Jaunākais izdevums

Ja vēl pirms dažiem gadiem tika apcerēta Grieķijas parāda norakstīšana un neizbēgams šīs valsts kraha riņķa dancis, tad tagad šajā ziņā bilde pamatīgi mainījusies.

Finanšu tirgi balso ar naudu, un pieejamie dati liecina, ka nu šai valstij uz 10 gadiem pirmo reizi vēsturē tiek aizdoti līdzekļi ar nepilna procenta ienesīgumu. Eirozonas parādu krīzes karstākajā brīdī Grieķijas parāda likmes uz brīdi pārsoļoja pāri 30% atzīmei.

Izskatās, ka daudzus šī parāda uzpircējus īsti nebiedē fakts, ka Grieķijas saistībām joprojām noteikts "grabažas" (junk) reitings. Pozitīvi ir tas, ka šīs valsts tautsaimniecība pāris gadus atgriezusies uz izaugsmes taciņas. Proti, pēc vairākiem krīzes gadiem un strukturālām reformām ir radušies iemesli, lai attiecībā uz Grieķijas ekonomiku būtu saskatāms zināms optimisms. Šajā pašā laikā tai saglabājas pietiekami daudz izaicinājumi, kuru vidū ir, piemēram, gigantiska parādu nasta virs 180% no IKP.

Ļoti zems parāda ienesīgums šai valstij, protams, ir labi, jo atvieglo tā apsaimniekošanu. Tomēr var arī spekulēt, ka Eiropā ne visur šādas likmes pareizi ataino patiesos riskus.

Citur vēl liesāks

Kopumā šāds Grieķijas parāda likmju kritums saistīts ar to, ka citur likmes vēl ir krietni zemākas un daudzos gadījumos - par negatīvas. Tādējādi šīs valsts saistības (ja tās tiek turētas līdz termiņa beigām) vismaz piedāvā iespēju garantēti nezaudēt naudu, kas ir pievilcīga alternatīva pietiekami daudziem investoriem. Piemēram, Vācijas 10 gadu parāda ienesīgums šīs nedēļas otrajā pusē atradās pie -0,41% atzīmes. Pagājuša gada vasaras beigās tas pat bija vēl zemās un paslīdēja zem -0,7%.

"Ir ļoti daudz tādas naudas, kas mēģina ķert vien dažas iespējas. Daļēji tas ir saistīts ar Grieķijas situācijas uzlabošanos un daļēji - ar vidi, kur vienkārši ir par maz ienesīguma," The Wall Street Journal komentē Grieķijas finanšu kompānijas Alpha Trust pārstāvji.

Rietumvalstu valdību parādam negatīvas likmes - pat ļoti gara termiņa obligācijām - vairs nav nekas jauns. Liela mērā par šādu situāciju ir atbildīga ietekmīgāko centrālo banku politika, kas paredzējusi, piemēram, obligāciju uzpirkšanu un rekordzemas likmes.

Tādējādi pat Latvijai, kura salīdzinoši ne pārāk sen patiesībā faktiski bankrotēja (pareizāk sakot bija spiesta pieņemt starptautisko palīdzību) ir izdevies emitēt parādu ar negatīvu ienesīgumu.

Vai burbulis?

Bieži vien obligācijas ar negatīvu ienesīgumu (kas parasti tiek uzskatītas par ļoti drošām) tāpat ir jāturpina pirkt pensiju fondiem, apdrošināšanas kompānijām un citām finanšu institūcijām. Turklāt šis ienesīgums var būt "mazāk negatīvs" par kādu pat vēl nepievilcīgāku depozīta likmi. Uz savu daļu šādos laikos var cerēt arī spekulanti, kas dārgi uzpirktās obligācijas (ar negatīvu likmi) vienmēr var cerēt kādam citam pārdot vēl dārgāk.

Nav izslēgts, ka tirgus pašreizējā stadijā ir radījis obligāciju cenu burbuli. Pastāv risks, ka tad, kad sāks celties procentlikmes, obligāciju cenas strauji saruks. Straujāk tās šādā gadījumā saruks garāka termiņa obligācijām. Šādi investori ir pakļauti arvien lielākam cenu izmaiņu riskam, ja ir vajadzība nopirkto vērtspapīru pārdot agrāk (pirms obligācijas dzēšanas termiņa beigām). Jāņem vērā - jo garāka termiņa obligācijas, jo straujāks būs to cenu kritums gadījumā, ja ienesīgums sāks palielināties.

Tas pats darbojas arī pretējā virzienā, un tas ir iemesls, kādēļ pat pie zemām procentu likmēm, tām kļūstot vēl zemākām, pat negatīvām, obligāciju tirgi spējuši sniegt labu atdevi.

Parādu līmeņi Rietumvalstīm ir augsti, un šādas procentu likmes tik zemas mūžīgi var nebūt (tiesa gan, nu izskatās, ka šādi laiki ieilgs). Ja laiki mainās, tad uzaudzētās milzīgās saistību nastas stiept var kļūt pārāk grūti.Notiekošajam parādu tirgu ir milzīga ietekme uz tendencēm arī akciju tirgū.

Piemēram, pagājušā gada izcilo akciju sniegumu var mēģināt daļēji norakstīt uz TINA (There Is No Alternative) fenomenu. Proti, akcijām uz visa notiekošā fona tāpat ir grūti rast kādu daudzmaz jēdzīgu alternatīvu. Tiek skaidrots - parāda vērtspapīru ienesīgums otrreizējā tirgū ir ļoti pliekans vai pat ļoti daudzos gadījumos - negatīvs.

Valdot šādam fonam, daudzi ir gatavi (vai pat ir spiesti) uzņemties lielāku risku, un skatieni tādējādi tiek raidīti Rietumvalstu akciju virzienā. Dzirdami viedokļi - akcijas pēc šāda pieauguma nebūt nav lētas, lai gan tās joprojām var par tādām uzskatīt, ja salīdzina ar obligācijām.

Parasti nav gluži tā, ka totāla bezcerība ilgtu mūžīgi. Pēc sabrukumiem un cenu depresijām mēdz nākt atveseļošanās. Šādu stāstu var saistīt vēl ar Grieķijas akcijām. Tās 2019. gadā bija pašas veiksmīgākās visā Eiropā, kur Athens General Composite akciju indeksa vērtība pieauga aptuveni uz pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvieglojot ierobežojumus, kas ieviesti nolūkā apturēt jaunā koronavīrusa izplatību, Grieķijā no pirmdienas atsākta regulāra prāmju satiksme uz tai piederošajām salām un savas durvis atkal ver kafejnīcas un restorāni.

Kopš marta beigām Grieķijai piederošās salas faktiski bija slēgtas un tās uzņēma vienīgi preču piegādes, kā arī savus pastāvīgos iedzīvotājus.

Taču, ņemot vērā zemo inficēto skaitu, Grieķija ierobežojumus mīkstinājusi agrāk nekā 15.jūnijā, kā iepriekš tika plānots.

Līdz šim Grieķijā reģistrēti 2900 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, bet nāves gadījumu skaits sasniedzis 171.

Tomēr prāmju pasažieru un restorānu apmeklētāju skaits joprojām tiks ierobežots, un viņiem būs jāievēro sociālās distancēšanās noteikumi.

Ar ierobežojumu atvieglošanu Grieķija cer glābt savu tūrisma nozari, kas normāli nodrošina vairāk nekā desmit procentus no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

McDonald’s attīstības licences turētājs Premier Capital iesaldē kapitālu

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētā uzņēmumu grupa "Premier Capital", kas ir "McDonald’s" attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019. gadā strādājusi ar 28 miljonu eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas. 2020.gada plānus un prognozes ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija.

Grupas apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 16,2%, ieņēmumiem sasniedzot 341 miljonu eiro. Pateicoties 8800 cilvēku lielajai komandai 156 "McDonald’s" restorānos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Grieķijā, Maltā un Rumānijā, "Premier Capital" apkalpoja kopumā 131 miljonu viesu. Tas ir par 11 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, tādējādi sasniedzot jaunu apkalpoto viesu skaita rekordu.

Uzņēmuma darbība pēdējo nedēļu laikā tikusi ierobežota saskaņā ar veselības institūciju un valdību norādījumiem. Dažos no darbības tirgiem vajadzēja uz laiku slēgt restorānus, taču lielākā daļa turpinājusi apkalpot viesus, sagatavojot maltītes līdzņemšanai, izmantojot "McDelivery" piegādes un "McDrive".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija trešdien apstiprinājusi pirmo inficēšanās gadījumu ar jauno koronavīrusu "Covid-19".

Ar vīrusu inficējusies 38 gadus veca sieviete, kura nesen bijusi Itālijas ziemeļos. Viņa ievietota slimnīcā Salonikos un viņas stāvoklis tiek raksturots kā labs.

Itālijā ir apstiprināti vairāk nekā 300 inficēšanās gadījumi ar "Covid-19" un 11 nāves gadījumi.

Grieķijas valdība otrdien paziņoja, ka vīrusa uzliesmojuma gadījumā tiks slēgta daļa sabiedrisko vietu un ierobežota ceļošana.

Vajadzības gadījumā tiks aizliegts ceļot no Grieķijas uz valstīm, kur apstiprināts liels inficēšanās gadījumu skaits, un viesnīcās un privātās klīnikās tiks rekvizētas gultas slimnieku izvietošanai.

Ja būs nepieciešams, tiks slēgtas arī skolas, baznīcas, sporta halles, kinoteātri, uzņēmumi un citas pulcēšanās vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Eurostat: Latvijā lielākie izdevumi aizsardzībai no IKP Eiropas Savienībā

LETA, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tēriņi aizsardzībai veido 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to Latvijā šis rādītājs ir lielākais no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2018.gadu.

Mūsu valstij seko Igaunija un Grieķija (abās valstīs 2% no IKP), Kipra un Lielbritānija, kas aplūkotajā laika posmā vēl bija bloka dalībniece (abās valstīs 1,9%), un Francija (1,8%).

Lietuvā aizsardzības finansējums sasniedz 1,7% no IKP, tādējādi Baltijas valstīs šie rādītāji ir lielāki nekā ES vidēji.

Savukārt mazākais šī finansējuma apjoms fiksēts Īrijā (0,3% no IKP), Luksemburgā un Maltā (abās valstīs 0,5%), kā arī Austrijā (0,6%).

ES vidēji valdību izdevumi aizsardzībai 2018.gadā bija 1,3% no IKP.

Tikmēr Baltijas valstu tēriņi aizsardzībai attiecībā pret kopējo izdevumu apjomu arī ir lielāki nekā ES vidēji. Latvijā šie izdevumi veido 5,5% no kopējiem valsts tēriņiem, Lietuvā - 5,1%, bet Igaunijā - 5,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veicinās čarteru lidojumu attīstību starp Latviju un Ķīnu

Zane Atlāce - Bistere, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna Latvijai ir prioritārs tālais tūrisma tirgus, tāpēc Latvija sevi pozicionē kā jaunu, drošu un interesantu tūrisma galamērķi Ķīnas tūristiem.

Tādi secinājumi izskanēja Rīgā notiekošajā piektajā Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma forumā.

Forums ir viens no svarīgākajiem Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) 17+1 sadarbības formāta pasākumiem un tā norisei Latvijā ir būtiska nozīme Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību stiprināšanā un tūrisma veicināšanā.

Forumā valstis vienojās stiprināt Ķīnas un 17 Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbību tūrisma jomā, īpašu uzmanību pievēršot digitālo iespēju izmantošanai, sekmēt savstarpējo savienojamību un mobilitāti, kur galvenais priekšnoteikums ir tiešo avioreisu attīstība ar Ķīnu, sekmēt savstarpējās investīcijas tūrisma nozarē un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā, kā arī sekmēt nacionālo valdību, valsts pārvaldes iestāžu, tūrisma organizāciju un aģentūru sadarbību, lai izveidotu pēc iespējas efektīvākus un digitālākus mārketinga kanālus tūristu piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans svētdien paziņojis, ka valsts viena pati nespēs tikt galā ar jauno bēgļu vilni, desmitiem tūkstošiem sīrieši pametot Krievijas uzlidojumiem pakļauto Sīrijas Idlibas provinci.

"Ja vardarbība pret Idlibas provinces cilvēkiem netiks apturēta, šīs [bēgļu] skaits vēl vairāk pieaugs," norādījis Erdoans. "tādā gadījumā Turcija viena pati neuzņemsies šādu migrācijas slogu.

Šobrīd Turcijā jau atrodas gandrīz 3,7 miljoni reģistrētu sīriešu bēgļu, un Ankara jau iepriekš brīdinājusi, ka nespēj izturēt šādu slogu.

"Negatīvās sekas spiedienam, kam tiksim pakļauti, jutīs arī visas Eiropas valstis, īpaši Grieķija," brīdinājis Erdoans.

Viņš apsūdzējis Eiropas Savienību (ES), ka joprojām nav saņēmusi sešus miljardus eiro, ko Brisele solījusi apmaiņā pret nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu uz Eiropu.

Tikmēr ES, kā arī ASV kritizē Turcijas iebrukumu Sīrijas ziemeļdaļā, norādot, ka vēršanās pret kurdu kaujiniekiem vēl vairāk destabilizē situāciju pilsoņkara plosītajā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Korupcijas uztveres indekss Latvijā pērn nedaudz pasliktinājies

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās pretkorupcijas koalīcijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās, liecina organizācijas ceturtdien publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē nav korupcijas, bet 100 - ka valstī ir augsts korupcijas līmenis. 2018.gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū.

Jaunākajā indeksā Latvija ierindota dalītā 44.-47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju un Gruziju.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gada "Transparency International" korupcijas uztveres indeksā Latvija ir novērtēta sliktāk nekā abas pārējās Baltijas valstis.

Lietuva jaunākajā indeksā ieguvusi 60 punktus, ar Bruneju, Izraēlu un Slovēniju dalot 35.-38.vietu. Savukārt Igaunija - tāpat kā Īrija - saņēmusi 74 punktus un dala 18.-19.vietu. Gan Lietuva, gan Igaunija salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu ieguvusi par vienu punktu vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas pieaug cerībā uz Covid-19 ierobežojumu tālāku mīkstināšanu

LETA--AFP, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija kāpums cerībā uz Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu tālāku mīkstināšanu, lai gan dažās valstīs, tostarp Brazīlijā, krasi pieauga jaunu Covid-19 gadījumu skaits.

Investorus arī mudināja būt piesardzīgiem saspīlējuma pastiprināšanās ASV-Ķīnas attiecībās, sevišķi saistībā ar Ķīnas plāniem ieviest nacionālās drošības likumu Honkongā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien apturēja ieceļošanu no Brazīlijas, kas kļuvusi par vienu no jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm.

Japāna atcēla ārkārtējo situāciju Tokijā, savukārt Spānija un Itālija gatavojas atkal atvērt savas robežas tūrismam. Grieķija, Vācija un Čehija plāno atļaut bāriem un restorāniem atsākt darbību, savukārt daļā Anglijas no jūnija atkal tiks atvērtas pamatskolas.

"Globālie investori turpina kartēt globālās ekonomikas atkalatvēršanu atbilstoši vispārējam riska naratīvam," sacīja "AxiCorp." analītiķis Stīvens Iness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēma koronavīrusa pandēmijas dēļ valstī noteikto karantīnu pagarināt līdz 16.jūnijam ieskaitot, taču atviegloja vairākus ierobežojumus.

Par vienu stundu - līdz plkst.23 - pagarināts atļautais kafejnīcu, restorānu, bāru un naktsklubu darba laiks. No 1. līdz 15.jūnijam atļauts rīkot kultūras, izklaides, sporta pasākumus ārtelpās ar ne vairāk kā 300 skatītājiem, iekštelpās - ar ne vairāk kā 100 skatītājiem.

Pasākumu laikā skatītājiem būs jāievēro vismaz viena metra savstarpējā distance ārtelpās un divu metru distance - iekštelpās. No 16.jūnija pasākumos ārtelpās drīkstēs piedalīties līdz 500 cilvēkiem, iekštelpās - līdz 150 cilvēkiem.

Valdība arī atļāva veikt pasažieru avioreisus no lielāka skaita Eiropas valstu, kurās ir zems inficēšanās līmenis ar jauno koronavīrusu. No jūnija avioreisi būs atļauti no valstīm, kurās inficēšanās līmenis pēdējās divās nedēļās nepārsniedz 25 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tiem, kas ieradīsies no šādām valstīm, vairs nebūs obligāta divu nedēļu pašizolācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Eirobarometrs: Latvijas iedzīvotāji kopumā ir apmierināti ar savu dzīvi

LETA, 25.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums jeb 77% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar savu dzīvi, secināts Eiropas Komisijas (EK) publicētā kārtējā "Eirobarometra" pētījumā.

No aptaujātajiem 16% iedzīvotāju norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, savukārt 61% - ka ir diezgan apmierināti. Aptaujā norādīts, ka kopš 2018.gada rudens iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar dzīvi kopumā ir nemainīgs. Savukārt šāds apmierinātības līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur tas ir vienlīdz augsts kā pirms gada.

84% ES dalībvalstu pilsoņu kopumā ir ar savu dzīvi apmierināti, proti, 25% aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, bet 59% - ka ir diezgan apmierināti.

Latvijas kaimiņvalstīs arī vērojama stabilitāte apmierinātībā ar dzīvi kopumā, norādīts aptaujā. Piemēram, 73% Lietuvas un 85% Igaunijas pilsoņu 2019.gada nogalē ir bijuši apmierināti ar savu dzīvi kopumā. Salīdzinoši ar dzīvi visapmierinātākie ir Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Somijas pilsoņi - uz to katrā minētajā valstī norādījuši vairāk nekā 90% respondentu. Savukārt salīdzinoši zemākā apmierinātība ar dzīvi ir Bulgārijā - 54% un Grieķijā - 52% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas tūrisma nozarei visvairāk var palīdzēt robežu atvēršana

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Meklē labāko fotoattēlu par zvejniecības mantojumu Latvijā

Lelde Petrāne, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi saglabāt dzīvas zvejniecības kultūras tradīcijas Rīgas plānošanas reģions aicina līdz 30. augustam piedalīties starptautiskā konkursā par labāko fotoattēlu par zvejniecības mantojumu Rīgas jūras piekrastē (no Engures līdz Ainažiem). Konkursa galvenajā balvā – ceļojums uz Maljorku Spānijā, kur notiks apbalvošanas ceremonija.

Konkursam paredzēto uzņemto fotoattēlu mērķis ir sniegt ieskatu par zvejnieku kopienu kultūras mantojuma bagātību, daudzveidību un nozīmi. Plašāka informācija par fotoattēlu ievietošanu – http://ejuz.lv/tzp.

Fotokonkurss notiek starptautiska projekta «CHERISH» ietvaros.

Fotoattēla iespējamās tēmas – kultūras mantojums, zvejniecības tradīcijas, zvejnieki, zvejas laivas, zvejas aprīkojums, zivju loms, kulinārais mantojums, amatniecība, kultūras festivāli un tradicionālie pasākumi.

Fotokonkursa darbus vērtēs starptautiska žūrija, kas sastāvēs no viena žūrijas locekļa no katras konkursā pārstāvētās valsts (Grieķija, Portugāle, Spānija, Latvija, Itālija, Kipra, Nīderlande un Vācija). Latviju žūrijā pārstāvēs mākslinieks Mārtiņš Krūmiņš, Latvijas Mākslas akadēmijas un Šauļu Universitātes (Lietuva) absolvents, šobrīd Liepājas Universitātes lektors, kopš 1998.gada Mākslinieku savienības biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc ieceļošanas no vairuma Eiropas valstu nebūs jādodas pašizolācijā

LETA, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 3.jūniju, pēc ieceļošanas Latvijā no vairuma Eiropas valstu vairs nebūs jādodas 14 dienu pašizolācijā, otrdien lēmusi valdība.

Ministru kabinets veicis grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā, nosakot, ka 14 dienu pašizolācija nebūs jāievēro cilvēkiem, kuri ieradīsies valstī no Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) tīmekļvietnē publicētām valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 15.

SPKC pašlaik publicētā jaunākā informācija ir par 29.maiju, kad minētais rādītājs zemāks par 15 bija Luksemburgā, Nīderlandē, Itālijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Francijā, Somijā, Vācijā, Čehijā, Igaunijā, Austrijā, Bulgārijā, Lietuvā, Ungārijā, Norvēģijā, Šveicē, Kiprā, Grieķijā, Islandē, Slovākijā, Horvātijā, Slovēnijā un Lihtenšteinā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personalizētā ziņu lietotne jauniešiem – SQUID App, kas pieejama visā Eiropā, tagad tiek izlaista arī Latvijā.

SQUID lietotāji var izvēlēties tēmas, kas viņus patiesi interesē, sekot līdzi jaunākajām ziņām un radoši izpausties, uzlabojot aizraujošākos rakstus.

SQUID ir bezmaksas aplikācija kurā nav nepieciešams reģistrēties. Tajā pieejamas vairāk nekā 100 ziņu kategorijas un vairāk nekā 20 000 laikrakstu, žurnālu un blogu. Lietotne nodrošina personalizēšanas iespējas - tēmu izvēle un kārtošana, rakstu saglabāšana un avotu bloķēšana.

Lietotne piedāvā plašu tēmu klāstu, no kura lietotāji var izvēlēties un izveidot sev personalizētu ziņu plūsmu. SQUID algoritmi vāc, šķiro un prioritizē ziņas no avotiem internetā, ļaujot lietotājiem sekot līdzi vissvarīgākajiem un interesantākajiem notikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Covid-19 izjauktu ceļojumu parāds ir 18 miljoni eiro, ko mudina atgūt vaučeros

Zane Atlāce - Bistere, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šā gada 5. jūnija sēdē pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, kas cita starpā nosaka arī īpašu regulējumu kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem pēckrīzes periodā.

"Vīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie pasākumi vissmagāk skāra tūrisma nozari, burtiski apstādinot tūrisma uzņēmumu darbību. Tika atcelti gan plānotie ceļojumi, gan netika rezervēti jauni. Cietuši gan iedzīvotāji, kuri bija iegādājušies ceļojumus uz noteiktiem galamērķiem, gan tūrisma operatori un aģenti, kuri par ceļojumu organizēšanu saņemto naudu jau iemaksājuši avio satiksmes pārvadājumu reisos, viesnīcu un citās rezervācijās. Šobrīd šie līdzekļi ir iesaldēti pasaulē apstādinātās tūrisma krīzes dēļ un tūlītēja līdzekļu atgriešana par nenotikušiem ceļojumiem var izraisīt tūrisma operatoru masveida bankrota gadījumus," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš aicina gan ceļotājus, gan tūrisma operatorus šajā situācijā būt saprotošiem, un savstarpēji vienoties par iespējami labākajiem risinājumiem - patērētājiem pieņemt apliecinājumus, tādā veidā atbalstot nozari, savukārt ceļojumu organizatoriem respektēt patērētājus, kuriem, iespējams, nenotikušā ceļojuma dēļ zaudētie līdzekļi ir šobrīd kritiski nepieciešami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Igauņu vīni no Latvijas cidonijām

Ilze Žaime, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muižnieks Marko Polsdams gada laikā kļuvis par lielāko Igaunijas vīndari. Aizvien vairāk igauņu šodien tic, ka vietējiem ogu vīniem ir nākotne.

Viņa ģimene par modernajiem muižniekiem var saukties, pateicoties M. Polsdama vectēvam, kas pagājušā gadsimta sākumā iegādājās Pootsi muižu tās zemes dēļ. Zeme bijusi paredzēta liellopu audzēšanai. Padomju laikos īpašums ģimenei tika atsavināts, ēka pārbūvēta un tajā ierīkota skola. Īpašumu ģimene atguva 1996.gadā.

Piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos M.Polsdams neesot pratis, tādēļ, pašam strādājot finanšu sfērā, viņš atlicinājis personīgos līdzekļus remontdarbu veikšanai un vīna ražošanas uzsākšanai.

Iedvesma brūvēt vīnus uzņēmējam radusies pirms desmit gadiem, Cēsu pilsētas svētkos Latvijā nobaudot gardu aveņu vīnu, kura ražotāju M.Polsdams diemžēl vairs neatceras. Toreiz sapratis, ka, ja pašam sanākšot kaut ko tikpat labu izgatavot, to varētu pārdot Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodoklis Latvijā nav nedz augstākais, nedz arī zemākais Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Toties kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - tas ir zemāks, nekā pie mums.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde rādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere, balstoties uz Eiropas Komisijas datiem.

Viņa norādīja, ka Latvijā ir nekustamā īpašuma nodoklis (Eiropas Komisijas ieskatā kārtējais nodoklis) un zemesgrāmatu nodeva (Eiropas Komisijas ieskatā pārējie nodokļi). Visi īpašuma nodokļi % no IKP (2017. gada datiem) Latvija ar 1,1% atrodas pa vidu, jo dārgāka ir Francija ar 4.9% un ES pametošā Lielbritānija ar 4,3%, savukārt Lietuvai tie ir tikai 0,4% un Igaunijai vēl mazāk - 0,3% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstīm piedzīvojot jauno Covid-19 gadījumu skaita kritumu, pašizolācija Latvijā turpmāk nav jāievēro arī ieceļotājiem no Matlas un Spānijas, liecina piektdien apkopotie Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Šajās valstīs kopš 29.maija 14 dienu kumulatīvais Covid-19 pacientu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nokrities zem noteiktās 15 gadījumu robežas.

14 dienu pašizolācija pēc ieceļošanas Latvijā joprojām jāievēro ieceļotājiem no kopumā piecām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kuru vidū ir Īrija, Beļģija, Portugāle, Lielbritānija un Zviedrija.

Savukārt pašizolācijas prasība patlaban neattiecas uz kopumā 26 ES un EEZ valstīm, kur minētais rādītājs ir zemāks par 15. Šo valstu vidū ir Luksemburga, Nīderlande, Itālija, Dānija, Polija, Rumānija, Francija, Somija, Vācija, Čehija, Igaunija, Austrija, Bulgārija, Lietuva, Ungārija, Norvēģija, Šveice, Kipra, Grieķija, Islande, Slovākija, Horvātija, Slovēnija, Lihtenšteina, Malta un Spānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādājošie Grieķijā trešdien rīko 24 stundu streiku, paralizējot satiksmi uz autoceļiem un dzelzceļiem, apturot banku un plašsaziņas līdzekļu darbu.

Streiks tiek rīkots, lai protestētu pret valdības plāniem paātrināt privatizāciju un reformēt darba likumus, kā arī pārskatīt tiesības streikot.

Streika dēļ nekursē autobusi un tramvaji, Atēnu metro un prāmji, kas pārvadā pasažierus starp Grieķijas salām un valsts kontinentālo daļu.

Tāpat trešdien nestrādā bankas un žurnālistu apvienība «Poesy» norāda, ka streiko arī mediji, tāpēc no tiem nevar gūt informāciju par jaunākajiem notikumiem.

Streiks Atēnās izraisījis garus sastrēgumus, jo valsts lielākā arodbiedrība GSEE pilsētas centrā rīko demonstrāciju.

Šis pēdējo divu nedēļu laikā jau ir otrs streiks. Pagājušajā nedēļa rīkotais streiks ietekmēja transporta kustību, slimnīcu, skolu un tiesu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Latvijas digitālā konkurētspēja, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritusies par trīs vietām un ierindojas 18.vietā, liecina Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti par 2020.gadu.

Igaunija šajā indeksā ierindojas 7.vietā, bet Lietuva - 14.vietā.

Kā vislabākā digitālā attīstība un konkurētspēja noteikta Somijai, kurai seko Zviedrija un Dānija.

Savukārt beidzamās trīs vietas ieguvusi Rumānija, Grieķija un Bulgārija.

DESI dati liecina, ka digitalizācijas izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir novērota visās ES dalībvalstīs.

Neskatoties uz pozīciju kritumu statistikā, Latvija aizvadītajā gadā turpinājusi uzlabot elektroniskās pārvaldes pakalpojumu kvalitāti, nodrošinājusi ļoti labu platjoslas pārklājumu ar augstas veiktspējas tīkliem, un 5G nodrošināšanai valstī ir piešķirts radiofrekvenču spektrs.

DESI secināts, ka Latvijas uzņēmējdarbības nozarē joprojām netiek izmantotas digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas. Arī attiecībā uz digitālajām prasmēm Latvijas rādītāji esot krietni zem vidējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būvē ļoti maz koka māju salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm, jo Latvijā pēc tām ir salīdzinoši zems pieprasījums, sacīja uzņēmuma «Baltijas Jumis» pārstāvis Māris Slavinskis.

Viņš norādīja, ka īpaši maz koka ēku ceļ publiskajā sektorā, vairāk tās Latvijā būvē privātajā sektorā.

Slavinskis atzina, ka koka māju būvniecībai ir liels potenciāls Skandināvijā, kur pēc tām ir pieprasījums. Šādām mājām ir arī priekšrocības - īsāks būvniecības laiks, tās ir videi draudzīgas. Zviedrijā koka māju celtniecību sekmē arī attīstīta sociālā politika, kas atvieglo mājokļu iegādi ģimenēm ar bērniem.

Arī uzņēmuma «Baltijas Jumis» galvenie realizācijas tirgi ir Skandināvija, galvenokārt Zviedrijā, kā arī Norvēģija. Taču ir arī citi ārvalstu mērķa tirgi, kas nonākuši kompānijas redzeslokā, tajā skaitā Grieķija un Apvienotie Arābu Emirāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronovīrusa ietekmi uz ekonomikas datiem redzēsim arvien vairāk.

Eirozonas gada inflācija februārī sarukusi līdz 1,2%, kas ir vismazāk trīs mēnešos, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi.

Pirms tam trīs mēnešus pēc kārtas reģiona inflācija bija pieaugusi.

Šobrīd visai ticams izskatās scenārijs, ka inflācija turpina sarukt. Liela ietekme uz tās uzvedību ir energoresursu cenai. Koronavīrusa izplatība, pieveroties Ķīnas ekonomikai, nozīmējusi krasu naftas cenas kritumu. Jāteic gan, ka arī eirozonas pamatinflācija (tā izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi) jau tāpat ilgi ir spītīgi zema un februārī atradās pie 1,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 79% no ES vidējā

LETA, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru