Jaunākais izdevums

NATO dalībvalstu aizsardzības ministri vienojušies pastiprināt militāro klātbūtni alianses austrumu flangā, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas, trešdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Jau iepriekš alianse spērusi soļus, lai vairotu to austrumu dalībvalstu pārliecību, kas jūtas Krievijas apdraudētas. Jaunais plāns paredz tālāku virzību, elastīgus sauszemes kontingentus kombinējot ar ātrās reaģēšanas spēkiem, kurus būtu iespējams ātri izvērst, lai atturētu jebkuru agresoru.

Mērķis ir radīt daudznacionālu spēku klātbūtni, tādējādi dodot ļoti spēcīgu signālu potenciālajam agresoram, norādīja Stoltenbergs.

Uzbrukums vienam sabiedrotajam ir uzbrukums visiem sabiedrotajiem, atkārtoti uzsvēra NATO ģenerālsekretārs, piebilstot, ka uz jebkuru agresijas aktu reaģēs visas alianses dalībvalstis.

Sīkāk plānu pirms jūlijā Varšavā paredzētā NATO samita izstrādās militārie plānotāji, tostarp nosakot konkrētu Austrumeiropā izvietojamo militārpersonu skaitu.

Tomēr jau tagad avoti NATO pavēstījuši, ka rotācijas kārtībā Polijā un Baltijas valstīs paredzēts izvietot vairākus tūkstošus karavīru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Vācija līdz ar ASV karavīru aiziešanu zaudēšot simtus miljonus

Jānis Šķupelis, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pirms laiciņa nāca klajā ar plāniem no Vācijas izvest aptuveni 12 tūkstošus savu kareivju. ASV šajā ziņā nobriedusi arī darbiem, kas nozīmē, ka Vācijas ASV militāristu pilsētiņas kādā brīdī var palikt tukšas. Tas nozīmē, ka attiecīgs ekonomisks trieciens var būt atsevišķiem Vācijas reģioniem, kas līdz šim bija pieraduši pie ASV militāristu naudas.

Pieejamā informācija liecina, ka Vācijas pilsētā Štutgartē tiks aizvērti divi komandcentri – viens ASV operācijām Eiropā un otrs ASV operācijām Āfrikā. "Financial Times" ziņo, ka no ASV militārās klātbūtnes ļoti atkarīgas tādas Vācijas pilsētas kā Vilseka un Grāfenvēre. Grāfenvēres pašvaldības pārstāvji lēš, ka gadā tai ASV armijas klātbūtnes “vērtība” bijusi 660 miljonu eiro apmērā!

"FT" arī ziņo, ka daudzi minēto pilsētu iedzīvotāji kaut vai šī iemesla iespaidā cer, ka rudenī gaidāmajās ASV vēlēšanās laurus plūks ASV Demokrātu partijas prezidenta kandidāts Džo Baidens. Proti, ir cerība, ka viņa nostāja pret Vāciju būs maigāka.

Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka aptuveni 5400 no minētajiem 12 tūkstošiem ASV kareivju tikšot izvietoti citās Eiropas valstīs (bet pārējie – atgriezīšoties atpakaļ ASV). Pamatā karavīri varētu tikt pārvietoti uz Beļģiju un Itāliju, lai gan potenciālo valstu vidū minēta Polija un arī Baltijas valstis. Var paspekulēt, ka, ņemot vērā minētos daudzos miljonus, iespējams, arī Latvijai būtu jāpacenšas par šādas militārās naudas piesaisti, kas infrastruktūras izbūvi un varbūt pat uzplaukumu var nozīmēt veselām pilsētām. Tā pati Polija, atšķirībā no daudzām citām NATO valstīm, izpilda doto solījumu par 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai. Jāteic, ka šajā pulciņā atrodas arī Latvija, Lietuva, Rumānija, Igaunija, Grieķija un Bulgārija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

NATO līdz 2021.gadam Latvijas aizsardzībā plāno ieguldīt aptuveni 71 miljonu eiro

LETA, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO līdz 2021.gadam Latvijas aizsardzības projektos plāno ieguldīt aptuveni 71 miljonu eiro, aģentūra LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijā (AM).

Šo naudu paredzēts tērēt, lai uzlabotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) infrastruktūras attīstību NBS un sabiedroto nodrošināšanai.

Ministru kabineta jau februāra beigās izdotais rīkojums paredz, ka laikā no 2017. līdz 2021.gadam AM varēs uzņemties ilgtermiņa saistības un slēgt līgumus, piesaistot NATO Drošības investīciju programmas finansējumu līdz 71 miljonam eiro ārvalstu finanšu palīdzībai un ne vairāk kā 27 miljonus eiro nacionālo finansējumu nodokļu samaksai un projektu līdzfinansējumam.

Ar NATO Drošības investīciju programmas finansējumu paredzēts attīstīt apmācības infrastruktūru, piemēram, šautuves un specializētas apmācību vietas. Tāpat par NATO naudu plānots attīstīt apgādes infrastruktūru, piemēram, noliktavas un uzlabot infrastruktūru sabiedroto spēku uzņemšanai un izvietošanai, piemēram, izmitināšanas zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

NATO līderi apstiprina aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm

LETA--DPA, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Šodien mēs vienojāmies par atjauninātu plānu Baltijas valstīm un Polijai," pēc NATO 70.gadadienai veltītā samita pavēstīja Stoltenbergs. "Ir labi zināms, ka starp NATO sabiedrotajiem ir dažādi viedokļi par to, kā apzīmēt YPG (kurdu bruņotais grupējums "Tautas aizsardzības vienības")."

Jautājums ticis pārspriests starp sabiedrotajiem, taču trešdien samita sarunās tas "netika konkrēti skatīts", sacīja Stoltenbergs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrotie ir vienisprātis par nepieciešamību neapdraudēt panākumus pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans bija pavēstījis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tramps paziņo par milzu progresu aizsardzības izdevumu jautājumā

LETA/AFP/DPA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņojis, ka viņam NATO samitā Briselē izdevies panākt «milzu progresu» jautājumā par pārējo alianses dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Improvizētajā preses konferencē viņš teica, ka ir «ļoti, ļoti apmierināts», jo pārējās NATO dalībvalstis esot apņēmušās palielināt aizsardzības izdevumus līdz «nekad iepriekš neredzētam līmenim».

Atbildot uz jautājumu, vai viņš joprojām draud ar Savienoto Valstu izstāšanos no NATO un vai viņš var pieņemt un īstenot šādu lēmumu bez Kongresa atbalsta, Tramps sacīja: «Es domāju, ka droši vien varu, bet tas nav nepieciešams.» Iepriekš tika ziņots, ka Tramps NATO samitā piedraudējis ar ASV izstāšanos no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus.

NATO tagad «ir ļoti varena» un «daudz spēcīgāka nekā tā bija pirms divām dienām,» uzsvēra Baltā nama saimnieks, nosaucot aliansi par «saskaņotu mašīnu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas jaunuzņēmums Anatomy Next sadarbojas ar NATO

Monta Glumane, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums Anatomy Next, piesaistot Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniekus, plāno radīt virtuālajā realitātē balstītu neatliekamās medicīniskās palīdzības simulatoru, kas ļautu militārajiem mediķiem apgūt precīzas rīcības modeli dažādu traumu gadījumā, informē RSU.

Ar simulatora palīdzību, izmantojot īpašas brilles, mediķis nonāk virtuālā militārā medicīnas centra uzņemšanas nodaļā, kur ir jāpieņem lēmumi par cietušo ārstniecības kārtību, balstoties uz ASV akreditētu vienotu rīcības algoritmu ATLS (Advanced Trauma Life Support). Simulācijas laikā virtuālais cietušais reaģē atbilstoši veiktajām manipulācijām, un viņa veselības stāvoklis var gan uzlaboties, gan pasliktināties, piemēram, ja netiek apturēta asiņošana. Tādējādi simulatora mākslīgais intelekts novērtē mediķa spējas.

Simulatoru militārās medicīnas personāla apmācībām uzņēmums Anatomy Next izstrādā pēc ASV Aizsardzības departamenta pasūtījuma, un sākotnēji tas tiks izmantots ASV militāro mediķu sagatavošanā, bet turpmāk varētu tikt lietots arī citās NATO dalībvalstīs. Patlaban, sadarbojoties IT speciālistiem no Anatomy Next un RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra speciālistiem, norisinās programmēšanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Stoltenbergs: Eiropa nevar paļauties uz Francijas kodolarsenālu

LETA--DPA, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kodoldrošību, kuru Eiropai sniedz ASV, nevar aizstāt ar Francijas kodolieročiem, atzinis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona pagājušā mēneša izteikumi par NATO "smadzeņu nāvi" izsaukuši alianses iekšienē asas debates.

Nesenie notikumi Sīrijā likuši Makronam apšaubīt paļāvību uz ASV, ka tā sniegs nepieciešamo atbalstu uzbrukuma gadījumā Eiropai, un tāpēc Elizejas pils saimnieks uzstāj, ka Eiropai pašai jāpalielina savas aizsardzības spējas.

"Francija zina, kā sevi aizsargāt. Pēc Brexit tā paliks vienīgā kodollielvara Eiropas Savienībā," novembra sākumā publicētajā intervijā žurnālam "Economist" uzsvēra Makrons.

Taču Stoltenbergs norādījis, ka Francijas kodolieroči nesniedz NATO ticamu alternatīvu.

"ASV ieroči ir labi izveidotas NATO atturēšanas sistēmas sastāvdaļa, to mēs nedrīkstam aizmirst," sarunā ar aģentūru DPA uzsvēris NATO ģenerālsekretārs. "Mums ir pārbaudītas un izmēģinātas procedūras."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien atkārtoti apliecināja alianses vēlmi uzņemt Gruziju, neskatoties uz stingriem Maskavas iebildumiem.

Stoltenbergs ieradies Tbilisi uz 12 dienas ilgām kopīgām NATO un Gruzijas militārajām mācībām.

«29 sabiedrotie ir skaidri pateikuši, ka Gruzija būs NATO locekle,» preses konferencē pavēstīja Stoltenbergs. «Mēs turpināsim strādāt kopā, lai sagatavotos Gruzijas dalībai NATO.»

Atsaucoties uz Krieviju, viņš norādīja, ka nevienai valstij nav tiesību ietekmēt NATO atvērto durvju politiku.

«Mēs nepieņemam, ka Krievijai vai kāda cita vara var izlemt, ko [NATO] locekļi drīkst darīt,» paziņoja Stoltenbergs.

NATO valstu vadītāji 2008.gadā paziņoja, ka Gruzija reiz tiks uzņemta aliansē. Gruzija ir arī viena no ES Austrumu partnerības programmas valstīm. Tomēr Gruzijas izredzes tikt uzņemtai NATO un Eiropas Savienībā joprojām ir visai miglainas, īpaši pēc 2008.gada kara ar Krieviju, kura atzinusi separātisko Abhāzijas un Dienvidosetijas republiku neatkarību un savās militārajās bāzēs tur izvietojusi tūkstošiem karavīru, kamēr starptautiskā sabiedrība tās uzskata par okupētām Gruzijas teritorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VALPRO paraksta līgumu ar NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūru

Lelde Petrāne, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "VALPRO" piedalījies NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūras izsludinātajā iepirkumā un ieguvis tiesības apgādāt NATO militāros spēkus ar militārajām prasībām atbilstošu produkciju - augstas kvalitātes, militārā izpildījuma metāla degvielas kannām.

Starp vairāku pretendentu no dažādām valstīm iesniegtajiem komercpiedāvājumiem SIA VALPRO iesniegtais piedāvājums atzīts par atbilstošu visās atlases kārtās, informē uzņēmumā. Rezultātā uzņēmums trīs līdz piecu gadu periodā apgādās NATO dalībvalstu un partnervalstu militāros spēkos ar militārās specifikācijas degvielas kannām.

SIA "VALPRO" ir viens no senākajiem un lielākajiem metāla apstrādes uzņēmumiem Latvijā, kas ražoto produkciju piedāvā vairāk nekā 33 pasaules valstīs. Uzņēmumā degvielas kannas tiek ražotas kopš 1959. gada, savukārt armijas vajadzībām tās tiek ražotas kopš 2000. gada. Šajā laikā saražots gandrīz miljons armijas kannu, kuras piegādātas dažādām NATO sabiedrotajām armijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā iecēla līdzšinējo Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) amatpersonu Jēkabu Straumi.

Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā 6.jūnijā bija atbalstījusi valdība.

Par savām prioritātēm Straume nosaucis KNAB kolektīva atjaunošanu, sašķeltības novēršanu birojā un valsts tautsaimniecības izaugsmes veicināšanu caur korupcijas novēršanas prizmu.

Jaunais KNAB vadītājs savā dzīves aprakstā norāda, ka viņam ir izkoptas verbālās un rakstiskās komunikācijas prasmes, veicot dienesta pienākumus kā struktūrvienības vadītājam, motivējot un apmācot padotos, kā arī sadarbojoties ar citu iestāžu un struktūrvienību amatpersonām. Straume norādījis, ka starptautiskās sadarbības līmenī spējot veiksmīgi komunicēt angliski un krieviski.

Savas organizatora un vadītāja prasmes Straume vērtē kā augstas. Ilgstoši viņš vadījis 20-50 darbinieku struktūrvienību, kā arī piedalījies dažādu ar MIDD kompetenci saistītu starpiestāžu un starptautisku pasākumu organizēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paplašinās ekonomisko sadarbību ar Baltkrieviju jaunos virzienos

Dienas Bizness, 11.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ, Daugavpilī Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 11. sēdē Latvijas un Baltkrievijas pārstāvji vienojās veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību, meklējot arvien jaunus sadarbības virzienus un formas, informē Ekonomikas ministrijā.

Sanāksmes laikā puses vienprātīgi atzina, ka ir ieinteresētas attīstīt sadarbību transporta, tranzīta un loģistikas, sakaru un IKT, pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, tūrisma, izglītības, zinātnes un tehnoloģiju, vides aizsardzības u.c. jomās.

Baltkrievijas puse norādīja, ka ir ieinteresēta arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Latviju lauksaimniecības tehnikas, metālapstrādes produkcijas, elektronikas, lielās sadzīves tehnikas u.c. preču piegādēs Latvijas tirgum.

Ekonomiskās sadarbības sekmēšanai un sadarbības partneru loka paplašināšanai, puses vienojās rīkot Latvijas – Baltkrievijas biznesa forumu Rīgā 2016. gada pirmajā pusē. Forumā iecerēts pārrunāt sadarbības aktivizēšanu transporta un loģistikas, IKT, finanšu u.c. virzienos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Tramps: ASV varētu neaizsargāt dažas NATO valstis pret Krievijas agresiju

LETA--AP, 21.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Republikāņu partijas kandidāts ASV prezidenta amatam Donalds Tramps paziņojis, ka ASV viņa vadībā varētu neaizsargāt dažas NATO dalībvalstis, ja tām grasītos uzbrukt Krievija.

Tramps to paziņoja intervijā laikrakstam The New York Times Klīvlendā notiekošā republikāņu nacionālā konventa laikā.

Viņš teica, ka gadījumā, ja citas NATO dalībvalstis būtu pakļautas uzbrukumam, viņš vispirms novērtētu šo valstu ieguldījumu Ziemeļatlantijas aliansē.

Tramps vēlreiz uzsvēra savu stingrās līnijas nacionālista pieeju, sakot, ka viņš piespiedīs citas NATO valstis uzņemties daļu no aizsardzības izdevumiem, kurus gadu desmitiem segušas ASV, atcels līgumus, kurus uzskata par nelabvēlīgiem ASV, un mainīs ASV partnera definīciju.

Tramps teica, ka pārējai pasaulei vajadzētu mācīties pielāgoties viņa pieejai. «Es dotu priekšroku tam, ka mēs būtu spējīgi turpināt» pildīt pastāvošās vienošanās, bet tikai tad, ja sabiedrotie beigs izmantot Amerikas varenības laikmetu, kuru ASV vairs nevar atļauties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Tramps ievēlēšanas gadījumā sola panākt, lai NATO valstis maksā par aizsardzību

LETA--AFP, 25.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta amata kandidāts no Republikāņu partijas Donalds Tramps paziņojis, ka gadījumā, ja viņu ievēlēs par prezidentu, viņš panāks, lai NATO dalībvalstis maksā par savu aizsardzību, nevis paļaujas uz to, ka izdevumus segs Savienotās Valstis.

«NATO ir valstis, kuras mūs izmanto. Ja es [būšu prezidents], ticiet man, tās maksās,» sacīja Tramps svētdien pārraidītā intervijā telekanālam NBC.

«Pieņemsim, ka valstī notiek iebrukums. Tā nav samaksājusi. Visi saka - ak, bet mums ir līgums,» klāstīja Tramps. NATO līguma 5.pants noteic, ka uzbrukuma gadījumā vienai alianses dalībvalstij pārējām valstīm tā ir jāaizstāv.

«Ja viņi nemaksā - tas nav kā pirms četrdesmit gadiem. Tas nav kā pirms piecdesmit gadiem. Tas nav kā pirms trīsdesmit gadiem. Šodien mēs esam citāda valsts,» viņš teica.

«Ir valstis, kuras nemaksā, un tas jau ir vairāk nekā NATO, jo mēs rūpējamies par Japānu. Mēs rūpējamies par Vāciju un Dienvidkoreju, un Saūda Arābiju, un mēs zaudējam it visā,» sacīja Tramps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Tramps atkārtoti norāda, ka lielākā daļa NATO valstu nepietiekami finansē aizsardzību

LETA--CNN, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps, apmeklējot ASV bruņoto spēku Centrālo pavēlniecību Floridā, uzsvēris atbalstu NATO, taču atkārtoti norādījis, ka lielākā daļa alianses dalībvalstu atvēl nepietiekami daudz līdzekļu militārajiem izdevumiem.

«Mēs stingri atbalstām NATO,» sacīja Tramps, pirmdien tiekoties ar amerikāņu militārpersonām Makdila gaisa spēku bāzē Floridā, kur atrodas Centrālā pavēlniecība.

«Mēs vienīgi lūdzam, lai NATO dalībvalstis pilnībā un atbilstoši piešķir finanšu līdzekļus NATO aliansei, un daudzas no tām to nedara. Daudzas nav pat tikušas tuvu [nepieciešamajam finansējuma līmenim]. Un tām tas ir jādara,» teica ASV prezidents.

Tikai piecas no NATO dalībvalstīm izpilda NATO ieteikumu aizsardzībai veltīt ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - tās ir ASV, Grieķija, Igaunija, Lielbritānija un Polija. Latvija un Lietuva apņēmušās šo līmeni sasniegt nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts svētkos Rīgas ostā iedzīvotājiem būs iespēja apmeklēt NATO valstu karakuģus, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

18. un 19.novembrī no plkst.13 līdz 16 Rīgas Pasažieru ostā iedzīvotājiem atvērti apskatei būs NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas kuģi. Grupas sastāvā šobrīd ir astoņu valstu kuģi - Latvijas mīnu kuģis Imanta, Vācijas štāba kuģis Elbe, Lietuvas patruļkuģis Skalvis, Igaunijas mīnu kuģis Sakala, Lielbritānijas mīnu kuģis Grimsby, Nīderlandes mīnu kuģis Willemstad, Belģijas mīnu kuģis Narcis un Norvēģijas mīnu kuģis.

NATO 1.pastāvīgā jūras pretmīnu grupa Igaunijas Jūras spēku komandkapteiņa Johana Eliasa Seljamā vadībā ieradīsies Rīgas ostā ceturtdien, 17.novembrī. Grupa uzturēsies Rīgā līdz pirmdienas rītam.

Grupa ir sākusi sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanas operāciju veikšanu un turpinās pēc Otrā pasaules kara palikušo mīnu meklēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas robežu tuvumā sāksies plašas Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības

LETA, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 19.septembrim Krievijas Rietumu kara apgabalā, Ņižņijnovgorodas apgabala Muļino poligonā, notiks apvienotās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības «Ščit Sojuza 2019», aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Pēc oficiālās informācijas, mācībās piedalīsies aptuveni 12 000 karavīru, tostarp aptuveni 8 000 Krievijas karavīru un vairāk nekā 4 000 Baltkrievijas karavīru.

Militārajās mācībās tiks iesaistītas aptuveni 950 kaujas tehnikas vienības, tai skaitā vairāk nekā 230 tanki, 240 artilērijas sistēmas un aptuveni 70 militārie lidaparāti. Minētajā militārās tehnikas apjomā ieskaitītas arī Baltkrievijas bruņoto spēku kaujas tehnikas vienības - vairāk nekā 30 tanki, 80 kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportieri, aptuveni 50 daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmas, artilērijas ieroči un mīnmetēji, kā arī aptuveni 15 lidaparāti.

Savukārt no 16.septembra līdz 21.septembrim Centrālā kara apgabala poligonos notiks Krievijas bruņoto spēku stratēģiskās militārās mācības «Centr 2019».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Anatomy Next" ir reorganizēts un "Exonicus" attīsta virtuālās realitātes traumu simulatoru, bet "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs" strādā ar anatomijas izglītību

"Vasara bija ļoti smaga "Exonicus" darbībā, jo notika ilga un sarežģīta kompānijas reorganizācija, kā rezultātā uzņēmums sadalījās divos atsevišķos uzņēmumos. No "Exonicus" atdalījās divas biznesa līnijas - "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs"," stāsta Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šobrīd "Exonicus" nodarbojas ar traumas simulatora "Trauma Simulator" attīstīšanu. Tas ir virtuālās realitātes neatliekamās medicīniskās palīdzības treniņu simulācijas rīks, kas mediķiem, ārstiem, veselības aprūpes speciālistiem un medmāsām palīdz apgūt prasmes un uzturēt sagatavotību sarežģītām situācijām. "Trauma Simulator" produkta pirmo versiju ir iegādājušies un palīdzēja izstrādāt ASV militārās medicīnas centrs "Madigan Army Medical Center".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11.novembra krastmalā notika Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

Parādē piedalījās vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu, komandēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, bet to pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Militārās parādes ierindas priekšgalā soļoja 1.kājnieku bataljona karavīri ar Latvijas armijas karogu, bet aiz tā triju Baltijas valstu kopējās militārās izglītības iestādes – Baltijas aizsardzības koledžas - karogu nesa tās klausītāju pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kučinskis: Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti

LETA, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, komentējot iespējas nepieciešamības gadījumā palielināt aizsardzībai atvēlēto finansējumu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) novirzīšana aizsardzībai ir Latvijas apņemšanās un valdība rūpīgi sekos līdzi tam, lai nevienā brīdī «netiktu iziets no noteiktās 2% robežas». «Nav pašmērķis pacelt augstāk procentus, bet, ja mūsu drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, ja tas būs nepieciešams konkrētos projektos,» skaidroja Kučinskis.

Savukārt Valsts prezidents uzsvēra, ka aizsardzībai novirzītie 2% no IKP ir jānotur, ņemot vērā arī to, ka Latvijas IKP var palielināties straujāk vai arī kādā brīdī samazināties. «2% ir jābūt obligāti, un tam ir jābūt Latvijas starptautiskam vēstījumam - ka Latvija ir un būs gatava nodrošināt vismaz 2% no IKP aizsardzībai,» pārliecību pauda Vējonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kučinskis: Trampa pārmetumi par nepietiekamu ieguldījumu aizsardzībai uz Latviju neattiecas

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Donalda Trampa NATO samitā izteiktie pārmetumi par dalībvalstu nepietiekamu ieguldījumu aizsardzībai uz Latviju absolūti neattiecas, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

«Uz mums tie pārmetumi absolūti neattiecas. Mēs esam starp valstīm, kur aizsardzībai atvēlēti ir 2% no iekšzemes kopprodukta,» sacīja premjers.

Tramps gan trešdien NATO samitā paziņoja, ka dalībvalstīm aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nevis līdz 2%, par ko bija panākta vienošanās iepriekš.

Vaicāts, vai Latvija būtu gatava aizsardzībai atvēlēt Trampa prasītos 4% no IKP, Kučinskis «900 sekundēs» apgalvoja, ka «šobrīd mums tas nav aktuāli un mēs par to šobrīd īsti nedomājam».

Pēc premjera teiktā, ja aizsardzības infrastruktūrai un sabiedroto uzņemšanai būtu nepieciešami kādi jauni ieguldījumi, tie tiktu vērtēti individuāli, nevis tiecoties sasniegt kādu konkrētu procentu no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

NATO ģenerālsekretārs pauž cerību sadarboties ar Trampu

LETA, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apsveicis republikāņu Baltā nama kandidātu Donaldu Trampu ar uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un paudis cerību ar viņu sadarboties.

«Es apsveicu Donaldu Trampu ar viņa ievēlēšanu par Savienoto Valstu prezidentu un gaidu mūsu sadarbību ar jaunievēlēto prezidentu Trampu,» teikts Stoltenberga paziņojumā, kas publicēts alianses interneta vietnē.

«Mēs saskaramies ar jaunu drošības vidi, tostarp hibrīdkaru, kiberuzbrukumiem, terorisma draudiem. ASV līderība ir tikpat svarīgā kā iepriekš. Mūsu alianse gandrīz 70 gadus miera un konflikta laikā ir apvienojusi Amerikas tuvākos draugus. Spēcīga NATO ir laba Savienotajām Valstīm un laba Eiropai,» uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.

«NATO ar apņēmību ir reaģējusi uz jauno drošības situāciju. Bet viss darbs nav paveikts. Un es gaidu tikšanos ar Trampa kungu tuvākajā laikā un ceru uzņemt viņu Briselē nākamā gada NATO samitā, lai apspriestu turpmāko ceļu,» piebilda Stoltenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV izvieto tankus un artilēriju Norvēģijas alās

LETA--CNN, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pastiprinātu savu klātbūtni Krievijas robežas tuvumā, ASV izvieto tankus, artilēriju un loģistikas aprīkojumu Norvēģijas alās.

Par aprīkojuma izvietošanu Norvēģijas alās piektdien paziņoja ASV Jūras kājnieku 2.ekspedīcijas brigādes pulkvedis Viljams Bentlijs.

Viņš norādīja, ka šāda aprīkojuma izvietošana ļaus samazināt izdevumus un paātrināt operācijas krīzes situācijās.

Alas, kurās ierīkota klimata kontrole, atrodas Norvēģijas vidienē, bet precīza to atrašanās vieta netiek atklāta.

ASV militārā aprīkojuma izvietošana tur sākās jau 1981.gadā Aukstā kara laikā, lai stiprinātu NATO aizsardzības iespējas pret Padomju Savienību.

Pēc Aukstā kara beigām ASV šaubījās, vai saglabāt alu kompleksu, norādīja Atlantijas padomes Transatlantiskās drošības iniciatīvas direktors Magnuss Nordenmens.

Komentāri

Pievienot komentāru