādes vienotā tīklā. Medicīnas iestādēm nebūs jāmaina jau iepriekš izmantotā sistēma, jo "ViVat" spēs apmainīties ar datiem ar iestādēs jau esošām tehnoloģijām. Tuvāko nedēļu laikā turpināsies pakāpeniska vakcinācijas veicēju kalendāru iekļaušana šajā tīklā.

E-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam 

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT...

Veselības ministrijā skaidroja, ka līdz šim vakcinācijas process tika organizēts manuāli, līdz ar to papildu cilvēkresursi ir izmantoti iedzīvotāju sarakstu veidošanā, apzvanīšanā un pierakstu koordinēšanā.

Jaunā platforma savienos esošos pieraksta kalendārus ar vienotu sistēmu, tāpat tā ļaus ārstniecības iestādēm ērtāk pasūtīt vakcīnas pret Covid-19, redzēt pacientu piederību kādai no prioritāri vakcinējamo grupām. Plānots, ka ar "ViVat" palīdzību tiks nodrošināta arī vakcinēšanas fakta reģistrēšana "E-veselības" sistēmā. Pavļuts uzskata, ka jaunais rīks palīdzēs nodrošināt efektīvāku vakcinēšanas iestāžu darbu un arī salāgot rindas potes saņemšanai.

Arī AS "Veselības centru apvienība" Klientu apkalpošanas centra vadītāja Lolita Ķerve uzskata, ka jaunā sistēma darbu padarīs efektīvāku, jo pašlaik lieli resursi tiek patērētu, lai apzvanītu prioritāri vakcinējamos iedzīvotājus. Ņemot vērā "ViVat" ieviešanu, iedzīvotāji ar labākām digitālajām prasmēm paši varēs pieteikties potes saņemšanai, bet zvanu centra operatori vairāk laika varēs veltīt citu prioritāro grupu iedzīvotāju apzvanīšanai.

Savukārt iedzīvotāji "ViVat" redzēs kā uzlabotu "Manavakcina.lv" portālu, kas tagad nebūs tikai agrīnās pieteikšanās sistēma. "Iedzīvotājiem tā nodrošinās ērtāku pieteikšanos [vakcinēšanai]," sacīja Pavļuts.

Izmantojot "Manavakcina.lv", turpmāk iedzīvotāji varēs pieteikties potes saņemšanai, izvēloties konkrētu vietu un laiku. Tāpat sistēma informēs par lietotāja prioritāro grupu un to, vai tā pašlaik ir atvērta potes saņemšanai, un vakcinēšanas faktu.

Iespēja pieteikties vakcīnas saņemšanai konkrētā vietā un laikā pa tālruni 8989 būs pieejama no nākamās nedēļas, 26.aprīļa.

Līdz ar lielāku vakcīnu pieejamību Latvijā, palielināsies arī piedāvātās vakcinācijas vietas vietnē "manavakcina.lv". Turpmākās divas nedēļas jaunajai sistēmai noteikts pārejas posms jeb pastiprinātas uzmanības režīms, lai operatīvi veiktu nepieciešamos papildinājums, ja tādi būs nepieciešami.

Jau ziņots, ka no šodienas ārstniecības iestādes sāks piedāvāt vakcinācijas pierakstus jaunajā informācijas tehnoloģiju sistēmā "ViVat".

Šis vienotais rīks tiks iedarbināts, nodrošinot centralizēto apstrādi vakcinējamo sarakstiem, kā rezultātā "uzlabosies ārstniecības iestāžu ērtība, paātrināsies vakcinācijas sarakstu apstrāde un datu ievade," iepriekš pauda ministrs. "Respektīvi, mums būs daudz ērtāk strādāt ar šiem sarakstiem un novirzīt cilvēkus uz "Manavakcina.lv" un vakcinācijas punktiem," pauda politiķis.

Vēlāk šo rīku plānots papildināt ar iespēju iedzīvotājiem pieteikties uz konkrētu vakcinācijas punktu un laiku. Plānots, ka šī opcija tiks ieviesta līdz aprīļa beigām, sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad izaudzētā graudu raža ir pietiekami liela, lai nebūtu nepieciešams graudus importēt, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

«Kopumā raža Latvijā ir pietiekami liela, lai mums nebūtu jādomā par graudu iepirkšanu,» teica Lazdiņš.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā ir saimniecības, kurās visa raža ir novākta, taču atsevišķās saimniecībās ražas vākšanas darbi vēl turpinās. «Šā gada rudens ir īpaši nelabvēlīgs lauksaimniekiem Latvijā. Cik varējām, tik padarījām, bet ražas novākšana vēl turpinās pat šobrīd,» atzina Lazdiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka valsts plūdos cietušajiem lauksaimniekiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plāno kompensēt apmēram 71% no ieguldītajiem līdzekļiem.

«Kopumā plūdu skartajā reģionā neiegūtā raža vai platības, no kuras nevarēja iegūt ražu, ir 73 000 hektāru. Pēc mūsu aprēķiniem, zaudējumi lauksaimniekiem ir radīti ap 50 miljoniem eiro. (..) Šobrīd ir piešķirti nepilni 15 miljoni eiro, kas kompensēs daļu no lauksaimnieku ieguldījumiem. Šī summa daļēji varētu nodrošināt to, ka lauksaimnieki, kuri neguva ražu, varēs iegādāties izejvielas, kas nepieciešamas nākamās ražas ieguvei,» klāstīja Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Komercīpašumu tirgus atdzīvojas

<i>Colliers International</i> analītiķe Agija Vērdiņa, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m2 platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m2 biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m2, bet Viļņā 162 tūkst. m2. Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: airBaltic sistemātiski nemaksā kompensācijas

Anita Kantāne - DB galvenās redaktores vietniece, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompensāciju nemaksāšana par atceltiem avioreisiem ir kā dadzis acīs lidsabiedrību publiskajā tēlā. Atcelti lidojumi ir jebkurai kompānijai, taču Dienas Biznesa redzelokā ir nonācis mūsu pašu airBaltic kārtējais darvas piliens nacionālās lidsabiedrības veiksmes stāstā.

Pie laikraksta vērsās kāds pasažieris, kuram kompānija atteicās izmaksāt kompensāciju. Tapa publikācija, un saņēmām vēl kāda pasažiera pieredzes stāstu un ieteikumu visiem pārējiem pakalpojuma saņēmējiem. Pasažiera novērojums – airBaltic masveidā un sistemātiski nemaksā kompensācijas. Taču ir iespēja saņemt Eiropas Savienības regulā paredzēto kompensāciju. «Ir jātiesājas,» iesaka pasažieris, kurš izmantoja kādu starpniekkompāniju aviokompensāciju piedzīšanas lietās. Rezultāts – gandarījums par tiesas lēmumu, kas bija pasažiera pusē. Ar to gandarījuma sajūta nebeidzās.

Neilgi pēc tiesas lēmuma tieši tajā pašā maršrutā atkal nenotika reiss, un uzvarētā tiesa bija pamats, lai cerētu, ka šī pati starpniekkompānija atkal panāks vēlamo rezultātu jau citam klientam. Taču tik vienkārši viss nenotika. Reisa atcelšanas iemesls bija klasiskais – tehnisks defekts. Sekoja pasažiera sarakste ar kompāniju airBaltic, kura paziņoja, ka kompensāciju nemaksās, norakstot to uz tehnisko defektu. Nākamajā etapā airBaltic vēstuli jau sūtīja tā pati starpniekkompānija kompensāciju lietās, un airBaltic savu nostāju mainīja. Klientam bez tiesāšanās kontā tika ieskaitīta nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas lidsabiedrību pasažieriem neizmaksāto kompensāciju apjoms varētu būt ap 5-7 miljardiem eiro

LETA, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas lidsabiedrību pasažieriem neizmaksāto kompensāciju apjoms varētu būt ap 5-7 miljardiem eiro, intervijā aģentūrai LETA norādīja Lietuvas uzņēmuma, kas nodarbojas ar aviopasažieru tiesību aizstāvību, Skycop izpilddirektors Marjus Stonkus.

Viņš atzīmēja, ka caur Eiropu ik gadu lido 900 miljoni cilvēku, taču tikai aptuveni 1% no viņiem ir tiesīgi uz kompensācijām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 261/2004, kas paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgstošu kavēšanos noteiktajam. «Pārvēršot to naudas izteiksmē, skaitļi ir iespaidīgi. Vidējā kompensācija ir 400 eiro, tātad ik gadu tas 3,6 miljardu eiro tirgus. Turklāt kompensācijas var pieprasīt arī par iepriekšējos gados nenotikušiem, kavētiem lidojumiem, attiecīgi kompensāciju tirgus ir krietni lielāks. Protams, to nevar noteikt precīzi, taču, aptuvenais neizmaksāto kompensāciju apjoms šobrīd varētu būt 5-7 miljardi eiro. Līdz ar to skaidrs, kāpēc aviokompānijas vilcinās maksāt kompensācijas, runa ir par ļoti lieliem naudas apjomiem,» sacīja Stonkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmantot iespēju – paņemt apgrozāmo līdzekļu grantu

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, 23.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā ekonomikas ministrs esmu uzklausījis daudzu uzņēmēju bažas un pārmetumus par to, ka Covid-19 apturēšanai pieņemtie ekonomiskās dzīves ierobežojumi rada zaudējumus biznesam, kas dažiem komersantiem tikai samazina apgrozījumu, bet citiem liek pat apsvērt domu par uzņēmuma slēgšanu.

Tādēļ vēlos atgādināt un aicināt izmantot piedāvātos valsts atbalsta instrumentus – dīkstāves atbalstu un algu subsīdijas, eksporta garantijas, nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu, slimības lapas Covid-19 kontaktpersonām un citus. Mūsu tautsaimniecības noturēšanai šī brīža apstākļos ir pieejams vienkāršs un visaptverošs atbalsta rīks, kas var palīdzēt uzņēmumiem ikdienas finanšu grūtību risināšanai – tas ir apgrozāmo līdzekļu grants jeb dāvinājums uzņēmumiem, kuri turpina plānot savu saimniecisko darbību, nodrošināt darba vietas un veicināt ekonomiskos procesus.

Kas to var saņemt?

Šogad apgrozāmo līdzekļu granta nosacījumi ir mainīti un paplašināti, lai finanšu plūsmas krituma kompensēšanai uzņēmumi var saņemt lielāku atbalstu. Nosacījumos atbalsta saņemšanai pamatā vērtē apgrozījuma kritumu pret 2020. gada rudens mēnešiem un 2019. gadu. Proti, atbalstu var saņemt, ja apgrozījums attiecīgajā mēnesī, par kuru vēlaties saņemt atbalstu, ir krities vismaz par 20%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, un vismaz par 30%, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada attiecīgajā mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī izsniegtas 698 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 194 tūkst. kvadrātmetru, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tas ir par 297 būvatļaujām mazāk un par 28 tūkst. kvadrātmetru mazāku platību nekā 2019. gada 2. ceturksnī, tai skaitā jaunajai būvniecībai izsniegtas 503 būvatļaujas ar paredzamo platību 144 tūkst. kvadrātmetru (par 240 būvatļaujām un par 21 tūkst. kvadrātmetru mazāku paredzamo platību nekā gadu iepriekš).

Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai izsniegtas 402 būvatļaujas (paredzamā platība – 77 tūkst. kvadrātmetru). Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegta 371 būvatļauja par kopējo platību 303 tūkst. kvadrātmetru (par 95 būvatļaujām un par 104 tūkst. kvadrātmetru mazāku paredzamo platību nekā 2019. gada 2. ceturksnī), tai skaitā jaunajai būvniecībai – 236 būvatļaujas par paredzamo platību 160 tūkst. kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka nosacījumi, kas nāk līdzi paredzētajiem maksājumiem, liedz Latvijas lauksaimniekiem tiekties uz Eiropas vidējo līmeni. "Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro uz hektāra," sacīja Lazdiņš.

Viņš minēja, ka šajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki saņem 130-140 eiro par hektāru, bet nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumu apmērs uz hektāru varētu samazināties par 20-25%. "100-105 eiro ir maksimums, ko lauksaimnieki saņems," pauda Lazdiņš.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka šobrīd lauksaimniekiem vienoto platībmaksājumu un zaļināšanas prasību izpilde nerada sarežģījumus, bet nākamajā plānošanas periodā šīs abas komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas, kā arī par tām papildus maksājumi vairs nepienāksies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada 1. oktobra pasažieru pārvadājumi uz komerciāliem principiem tiks ieviesti arī maršrutā Rīga–Salaspils un Rīga–Olaine, tādējādi valsts pasažieru pārvadājumus ar autobusiem šajos maršrutos turpmāk vairs nedotēs.

Patlaban maršruta Rīga–Salaspils atļaujai ir pieteikusies SIA “Galss buss”, bet maršruta Rīga–Olaine – AS “Nordeka”. Ņemot vērā, ka maršruta Rīga–Jaunķemeri un Rīga–Sloka atļaujas saņemšanai līdz šim neviens pārvadātājs nav pieteicies, izmaiņas tajos šobrīd netiks veiktas.

SIA “Galss buss” savienojumā starp Rīgu un Salaspili nodrošinās 69 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena no Rīgas līdz Salaspilij varētu būt 1,80 eiro.

Savienojumā starp Rīgu un Olaini AS “Nordeka” izpildīs 90 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena varētu būt aptuveni divi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apvainojumi ļoti sāpina lauksaimniekus

Valters Bruss, Tērvetes lauksaimnieks, restorāna "Zoltners" īpašnieks, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien atbalstīja un nosūtīja izskatīšanai parlamentā likumprojektu par vakcinācijas apdrošināšanu nolūkā mudināt cilvēkus vakcinēties un aizsargāt sevi un citus cilvēkus no bīstamām infekcijas slimībām, informēja Igaunijas Sociālo lietu ministrija.

"Izveidojot vakcinācijas apdrošināšanu, mēs vēlamies cilvēkiem sniegt skaidrību, kad viņi izlemj par vakcināciju, un atbalstīt cilvēkus, ja viņiem ir ļoti retas, bet smagas blaknes pēc vakcinācijas. Mēs vēlamies mudināt cilvēkus izlemt par labu vakcinācijai un tādējādi pasargāt sevi un citus no smagas saslimšanas," sacīja Igaunijas veselības un darba lietu ministrs Tanels Kīks.

Vakcinācijas apdrošināšanas mērķis ir vairot cilvēku uzticību vakcīnām un palielināt viņu gatavību potēties. Cilvēkiem, kuriem vakcinācijas rezultātā nodarīts būtisks kaitējums veselībai, būs iespēja pieteikties kompensācijai likumā noteiktā apmērā un atbilstoši nodarītajam kaitējumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) ir saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu par š.g. sākumā (28. janvārī, 4. februārī un 18. februārī) valdības apstiprinātajiem grozījumiem atbalsta programmā granta (dāvinājuma) saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem.

Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests 5. martā uzsāks pieteikumu pieņemšanu atbalsta saņemšanai pēc precizētajiem kritērijiem, t.i. atbalsts būs pieejams būtiski plašākam komersantu lokam, informē EM.

“Turpinoties ieilgušajam Covid-19 ekonomikās krīzes periodam un sekojot situācijai vīrusa ierobežojošo pasākumu skartajās un tieši ietekmētajās nozarēs, apgrozāmo līdzekļu programmu esam vairākkārt uzlabojuši un pielāgojuši, lai atbalsts sasniedz mērķi – palīdzēt uzņēmējiem šajā sarežģītajā periodā saglabāt darba vietas un noturēt darbiniekus, “pārziemot” šo krīzes periodu un arī pēc krīzes turpināt savu saimniecisko darbību. Izprotot uzņēmēju vajadzības un nepieciešamības, atbalstu uzņēmēji var saņemt par katru mēnesi, kā arī ir pagarināts atbalsta saņemšanas periods, dubultots atbalsta apmērs un palielināts programmas kopējais finansējums. Pēdējie saskaņotie grozījumi ļaus būtiski paplašināt arī potenciālo atbalsta saņēmēju loku, lai atbalstu saņemti visi Covid-19 krīzē skartie uzņēmēji apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4. decembra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu valsts atbalsta programmā "Atbalsts tūrisma nozares uzņēmumiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai", informē LIAA.

Uz atbalstu šajā programmā var pieteikties uzņēmumi, kuru apgrozījums vienā mēnesī laika posmā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 30%, kā arī, kuru 2020. gada marta vai aprīļa apgrozījums, salīdzinot ar 2019. gada divpadsmit mēnešu vidējiem ieņēmumiem vai to mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 1. martam, ir samazinājies par 30%.

Atbalsta programma paredz, ka viesnīcas varēs saņemt atbalstu operacionālo izmaksu segšanā - 4 eiro apmērā par kvadrātmetru un līdzekļus drīkstēs izlietot komunālo pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas un tamlīdzīgas saimnieciskās darbības izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stipendiju programmas "She Goes Tech" mācībām, kuras organizē nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls" un IT uzņēmums "Accenture", saņemti 669 pieteikumi.

Ņemot vērā sieviešu lielo interesi un saņemtos jautājumus par iespēju pieteikties mācībām vasaras otrajā pusē, no 25. maija ir iespējams pieteikties četriem mācību kursiem.

Šobrīd ir sākusies saņemto 669 pieteikumu vērtēšana, kā arī testu kārtošana, kuros tiks pārbaudītas dalībnieču analītiskās domāšanas spējas un angļu valodas zināšanas. Tāpat tiks vērtētas motivācijas vēstules un CV, lai vēlāk 160 sievietes sāktu IT mācības. Savukārt pieteikšanās LowCode mācībām jūlijā, kā arī Java, JavaScrip un Scala mācībām augustā būs atvērta līdz 12. jūnijam.

Sievietes varēs bez maksas apgūt programmēšanas pamatus 

Nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls" kopā ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu "Accenture"...

Mācības ir paredzētas pamata iemaņu apgūšanai, kas nepieciešamas turpmākām mācībām IT jomā, lai sāktu karjeru nozarē. Mācības notiks divus mēnešus attālināti, iekļaujot tiešsaistes saziņu ar nozares ekspertiem un lektoriem. Lai pieteiktos mācībām, ir nepieciešama interese un vēlme sākt karjeru IT nozarē, analītiskā domāšana un angļu valodas zināšanas.

"Sieviešu interese ir liela, pirmās mācības sāksies jau 1. jūnijā. Šajā mēnesī saņēmām daudz jautājumu par iespēju pieteikties mācībām vasaras otrajā pusē, līdz ar to atradām iespēju piedāvāt sievietēm pieteikties četriem mācību kursiem. Aicinu sekot līdzi informācijai "Riga TechGirls" mājas lapā un "Facebook" kontā," teic "Riga TechGirls" līdzradītāja un vairāku jaunuzņēmumu izveidotāja Anna Andersone.

"Pavasarī un vasarā mēs plānojam apmācīt vairāk nekā 200 cilvēku karjeras sākšanai IT nozarē, kur pieteikties var ikviens, lai 1–5 nedēļu laikā apgūtu iemaņas karjeras sākšanai. Sievietes pēc "She Goes Tech" mācībām varēs pieteikties bootcamp mācībās. Tāpat vasara ir piemērots laiks, lai ne tikai atpūstos, bet izmantotu laiku lietderīgi, tāpēc mēs ar partneriem pavisam drīz aicināsim nozarē iesaistītās sievietes neturēt sveci zem pūra, bet aktīvāk iesaistīties izglītojošās aktivitātēs," norāda "Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

IT nozarē ir būtiska dažādība, lai tajā strādātu gan vīrieši, gan sievietes. Izstrādātāju komandā, kurā ir vīrieši un sievietes, ir iespējams radīt produktus un pakalpojumus, kas ir piemēroti visai sabiedrībai. Sievietēm IT nozarē ir līdzvērtīgas iespējas, jo var labi nopelnīt un ir pieejams elastīgs darba laiks, lai profesionālos pienākumus savienotu ar personīgo dzīvi, norāda apmācību organizatori.

Lai aizvien vairāk sieviešu apsvērtu un sāktu karjeru IT nozarē, "Riga TechGirls" kopā ar partneriem 2019. gadā izveidoja apmācību programmu "She Goes Tech".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā plānošanas, projektēšanas un būvniecības stadijā esošos projektus, Rīgas moderno biroja platību tirgus tuvāko piecu gadu laikā tiks papildināts ar vismaz 200 000 kvadrātmetriem jaunu biroju platību, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" aizvadītā gada biroju tirgus apskatā.

Tuvākajos gados, palielinoties moderno biroju platībām, paredzama lielāka nomnieku aktivitāte, pārceļoties uz mūsdienīgām prasībām atbilstošiem birojiem, teikts apskatā.

Tajā pausts, ka 2020.gads valstī kopumā, tāpat arī biroju platību segmentā, iezīmējās ar vairākiem būtiskiem pārbaudījumiem, kurus nāksies risināt arī 2021.gadā. Gada sākumā liela daļa biroju darbinieku bija spiesti turpināt savas darba gaitas attālināti un vairums līdz pat šim brīdim nav atgriezušies pie iepriekš ierastās biroja dzīves.

"Tāpat nevienu vairs neizbrīna, ka Rīgas biroju tirgus pēdējos gados ir bijis lēns, un tā attīstības tempi salīdzinoši zemi, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kur biroju platību pieauguma tempi bija un turpina būt krietni vien straujāki," norāda "CBRE Baltics" eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas lauksaimnieku pārstāvji kopīgi ar citiem no Baltijas, Čehijas, Polijas un Slovēnijas protestē pret negodīgiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem Austrumeiropā.

Par piketu Dienas Biznesu informēja viens no piketa dalībniekiem, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Tieši šodien Eiropadomē, Briselē, pulcējas Eiropas Savienības (ES) valstu premjeri, lai kopīgi ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru un augstāko pārstāvi ārlietās Frederiku Mogerīnī apspriestu ES budžeta jautājumus. Jau vairākus ES budžeta plānošanas periodus pēc kārtas Austrumeiropas valstu lauksaimnieki saņem mazākus platību un lauku attīstības maksājumus un Baltijas valstis ieņem zemākās pozīcijas saņemto maksājumu sarakstā.

«Katrā jaunā ES budžeta plānošanas periodā diskriminācija pret Baltijas un citu Austrumeiropas valstu lauksaimniekiem turpinās. Šobrīd, rēķinot kopā platību tiešmaksājumus un maksājumus lauku attīstībai, Latvijas lauksaimnieki saņem aptuveni 68% no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Plānošanas perioda sākumā mums gan bija 75% no vidējā rādītāja, bet tā kā platību apjoms pieauga, tad noslēgumā esam noslīdējuši līdz 68%. Sola pielikt divus procentus – tas nozīmē, ka nākamajā budžeta plānošanas periodā Latvijas zemnieki saņemtu 77% no vidējā ES rādītāja, kas tik un tā būs viens no mazākajiem Eiropas Savienībā. Baltijas valstis šajā sarakstā ieņem «godpilnās» pēdējās trīs vietas,» sacīja G. Vilnītis. Piemēram, vienotais platību maksājums pašreizējā plānošanas perioda sākumā bija 196 eiro par hektāru, bet patlaban ir vien 182 eiro par hektāru. Jaunajā ES budžeta plānošanas periodā vienotais platību maksājums pēc pašreizējiem solījumiem būtu 202 eiro par hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru