Nebūt pieķēdētam pie darbagalda 

Vienai ātrai pusdienu maltītei darbiniekam būtu nepieciešami vidēji pieci eiro, uzņēmumus no algas nodokļa atslogo vien par ēdināšanas izdevumiem, kas nepārsniedz 40 eiro mēnesī.

Daiga Laukšteina, 2019. gada 18. marts plkst. 8:41

Foto: LETA

Tādējādi trūkst vismaz vēl tikpat. Tomēr, lai darba devējiem šāda labuma piešķiršana darbiniekiem šķistu kārdinošāka, veco metodi, kad ar uzņēmuma izsniegtajiem taloniem personāls dodas uz ēdnīcu, skārusi digitālo tehnoloģiju elpa. Jāsaka, idejiski gan nekas nav mainījies. Taču jaunais piegājiens ir grūdiens mūsdienīgas tendences virzienā, kā nodrošināt darbiniekiem pusdienu apmaksu.

Viedais norēķins

Kopumā ir vairākas iespējas. Pirmkārt, uzņēmuma telpās var atrasties sava ēdnīca, ko vairāk var atļauties lielie uzņēmumi. Otrkārt, uzņēmums pats atgādā uz biroju augļus un našķus vai arī maizi, tomātus un desu, no kā darbinieki pagatavo sev vēlamo. Vēl var pasūtināt pusdienu piegādi no šāda pakalpojuma sniedzējiem, un visbeidzot – nodrošināt, lai darbinieks pats var iet uz sev tīkamu sabiedrisko ēstuvi un norēķināties tur, uzskaita uzņēmuma Motivio līdzdibinātājs Ansis Lipenītis. Kā celmlauzis šis uzņēmums no pagājušā gada piedāvā aplikāciju Motivio Meals darbinieku pusdienu izdevumu apmaksai. Šī ideja tika piedāvāta Startup Wise Guys akseleratoram, kura ietvaros produkts arī izstrādāts. Aplikācija galvenokārt izmantojama, kad darbinieki iet pusdienot uz kādu no sev tīkamām ēstuvēm darbavietas tuvumā, ar ko, sekojot klienta izvēlēm, Motivio noslēdz sadarbības līgumu. Paskaidrojot sīkāk, – darba devējam ir pašapkalpošanās portāls, kur norādīti uzņēmumā strādājošie, piešķirot viņiem mēneša ēšanas budžetu. Savukārt darbiniekiem ir mobilā aplikācija, ar ko viņi norēķinās uz vietas sabiedriskajā ēstuvē. Mobilā lietotne darbojas kā POS termināls. Norēķins arī tiek pieņemts, izmantojot viedierīci, kas ir viedtelefons vai planšete.

Būs moderni

Mūsdienu tirgus apstākļos darbinieku ēdināšanai vajadzētu kļūt aizvien populārākai, gan no finansiālās, gan motivācijas puses raugoties. «Turklāt ēšanai ir gadsimtiem sens vienojošs faktors, par ko liecina kā seno cilšu pulcēšanās ap ugunskuru, tā mūsdienu biznesa pusdienas. Tas pats ar darba kolektīviem. Pat vecā kuponu metode gadiem ilgi darbojusies valstīs, kur jau sen darbinieku ēdināšana ir modē, piemēram, Čehijā, Slovākijā, Francijā un citur,» zina teikt A. Lipenītis. Viņš vēl nelepojas ar bagātīgu klientu skaitu, jo uzņēmumi gada budžetā pēkšņi nevar ieplānot visai apjomīgo darbinieku ēdināšanas sadaļu, taču pieļauj, ka sniega bumba sāks velties, sākot no nākamā gada. Lēmumi tiks pieņemti šī gada otrajā pusē. Pagaidām līgumi noslēgti tikai Rīgā, bet līdz ar klientiem reģionos paplašināšanās garantēta. Sadarbības partneri saviem darbiniekiem sedz 2–7 eiro dienā vienai pusdienu reizei, amplitūdu min A. Lipenītis. Motivio tiešā veidā konkurentu vēl nav.

Visu rakstu lasiet 18. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 21. oktobris plkst. 7:00

No nākamā gada uzņēmumi, kuri ēdinās savus darbiniekus, varēs nemaksāt par šiem...

2015. gada 02. septembris plkst. 10:06

Veselības ministrijas ieceres iedzīvotāju veselības uzlabošanai var ietekmēt sabiedriskās...

2015. gada 02. septembris plkst. 9:35

Sabiedriskās ēdināšanas tīkli attīstās, taču par peļņu var runāt tikai retais, trešdien...

2014. gada 28. maijs plkst. 7:41

StockPot turpina iepriecināt asu ēdienu cienītājus, neaizmirstot par veģetāriešiem un vegāniem;...

2014. gada 20. maijs plkst. 7:51

Interneta platforma E-takeaway apvieno dažādu restorānu un kafejnīcu piedāvājumu, ļauj pasūtīt...

Nepalaid garām

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata...

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo...

No šīs sadaļas
2019. gada 09. maijs plkst. 7:21

Dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, kopā ar...

2019. gada 26. marts plkst. 8:39

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs...

2019. gada 18. marts plkst. 6:47

Pašvaldības kapitālsabiedrība «Rīgas satiksme» (RS) privātam uzņēmumam «Konsultatīvā...

2019. gada 15. marts plkst. 16:39

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir...

2019. gada 15. marts plkst. 12:31

Liepājnieks, kanoe airētājs Aivis Tints Liepājas pusē Latvijas laivu ražotājam «Prestol Boats»...

2019. gada 14. marts plkst. 15:58

Ņemot vērā Satversmes tiesas šā gada 5. marta spriedumu kapsētu apsaimniekošana jomā,...

2019. gada 14. marts plkst. 15:09

Investējot 880 tūkstošus eiro, pašmāju degvielas tirgotājs Kool Latvija atvēris jau trešo...

2019. gada 14. marts plkst. 11:45

Līdz ar vasaras lidojumu saraksta iestāšanos rokas bagāžu pārbaužu skaits pie iekāpšanas...

2019. gada 14. marts plkst. 10:12

Šā gada janvārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūras prokurore vienošanās...

2019. gada 13. marts plkst. 16:00

No SIA «Rīgas karte» valdes locekļa amata atkāpies saistībā ar korupcijas noziegumiem...