Jaunākais izdevums

Ja vēl pirms dažiem gadiem tika apcerēta Grieķijas parāda norakstīšana un neizbēgams šīs valsts kraha riņķa dancis, tad tagad šajā ziņā bilde pamatīgi mainījusies.

Finanšu tirgi balso ar naudu, un pieejamie dati liecina, ka nu šai valstij uz 10 gadiem pirmo reizi vēsturē tiek aizdoti līdzekļi ar nepilna procenta ienesīgumu. Eirozonas parādu krīzes karstākajā brīdī Grieķijas parāda likmes uz brīdi pārsoļoja pāri 30% atzīmei.

Izskatās, ka daudzus šī parāda uzpircējus īsti nebiedē fakts, ka Grieķijas saistībām joprojām noteikts "grabažas" (junk) reitings. Pozitīvi ir tas, ka šīs valsts tautsaimniecība pāris gadus atgriezusies uz izaugsmes taciņas. Proti, pēc vairākiem krīzes gadiem un strukturālām reformām ir radušies iemesli, lai attiecībā uz Grieķijas ekonomiku būtu saskatāms zināms optimisms. Šajā pašā laikā tai saglabājas pietiekami daudz izaicinājumi, kuru vidū ir, piemēram, gigantiska parādu nasta virs 180% no IKP.

Ļoti zems parāda ienesīgums šai valstij, protams, ir labi, jo atvieglo tā apsaimniekošanu. Tomēr var arī spekulēt, ka Eiropā ne visur šādas likmes pareizi ataino patiesos riskus.

Citur vēl liesāks

Kopumā šāds Grieķijas parāda likmju kritums saistīts ar to, ka citur likmes vēl ir krietni zemākas un daudzos gadījumos - par negatīvas. Tādējādi šīs valsts saistības (ja tās tiek turētas līdz termiņa beigām) vismaz piedāvā iespēju garantēti nezaudēt naudu, kas ir pievilcīga alternatīva pietiekami daudziem investoriem. Piemēram, Vācijas 10 gadu parāda ienesīgums šīs nedēļas otrajā pusē atradās pie -0,41% atzīmes. Pagājuša gada vasaras beigās tas pat bija vēl zemās un paslīdēja zem -0,7%.

"Ir ļoti daudz tādas naudas, kas mēģina ķert vien dažas iespējas. Daļēji tas ir saistīts ar Grieķijas situācijas uzlabošanos un daļēji - ar vidi, kur vienkārši ir par maz ienesīguma," The Wall Street Journal komentē Grieķijas finanšu kompānijas Alpha Trust pārstāvji.

Rietumvalstu valdību parādam negatīvas likmes - pat ļoti gara termiņa obligācijām - vairs nav nekas jauns. Liela mērā par šādu situāciju ir atbildīga ietekmīgāko centrālo banku politika, kas paredzējusi, piemēram, obligāciju uzpirkšanu un rekordzemas likmes.

Tādējādi pat Latvijai, kura salīdzinoši ne pārāk sen patiesībā faktiski bankrotēja (pareizāk sakot bija spiesta pieņemt starptautisko palīdzību) ir izdevies emitēt parādu ar negatīvu ienesīgumu.

Vai burbulis?

Bieži vien obligācijas ar negatīvu ienesīgumu (kas parasti tiek uzskatītas par ļoti drošām) tāpat ir jāturpina pirkt pensiju fondiem, apdrošināšanas kompānijām un citām finanšu institūcijām. Turklāt šis ienesīgums var būt "mazāk negatīvs" par kādu pat vēl nepievilcīgāku depozīta likmi. Uz savu daļu šādos laikos var cerēt arī spekulanti, kas dārgi uzpirktās obligācijas (ar negatīvu likmi) vienmēr var cerēt kādam citam pārdot vēl dārgāk.

Nav izslēgts, ka tirgus pašreizējā stadijā ir radījis obligāciju cenu burbuli. Pastāv risks, ka tad, kad sāks celties procentlikmes, obligāciju cenas strauji saruks. Straujāk tās šādā gadījumā saruks garāka termiņa obligācijām. Šādi investori ir pakļauti arvien lielākam cenu izmaiņu riskam, ja ir vajadzība nopirkto vērtspapīru pārdot agrāk (pirms obligācijas dzēšanas termiņa beigām). Jāņem vērā - jo garāka termiņa obligācijas, jo straujāks būs to cenu kritums gadījumā, ja ienesīgums sāks palielināties.

Tas pats darbojas arī pretējā virzienā, un tas ir iemesls, kādēļ pat pie zemām procentu likmēm, tām kļūstot vēl zemākām, pat negatīvām, obligāciju tirgi spējuši sniegt labu atdevi.

Parādu līmeņi Rietumvalstīm ir augsti, un šādas procentu likmes tik zemas mūžīgi var nebūt (tiesa gan, nu izskatās, ka šādi laiki ieilgs). Ja laiki mainās, tad uzaudzētās milzīgās saistību nastas stiept var kļūt pārāk grūti.Notiekošajam parādu tirgu ir milzīga ietekme uz tendencēm arī akciju tirgū.

Piemēram, pagājušā gada izcilo akciju sniegumu var mēģināt daļēji norakstīt uz TINA (There Is No Alternative) fenomenu. Proti, akcijām uz visa notiekošā fona tāpat ir grūti rast kādu daudzmaz jēdzīgu alternatīvu. Tiek skaidrots - parāda vērtspapīru ienesīgums otrreizējā tirgū ir ļoti pliekans vai pat ļoti daudzos gadījumos - negatīvs.

Valdot šādam fonam, daudzi ir gatavi (vai pat ir spiesti) uzņemties lielāku risku, un skatieni tādējādi tiek raidīti Rietumvalstu akciju virzienā. Dzirdami viedokļi - akcijas pēc šāda pieauguma nebūt nav lētas, lai gan tās joprojām var par tādām uzskatīt, ja salīdzina ar obligācijām.

Parasti nav gluži tā, ka totāla bezcerība ilgtu mūžīgi. Pēc sabrukumiem un cenu depresijām mēdz nākt atveseļošanās. Šādu stāstu var saistīt vēl ar Grieķijas akcijām. Tās 2019. gadā bija pašas veiksmīgākās visā Eiropā, kur Athens General Composite akciju indeksa vērtība pieauga aptuveni uz pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvieglojot ierobežojumus, kas ieviesti nolūkā apturēt jaunā koronavīrusa izplatību, Grieķijā no pirmdienas atsākta regulāra prāmju satiksme uz tai piederošajām salām un savas durvis atkal ver kafejnīcas un restorāni.

Kopš marta beigām Grieķijai piederošās salas faktiski bija slēgtas un tās uzņēma vienīgi preču piegādes, kā arī savus pastāvīgos iedzīvotājus.

Taču, ņemot vērā zemo inficēto skaitu, Grieķija ierobežojumus mīkstinājusi agrāk nekā 15.jūnijā, kā iepriekš tika plānots.

Līdz šim Grieķijā reģistrēti 2900 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, bet nāves gadījumu skaits sasniedzis 171.

Tomēr prāmju pasažieru un restorānu apmeklētāju skaits joprojām tiks ierobežots, un viņiem būs jāievēro sociālās distancēšanās noteikumi.

Ar ierobežojumu atvieglošanu Grieķija cer glābt savu tūrisma nozari, kas normāli nodrošina vairāk nekā desmit procentus no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

McDonald’s attīstības licences turētājs Premier Capital iesaldē kapitālu

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētā uzņēmumu grupa "Premier Capital", kas ir "McDonald’s" attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019. gadā strādājusi ar 28 miljonu eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas. 2020.gada plānus un prognozes ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija.

Grupas apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 16,2%, ieņēmumiem sasniedzot 341 miljonu eiro. Pateicoties 8800 cilvēku lielajai komandai 156 "McDonald’s" restorānos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Grieķijā, Maltā un Rumānijā, "Premier Capital" apkalpoja kopumā 131 miljonu viesu. Tas ir par 11 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, tādējādi sasniedzot jaunu apkalpoto viesu skaita rekordu.

Uzņēmuma darbība pēdējo nedēļu laikā tikusi ierobežota saskaņā ar veselības institūciju un valdību norādījumiem. Dažos no darbības tirgiem vajadzēja uz laiku slēgt restorānus, taču lielākā daļa turpinājusi apkalpot viesus, sagatavojot maltītes līdzņemšanai, izmantojot "McDelivery" piegādes un "McDrive".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija trešdien apstiprinājusi pirmo inficēšanās gadījumu ar jauno koronavīrusu "Covid-19".

Ar vīrusu inficējusies 38 gadus veca sieviete, kura nesen bijusi Itālijas ziemeļos. Viņa ievietota slimnīcā Salonikos un viņas stāvoklis tiek raksturots kā labs.

Itālijā ir apstiprināti vairāk nekā 300 inficēšanās gadījumi ar "Covid-19" un 11 nāves gadījumi.

Grieķijas valdība otrdien paziņoja, ka vīrusa uzliesmojuma gadījumā tiks slēgta daļa sabiedrisko vietu un ierobežota ceļošana.

Vajadzības gadījumā tiks aizliegts ceļot no Grieķijas uz valstīm, kur apstiprināts liels inficēšanās gadījumu skaits, un viesnīcās un privātās klīnikās tiks rekvizētas gultas slimnieku izvietošanai.

Ja būs nepieciešams, tiks slēgtas arī skolas, baznīcas, sporta halles, kinoteātri, uzņēmumi un citas pulcēšanās vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Eurostat: Latvijā lielākie izdevumi aizsardzībai no IKP Eiropas Savienībā

LETA, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tēriņi aizsardzībai veido 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to Latvijā šis rādītājs ir lielākais no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2018.gadu.

Mūsu valstij seko Igaunija un Grieķija (abās valstīs 2% no IKP), Kipra un Lielbritānija, kas aplūkotajā laika posmā vēl bija bloka dalībniece (abās valstīs 1,9%), un Francija (1,8%).

Lietuvā aizsardzības finansējums sasniedz 1,7% no IKP, tādējādi Baltijas valstīs šie rādītāji ir lielāki nekā ES vidēji.

Savukārt mazākais šī finansējuma apjoms fiksēts Īrijā (0,3% no IKP), Luksemburgā un Maltā (abās valstīs 0,5%), kā arī Austrijā (0,6%).

ES vidēji valdību izdevumi aizsardzībai 2018.gadā bija 1,3% no IKP.

Tikmēr Baltijas valstu tēriņi aizsardzībai attiecībā pret kopējo izdevumu apjomu arī ir lielāki nekā ES vidēji. Latvijā šie izdevumi veido 5,5% no kopējiem valsts tēriņiem, Lietuvā - 5,1%, bet Igaunijā - 5,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veicinās čarteru lidojumu attīstību starp Latviju un Ķīnu

Zane Atlāce - Bistere, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna Latvijai ir prioritārs tālais tūrisma tirgus, tāpēc Latvija sevi pozicionē kā jaunu, drošu un interesantu tūrisma galamērķi Ķīnas tūristiem.

Tādi secinājumi izskanēja Rīgā notiekošajā piektajā Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma forumā.

Forums ir viens no svarīgākajiem Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) 17+1 sadarbības formāta pasākumiem un tā norisei Latvijā ir būtiska nozīme Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību stiprināšanā un tūrisma veicināšanā.

Forumā valstis vienojās stiprināt Ķīnas un 17 Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbību tūrisma jomā, īpašu uzmanību pievēršot digitālo iespēju izmantošanai, sekmēt savstarpējo savienojamību un mobilitāti, kur galvenais priekšnoteikums ir tiešo avioreisu attīstība ar Ķīnu, sekmēt savstarpējās investīcijas tūrisma nozarē un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā, kā arī sekmēt nacionālo valdību, valsts pārvaldes iestāžu, tūrisma organizāciju un aģentūru sadarbību, lai izveidotu pēc iespējas efektīvākus un digitālākus mārketinga kanālus tūristu piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas Latvijā jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada sesto mēnesi samazinājušās par 1,1%, un Latvija bijusi starp 10 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Lielāks patēriņa cenu kritums nekā Latvijā bijis Kiprā (-2,2%), Grieķijā (-1,9%) un Igaunijā (-1,6%).

Vēl gada deflācija fiksēta Slovēnijā (-0,8%), Īrijā (-0,6%), Horvātijā, Itālijā un Luksemburgā (visās trīs valstīs -0,4%), kā arī Spānijā (-0,3%).

Tikmēr gada inflācija fiksēta 17 ES valstīs, no kurām augstākā tā bijusi Polijā (3,8%), Čehijā (3,4%), Ungārijā (2,9%), Rumānijā (2,2%), Slovākijā (1,8%) un Nīderlandē (1,7%).

Lietuvā bijusi 0,9% inflācija.

ES vidēji gada inflācija jūnijā bijusi 0,8%, bet eirozonā veidojusi 0,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - maiju - patēriņa cenas jūnijā ES pieaugušas par 0,4%, bet, bet eirozonā - par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" piektdien publiskotie koriģētie dati.

Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2018.gadā bija 69% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (56%), kā arī Ungārijas un Horvātijas (abās valstīs 64%) rādītājus. Nedaudz lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Rumānijā (71%), Slovākijā (73%), Igaunijā (74%) un Polijā (76%). Lietuvā AIC uz vienu iedzīvotāju pērn veidoja 89% no ES vidējā līmeņa.

Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (134%), Vācijā (120%), Austrijā (117%), Dānijā (114%), kā arī Beļģijā, Nīderlandē un Lielbritānijā (visās valstīs 113%). Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2018.gadā arī veidoja 69% no ES vidējā līmeņa. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (51%), Horvātijā (63%), Rumānijā (65%) un Grieķijā (68%). Nedaudz lielāks kā Latvijā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis Polijā (70% no vidējā līmeņa blokā), Ungārijā (71%), Slovākijā (73%), Portugālē (77%), Lietuvā (80%) un Igaunijā (82%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eurostat: Latvijā jūnijā ražotājcenām lielāks kritums nekā ES vidēji

LETA, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rūpniecībā šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo mēnesi ražotājcenas samazinājušās par 5,1%, kas ir lielāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" otrdien publicētie dati.

Straujākais kritums starp visām ES dalībvalstīm reģistrēts Lietuvā (-7,8%), Beļģijā (-7,5%), Itālijā un Spānijā (abās valstīs -6,1%), bet kāpums bijis vien Maltā (+1,5%), Slovēnijā (+0,7%) un Luksemburgā (+0,1%). Igaunijā ražotājcenas sarukušas par 2,3%.

Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji ražotājcenas jūnijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada sarukušas par 3,4%, bet eirozonā kritums bijis 3,7% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - maiju - ražotājcenas gan ES, gan eirozonā pieaugušas par 0,7%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas samazinājušās vienīgi Čehijā (-0,1%). Lielākais pieaugums bijis Igaunijā (+3,7%), Dānijā (+3,3%), Somijā (+2,2%), Spānijā (+1,9%), Beļģijā (+1,8%), Lietuvā (+1,6%) un Grieķijā (+1,5%). Latvijā ražotājcenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palikušas nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, personīgo nodokļu rādītājā 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau septīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 16.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans svētdien paziņojis, ka valsts viena pati nespēs tikt galā ar jauno bēgļu vilni, desmitiem tūkstošiem sīrieši pametot Krievijas uzlidojumiem pakļauto Sīrijas Idlibas provinci.

"Ja vardarbība pret Idlibas provinces cilvēkiem netiks apturēta, šīs [bēgļu] skaits vēl vairāk pieaugs," norādījis Erdoans. "tādā gadījumā Turcija viena pati neuzņemsies šādu migrācijas slogu.

Šobrīd Turcijā jau atrodas gandrīz 3,7 miljoni reģistrētu sīriešu bēgļu, un Ankara jau iepriekš brīdinājusi, ka nespēj izturēt šādu slogu.

"Negatīvās sekas spiedienam, kam tiksim pakļauti, jutīs arī visas Eiropas valstis, īpaši Grieķija," brīdinājis Erdoans.

Viņš apsūdzējis Eiropas Savienību (ES), ka joprojām nav saņēmusi sešus miljardus eiro, ko Brisele solījusi apmaiņā pret nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu uz Eiropu.

Tikmēr ES, kā arī ASV kritizē Turcijas iebrukumu Sīrijas ziemeļdaļā, norādot, ka vēršanās pret kurdu kaujiniekiem vēl vairāk destabilizē situāciju pilsoņkara plosītajā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šodien augsta riska teritoriju sarakstam varētu pievienoties Īrija, Dānija un Grieķija

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien augsta riska valstu sarakstam, no kurām atgriežoties, ir jāievēro pašizolācija, varētu pievienoties Īrija, Dānija un Grieķija, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pieļāva Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Attiecīgi šajā sarakstā būtu jau 23 valstis, viņš atzina.

Vērtējot Covid-19 izplatību kopumā, viņš uzsvēra, ka situācija nav viennozīmīga. Ir tādas Eiropas valstis, kurās saslimstības rādītāji mēneša laikā pieauguši divas reizes, kamēr Latvijai izdevies saslimstību saglabāt ļoti zemā līmenī.

Viņš uzsvēra, ka galvenais infekcijas avots šobrīd ir cilvēki, kuri saslimuši ārvalstīs. Tāds ir katrs trešais gadījums. Lielākā daļa no citu saslimušo inficējas tieši no viņiem. Tāpēc galvenais patlaban ir ievērot pašizolāciju, atgriežoties no augsta riska teritorijām, kuru saraksts diemžēl katru nedēļu tiek paplašināts, sacīja speciālists.

Aktuālo valstu sarakstu SPKC ierasti publisko piektdienas pēcpusdienā. Tas būs spēkā no sestdienas, 15.augusta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad janvārī-septembrī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājusies par 26,2%, kas bija mazāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina piektdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem šā gada pirmajos deviņos mēnešos mūsu valstī reģistrēja 10 410 jaunus vieglos automobiļus.

Straujākais kritums janvārī-septembrī fiksēts Horvātijā (-45%), Portugālē (-39,3%) Spānijā (-38,3%), Bulgārijā (-36,7%), Grieķijā (-35,3%), Itālijā (-34,2%) un Lielbritānijā (-33,2%). Igaunijā jaunu vieglo automobiļu reģistrācija sarukusi par 30,9%, bet Lietuvā - par 18,2%.

Jaunu vieglo automašīnu reģistrāciju janvārī-septembrī samazinājusies visās 30 Eiropas valstīs, par kurām datus apkopo ACEA, un šis kritums skaidrojams ar koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem.

Eiropas Savienībā vidēji janvārī-septembrī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija gada salīdzinājumā samazinājās par 28,8%, bet visās 30 ACEA aplūkotajās valstīs kritums bija 29,3% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Korupcijas uztveres indekss Latvijā pērn nedaudz pasliktinājies

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās pretkorupcijas koalīcijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās, liecina organizācijas ceturtdien publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē nav korupcijas, bet 100 - ka valstī ir augsts korupcijas līmenis. 2018.gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū.

Jaunākajā indeksā Latvija ierindota dalītā 44.-47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju un Gruziju.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gada "Transparency International" korupcijas uztveres indeksā Latvija ir novērtēta sliktāk nekā abas pārējās Baltijas valstis.

Lietuva jaunākajā indeksā ieguvusi 60 punktus, ar Bruneju, Izraēlu un Slovēniju dalot 35.-38.vietu. Savukārt Igaunija - tāpat kā Īrija - saņēmusi 74 punktus un dala 18.-19.vietu. Gan Lietuva, gan Igaunija salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu ieguvusi par vienu punktu vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas pieaug cerībā uz Covid-19 ierobežojumu tālāku mīkstināšanu

LETA--AFP, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija kāpums cerībā uz Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu tālāku mīkstināšanu, lai gan dažās valstīs, tostarp Brazīlijā, krasi pieauga jaunu Covid-19 gadījumu skaits.

Investorus arī mudināja būt piesardzīgiem saspīlējuma pastiprināšanās ASV-Ķīnas attiecībās, sevišķi saistībā ar Ķīnas plāniem ieviest nacionālās drošības likumu Honkongā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien apturēja ieceļošanu no Brazīlijas, kas kļuvusi par vienu no jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm.

Japāna atcēla ārkārtējo situāciju Tokijā, savukārt Spānija un Itālija gatavojas atkal atvērt savas robežas tūrismam. Grieķija, Vācija un Čehija plāno atļaut bāriem un restorāniem atsākt darbību, savukārt daļā Anglijas no jūnija atkal tiks atvērtas pamatskolas.

"Globālie investori turpina kartēt globālās ekonomikas atkalatvēršanu atbilstoši vispārējam riska naratīvam," sacīja "AxiCorp." analītiķis Stīvens Iness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Latvijā janvārī-jūnijā bijis viens no mazākajiem eksporta kritumiem ES

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis viens no mazākajiem eksporta kritumiem, liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem sešiem mēnešiem eksporta apmērs Latvijā, tāpat kā Dānijā, sarucis par 4%, līdz ar to abās valstīs bijis mazākais eksporta apmēra kritums ES.

Kritums šajā periodā reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Īriju, kur eksporta apmērs pieaudzis par 5%.

Straujākais eksporta apjoms samazinājums janvārī-jūnijā bijis Luksemburgā (-29%), Francijā (-22%), Portugālē (-20%), Rumānijā un Somijā (abās valstīs -18%), Portugālē un Slovākijā (abās valstīs -17%), Spānijā (-16%) un Itālijā (-15%). Igaunijā eksporta apjoms sarucis par 9%, bet Lietuvā - par 8%.

Importa apmērs janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu sarucis visās ES dalībvalstīs, bet straujākais kritums bijis Maltā (-27%), Luksemburgā (-25%), Spānijā (-19%), Itālijā un Francijā (abās valstīs -17%), Slovākijā (-16%) un Grieķijā (-15%), Latvijā un Igaunijā bijis kritums par 12%, bet Lietuvā - par 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas varasiestādes noteikušas komandantstundu koronavīrusa visskartākajos reģionos un obligātu sejas masku valkāšanu visās publiskajās vietās.

Premjerministrs Kirjaks Micotakis pavēstīja, ka no sestdienas tiek noteikta komandantstunda no plkst.23.30 līdz plkst.5.30.

"Sarkanajos" un "oranžajos" reģionos mītošajiem cilvēkiem būs jāpaliek mājās, izņemot naktsmaiņās strādājošajiem vai tiem, kas sniedz svarīgus pakalpojumus.

Komandantstunda noteikta reģionos, kuros atrodas valsts abas lielākās pilsētas - Atēnas un Saloniki, un kuros dzīvo vairāk nekā puse - 5,7 miljoni - no valsts 11 miljoniem iedzīvotāju.

Kā paziņoja Micotakis, valdība cer izvairīties no striktākiem ierobežojumiem un deva mājienu, ka komandantstunda ir mērķēta uz izklaides vietu apmeklētājiem, kas šobrīd ir lielākais infekcijas avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēma koronavīrusa pandēmijas dēļ valstī noteikto karantīnu pagarināt līdz 16.jūnijam ieskaitot, taču atviegloja vairākus ierobežojumus.

Par vienu stundu - līdz plkst.23 - pagarināts atļautais kafejnīcu, restorānu, bāru un naktsklubu darba laiks. No 1. līdz 15.jūnijam atļauts rīkot kultūras, izklaides, sporta pasākumus ārtelpās ar ne vairāk kā 300 skatītājiem, iekštelpās - ar ne vairāk kā 100 skatītājiem.

Pasākumu laikā skatītājiem būs jāievēro vismaz viena metra savstarpējā distance ārtelpās un divu metru distance - iekštelpās. No 16.jūnija pasākumos ārtelpās drīkstēs piedalīties līdz 500 cilvēkiem, iekštelpās - līdz 150 cilvēkiem.

Valdība arī atļāva veikt pasažieru avioreisus no lielāka skaita Eiropas valstu, kurās ir zems inficēšanās līmenis ar jauno koronavīrusu. No jūnija avioreisi būs atļauti no valstīm, kurās inficēšanās līmenis pēdējās divās nedēļās nepārsniedz 25 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tiem, kas ieradīsies no šādām valstīm, vairs nebūs obligāta divu nedēļu pašizolācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Vācija līdz ar ASV karavīru aiziešanu zaudēšot simtus miljonus

Jānis Šķupelis, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pirms laiciņa nāca klajā ar plāniem no Vācijas izvest aptuveni 12 tūkstošus savu kareivju. ASV šajā ziņā nobriedusi arī darbiem, kas nozīmē, ka Vācijas ASV militāristu pilsētiņas kādā brīdī var palikt tukšas. Tas nozīmē, ka attiecīgs ekonomisks trieciens var būt atsevišķiem Vācijas reģioniem, kas līdz šim bija pieraduši pie ASV militāristu naudas.

Pieejamā informācija liecina, ka Vācijas pilsētā Štutgartē tiks aizvērti divi komandcentri – viens ASV operācijām Eiropā un otrs ASV operācijām Āfrikā. "Financial Times" ziņo, ka no ASV militārās klātbūtnes ļoti atkarīgas tādas Vācijas pilsētas kā Vilseka un Grāfenvēre. Grāfenvēres pašvaldības pārstāvji lēš, ka gadā tai ASV armijas klātbūtnes “vērtība” bijusi 660 miljonu eiro apmērā!

"FT" arī ziņo, ka daudzi minēto pilsētu iedzīvotāji kaut vai šī iemesla iespaidā cer, ka rudenī gaidāmajās ASV vēlēšanās laurus plūks ASV Demokrātu partijas prezidenta kandidāts Džo Baidens. Proti, ir cerība, ka viņa nostāja pret Vāciju būs maigāka.

Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka aptuveni 5400 no minētajiem 12 tūkstošiem ASV kareivju tikšot izvietoti citās Eiropas valstīs (bet pārējie – atgriezīšoties atpakaļ ASV). Pamatā karavīri varētu tikt pārvietoti uz Beļģiju un Itāliju, lai gan potenciālo valstu vidū minēta Polija un arī Baltijas valstis. Var paspekulēt, ka, ņemot vērā minētos daudzos miljonus, iespējams, arī Latvijai būtu jāpacenšas par šādas militārās naudas piesaisti, kas infrastruktūras izbūvi un varbūt pat uzplaukumu var nozīmēt veselām pilsētām. Tā pati Polija, atšķirībā no daudzām citām NATO valstīm, izpilda doto solījumu par 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai. Jāteic, ka šajā pulciņā atrodas arī Latvija, Lietuva, Rumānija, Igaunija, Grieķija un Bulgārija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties interesei par vīna kultūru un arvien plašākām iespējām apgūt padziļinātas zināšanas, Latvijas vīnziņi un uzņēmēji radījuši jaunu, starptautisku vīna kultūras apguves platformu - "WineTeach".

Piesaistot vairāk nekā 10 starptautiski atzītus vīnziņus no visas pasaules, platformas mērķis ir informatīvi izklaidējošā un nepretenciozā veidā dalīties vīnziņu zināšanās gan ar profesionāļiem, gan iesācējiem, tādējādi laužot stereotipus un iedrošinot par vīna kultūru uzzināt vairāk.

Pirmo mēnešu laikā kopš jaunās mācību platformas darbības uzsākšanas, vairāk nekā 30 000 interesentu no tādām pasaules valstīm kā Latvija, Itālija, Grieķija, Francija, Lielbritānija, Spānija, Portugāle, ASV un citas izmantojuši iespēju piedalīties kādā no organizēto mācību apguves formātiem. Kļūstot par "WineTeach" platformas lietotāju, ikviens regulāri piekļūst izglītojošam un interaktīvam materiālam par vīna kultūru un var piedalīties dažādos tiešsaistes notikumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Eirobarometrs: Latvijas iedzīvotāji kopumā ir apmierināti ar savu dzīvi

LETA, 25.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums jeb 77% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar savu dzīvi, secināts Eiropas Komisijas (EK) publicētā kārtējā "Eirobarometra" pētījumā.

No aptaujātajiem 16% iedzīvotāju norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, savukārt 61% - ka ir diezgan apmierināti. Aptaujā norādīts, ka kopš 2018.gada rudens iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar dzīvi kopumā ir nemainīgs. Savukārt šāds apmierinātības līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur tas ir vienlīdz augsts kā pirms gada.

84% ES dalībvalstu pilsoņu kopumā ir ar savu dzīvi apmierināti, proti, 25% aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, bet 59% - ka ir diezgan apmierināti.

Latvijas kaimiņvalstīs arī vērojama stabilitāte apmierinātībā ar dzīvi kopumā, norādīts aptaujā. Piemēram, 73% Lietuvas un 85% Igaunijas pilsoņu 2019.gada nogalē ir bijuši apmierināti ar savu dzīvi kopumā. Salīdzinoši ar dzīvi visapmierinātākie ir Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Somijas pilsoņi - uz to katrā minētajā valstī norādījuši vairāk nekā 90% respondentu. Savukārt salīdzinoši zemākā apmierinātība ar dzīvi ir Bulgārijā - 54% un Grieķijā - 52% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas tūrisma nozarei visvairāk var palīdzēt robežu atvēršana

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi zemāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jūlijā bijusi zemāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada inflācija Latvijā, tāpat kā Luksemburgā, jūlijā bijusi 0,1%. Augstākā inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā (3,9%), Polijā (3,7%), Čehijā (3,6%), Rumānijā (2,5%), Slovākijā un Austrijā (abās valstīs 1,8%), Beļģijā (1,7%) un Nīderlandē (1,6%).

Jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada septīto mēnesi inflācija reģistrēta 18 ES dalībvalstīs. Francijā un Lietuvā gada laikā patēriņa cenas kāpušas par 0,9%, Itālijā par 0,8%, Maltā, Somijā un Zviedrijā kāpums bijis 0,7%, bet Bulgārijā un Dānijā pieaugums veidojis 0,4%.

Vācijā patēriņa cenas jūlijā gada griezumā saglabājušās nemainīgas, bet Portugālē tās sarukušas par 0,1%, Slovēnijā - par 0,3%, Īrijā un Horvātijā - par 0,6%, Spānijā - par 0,7%, Igaunijā - par 1,3%, Kiprā - par 2% un Grieķijā - par 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijā prognozē ekonomikas kritumu 5,6% apmērā, kas ir mazāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), bet lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs, informēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Paredzams, ka lielāko kritumu piedzīvos mājsaimniecību patēriņš un eksports. Prognozēts, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomika relatīvi strauji atkopsies, ekonomikai pieaugot par 4,9%. Tas ir straujāks izaugsmes temps nekā vidēji ES kopumā un arī straujākais pieaugums Baltijas valstīs.

Iepriekšējos tirdzniecības apjomus varētu sasniegt 2022. gadā 

Pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs. Eiropas Savienības kopējais IKP...

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 0,3% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,3% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 7,4% apmērā no IKP, un tas skaidrojams ar ienākumu un likviditātes atbalsta pasākumiem, kā arī nodokļu ienākumu samazināšanos. Deficītam nākamgad prognozēts kritums līdz 3,5% no IKP.

EK prognozes liecina, ka Igaunijā IKP šogad samazināsies par 4,6%, bet nākamgad tas pieaugs par 3,4%.

Igaunijā šogad lēsta deflācija 0,5% apmērā, bet prognozēts, ka nākamajā gadā atgriezīsies inflācija 1,4% apmērā.

Lietuvā EK šogad sagaida IKP kritumu par 2,2%, bet nākamajā gadā prognozēts pieaugums par 3%. Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 1,3% un 1,5% apmērā.

EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kritums par 7,4%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 4,1%, savukārt eirozonas ekonomikas lejupslīde šogad veidos 7,8%, bet 2021.gadā atgriezīsies izaugsme 4,2% apmērā.

"Papildu stimulu Eiropas un Latvijas ekonomikai sniegs ekonomikas atveseļošanas plāna paredzētais finansējums, kas būs pieejams pēc dalībvalstu ekonomikas atjaunošanas plānu saskaņošanas," piebilda Dombrovskis.

Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 0,7% un 1,3% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm tiek lēsta attiecīgi 0,3% un 1,1%.

EK šogad IKP kritumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas lejupslīdi šogad EK paredz Spānijā (-12,4%), Itālijā (-9,9%), Horvātijā (-9,6%), Portugālē (-9,3%) un Grieķijā (-9%). Savukārt mazākais IKP kritums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Lietuvā, kurai seko Īrija (-2,3%), Zviedrija (-3,4%) un Polija (-3,6%).

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc ieceļošanas no vairuma Eiropas valstu nebūs jādodas pašizolācijā

LETA, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 3.jūniju, pēc ieceļošanas Latvijā no vairuma Eiropas valstu vairs nebūs jādodas 14 dienu pašizolācijā, otrdien lēmusi valdība.

Ministru kabinets veicis grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā, nosakot, ka 14 dienu pašizolācija nebūs jāievēro cilvēkiem, kuri ieradīsies valstī no Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) tīmekļvietnē publicētām valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 15.

SPKC pašlaik publicētā jaunākā informācija ir par 29.maiju, kad minētais rādītājs zemāks par 15 bija Luksemburgā, Nīderlandē, Itālijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Francijā, Somijā, Vācijā, Čehijā, Igaunijā, Austrijā, Bulgārijā, Lietuvā, Ungārijā, Norvēģijā, Šveicē, Kiprā, Grieķijā, Islandē, Slovākijā, Horvātijā, Slovēnijā un Lihtenšteinā.

Komentāri

Pievienot komentāru