Ekonomika

Nav īstais brīdis ieviest minimālās sociemaksas

Māris Ķirsons, 09.06.2021

Jaunākais izdevums

Pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes laikā nedrīkst ieviest prasību no 1. jūlija darba devējam, kuram ir nepilna laika nodarbinātie, par tiem maksāt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto maksājumu 170 eiro mēnesī, šīs normas spēkā stāšanās ir jāatliek līdz 2022. gadam, bet līdz tam jānovērš identificētie defekti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš uzsver, ka par šādu risinājumu iestājas ne tikai LTRK, bet arī vēl 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas, kuras nosūtījušas attiecīgu vēstuli Saeimai.

Fragments no intervijas

Pieprasa atlikt nodokļu reformas uzsākšanu 

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam...

Kāpēc uzņēmēji pieprasa atlikt minimālo sociemaksu ieviešanu?

Situācijā, kad Latvijas IKP šā gada 1. ceturksnī ir turpinājis lejupslīdi un reģistrēto bezdarbnieku skaits joprojām pārsniedz 70 000, ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto maksājumu 170 eiro mēnesī par darbiniekiem, kuri strādā nepilnu slodzi, nav īstais brīdis. Tāpat nav īstais brīdis mainīt autoratlīdzību saņēmēju nodokļu nomaksas esošo kārtību. Uzņēmēji nebūt nav pret minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligātā maksājuma ieviešanu, un to varētu īstenot brīdī, kad Latvijā atsāksies ekonomikas izaugsme un būs pārvarētas Covid-19 izraisītās sekas, taču tas nebūt nav šā gada 1. jūlijs, kā tas paredzēts normatīvajos aktos. Vienkāršākais būtu šo termiņu no šā gada 1. jūlija pārcelt uz 2022. gada 1. janvāri vai vēl labāk – uz 2022. gada 1. jūliju, vienlaikus pilnveidojot regulējumu, kāds ir izstrādāts, jo tas ir smagnējs.

Uzņēmēji un nozaru asociācijas Saeimai prasa atlikt minimālo VSAOI ieviešanu  

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53...

Kas notiks, ja Saeimas vairākums šo uzņēmēju pieprasījumu ignorēs?

Diemžēl, bet minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra (170 eiro mēnesī) ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka cienīgas sociālās garantijas pašreizējos krīzes apstākļos var radīt vairākus negatīvus blakusefektus – bezdarbnieku skaita pieaugumu un arī nepilnas slodzes darbinieku iesaistīšanos ēnu ekonomikā. Diemžēl, bet Covid-19 pandēmija daudzās jomās normālu darba laiku padarījusi par laimīgo nākotni, un tāpēc kaut kā strādājošie uzņēmumi varbūt pat nebūs spējīgi samaksāt valsts prasīto minimālo maksājumu, jo viņiem vienkārši nebūs naudas.

Kāpēc uzņēmēji vēlas, lai tiktu mainīta izstrādātā maksāšanas kārtība?

Valsts iestādes ir pacentušās radīt ļoti sarežģītu minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā apmēra maksāšanas kārtību, jo darba devējam maksāšanas pienākums (par iztrūkstošo starpību līdz 170 eiro mēnesī) iestāsies pēc kāda laika, nevis uzreiz. Cilvēks, kurš strādā dažas stundas pie viena darba devēja, var strādāt arī pie cita, un viņš pat var neinformēt par šādu strādāšanu divās vietās nedz vienu, nedz arī otru darba devēju. Tā kā maksāšanas pienākums iestājas pēc trijiem vai pat sešiem mēnešiem, tad mazam vai pašreizējos apstākļos koronavīrusa skartam pat vidējam uzņēmumam var vienkārši nebūt naudas kontā, lai samaksātu šo minimālā maksājuma starpību. Lielākiem uzņēmumiem šādiem neparedzētiem gadījumiem jāveido uzkrājumi vai nu savā bankas kontā, vai arī kā avanss jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā.

Visu interviju lasiet 8.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Jauno Saeimu cer redzēt nacionāli un rietumnieciski vērstu

LETA, 03.10.2022

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti kopumā atbilst LDDK un citu sociālo partneru interesēm. "Galvenais ir rietumnieciskais kurss, Latvija kā NATO dalībvalsts, kur drošības komponente ir numur viens," uzsvēra LDDK vadītāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 14.Saeimu cer redzēt nacionāli un rietumnieciski vērstu, atklāja organizāciju vadītāji.

LTRK vadītājs Jānis Endziņš pauda, ka organizāciju pašreizējie vēlēšanu rezultāti apmierina, tas esot ļoti līdzīgs tam rezultātam, uz kādu tā bija cerējusi. Vienlaikus Endziņš sacīja, ka vēlēšanu rezultāti liecina arī par Latvijas iedzīvotāju vēlmi pēc pārmaiņām, jo pietiekami lielu vēlētāju atbalstu ieguvuši arī salīdzinoši jauni politiskie spēki, piemēram, "Apvienotais saraksts", "Progresīvie" vai "Latvija pirmajā vietā".

"Faktiski mūsu gaidas sakrīt ar to, par ko Latvija ir nobalsojusi. Latvija ir nobalsojusi par Rietumu kursu, aizsākto ģeopolitisko virzību, kas bija šajās vēlēšanās pats svarīgākais," sacīja LTRK vadītājs.

Zināms 14.Saeimas sastāvs 

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās...

Taujāts par pārsteigumiem, kurus sagādājušas 14.Saeimas vēlēšanas, Endziņš teica, ka zināms izbrīns ir par partijas "Saskaņa" neiekļūšanu Saeimā. Viņa ieskatā šāds pavērsiens liecina par vēlētāju prioritāšu maiņu - nevis izvēlēties partiju pēc tautības, bet gan izteiktajiem solījumiem, darāmo darbu sarakstu un ideoloģiju.

Tāpat Endziņu pārsteidzis pārliecinošs atbalsts Zaļo un zemnieku savienībai, jo reitingos šai partijai iepriekš bijuši kritumi, tāpat tā zaudējusi virkni redzamu un spēcīgu politiķu līdz ar Latvijas Zaļā partijas aiziešanu. "Droši vien, ka tas ir Lemberga faktors," piebilda Endziņš.

Komentējot izaicinājumus, ar kuriem būs jāsastopas jaunajam Saeimas sasaukumam, LTRK vadītājs uzsvēra, ka organizācijā sagaida lielāku sociālo partneru iesaisti stratēģisko lēmumu pieņemšanā. LTRK, līdz ar citām tautsaimniecības nozari pārstāvošām organizācijām, pirms vēlēšanām partijām izsūtījusi rekomendācijas un pārrunājusi turpmāko sadarbību un, lai arī sociālo partneru un topošās valdības pārstāvju ieskati vairākos jautājumos sakrituši, Endziņš uzsver, ka būtiskākais ir lūkot, lai šie solījumi sakrīt ar darbiem.

Endziņš atzīmēja, ka viena no rekomendācijām partijām ir ciešāka sadarbība un konsultācijas ministru kabineta komplektēšanā, it īpaši jautājumā par Ekonomikas un Finanšu ministriju vadītāju kandidātiem. LTRK cer, ka jaunais ekonomikas ministrs turpinās līdzšinējo praksi regulāri tikties ar sociālajiem partneriem un pārrunāt tā brīža aktualitātes. Tāpat Endziņš pauda cerību, ka šāda sadarbība varētu tikt sākta arī ar finanšu ministru.

Taujāts par labvēlīgāko ministru kabineta sastāvu, Endziņš atturējās no konkrētu uzvārdu saukšanas, piebilstot, ka LTRK priekšroka ir "Apvienotā saraksta", "Jaunās vienotības" un Nacionālās apvienības politiķiem. "Provizoriski šie trīs spēki varētu būt koalīcijā un veidot koalīciju. Ja tas tā būs, tad šīs mūsu gaidas būs piepildījušās," iestarpināja Endziņš.

Viņš arī piebilda, ka, izvēloties ministru sastāvu, būtiski būtu ņemt vērā vēlētāju viedokli, tas ir, sarakstos veiktās atzīmes.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti kopumā atbilst LDDK un citu sociālo partneru interesēm. "Galvenais ir rietumnieciskais kurss, Latvija kā NATO dalībvalsts, kur drošības komponente ir numur viens," uzsvēra LDDK vadītāja.

Arī viņa uzsvēra, ka būtiski raudzīties, vai jaunā Saeima ņems vērā sociālo partneru rekomendācijas tautsaimniecības jomā, un vai šie ieteikumi tiks integrēti tālākajos lēmums. Tajā pašā laikā, lai tautsaimniecības nozare spētu pārdzīvot pašreizējo krīzi, patlaban lielākā uzmanība jaunajai valsts vadībai būs jāvelta tieši uz energoresursu pietiekamību un maksātspēju.

"Un tālāk jau, protams, ir visas tēmas, kas saistītas ar konkurētspēju, nodokļiem un Latvijas spēju, ja ne apsteigt, tad vismaz panākt Lietuvu un Igauniju," atzīmēja Meņģelsone.

Taujāta par partijām, kas pēc pašreizējiem vēlēšanu rezultātiem nav sasniegušas pietiekamu balsu sakaitu, Meņģelsone skaidroja, ka šis ir gana interesants brīdis, kad notiek zināmas izmaiņas, it īpaši krieviski runājošo vēlētāju pusē. "Tas nozīmē, ka vēlētājs bija apmulsis. Tas nozīmē, ka svarīgi partijām ir definēt savu nostāju par ļoti svarīgām lietām, jo vilcināšanās un koķetēšana, un diplomātijas meklēšana ir sliktākais, ko var darīt šādos ģeopolitiskajos apstākļos," uzsvēra LDDK vadītāja.

Līdzīgi kā Endziņš, arī Meņģelsone norādīja, ka tautsaimniecības nozarei pašlaik svarīga ir sadarbība ar Ekonomikas un Finanšu ministrijām, nepieciešamas diskusijas ar sociālajiem partneriem par kandidātu atbilstību amatiem. "Ļoti svarīgi, lai Saeimas koalīcija būtu nacionāla, rietumnieciski noskaņota," atzīmēja LDDK vadītāja.

Kā ziņots, saskaņā ar pašreiz Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamo informāciju, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) - pa 13, "Stabilitātei!" (S) un "Progresīvie" (P) - pa 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

Tikmēr "Attīstībai/Par" (AP) un "Saskaņas" rezultāti pašlaik ir ļoti tuvi 5% barjerai: AP pašlaik savākusi 5,02% balsu, kas parlamentā ļautu iegūt sešus mandātus, kamēr "Saskaņa" ar 4,77% ir tūlīt aiz strīpas. Vēl atlicis saskaitīt gana daudz balsu, lai gan AP varētu izkrist no Saeimas, gan arī "Saskaņa" iegūt minimālu pārstāvniecību, tādējādi būtiski mainot kopējos rezultātus un mandātu sadalījumu.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,33% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bažas par vakcinācijas ietekmi uz darba tirgu bija lielākas, nekā izrādījās realitātē

LETA, 10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bažas par obligātās vakcinācijas prasības ietekmi uz darba tirgu bija lielākas, nekā izrādījās realitātē, intervijā atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

"Kad šo prasību pieņēma, bažas bija lielākas. Mēs ar biedriem par šo jautājumu visu laiku komunicējām, lai saprastu, kāda ir aina uzņēmumos," sacīja Endziņš.

Viņš norādīja, ka LTRK katru nedēļu apkopo datus par to, kā darbinieku vakcinācija izskatās pa nozarēm, tostarp ir atsevišķas nozares, kurās vakcinācijas aptvere ir zemāka, piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī būvniecībā, taču tā vai citādāk kritiskā masa jeb lielais vairums strādājošo ir vakcinējušies.

Endziņš arī pauda, ka obligātās vakcinācijas prasība klātienē strādājošajiem ir nostrādājusi kā ļoti sekmīga motivācija cilvēkiem vakcinēties. "Dabiski, ka katrs cilvēks var būt ar atšķirīgiem uzskatiem, bet, ja ir izvēle nekur nestrādāt vai tomēr vakcinēties, tad visiem ir saistības, ir jāēd visiem. Tas ir veicinājis vakcinācijas aptveri nodarbināto vidū, kas ir labi," sacīja LTRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam, kurš pieņem darbā cilvēkus, kuri līdz tam strādājuši finansiālās grūtībās nonākušā kompānijā, kas darbojas tajā paša sfērā vai sāk saimniecisko darbību tajā vietā, kurā iepriekš darbojies valstij parādā palikušais komersants, var nākties samaksāt iepriekšējā uzņēmuma nodokļu parādu; uzņēmēji aicina mainīt Komerclikuma normu piemērošanas praksi.

Latvijā ir veikli darboņi, kuri nodibina uzņēmumu, bet pēc kāda laika tas paliek parādā valstij nodokļus vairāku desmitu vai pat simtu tūkstošu eiro apmērā, tad tiek reģistrēts jauns uzņēmums pat ar citiem īpašniekiem un valdes locekļiem, bet tas turpina darīt tieši to pašu, ko iepriekšējais — strādā tajās pašās telpās, tie paši darbinieki un veic tieši to pašu saimniecisko darbību.

Tas nav nekāds noslēpums, taču kā šādā situācijā piespiest samaksāt nodokļu parādu, risinājums tika atrasts Komerclikumā. Proti, tā 20. pantā ir noteikts: "Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektorā ir izveidojies slikts līdzsvars, kurā ilgstoši ir vērojams zems uzņēmumu kreditēšanas līmenis un augstas likmes, salīdzinot ar Eiropu, vienlaikus kredītiestādēm saglabājot augstu rentabilitāti un peļņas apjomu, pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš pieļauj, ka daļēji problēma sāks risināties, centrālajām bankām samazinot procentu likmes. Vienlaikus Endziņš atzina, ka patlaban nav zināms, kad tas varētu notikt, un, viņaprāt, procentu likmes samazināšana var arī neatrisināt pamatproblēmu, kas ir zemais kreditēšanas līmenis.

Situācijas uzlabošanai Endziņš izvirzīja vismaz trīs iespējamos risinājumus. "Teorētiski efektīvākais ceļš būtu stimulēt un panākt konkurences saasināšanos banku sektorā, bet šis ir sarežģīts uzdevums," sacīja Endziņš.

Tāpat viņš pieļāva, ka otrs risinājums varētu būt panākt situāciju, kurā šodienas kreditēšanas procentu noteikšanai vairs netiktu ievērtēta 2008.-2010.gada finanšu krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Akciju sabiedrībām sāksies jauna ēra

Māris Ķirsons, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrībām mainās spēles noteikumi, jo tām Uzņēmumu reģistrā līdz 2024. gada 30.jūnijam būs jāiesniedz akcionāru reģistrs.

To paredz grozījumi Komerclikumā, kuri stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Latvijā pašlaik ir 930 nelikvidētas akciju sabiedrības, uz kurām arī attieksies jaunās prasības. Visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām ir dots viena gada pārejas laiks savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā.To, kas notiks ar esošajām akciju sabiedrībām un kāda būs šīs uzņēmējdarbības formas izmantošanas dinamika, rādīs laiks.

Diskusija ceturtdaļgadsimta garumā

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs un bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš atzina, ka par akciju sabiedrību akcionāru reģistra atrašanos valsts publiskajās datu bāzēs – Uzņēmumu reģistrā - ir runāts jau vairāk nekā 20 gadu un tikai 2021. gadā šī ideja tika materializēta. „Ja nebūtu pastiprinātas prasības par lielāku caurspīdību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, iespējams, šādu grozījumu attiecībā uz akciju sabiedrībām nebūtu,” tā J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošie ierobežojumi tirdzniecībā, kas stājas spēkā pirmdien, varētu saglabāties 2-3 nedēļas, pirmdien intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka esošā sistēma varētu strādāt 2-3 nedēļas, lai pagūtu novērtēt jauno prasību ietekmi uz epidemioloģisko situāciju, proti, vai esošā sistēma strādā, bet pēc tam varētu pāriet uz drošas tirdzniecības koncepta ieviešanu neatkarīgi no veikala piedāvātā sortimenta.

"Nav jau starpības, ko mēs pērkam - vai tā ir pārtika, vai tās ir citas preces. No tā jau bīstamība nerodas. Bīstamība rodas no tā, ja mēs nenodrošinām pienācīgu distancēšanos veikalā. Tam, ko mēs tirgojam, nav sazobes ar inficēšanos," uzsvēra Endziņš.

Tāpat viņš minēja, ka jaunās prasības tirdzniecībā vērtējamas gan pozitīvi, gan arī nedaudz negatīvi.

"Tas, ka valdība ir apstiprinājusi šo drošas tirdzniecības konceptu, ir absolūti pareizi. Šis koncepts tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar mums - LTRK. Tik tālu viss ir labi un pareizi. Nepareizs, manuprāt, ir sagatavošanās termiņš, kas tika dots tirgotājiem, proti, piektdien šīs prasības tika pieņemtas, bet no šodienas tās jau ir jāievieš, bet par šo prasību neievērošanu var aizvērt ciet veikalu. Tā nav laba pārvaldība," sacīja Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trieciena tempā jārisina, lai pietiekams atbalsts saistībā ar Covid-19 dēļ noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem būtu arī lielākiem uzņēmumiem un neatkārtotos ēdināšanas uzņēmuma "Lido" situācija.

Tā otrdien intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs (LTRK) Jānis Endziņš.

Atbilstoši valdības plāniem arī tiem uzņēmumiem, kuriem pašreizējā situācija rada miljoniem eiro lielus zaudējumus, atbalsta griesti apgrozāmajiem līdzekļiem ir līdz 100 000 eiro. "Ja zaudējumi miljonos mērāmi, bet atbalsts ir līdz 100 000 eiro, skaidrs, ka tas nepalīdz," norādāija J.Endziņš.

Viņaprāt, ja tas netiks atrisināts, "mēs piedzīvosim to, ko piedzīvojām iepriekšējā viļņa fāzē", kā piemēru minot ēdināšanas uzņēmumu "Lido".

Apollo Group iegādāsies 51% Lido akciju 

Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupa "Apollo Group" plāno iegādāties 51% ēdināšanas...

"Man sirds sāp par situāciju, kāda izveidojās "Lido", kur "Lido" īpašnieks Gunārs Ķirsons tādēļ, ka atbalsts faktiski nebija pietiekams, bija spiests krīzē savu visa mūža lolojumu daļēji pārdot," atzina J.Endziņš.

Atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti 

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties...

Jau vēstīts, ka valdība otrdien lems par atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām un patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemiloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Koalīcija vienojusies par atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem

Db.lv, LETA, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes otrdien pāvēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā. Atbalsts paredzēs uzņēmumiem atbalstu sniegt gadījumos, ja no kompānijas kopējiem izdevumiem vismaz 10% atvēlēti tieši energoresursiem.

Vienlaikus arī koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē atklāja, ka kopējās atbalsta izmaksas veidos apmēram 200 miljonus eiro. Konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina jaunākais tirgus pētījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums, Latvijā atkal strauji pieaug nelegālo cigarešu tirdzniecība, 2020.gada sasniedzot 20,4% no kopējā tirgus apjoma.

Tas nozīmē, ka katra piektā valstī izsmēķētā cigarete iegādāta nelegālajā tirgu kā kontrabandas prece vai viltojums, par ko valsts budžetā nav nomaksāti nodokļi. Nelegālo cigarešu apjoms pieaudzis par 3,6% salīdzinot ar 2019.gadu, kad tas veidoja 16,8% no kopējā tirgus. Līdz ar to Latvija šajā rādītājā pietuvojusies Lietuvai, kur nelegālo cigarešu īpatsvars aizvadītajā gadā bija 21,8%, kas bija par 0,4% augstāks nekā gadu iepriekš. Savukārt Igaunijā nelegālo cigarešu īpatsvars bija ievērojami zemāks, nekā Latvijā, sasniedzot 9,5%.

"Šī nelegālā tirgus pieauguma tendence atspoguļo vairāku faktoru ietekmi - gan COVID-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un pirktspēju, gan mentola cigarešu aizliegumu, gan akcīzes nodokļa politiku Latvijā. Mēs redzējām, ka līdz pat aizvadītajam gadam nelegālais tirgus pastāvīgi samazinājās, sasniedzot pēdējos desmit gados zemāko līmeni, tomēr šobrīd nav pamata cerēt uz pozitīvām izmaiņām. Visticamāk, ka negatīvā tendence ar nelegālo tirdzniecību turpināsies arī nākotnē un noteikti skars arī cigarešu alternatīvu jeb bezdūmu produktu grupu, kam šogad pretēji ekspertu ieteikumiem, nepamatoti strauji tika paaugstināts akcīzes nodoklis. Pirmie signāli jau tiek saņemti - pieaug e-cigarešu nelegālā tirdzniecība internetā, parādās karsējamās tabakas kontrabandas gadījumi," norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā nedrīkst ieviest prasību darba devējiem, kuriem ir nepilna laika nodarbinātie, par tiem maksāt minimālo valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājumu 170 eiro mēnesī, kas paredzēts jau no šā gada 1. jūlija.

Vēstuli ar ierosinājumu atlikt šādas prasības īstenošanu, kas paredzēta ar 2021. gada 1. jūliju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nosūtījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai,” uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš atgādināja, ka pērn LTRK, runājot ar valdību par 2021. gada valsts budžetu, panāca nosacītu izpratni par šīs normas ieviešanas atlikšanu, ja ir ārkārtējā situācija. “Pagaidām nekādu grozījumu projektu valdības līmenī, izņemot LTRK piedāvāto, kuri šo termiņu atbīdītu, nav,” norādīja J. Endziņš.

Jauno normu ieviešanas ērkšķi dursta uzņēmējus 

2021. gads Latvijā ir atnesis divus būtiskus jauninājumus: vienoto nodokļu kontu, kura...

Viņš uzskata, ka pašreizējā neprognozējamā situācijā šādas reformas ieviešana nav iespējama, jo tā vairāk rada riskus ar neprognozējamām sekām nekā ieguvumus. 1. jūlija rēgs 2020. gada nogalē tika pieņemts lēmums no 2021. gada 1. jūlija ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu (VSAOI) vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas (500 eiro) apmēru.

Tas nozīmē, ka par katru darba ņēmēju, par kuru VSAOI ik mēnesi nesasniegs 170 eiro, darba devējam būs jāsamaksā attiecīgais iztrūkums – starpība. Pērnruden diskusiju laikā tika minēti dažādi skaitļi (maksimums – pat 270 000), cik daudz strādājošo šāda kārtība varētu skart. Jāatgādina, ka Saeima jau 2015. gada nogalē nobalsoja par to, ka no 2017. gada pakāpeniski tiek ieviesta minimālā VSAOI (sākotnēji 97,16 eiro mēnesī, vēlāk tās apjomu bija plānots pielīdzināt iemaksai no minimālās mēnešalgas), bet 2016. gada nogalē īsi pirms likumā noteiktā termiņa norma tika atcelta. Vai vēsture atkārtosies, rādīs laiks.

Prognozē bezdarba pieaugumu

“Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra (170 eiro mēnesī) ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka cienīgas sociālās garantijas pašreizējos krīzes apstākļos var radīt vairākus negatīvus blakusefektus – bezdarbnieku skaita pieaugumu un arī nepilnas slodzes darbinieku iesaistīšanos ēnu ekonomikā,” uzsver Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka Covid-19 pandēmija daudzās jomās normālu darba laiku padarījusi par laimīgo nākotni, un tāpēc strādājošie uzņēmumi varbūt pat nebūs spējīgi samaksāt valsts prasīto minimālo maksājumu, jo viņiem vienkārši nebūs naudas.

Visu rakstu lasiet 5.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu kļūst mazāk, bet iestāžu – tērētāju – vairāk

Māris Ķirsons, 26.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas apstākļos 2021. gada pirmo septiņu mēnešu laikā ir sarucis uzņēmumu – nodokļu maksātāju skaits, taču pieaudzis Publisko personu un iestāžu reģistrā iekļauto iestāžu daudzums.

To rāda SIA Lursoft dati. Uzņēmēji par šādu statistiku jūtas pārsteigti, jo valsts (pašvaldību) pārvaldes iestāžu skaita pieaugums pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes apstākļos neesot pieņemams, it īpaši, ja komercdarbība daudzos sektoros ir bijusi būtiski ierobežota un pat slēgta. Skanēja aicinājumi politiķiem izvērtēt situāciju un attiecīgi rīkoties. Proti, ja jaunu iestāžu reģistrēšana (dibināšana) ir saistīta ar administratīvi teritoriālās reformas noteikto pašvaldību apvienošanu, tad jāseko arī iepriekšējo struktūru likvidācijai, savukārt, ja tas tā nav, tad jau ir citi jautājumi par šādu jaunu struktūru izveides lietderību, raugoties tieši no nodokļu maksātāju viedokļa, jo sarūkoša iedzīvotāju skaita apstākļos un ekonomiskās krīzes laikā jaunu struktūru izveidei uzņēmēji neredz nekādu attaisnojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos.

Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās klātienē, Ventspilī, koncertzālē “Latvija” un tiešraidē. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

PROGRAMMA

11:00 -11:25 Atklāšana.

Pašvaldība un uzņēmējdarbības sadarbība un attīstība

Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

1. DAĻA|SEMINĀRS| 11:00 – 13:20

11:25 – 11:45 UZŅĒMĒJU DUELIS. Inovatīvas ražošanas metodes

Diskusijas moderators – Salvis Roga, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu pieteikušies 20 pretendenti, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas pārstāvji.

Amata konkurss, kas tika izsludināts 5.oktobrī, norisināsies trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029.gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, kam ir augsta sabiedrības uzticēšanās, īpašu uzmanību pievēršot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijas lomai VID noteikto mērķu sasniegšanā.

Savukārt atlases procesa trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija nolēmusi uz konkursa otro kārtu virzīt 7 pretendentus.

Pirmajā kārtā komisija vērtēja pretendentu iesniegtos dokumentus un atbilstību obligātajām prasībām. Pavisam kopā savu dalību atklātajā konkursā bija pieteikuši 20 pretendenti.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029.gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, ar augstu sabiedrības uzticēšanos, īpašu uzmanību veltot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijai.

Savukārt atlases procesa trešajā kārtā komisija pārbaudīs tādas pretendentu vadības kompetences kā stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu trešajā kārtā izvirzīti trīs pretendenti

Db.lv, 11.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija nolēmusi uz konkursa trešo kārtu virzīt trīs pretendentus.

Konkursa otrajā kārtā tās dalībnieki komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas jautājumiem un izklāstīja savu redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029. gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, ar augstu sabiedrības uzticēšanos, īpašu uzmanību veltot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijai.

Trešajā kārtā tiks pārbaudītas tādas pretendentu vadības kompetences kā stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu turpina pretendēt divas kandidātes, no kurām konkursa komisijai un finanšu ministram būtu jāizraugās viena, kuru virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai amatā.

Šīs kandidātes ir Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka un VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Šmite-Roķe, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus, kamēr konkurss nav noslēdzies. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uz aģentūras LETA jautājumiem ceturtdien neatbildēja.

Ar Narnicku aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazināties, bet Šmite-Roķe aģentūrai LETA konkursa gaitu nekomentēja, vien norādīja, ka, tāpat kā visi, gaida finanšu ministra lēmumu par vienīgo kandidātu uz VID ģenerāldirektora amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, iekļaujot tajā papildu atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā.

Tostarp paredzēts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās kilovatstundas (kWh) tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu (MWh). Par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta sniegšanai kopā vajadzīgi 67 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot spēkā esošās prasības, kas noteiktas tirdzniecības nozarei, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) secina, ka Ministru kabineta noteiktais darbības ierobežojums aizliegt tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās nesasniedz rīkojumā noteikto mērķi - mazināt cilvēku savstarpējos kontaktus.

Tāpēc LTRK aicina Ministru kabinetu atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par grozījumiem rīkojumā, kas paredz no 2021.gada 10.decembra atļaut strādāt tirdzniecības centriem zaļajā režīmā arī brīvdienās un svētku dienās.

LTRK ieskatā ir jāņem vērā jau gūtā pieredze ar situācju pavasarī, kad ierobežojot lielāku tirdzniecības vietu darbību, tika veicināta cilvēku mobilitāte uz tām tirdzniecības vietām, kas attiecīgajā brīdī varēja strādāt, veidojot nesamērīgas proporcijas starp cilvēku skaitu veikalā un rindām pie veikaliem ārpusē.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komentējot esošo situāciju norāda: “Grozījumi rīkojumā ir īpaši aktuāli pirmssvētku laikā, kad cilvēki meklēs un pirks dāvanas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Tas ir neizbēgami, ka šāds pieprasījums būs, bet pie esošajiem ierobežojumiem, tas notiks nelielās tirdzniecības vietās, veidojot rindas un drūzmu, kur arī kovids rodas. Faktiski, vienīgā alternatīva, kas valdībai ir, neveicot grozījumus - atcelt Ziemassvētkus un Jauno gadu”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iebilst pret Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samaksas brīdi nosaka nevis peļņas sadali, bet tā aprēķināšanas brīdi.

LTRK aģentūrai LETA pauda, ka organizācija kritiski vērtē nodokļu sloga palielināšanu, nodokļu sistēmas komplicēšanu ar izņēmumiem un īpašiem režīmiem, kā arī neprognozējamu nodokļu politiku, kas samazina investīcijas Latvijā, jo zūd uzņēmēju uzticēšanās likumdevējam un valsts pārvaldes iestādēm.

Tāpat LTRK uzsver, ka nodokļu sistēmas fragmentācija ir arī tiešā pretrunā ar Latvijas apņemšanos mazināt administratīvo slogu un veicināt produktivitāti.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidro, ka atkārtota UIN nomaksas kārtības grozīšana būtu sliktas likumdošanas paraugs. "Šobrīd uzņēmējiem ir īpaši būtiski sekmēt finansējuma pieejamību, tomēr likumprojekts šo problēmu nerisinās, bet gan drīzāk pasliktinās," viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ukrainas vēstniecība Latvijā un Ukrainas Tirdzniecības nams aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju stiprināt Ukrainas ekonomiku un izvēlēties Ukrainā ražotas preces.

Ukrainai šobrīd ir nonākusi ļoti lielās grūtībās, jo valsti īstenotā militārā agresija ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa. Šādā situācijā nepieciešams sniegt atbalstu visos iespējamos veidos, jo cīņa notiek par visu Rietumu drošību un brīvību. Tādēļ LTRK aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atbalstīt Ukrainas uzņēmumus un palīdzēt stiprināt Ukrainas ekonomiku, izvēloties Ukrainā ražotas preces, un tajā pat laikā ar savu naudu nefinansēt Krievijas agresorus.

Katrs eiro, kas iztērēts Ukrainas peļņai, ir palīdzība gan šajā cīņā, gan smagajā atlabšanā, kas sagaidāma pēc tās. Arī Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji šodien tikšanās laikā apliecināja, ka šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar uzņēmumiem AgroPlatforma un Mozello ir izveidojusi labdarības interneta veikalu, kurā iespējams iegādāties Latvijas ražotāju preces par ziedojuma cenām - pašizmaksu vai zem tās.

Iegādātās preces tiek centralizēti nosūtītas Ukrainas atbalstam.

Šobrīd labdarības veikalā www.latvijapalidz.lv ir pieejamas šādu Latvijas uzņēmumu preces: SIA “Gemoss”, SIA “Felici”, SIA “Rāmkalni”, SIA “Kronis”, SIA “Chocolette confectionary”, AS “Cēsu Alus”, SIA “MILZU!”’ un SIA “Dimdiņi”.

Jau tuvākajā laikā būs pieejama arī SIA “Venden,” SIA “Karavela” un AS “Rīgas Dzirnavnieks” produkcija.

LTRK aicina citus Latvijas uzņēmumus, kuri ir gatavi daļu no savas produkcijas ziedot labdarībai par ziedojuma cenām (pašizmaksu vai zem tās), piedalīties labdarības veikalā. Šobrīd pieejami tikai pārtikas produkti, bet plānots ietvert arī situācijai atbilstošas nepārtikas preces. Tāpat aicināti pieteikties pārvadātāji, kuri gatavi par ziedojuma cenām nodrošināt pārvadājumus. Kontaktinformācija intereses gadījumā: [email protected].

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija, kad uz austrumu robežas tiks novilkts dzelzs aizkars, kurš, visticamāk, pastāvēs pietiekami ilgi un būtiski ietekmēs daudzas nozares Latvijā, arī darba vietas, nodokļu ieņēmumus, un būs katalizators reālām pārmaiņām valsts pārvaldē, tās funkcionalitātē, arī skaitliskajā apmērā.

Šādas atziņas skan no dažādu jomu uzņēmējiem, biznesa nevalstiskajām organizācijām un arī no tiem, kuri savulaik ir strādājuši un pat vadījuši valsts iestādes. Vienlaikus skan atziņas, ka, valsts pārvaldei dodot uzdevumu, būtībā cerēt uz būtiskām pārmaiņām neesot pamata, un to pierādot nosacīti pēdējās valsts pārvaldes reforma, kuras izpildījumu un rezultātu kritizējusi Valsts kontrole.

Tiek izteiktas idejas par to, ka valsts pārvaldes darba samaksa ir jāpiesaista reālajai situācijai, – ja ir reāla, nevis tikai virtuāla izaugsme, tad jāsaņem vairāk, bet, ja iestājas krīze, tad attiecīgi arī mazāk, tāpat esot jāpārvērtē valsts pārvaldei noteikto funkciju nepieciešamība, lietderība un jēga, vienlaikus centralizējot visu, ko vien var, – grāmatvedību, IT utt., tādējādi samazinot valsts pārvaldes tēriņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) , Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) un tirdzniecības uzņēmumi ir nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un atbildīgajām ministrijām pieprasījumu ļaut valstī atsākt drošu tirdzniecību.

2020.gada novembra sākumā starp tirdzniecības nozares dalībniekiem, tirdzniecības nozari pārstāvošajām organizācijām, Ekonomikas ministriju, Valsts policiju un pašvaldības policiju tika noslēgts memorands par sociāli atbildīgas politikas īstenošanu tirdzniecības nozarē.

Par visu veikalu atvēršanu varētu domāt, ja dienā nesaslimtu vairāk par 270 cilvēkiem 

Covid-19 pandēmijas laikā par visu tirdzniecības vietu atvēršanu atkal varētu sākt domāt...

Memoranda mērķis ir tirdzniecības nozarē vienoti īstenot praksē piemērotākos pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai atbilstoši faktiskajai vīrusa izplatības situācijai valstī. Diemžēl, Memoranda esamība nav kavējusi valdību eksperimentēt ar dažādiem aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tirdzniecību , ignorējot nozares viedokli, pieejamos datus, pandēmijas sākuma posmā 2020.gada pavasarī iegūto Latvijas tirgotāju pieredzi, kā arī ārvalstu pieredzi, nosakot un atceļot dažādus ierobežojumus.

“Domāju, ka nav pareizi turpināt “mocīt” tirdzniecības nozari un iedzīvotājus, lai gan nav pārliecinoši pierādījumi un dati, kas liecinātu, ka tirdzniecība nozīmīgi veicinātu C19 izplatību. Nu nav tā, ka mēs ejot uz veikalu un pērkot desu vai āmuru, 15 minūšu garumā uz vietas veikalā šo apspriežam ar nepazīstamiem cilvēkiem. Neraugoties uz minēto, izprotot kopējo situāciju, nozare ir sagatavojusi vēl COVID drošākus, vēl stingrākus tirdzniecības noteikumus, lai varētu izbeigt, mūsuprāt, greizo praksi, atļaut tirgot tikai noteiktas preces. Domāju, ka visa tirdzniecības nozare būs ļoti frustrēta, ja arī šo pieeju valdība noraidīs,” teic LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, kā arī tirdzniecības nozares asociācijas un tirdzniecības uzņēmumi sagatavoja priekšlikumus, kas tika iesniegti Ekonomikas ministrijā izvērtēšanai, tomēr valdības izplatītie paziņojumi un amatpersonu sniegtā informācija nevieš skaidrību, kad un pēc kādu nosacījumu izpildes varētu tikt pieņemts lēmums par darbības ierobežojumu atcelšanu.

Valdības partneru, nozares asociāciju un tirdzniecības uzņēmumu ieskatā, tirdzniecības uzņēmumi varēja un arī šobrīd var nodrošināt drošu tirdzniecību ar pilnu preču sortimentu, pilnībā ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā 26.aprīlī apbalvotas Gada preču zīmes 2021. Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" pirmo vietu ieguvusi zīmola ''Valmiera" jogurta kokteiļu sērijas preču zīme “Shake Me Up”, savukārt nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" - SIA "Gamma-A" zeltainās šprotes "Riga Gold", informē Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Patentu valde konkursu "Gada preču zīme" sadarbībā ar partneriem Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Dizaineru savienību (LDS) organizē jau devīto gadu. Tā tiek sumināti Latvijas uzņēmēji, kas iegulda jaunradē un saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības ilgtermiņā.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" par uzvaru šogad cīnījās 35 preču zīmju īpašnieki. "Dalībniekus vērtēja gan sabiedrība, gan arī kompetenta žūrija. Konkursā piedalījās uzņēmumi no dažādām jomām - sākot no pārtikas ražošanas beidzot ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem. Rūpes par intelektuālo īpašumu veicina inovācijas, tāpēc priecē, ka aizvien vairāk uzņēmēju to novērtē," teica Batalauskis.

Komentāri

Pievienot komentāru