Auto

Nākotnē no vairākām Rīgas ielām un tiltiem varētu pazust vēsturiskais bruģis

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Nākotnē vairāku Rīgas ielu un tiltu bruģakmens segums varētu tikt nomainīts pret asfaltu, liecina Rīgas domes mājaslapā publicētā informācija.

Pirmais šādas pārmaiņas piedzīvos Brasas pārvads Rīgā, kur remontdarbi sāksies novembrī. Taču nākotnē tāds ielas segums varētu tikt ieklāts arī uz Gaisa tilta.

Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvja Edmunda Valpētera paustā, asfalts esot daudz ērtāks, nekā bruģakmeņi un, «ja trotuāriem izvēlas bruģi, tad braucamās daļas segumam nav nekā labāka, kā asfalts».

Tā kā nākamgad tiek plānots sākt arī Gaisa tilta rekonstrukcijas projekta izstrādi, patlaban ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi tiekot saskaņots jautājums par bruģa aizstāšanu arī uz šī tilta.

Līdzīgs risinājums tiek apdomāts arī Vienības gatvei, ja to apstiprinās pārvalde. «Agrāk pārvaldes pārstāvji sacīja, ka bruģakmeņiem jāpaliek uz tām ielām, kurās tie piešķir vēsturisku atmosfēru, un uz kurām nav intensīvas satiksmes kustības,» pauž pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

NordBrik: Gads ir bijis spraigs un ar savām korekcijām pret sākotnēji plānoto

Db.lv, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads ir bijis spraigs un ar savām korekcijām pret sākotnēji plānoto, tomēr pirmā ražošanas sezona kopumā ir vērtējama pozitīvi, vērtē AS NordBrik valdes priekšsēdētājs Gatis Liniņš.

Nordbrik betona bruģa ražotnē Bolderājā, Rīgā kopš 2018. gada pavasara top gan klasiskie bruģa ķieģeļi, gan īpaši apstrādāts bruģakmens ar visadažādākajām krāsu gammām un formām, kā arī ceļu un ietvju apmales.

Tā kā iegādātā ražotne tika būtiski modernizēta ar papildus apstrādes moduļiem, ražošana varēja sākties nedaudz vēlāk, bet ar iespēju piedāvāt klientiem plašāku sīkbetona izstrādājumu sortimentu.

Uzsākot aktīvu ražošanu, audzis saražotās produkcijas apjoms un realizācija. Pēc klientu nogaidošā un vērtējošā perioda, vasaras otrajā pusē jaunā rūpnīca jau saņēma lielākus pasūtījumus no ceļu būves kompānijām, pašvaldībām, kā arī privātpersonām. Ņemot vērā lielo ekonomisko aktivitāti būvniecībā kopumā, pieprasījums pēc sīkbetona produktiem ir saglabājies stabili augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC: Gandrīz puse valsts pārziņā esošo tiltu ir sliktā tehniskā stāvoklī

LETA, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 969 valsts pārziņā esošajiem tiltiem gandrīz puse ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, liecina «Latvijas valsts ceļu» sniegtā informācija par pērn veikto tiltu inspekciju datiem.

Vairāk nekā trešdaļas jeb 34,9% tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, bet 12,1% tiltu - kā ļoti slikts.

Kā norāda LVC, dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā - uz valsts galvenajiem autoceļiem.

Valsts pārziņā ir 969 tilti, to skaitā arī satiksmes pārvadi un caurtekas. Kā uzsver ceļu apsaimniekotāji, tiltu uzraudzībai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un patlaban neviens no valsts pārziņā esošajiem tiltiem nav slēgts satiksmei, to nestspēja ir pietiekoša. Tiesa gan, 51 tiltam ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, pārsvarā tie ir gabarītu ierobežojumi - masas, platuma, uc.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Saistībā ar iegruvumu veidošanos nākamajā būvsezonā plānots sākt Ģertrūdes ielas pārbūvi

LETA, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu seguma iegruvumu veidošanos, AS "Rīgas siltums", SIA "Rīgas ūdens", Rīgas domes Satiksmes departaments un izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere ir vienojušies nākamajā būvsezonā sākt Ģertrūdes ielas pārbūvi, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Rīgas siltums", "Rīgas ūdens", Satiksmes departaments un Zalpētere ir vienojušies par rīcības plānu. Ielas tehniskā stāvokļa apzināšanai un iegruvumu risku konstatēšanai, Ģertrūdes ielas visā garumā tiek veikta ģeofizikālā apsekošana ar radiolokācijas metodi. Patlaban "Rīgas siltums" ir veicis daļēju ielas pārbaudi, konstatējot vairākas pazemes mitrās zonas blakus siltumtīklu kanālam.

Ar radiolokācijas metodi tiek veikta ielas pārbaude, noskaidrojot, kur un kādas inženierkomunikācijas ir bojātas un kur potenciāli var veidoties izskalojumi un seguma deformācija. Konstatējot šādas zonas, nekavējoties tās tiek norobežotas un veiktas detalizētākas pārbaudes. Tostarp Satiksmes departaments veic ielas vizuālo inspekciju ne retāk kā trīs reizes nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) uzsāk Ministru kabineta ēku kompleksa fasādes tīrīšanu un nelielus remontdarbus, saglabājot valstij nozīmīgā ēku kompleksa kultūrvēsturisko vērtību, informēja VNĪ nekustamā īpašuma attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis- Pigits.

Darbu gaitā tiks uzlabota «seja» divu savstarpēji saistītu ēku fasādēm. Fakts, ka abu ēku fasādēm ir saglabājušies oriģinālie apdares materiāli liecina, ka kopš ēkas pirmsākumiem šādi uzkopšanas darbi, visticamāk, nav veikti, norādīja VNĪ.

Ēku kompleksā atrodas Ministru kabinets, Latvijas Republikas Augstākā tiesa un Tieslietu ministrija.

«Pirms darbu uzsākšanas esam veikuši ārējās fasādes izpēti un lāzera skenēšanas uzmērījumus, lai lemtu par atbilstošāko fasādes tīrīšanas metodi. Tāpat paņemti fasādes apmetuma paraugi, lai noteiktu fasādes apmetuma sastāvu un granulometrāžu. Fasādes uzkopšanā paredzēts pielietot saudzīgas metodes, atbilstoši fasādes materiālam un tā struktūrai. Darbu izpildē plānots pielietot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, kas nepārveido ēkas ārējās fasādes izskatu, saglabājot valstiskās nozīmes kompleksa fasādes autentiskumu,» atklāja J. Ivanovskis – Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 126 Rīgas tiltiem, pārvadiem, estakādēm un tuneļiem sliktā stāvoklī patlaban ir viens, 99 apmierinošā, 25 labā, bet tikai viens teicamā stāvoklī, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Balstoties uz šo objektu stāvokļa novērtējumu galvenajās inspekcijās, kas notiek reizi piecos gados, sliktā stāvoklīpatlaban ir tikai satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas. Departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd ir izsludināts iepirkums par pārvada pārbūves būvdarbiem.

Savukārt kā apmierinošs novērtēts 99 Rīgas tiltu un pārvadu stāvoklis. Kā skaidroja departamentā, «apmierinošs» nozīmē to, ka tilta stāvoklis no nestspējas viedokļa ir drošs, bet tā ilgmūžības saglabāšanai jānovērš konstatētie defekti. Tāpēc atsevišķiem objektiem, kuru stāvoklis ir apmierinošs, patlaban tiek izstrādāti atjaunošanas būvprojekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgā atkal iegruvis bruģis Ģertrūdes ielā.

Bruģa iegruvums nelielā platībā izveidojies blakus "Rīgas ūdens" akai uz Ģertrūdes ielas, netālu no krustojuma ar Barona ielu. Garāmgājēji bīstamo vietu uz ielas bija atzīmējuši, noliekot krēslu no tuvējās kafejnīcas āra terases. Vēlāk šo vietu apsekoja Rīgas pašvaldības policisti.

SIA "Rīgas ūdens" sācis novērst bruģa iegruvumu uz Ģertrūdes ielas, sacīja "Rīgas ūdens" sabiedrisko attiecību speciālists Artūrs Mucenieks.

Mucenieks norādīja, ka patlaban vēl nav zināms cēlonis, kādēļ bruģis iegruvis. Tas tiks noskaidrots remontdarbu laikā.

Jūnijā uz Ģertrūdes ielas divas reizes izveidojās bruģa iegruvumi, kuros ielūza trīs automašīnas.

Lasi arī:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas kuģītis Vecrīga piedāvā izbaudīt Vecrīgas panorāmu no Daugavas.

Brauciena laikā gar vecpilsētas centru garantēts lielisks skats uz Vecrīgu ar tās torņiem, Rīgas pili, Nacionālo bibliotēku, Rīgas Pasažieru ostu un TV torni Zaķusalā.

Tikai kuģītis Vecrīga piedāvā Saulrieta reisus uz jūras vārtiem, kur Baltijas jūra satiekas ar Daugavu. Brauciens ilgst 2,5 stundas, un brauciena laikā var apskatīt Rīgas Pasažieru ostu, Rīgas brīvostu, Ķīpsalu, Andrejsalu, Kundziņsalu, Mangaļsalu, Bolderāju un, protams, jūras vārtus.

Kuģīša augšējais/atvērtais klājs ir dekorēts tropiskās noskaņās, un brauciena laikā katrs apmeklētājs varēs ķert sauli, bet karstākajās vasaras dienās izbaudīt atvēsinošo vēju un malkot gardus kokteiļus no bāra. Savukārt apakšējā klājā ir izveidots moderns pasažieru salons ar panorāmas logiem, mīkstajiem dīvāniem un bāru/kafejnīcu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielākie tiltu būvniecības objekti šogad Latvijā

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro. Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, pabeigta Krasta ielas veloceliņa izbūve posmā no Salu tilta līdz pat Krasta un Ogres ielas krustojumam.

Gājēju un velosipēdu ceļš Krasta ielā ir turpinājums esošajai infrastruktūrai. Tā kopgarums ir 2870 metri, bet platums no 4,50 – 6 metriem. Brauktuves segumā izmantots asfaltbetons, bet gājēju daļai – betona bruģis.

Celiņam izveidotas unikāla izmēra ietves apmales, kas atdala veloceļu un ietvi 45 grādu leņķī un ļauj velosipēdistiem nepieciešamības gadījumā droši uzbraukt uz ietves. Iebrauktuves uz teritorijām izceltas vienā līmenī ar veloceļu.

Tostarp veikti arī labiekārtošanas darbi– atpūtas vietas aprīkotas ar velostatīviem, soliem un atkritumu urnām, iestādīti koki un krūmi visā teritorijas garumā. Pārbūvēta lietus ūdens kanalizācija, kā arī visā trases garumā nodrošināts mūsdienīgs LED ielas apgaismojums. Uz izceltajiem krustojumiem uzklāts horizontālais apzīmējums, kas brīdina par veloceļa prioritāti un uz bruģētā gājēju ceļa izbūvēts arī taktilais bruģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

TabFab radošā kvartāla būvniecībai un attīstībai paredzēti 5,06 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tendences nekustamā īpašuma tirgū: «Krasta rajona» jeb Maskavas forštates sērijveida ēkas

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas teritorijā atrodas deviņi nevienai pašvaldības un valsts institūcijai nepiederoši gājēju tilti. Viens no šiem tiltiem drīzumā uz laiku tikšot slēgts.

Jau vēstīts, ka saņemto iedzīvotāju sūdzību dēļ Rīgas domē šodien bija sasaukta atbildīgo institūciju pārstāvju sanāksme, lai diskutētu par gājējiem paredzēto Rīgas gaisa pārvadu turpmāko apsaimniekošanu. Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka lai gan cilvēki šādus gājēju pārvadus izmanto ikdienas gaidās, juridiski tie nevienam nepieder, kā rezultātā neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli.

Sanāksmē piedalījās Rīgas pilsētas būvvaldes, AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz), AS «Rīgas siltums», pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas ūdens», AS «Latvijas gāze», kā arī vairāku domes struktūrvienību pārstāvji.

Kopumā secināts, ka nevienam nepiederoši patlaban ir deviņi šādi gājēju tilti. Balstoties uz Rīgas būvvaldes atzinumu, vissliktākajā stāvoklī patlaban ir pārvads pār Zunda kanālu, kā rezultātā pašvaldība nolēmusi gājēju kustību uz tā slēgt. «Pārvads būs slēgts līdz brīdim, kad veiksim padziļinātu tā apsekošanu. Tad arī būs skaidrs - vai un cik lielas investīcijas tā atjaunošanai nepieciešamas. Varbūt tiltu atzīs par drošu,» žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka vienlaikus nav skaidrs - kura institūcija uzņemsies šo pienākumu, jo komunikācijas tur ir gan «Rīgas siltumam», gan būs arī «Latvijas Gāzei».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā šovasar iecerēts eksperimentēt ar tā dēvēto koka parkletu izvietošanu pie tirdzniecības vietām, kas nozīmē, ka iepretim veikaliem uzņēmējiem būs ļauts uz ielas ierīkot nelielas atpūtas vietas, piemēram, galdiņu vai soliņu, kur cilvēki varēs apsēsties, TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš norādīja, ka šis Rīgai būs jauna veida izmēģinājums - kā turpinājums eksperimentēšanai ar gājēju ielām. "Šogad mēģināsim ko citu - tā saucamos koka parkletus," stāstīja Staķis, skaidrojot, ka tie izpaudīsies kā ietves paplašinājums ar koka konstrukcijām. Šādu izmēģinājumu plānots veidot teritorijā un virzienā no Vecrīgas līdz Vidzemes tirgum un no Jaunās Ģertrūdes baznīcas atpakaļ uz Vecrīgu. Parkleti tikšot izvietoti uz vairākām ielām, lai izvairītos no nevēlamas cilvēku pulcēšanās vienuviet.

"Tas nozīmē, ka vienkārši var izvietot pretī savam veikalam ziedus vai galdiņu, kur cilvēki var apsēsties, un tas nozīmē, ka arī samazināsies brauktuve - mums būs jāpalielina satiksme, mums būs droši vien jāsamazina stāvvietu skaits," atzina Staķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments atbalstījis Eiropas Komisijas priekšlikumu aizliegt vienreizlietojamu plastmasas šķīvju, dakšiņu, galda piederumu un citu priekšmetu tirdzniecību. Šī plastmasas draza veido vairāk kā septiņdesmit procentus jūras piegružojuma.

FOTO: Kuras plastmasas preces pēc EP lēmuma varētu pazust no mūsu ikdienas?

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ST: Rīgas domes noteiktie ierobežojumi azartspēlēm Rīgas vēsturiskajā centrā atbilst Satversmei

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludinājuši pieteikšanos izsolei uz vēsturiskā Tetera nama Brīvības ielā 61 nomas tiesībām uz 30 gadiem, aicinot tirgus dalībniekus novērtēt ēkas attīstības potenciālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Nomas nosacījumi ir samērīgi un ticam, ka atradīsies tirgus dalībnieks, kas novērtēs šīs ēkas attīstības iespējas. Nelielu daļu -nepilnus septiņus simtus kvadrātmetru ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto muzejs. Cienām vēstures liecības, taču vienlaikus raugāmies nākotnē: vēsturiskā 7 stāvu neoklasicisma nama lielākajā – teju 8 tūkstoši kvadrātmetru plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, tāpēc meklējam valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļaujas visiem pieciem Skanstes tramvaja projekta posmiem, apliecināja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Pirmais projekta posms paredz pārbūvēt jau esošās tramvaja līnijas posmu no Krišjāņa Barona ielas un Pērnavas ielas krustojuma līdz Miera ielai pa Pērnavas un Senču ielām.

Otrā kārta paredz veikt pārbūvi tramvaju līnijai no Miera ielas līdz Ganību dambim, ieskaitot Ganību dambja - Pulkveža Brieža ielas - Pētersalas ielas krustojumu, pa Zirņu, Skanstes un Sporta ielām.

Savukārt trešā kārta paredz pārbūvēt posmu no Ganību dambja līdz Ausekļa ielas lokam (neieskaitot) pa Pētersalas un Eksporta ielām.

Satiksmes departamenta pārstāve Beāta Dambīte skaidroja, ka līdz ar būvatļaujas izsniegšanu projektētāji var sākt būvprojekta izstrādi, jo būvatļauja izvirza nosacījumus, pēc kuriem tas jādara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Starptautiskajā TabFab radošā kvartāla metu konkursā saņemti 16 piedāvājumi

Db.lv, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» saņemti sešpadsmit piedāvājumi, informēja konkursa žūrijas priekšsēdētāja, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Konkursa darbu iesniegšanas termiņš noslēdzās 26. novembrī. Metus vispirms vērtēs tehniskā komisija – pieaicināti neatkarīgi eksperti, kuri sagatavos atzinumu par iesniegto metu atbilstību nolikumā un projektēšanas programmā noteiktajām tehniskajām prasībām.

Pēc tam darbu sāks konkursa žūrijas komisija, kas darbus vērtēs laikā no 3. līdz 5. decembrim, kad arī jānosaka godalgoto vietu ieguvēji.

«Saņemtais piedāvājumu skaits atbilst konkursa specifikai un nolikuma sarežģītībai. Galu galā TabFab kā teritorija ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā objekta »Rīgas vēsturiskais centrs« un daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa »Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs« tiešā tuvuma, to aizsardzības jeb t.s. bufera zonas. Turklāt būtiski ir ne tikai radoši un mūsdienīgi atrisināt kvartāla attīstību – vēl ir jāņem vērā tā nākotnes lietotāju vajadzības,» uzsvēra K. Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Centralizētās prokuratūras ēkas pārbūvē Aspazijas 7 paveikti vairāk nekā puse darbu

Žanete Hāka, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) vadībā topošās centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7, Rīgā pārbūvē paveikti jau 55% darbu, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Šobrīd topošajā ēkā jau uzsākti iekštelpu apdares darbi. Pabeigti visu būvkonstrukciju izbūves darbi, kā arī galveno maģistrālo inženiertīklu montāža. Ēkā ir nomainīti logi. Šobrīd turpinās fasādes atjaunošana, kā arī inženiertīklu izbūve. Nākamnedēļ plānots uzsākt arī labiekārtošanas darbus īpašuma teritorijā. Pavisam nesen, 2019. gada jūnijā, tika izpildīts arī būvdarbu līguma noteiktais starptermiņš – nolīgtajā termiņā tika pilnībā pabeigti jumta izbūves darbi. Ēkas atjaunošanu plānots pabeigt līdz 2020. gada nogalei.

«Šajā tehniski sarežģītajā un daudzslāņainajā projektā izaicinājumu netrūkst, tādēļ īpaši liela nozīme ir visu būvniecības procesā iesaistīto pušu veiksmīgai un konstruktīvai savstarpējai sadarbībai. Vienlaikus būvdarbu procesā netiek aizmirsts arī par vēsturiskās policijas ēkas kultūrvēsturiskā mantojuma un autentisko interjera saglabāšanu Pēc demontāžas darbiem un uzslāņojumu attīrīšanas atsevišķās vietās tika atrasti potenciāli vērtīgi telpu vēsturiskā interjera elementi. Attiecīgajās zonās būvdarbi tika apturēti un pēc VNĪ iniciatīvas tika veikta interjera krāsu polihromijas izpēte un konstatēto atradumu kultūrvēsturiskā novērtēšana. Šobrīd sadarbībā ar projektētāju tiek strādāts pie iespējamajiem vēsturiskā interjera elementu restaurācijas risinājumiem,» pauž VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) nodevusi atjaunotā bijušā policijas nama Aspazijas bulvārī 7 atslēgas ēkas lietotājam - Latvijas Republikas prokuratūrai.

Namam veikta vērienīga pārbūve deviņu prokuratūras iestāžu vajadzībām, turklāt darbus izdevies pabeigt četrus mēnešus pirms termiņa.

Uz jauno prokuratūras namu pārcelšanos uzsāk Latvijas Republikas Prokuratūras struktūrvienības, kas līdz šim atradušās 5 dažādās vietās Rīgā.

"Ir patiess prieks, ka mūsu darbiniekiem ir radīta moderna darba vieta un vide, ēkai saglabājot vēsturisko vērtību. Šajā ēkā mēs izvietosim aptuveni 230 darbiniekus, kas neapšaubāmi atvieglos savstarpējo ikdienas darbu un kas nav mazsvarīgi, tad ietaupīs valsts budžeta līdzekļus. Nav noslēpums, ka sakārtotā un mūsdienām piemērotā darba vidē arī darba kvalitāte un rezultāti ir daudz labāki. Tāpēc novēlu visiem veiksmi un izaugsmi nākotnē," norāda ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» uzvarējis Latvijas arhitektu birojs «NRJA», piektdien paziņoja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Arhitektu birojs «NRJA» tiks aicināts piedalīties sarunu procedūrā par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. «NRJA» darbs par labāko tika atzīts gandrīz vienprātīgā starptautiskās žūrijas balsojumā. Konkursa uzvarētāji saņems 18 000 eiro naudas balvu.

Otro vietu un godalgu 14 000 eiro apmērā žūrija piešķīra Latvijas un Apvienotās Karalistes personu apvienības «Alsins Architecture, »Kalve arhitekti«, Fabrum» darbam, bet trešo vietu konkursā ieguva SIA «Būvdizains», kas saņems godalgu 10 000 eiro apmērā.

Vienlaikus veicināšanas balvas 2000 eiro apmērā katru piešķirtas Dānijas uzņēmumam «Sleth», Latvijas un Dānijas personu apvienībai LAAA, kuru veido «Lauder Architects», «Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS», «A.Ābeles inženieru birojs» un «Acitektura», uzņēmumu apvienībai no Dānijas «Arkitekt MAA, DSA Ark Studio, Jorgen Taxholm & Nils Jeppe Hansen Wuttke & Ringhof Arkitekter BDA MMA, Thomas Ringhof Knud Aarup Kappel un Apvienotās Karalistes kompānijai Richard Galey & Partners (Leicester).

Komentāri

Pievienot komentāru