Ķīnas valdība aicinājusi iedzīvotājus veidot ikdienā nepieciešamo preču uzkrājumus, varasiestādēm cenšoties izskaust jaunu koronavīrusa uzliesmojumu.

Tirdzniecības ministrijas mājaslapā publicētajā paziņojumā iedzīvotāji aicināti uzglabāt noteiktu daudzumu ikdienas preču.

Paziņojumā nav minēts pārtikas trūkums vai bažas, ka uzliesmojuma izplatības ierobežošanas pasākumi varētu izjaukt piegādes ķēdes.

Pagājušajā nedēļā desmitiem tūkstošiem cilvēku Ķīnas ziemeļos tika piemērots stingrs karantīnas režīms, varasiestādēm cenšoties izskaust koronavīrusa uzliesmojumu pirms tuvojošām Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm.

Arī Ķīnas galvaspilsētas iedzīvotājiem ieteikts nepamest pilsētu, ja vien tam nav nopietns iemesls, taču starppilsētu sabiedriskais transports turpina kursēt.

Ķīna pirmdien ziņoja par 92 jauniem Covid-19 gadījumiem, kas ir lielākais skaits kopš septembra vidus.

Tuvāko gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) atkal varētu sasniegt 100% piepildījumu.

To intervijā DB norāda AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, piebilstot, ka šādu mērķi izdosies sasniegt, ja tiks nodrošināts pakāpeniski pieaugošs pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas. Z. Kotāne atzīmē, ka 2019./2020. gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna PGK rezervēts par 24,4% vairāk jaudas, nekā sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu. Šajā sezonā paredzēts iesūknēt vēl par 25% vairāk dabasgāzes nekā iepriekšējā gadā.

Fragments no intervijas

Kas veicināja interesi par iespējām glabāt gāzi Inčukalnā?

Šis gads vēlreiz apliecina, ka dabasgāze ir globāls resurss un tās cenu ietekmē globāli faktori. Šis ir pirmais gads, kad dabasgāzes tirgū ir sašķidrinātās dabasgāzes pārprodukcija – dabasgāzes pieprasījums ir mazāks, nekā ražotāji var piedāvāt. Tā rezultātā strauji kritās dabasgāzes cenas, sasniedzot 8,9 EUR/MWh, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā. Līdz ar to tirgotāju interese par iespējām izveidot dabasgāzes uzkrājumus, reaģējot uz cenu izmaiņām globālajā tirgū, auga. Vienlaicīgi cenu prognozes 2019./2020. gada ziemai saglabājas iepriekšējā līmenī, radot interesi par krātuvju izmantošanu. Šobrīd Eiropā vidēji krātuvju piepildījums jau sasniedzis 80%, kas ir netipiski augsts. Ja salīdzinām piepildījumu augusta sākumā ar situāciju pirms gada, tad šogad krātuves ir piepildītas par aptuveni 20% vairāk. Arī Latvijas tirgotāji darbojas līdzīgi kā citviet Eiropā. Lai gan sezonas sākumā veiktās tirgus dalībnieku aptaujas liecināja, ka interese par krātuvi būs līdzīga iepriekšējo gadu rādītājiem, kam arī bijām gatavi, dabasgāzes cenas samazinājuma dēļ tā būtiski pieauga, turklāt salīdzinoši vēlu iesūknēšanas sezonā. Proti, krātuves produktu rezervācija tika uzsākta jau gada pirmajos divos mēnešos, sasniedzot 4,15 TWh, taču lielākais rezervāciju apjoms tika sasniegts maijā – 10,2 TWh, kam sekoja rezervētas 1,36 TWh jūnijā un 2,78 TWh jūlijā. Diemžēl lielākajām krātuves rezervācijām nesekoja atbilstoša apjoma piegādes iesūknēšanai, atliekot tās uz vēlāku laiku.

Atliekot elektroenerģijas brīvā tirgus ieviešanu mājsaimniecībām, var izveidoties situācija, ka elektrības cenas kāpums tirgus ieviešanas brīdī būs vēl lielāks.

Kā norāda energoresursu pārvaldes uzņēmuma Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš, atliekot problēmu uz vēlāku laiku, tā netiek atrisināta. Elektrības cena gada beigās, kuru piedāvātu tirgotāji, var atšķirties no tās, kas ir noteikta uz 1.aprīli. Taču nav nekādu iemeslu uzskatīt, ka tirgotāji mājsaimniecībām piedāvās zemāku cenu. Jau pašlaik tirgotāji mājsaimniecībām faktiski piedāvājuši zemāku cenu, nekā tai vajadzētu būt.

Ja valdība vēlas atlikt brīvā elektrības tirgus ieviešanu mājsaimniecībām līdz brīdim, kad elektrības cena būtu zemāka, tad tas jāatliek līdz 2016.gadam, kad tiks izveidots starpsavienojums starp Lietuvu un Zviedriju, skaidro Samtiņš. Taču tas ir pretrunā ar Latvijas apņemšanos līdz 2015.gadam liberalizēt elektroenerģijas tirgu.

Bankām vajadzētu izsniegt eiro ar priekšpiegādi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kā īstermiņa kredītu, atbilstoši izvērtējot klientu-tirgotāju kredītvēsturi, norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Pēc banku pašreiz piedāvātā - tirgotājiem decembra vidū būs jāizņem no kases nauda janvāra apgrozījuma apmērā. Pirmkārt, šāds naudas daudzums var nebūt konkrētā uzņēmuma rīcībā, otrkārt, tas būtiski ierobežo tirgotāju darbaspējas viskarstākajā tirdzniecības laikā – Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, kad būs vislielākais pieprasījums pēc precēm.

«Savukārt valsts varētu dot kredītgarantiju bankām šiem aizdevumiem, apdrošinot, mūsuprāt, niecīgo iespēju, ka kāds no tirgotājiem varētu bankrotēt gadumijā. Otrs – jau šobrīd pēc aptaujās redzams, ka cilvēkus maz interesē, cik maksās prece, pārrēķinot latos, tomēr uzskatāms, ka šī informācija ir svarīga, lai iedzīvotāji pierastu pie jaunajām, ciparos lielākajām, cenām,» norāda tirgotāji.

Mūsdienās informācijas apmērs pieaug ģeometriskā progresijā – datu kļūst aizvien vairāk un vairāk, līdz ar to ir jādomā ne tikai par datu izvietošanu, aktualizēšanu un uzturēšanu, bet arī – par datu izmantošanu. Ko ar tiem iesākt?

Prasmīgi izmantojot datus, uzņēmumi un iestādes pakalpojumus un servisus var piedāvāt citādāk nekā iepriekš, apsteidzot konkurentus un liekot klientiem justies īpašiem. Analizējot datus jeb klientu paradumus, var ietaupīt naudu. Cilvēki vēlas jaunus produktus un servisus, lai par tiem nepārmaksātu un saņemtu tieši sev vispiemērotāko piedāvājumu, šādu tendenci apliecina vairāki Accenture pētījumi. Interesanti, ka aptaujā, kura veikta 17 valstīs, tika secināts, ka 76% respondentu vēlētos automatizētu mājas enerģijas pārvaldību un 69% izvēlētos viedo pieslēgumu. Patērētāju pieredze ir svarīga, lai ieviestu jaunus piedāvājumus un palielinātu lietotāju apmierinātības līmeni. 92% patērētāju būtu apmierināti, ja to energopakalpojumu sniedzējs varētu personalizēt vispārējo klientu pieredzi. Ievērojams vairākums pauda interesi saņemt individualizētu piedāvājumu, pamatojoties uz to reālā laika enerģijas patēriņu, piemēram, ja katru darba dienas rītu cilvēks mājās pavada laiku no pieciem līdz septiņiem, tad viņš būtu priecīgs, ja pakalpojuma sniedzējs viņam darbadienās šajā laikā piedāvātu 10% atlaidi.

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Līdz ar koronavīrusa Covid-19 dēļ Latvijā noteikto ārkārtas situāciju tirgotājiem obligāti jānodrošina distancēšanās attālums 2 metri starp pircējiem, šodien pēc Ekonomikas ministrijas un tirgotāju tikšanās informēja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa.

Tikšanās laikā valsts institūciju un uzņēmēju pārstāvji vienojās ieviest sekojošus pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās ar mērķi ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību: tirgotājiem noteikt pienākumu tirdzniecības centros, tirgos un ielu tirdzniecības organizēšanas vietās redzamā vietā izvietot skaidri salasāmu aicinājumu apmeklētājiem būt sociāli atbildīgiem un kases zonā ievērot divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja un pārdevēja; kases zonā nodrošināt divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja un pārdevēja, piemēram, ar norādošām lentām.

Šāda prasība attiecināma uz tirdzniecības vietām virs 100 m2, bet mazākiem veikaliem šī prasība ir rekomendējoša. Vienlaikus tirgotāji tiek aicināti iespēju robežās īstenot citus pasākumus cilvēku, t.sk. veikalu darbinieku, plūsmas ierobežošanai tirdzniecības vietās, kas veicinātu Veselības ministrijas rekomendāciju ievērošanu attiecībā uz Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanu.

Valstij būtu jāaizstāv mazie un vidējie vietējie uzņēmēji - tirgotāji. Situācija ir jau tā traģiska - dominējošie tirgotāji ir pārņēmuši pusi tirgus, tas palielina arī to iepirkumu varu, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

LTA norāda, ka šobrīd bieži vien pārdošanas cena Rimi vai Maxima veikalos ir pat zemāka par to, kuru ražotājs piegādā preces jebkuram citam mazumtirgotājam, teikts asociācijas izplatītajā paziņojumā.

«Premjeram un ministriem, mūsuprāt, būtu jāsaprot, ka labāku efektu valstij dotu tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem un pārrunas par problēmu risinājumiem, nevis «laimes lāča» meklējumi Luksemburgas vizītē vai slēdzot līgumu ar Japānu. Uzskatām, ka valdībai pēdējais laiks pievērsties un risināt vietējās problēmas. Nozīmīgākie tirgotāji samaksā valsts budžetā tikai 6% no sava apgrozījuma, bet mazie un vidējie uzņēmumi - 11%. Valdība, aktīvi atbalstot tirgus pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, 4 gadu laikā valsts budžetā zaudējusi 40 miljonus eiro,» teikts paziņojumā.

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Fragments no intervijas

Runājat par pieaugošo konkurenci, tirgotāji nereti tiek vainoti pie augstajām produktu cenām, jo īpaši situācijā, kad Latvija ilgstoši ir viena no inflācijas pieauguma čempionāta laureātēm visā Eiropas Savienībā, un neviens īsti nevar izskaidrot, kā tas iespējams!

Elektroenerģijas tirgotājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mainīts 27 578 reizes, kas ir par 76% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, pavēstīja AS "Sadales tīkls" tirgotāju attiecību vadītājs Gatis Macāns.

Kompānijā informēja, ka "Sadales tīkls" nodrošina elektroapgādi aptuveni 1,1 miljonam fizisko un juridisko klientu objektu. 2021.gadā "Sadales tīkla" klientu objektos tirgotāji mainīti kopumā 80 873 reizes, kas ir par 15% vairāk nekā gadu iepriekš, kad elektroenerģijas tirgotāji objektos tika mainīti 70 487 reizes. Klients vienā konkrētā objektā var būt elektroenerģijas tirgotāju mainījis arī vairākkārt.

Macāns skaidroja, ka, skatoties tirgotāju maiņas dinamiku 2021.gadā, tā pakāpeniski pieauga - ja pirmajā ceturksnī tirgotāji mainīti 16 505 reizes, tad gada pēdējā ceturksnī maiņas veiktas kopumā 27 578 reizes. Pērn visbiežāk elektroenerģijas tirgotājs mainīts 2021.gada oktobrī - 13 618 reizes.

Vairāki Latvijas elektroenerģijas tirgotāji vērsušies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), paužot bažas par neoficiālu informācijas apmaiņu starp Latvenergo un Ekonomikas ministriju (EM) saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām, liecina elektroenerģijas tirgotāju vēstule premjeram.

Tirgotāju bažas saistītas ar plānotajiem grozījumiem Elektroenerģijas nodokļa likumā, atceļot nodokļa atbrīvojumus elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem - hidroelektrostacijās vai efektivitātes kritērijiem atbilstošās koģenerācijas stacijās. Pašlaik šādai elektroenerģijai nodokļa likme ir 0,00 eiro par megavatstundu, savukārt pēc plānoto likuma grozījumu stāšanās spēkā 2017.gada janvārī tirgotājiem būs jāmaksā elektroenerģijas nodoklis pilnā apmērā - 1,01 eiro par megavatstundu neatkarīgi no elektroenerģijas izcelsmes.

Tirgotāji vērš uzmanību, ka šādi grozījumi būtiski ietekmēs Latvijas biznesa un investīciju vidi, kā arī palielinās nodokļu slogu patērētājiem. Par piemēru tirgotāji min faktu, ka Latvijā patērētāji, slēdzot saistības ar tirgotājiem, izvēlas vidēja vai ilgtermiņa līgumattiecības, kas sniedz garantiju, ka pakalpojuma cenā tiek iekļauti visi nodokļi un nodevas. Stājoties spēkā jaunajam regulējumam, gan tirgotājiem, gan patērētājiem radīsies neparedzēti papildu izdevumi tāpēc, ka iepriekš noteiktās cenas vairs neatbildīs patiesajām izmaksām.

Tirgotāji vēlas pārdot, pircēji – iepirkties. Kur rodas problēma, ja iesaistītās puses būtībā ir uz viena viļņa?

Pandēmija. Vīruss jau vairāk nekā gadu nosaka mūsu ikdienu, mākslīgi veidojot jaunus iepirkšanās paradumus un spiežot tirgotājus nemitīgi pielāgoties. Skaidras ir divas lietas – mēs nezinām, cik ilgi pasaules, Latvijas ekonomiku un ikviena cilvēka ikdienu ietekmēs Covid-19 vīruss, bet mums kā sabiedrībai ir jāspēj pielāgoties un jāļauj tirgotājiem turpināt savu darbību. Un ko tas paredz? Tas paredz, ka abām pusēm ir jāuzņemas atbildība.

Tirgotāji ir ieguldījuši lielus līdzekļus, lai ievērotu visas epidemioloģiskās drošības prasības un varētu uzņemt pircējus – durvis pircējiem pēc gandrīz pusgada pārtraukuma vēruši lielākā daļa veikalu, arī daļa tirdzniecības centros esošie veikali, kuriem ir atsevišķa ārēja ieeja. Būtībā epidemioloģiskās situācijas ietekmē tirdzniecības ierobežojumi vairs skar tikai atsevišķus veikalus tirdzniecības centros un pašus tirdzniecības centrus. Tāpēc valdība lēma par īres ieņēmumu krituma kompensāciju tirdzniecības centriem, kas ir solidārs vienreizējs atbalsts par negūtajiem ienākumiem no nomniekiem, kuri krīzes periodā nevar pilnvērtīgi veikt savu saimniecisko darbību.

Kopš 7. aprīļa durvis saviem pircējiem vēra aptuveni 9 000 tirdzniecības vietu visā Latvijā, kas vairākus mēnešus bija slēgtas vai preces pārdeva ar tiešsaistes rīku starpniecību.

Arī mazie tirgotāji jau pirms atvēršanās ieviesa drošas tirdzniecības principus savos veikalos. Tirgotāji praksē īstenojuši daudzus drošas tirdzniecības principus – pircēju plūsmas kontroli un ierobežošanu, dezinfekcijas līdzekļu pieejamību, gaisa kvalitātes uzraudzību un vēl daudz citus piesardzības pasākumus, informē Ekonomikas ministrijā.

“No 7. aprīļa tika pielikts punkts preču sarakstiem, ļaujot cilvēkiem iegādāties tik vajadzīgās preces klātienē. Tirgotāji vairākkārt pierādījuši, ka ir gatavi ievērot visas drošas tirdzniecības prasības, un tagad tas ir novērojams praksē. Lai gan šajās dienās pie veikaliem ne reti novērojamas cilvēku rindas, analizējot Valsts policijas pārbaužu rezultātus tirdzniecības vietās, secināts, ka gan tirgotāji, gan pircēji noteikumus ievēro apzinīgi, saprotot, ka tikai tā mēs varam turpināt nodrošināt ikdienai nepieciešamo un nenonākt situācijā, kad jāievieš vēl stingrāki drošības pasākumi,” par pirmo nedēļu stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

60% iedzīvotāji par pirkumiem un pakalpojumiem izvēlas norēķināties ar maksājumu kartes starpniecību, tomēr 34% norēķinās skaidrā naudā, liecina Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas pētījums.

Iedzīvotāji atzīst, ka labprāt lieto maksājumu karti, tomēr makā tur arī skaidru naudu mazākiem norēķiniem vai gadījumiem, kad norēķinu vieta nav aprīkota ar maksājumu karšu termināli. 70% respondentu apgalvo, ka norēķināties par precēm un pakalpojumiem ar maksājumu karti (kredīta vai debeta) ir viegli, un 18% respondentu atzinuši, ka tas ir drīzāk viegli nekā grūti. Tikai 3% aptaujāto uzskatīja, ka norēķināties ar maksājumu karti ir grūti, un 5% atbildēja, ka tas ir drīzāk grūti nekā viegli.

88% aptaujāto atzina, ka tirgotāji lielākoties ir aprīkoti ar maksājumu karšu termināļiem un labprāt pieņem maksājumu kartes. Tikai 10% respondentu pauda viedokli, ka tirgotāji vairāk nav aprīkoti ar maksājumu karšu termināļiem nekā ir un maksājumu kartes nepieņem.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Valdība jaunos kases aparātu noteikumus atbalstīja jau šā gada februārī, taču, ņemot vērā uzņēmēju aktīvos iebildumus, tika nolemts neskaidros jautājumus risināt pie sarunu galda. Tirgotāji un uzņēmēji apliecina – neviens neiebilst pret ēnu ekonomikas apkarošanu, taču noteikumu prasības nav saprotamas pat speciālistiem.

«Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ideja ir atbalstāma, nodokļi ir jāiekasē, bet tehniskais risinājums ir ārpus katras kritikas,» DB saka Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis. Sarunu dalībnieki DB stāsta, ka sarunas uz priekšu virzās ļoti lēni, jo VID pusē nav atbilstošu tehnisko speciālistu. Tiesa gan, pēc otrās tikšanās aprīļa beigās pusēm esot pārliecība, ka noteikumos būs grozījumi.

Turpina tikties

11. februārī valdības atbalstītie noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību paredz, ka tirgotājiem, kuru apgrozījums iepriekšējā gada laikā pārsniedz 200 tūkstošus eiro, no 2015.gada 1. jūlija būs jāizmanto hibrīda kases aparāti. Savukārt, ja gada apgrozījums pārsniedz 1,5 miljonus eiro, būs jāizmanto kases sistēma. Tirgotāji joprojām uzsver, ka šīs izmaiņas «sitīs» pa godīgajiem uzņēmējiem, nevis negodīgajiem darboņiem, kas kases aparātus neizmanto vispār, turklāt tas prasīs ievērojamus ieguldījumus gandrīz no visiem tirgotājiem. Ņemot vērā VID un nozares atšķirīgās aplēses par izmaksām, finanšu ministrs Andris Vilks aicināja diskusijas turpināt pie sarunu galda, bet vēlāk tika nolemts kopā ar nozares ekspertiem līdz šā gada 20.maijam sagatavot skaidrojošu materiālu par jauno noteikumu prasībām, lai tās visiem būtu skaidras un saprotamas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Aizvadīto Līgo svētku statistika apliecināja – lai gan to cilvēku skaits, kuri sēžas pie stūres reibumā, samazinās, joprojām atrodas autovadītāji, kuri riskē ar savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību.

Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, savā izvēlētajā maršrutā nesastopot ceļu policiju, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Problēmu pilnībā izskaust nav iespējams. Naudas soda palielināšana par pārkāpumiem situāciju būtiski neuzlaboja – tas liecina, ka vairāk jāstrādā pie preventīviem pasākumiem un izpratnes veidošanas, nevis sodu politikas.

Arī viena alus glāze var izraisīt uzmanības traucējumus

Atskatoties uz aizvadītajiem Līgo svētkiem, fiksētā statistika nav visai iepriecinoša. Sabiedrība jau savlaicīgi tika informēta par pastiprinātu ceļu policijas ekipāžu darbību svētku periodā un pēc tā, taču daļai autovadītāju tas nebija pietiekams šķērslis un viņi sēdās pie stūres reibumā. Policija fiksēja 70 šādus autovadītājus, turklāt daļai no viņiem alkohola līmenis asinīs pārsniedza vienu promili. Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, nesastopot ceļu policiju savā izvēlētajā maršrutā, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Tā nav likumsargu vaina, bet gan ļoti nepareizs domāšanas modelis, kas valda daļā sabiedrības. Neatkarīgi no soda apmēra vai veida vienmēr atradīsies kāds, kurš uzskatīs, ka drīkst braukt reibumā. Tāpat ir aplami domāt, ka trīs izdzertas alus pudeles neietekmē braucienu - arī neliels alkohola daudzums organismā var izraisīt uzmanības un koncentrēšanās samazināšanos. Palielinās arī agresivitāte un avāriju risks. Ja jāsēžas pie stūres, tad labāk nedzert pat vienu alus glāzi. To vienmēr cenšamies atgādināt autovadītājiem.

Rīgā nākamnedēļ sāksies iedzīvotāju patruļas pie «legālo narkotiku» bodītēm, savukārt no 18.novembra pilsētā sāksies plaša informatīvā kampaņa par šo vielu kaitīgumu.

Iedzīvotāju patruļās varēs iesaistīties ikviens, kurš vēlas piedalīties «legālo narkotiku» rūpala apkarošanā. Iecerēts, ka brīvprātīgo grupas koši zaļās vestēs ar uzrakstu «Stop Drugs» patrulēs pie tirdzniecības vietām un informēs jauniešus un citus potenciālos klientus par šo narkotiku bīstamību, kā arī veiks pārrunas ar tirgotājiem un tirdzniecības vietu iznomātājiem.

Patruļu darbu koordinēs Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Raimonds Rubļevskis, kā arī atvaļinātais NBS kapteinis Sandris Bergmanis. Abu koordinatoru kontakti būs publiski pieejami, lai ikviens interesents varētu piedalīties šajās aktivitātēs.

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Lieli, veiksmīgi uzņēmumi arvien biežāk sadarbojas ar jaunuzņēmumiem, kas vēl tikai sper pirmos soļus biznesā.

Prakse gan pasaulē, gan tepat Latvijā liecina, ka šāda partnerība ir abpusēji izdevīga: jaunuzņēmumi var dalīties ar saviem ātrajiem un inovatīvajiem risinājumiem, savukārt pieredzējuši komersanti sniedz zināšanas un nodrošina vajadzīgo bāzi izaugsmes atspērienam.

Darbības atšķirības pievieno vērtību

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pieredzējuši uzņēmumi sadarbojas ar jaunuzņēmumiem, ir nepieciešamība īsā laikā pārbaudīt un ieviest dažādas inovācijas. Lielos uzņēmumos inovāciju ieviešana var ilgt gadu un pat ilgāk, savukārt jaunuzņēmumi ir elastīgāki un šo procesu paveic ātrāk.

Nav nekāds noslēpums, ka lielie uzņēmumi bieži vien ir iestrēguši savos ikdienas procesos un jaunu risinājumu izstrāde prasa daudz vairāk laika. Tādējādi sadarbību starp jaunuzņēmumu un lielu uzņēmumu var raksturot kā priekšrocību apmaiņu: jaunuzņēmumi var darboties ātri, bet tiem ir ierobežoti finanšu resursi, savukārt lielie uzņēmumi darbojas lēnāk, taču tiem ir plašākas iespējas piesaistīt straujai attīstībai nepieciešamo biznesa attīstības atbalstu – pieeju klientiem, atpazīstama zīmola spēku, kā arī finansējumu . Tādējādi sadarbības partneri var viens otru papildināt.

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Kaligrāfe Kaiva Narbute meklē veidus, kā klasisko rakstīšanas mākslu padarīt mūsdienīgāku, un māca to arī citiem.

«Līdzīgi kā ar daudzām lietām, kaligrāfija atkal nāk modē. Man liekas, pats svarīgākais ir parādīt to mūsdienām atbilstošā gaismā,» saka Kaiva Narbute. Viņa ar zīmolu Papīrs un tinte sniedz kaligrāfijas pakalpojumus un vada kursus interesentiem, kas vēlas apgūt šo rakstīšanas prasmi.

Kaligrāfija ir sena skaistas rakstīšanas māksla. Kaiva tai pievērsās samērā nesen – pirms četriem gadiem. Viņa vienmēr ir bijusi radoša, taču nekad nav speciāli apguvusi kādu mākslas virzienu. Tiesa, skolas laikā viņa bija apmeklējusi radošus pulciņus.

Gada projekts

Bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā, dzīvojot mājās kopā ar atvasēm, viņai bija laiks padomāt par to, ko dzīvē vēlas, un Kaiva atklāja papīra dizainu. Viņa ar asu skalpeli izgrieza dažādus zīmējumus, veidoja apsveikuma kartiņas, dekorācijas u.tml. «Tas mani aizrāva,» saka Kaiva.

Uzņēmējs - nenoliedzami tas ir cilvēks, kurš ir finansiāli stabils, spēj orientēties finanšu nozarē un adaptēties jaunām situācijām. Spēj būt elastīgs pielāgojoties gan klientu, gan tirgus prasībām. Tāds, kurš nebaidās uzņemties riskus spēj būt atbildīgs izmantojot kredītus savā labā, kā arī spēj darboties ar investīcijām un aizdevumiem. Kāpēc mēs apskatam uzņēmēja īpašības? Izprotot uzņēmēja prasmes un rakstura īpašības, mēs spējam pietuvoties atziņām, kas ļauj saprast, kas tad ir finansiāli veiksmīgs cilvēks un izmantot to savā labā.Līdz ar to šajā rakstā piedāvājam piecus padomus, kas ļaus pietuvoties īpašībām, kas nepieciešamas, lai kļūtu par šo finansiāli veiksmīgo cilvēku ekonomisko pārmaiņu laikā.

5 galvenie ieteikumi, kā veiksmīgi piesaistīt naudu

Iespējams, jūs domājat, ka finansiāli veiksmīgs cilvēks ir tāds, kurš saņem, konkrētu naudas summu mēnesī. Katram tas ir atšķirīgi, kāda būtu veiksmīga cilvēka peļņa, ar kuru jūs uzskatāt, ka būsiet sasniedzis finanšu kalnus. Tomēr algai, ko saņemat katru mēnesi nav saistība ar finansiāli veiksmīga cilvēka īpašībām. Ar ko sākt? Jums vajadzētu sākt ar saviem ikdienas tērēšanas paradumiem un saprast, kā no esošajiem ienākumiem gūt vēl lielāku peļņu. Protams, tas ir svarīgi ikvienam indivīdam, bet uzņēmējiem it īpaši, jo viņiem ir jārūpējas par saviem algotajiem darbiniekiem. Izmaksājot viņiem algas, atvaļinājumus, maksājot nodokļus, jāspēj nomaksāt īre par telpām vai jāatgūst peļņā par iegādātu īpašumu utt. Paralēli tam jāgūst peļņa un jāuztur stabila finansiālā situācija savā uzņēmumā. Tālāk rakstā, dosim iespēju ielūkoties 5 galvenajos padomos, kā to panākt.