Nākotnē lielāks skaits medicīnas pakalpojumu tiks sniegti attālināti 

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, liecina PwC pētījums Patient in the digital world.

Žanete Hāka, 22.3.2017

Foto: Freeimages

Vislielāko daļu veido Polija – 36%, mazāko – Baltijas valstis ar 4%. PwC eksperti norāda, ka privātās veselības aprūpes izdevumu pieauguma temps CAE reģionā ir 6% gadā, un tā galvenais iemesls ir jaunās tehnoloģijas.

PwC pētījumā secināts, ka gandrīz 60% pacientu CAE reģionā interesē telemedicīnas risinājumi. Vislielākais potenciāls piemīt tādiem pakalpojumiem kā telekonsultācijas, telemonitorings, telediagnostika un telerehabilitācija. PwC eksperti norāda, ka telekonsultāciju pakalpojumi ir sasnieguši izaugsmes tempu 110% gadā, tātad, telekonsultāciju skaits 12 mēnešu laikā ir divkāršojies. Telekonsultāciju skaits visā CAE reģionā 2015. gadā sasniedza apmēram 110 tūkstošus.

Saskaņā ar PwC pētījumu, pacienti vislabprātāk izmantotu šādus telemedicīnas pakalpojumus: ģimenes ārsts, terapeits (vairāk nekā 50% respondentu), farmaceits, kardiologs un dermatologs (gandrīz 40% respondentu).

PwC eksperti norāda, ka galvenie faktori, kas veicina telemedicīnas progresu, ir strauji augošais privātās veselības aprūpes tirgus un pacientu relatīvi vieglā piekļuve jaunām tehnoloģijām, kā arī meklējumi pēc vēl efektīvākuiem un lētākuiem pakalpojumu meklējumiiem.

PwC biznesa vadības konsultāciju un veselības sektora projektu vadītāja Latvijā Anita Kalniņa uzskata, ka par spīti tam, ka Latvijasā veselības aprūpes sistēmā ir virkne trūkumu un ieilgušidzis meklējumiu process, kā padarīt efektīvus gan pārvaldības procesus, gan izmaksas, paralēli ir jāskatās, kas notiek reģionā un pasaulē: « Lai saglabātu iekšējo un ārējo konkurētspēju gan privātajā, gan publiskajā medicīnas pakalpojumu jomā, Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ikviens jauns risinājums vai investīcija ir jāplāno tā, lai tiktu veicināta telemedicīnas attīstība. To veicina pacientu ieradumu maiņa un viņu pieaugošās vajadzības. Piemēram, ja valsts slimnīca iegādājas dārgu un modernu iekārtu par ES fondu līdzekļiem, ir jāraugās plašāk un jādomā, kā pakalpojumu sniegt atbilstoši vajadzībām un iespējām. Ieguvēji no tā būtu visi – pati slimnīca, jo tas paplašinātu pakalpojuma sniegšanas iespējas, valsts, jo, iespējams, pietiktu ar vienu iekārtu vienā slimnīcā centralizēti, un pacients, kam būtu daudz plašākas iespējas saņemt pakalpojumu jebkurā vietā.»

Anita Kalniņa arī uzsver, ka plānojot pakalpojumu attīstību medicīnas sektorā, mums ir nepārtraukti jāseko līdzi tehnoloģiju attīstībai un tam, lai Latvijai būtu iespēja sasniegt rezultātus telemedicīnā arī starptautiskā līmenī un mūsu pacientiem saņemt pakalpojumus arī no ārvalstu speciālistiem.

Privāto medicīnisko pakalpojumu sniedzējiem mainīgais tirgus un jaunas pacientu vajadzības liks savos uzņēmumos ieviest vairākas izmaiņas, citādi tie riskēs zaudēt savu tirgus daļu vai peļņas līmeni. Izmaiņas galvenokārt skars tos veselības aprūpes segmentus, kuros jau ir pieejamas jaunas tehnoloģijas un kuros vienlaikus ir vislielākais privātā finansējuma īpatsvars, proti, veselības pamata aprūpi, ambulatoro pacientu specializēto aprūpi, kā arī diagnostiku, rehabilitāciju un pakalpojumus pensionāriem.

Nākamās paaudzes veselības aprūpē arvien vairāk tiks izmantoti tehnoloģiski jauninājumi, piemēram, mobilās ierīces, speciālās lietotnes, telekonsultācijas un pat mākslīgā intelekta vai datu ieguves rīki. Arvien lielāks skaits pakalpojumu tiks sniegti attālināti pacienta mājās vai pakalpojumu punktos un pat tādās vietās kā aptiekās vai modernos tirdzniecības punktos.