Jaunākais izdevums

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Šobrīd kā karsts kartupelis tiek viļāts jautājums par augstskolu pārvaldību. Kādu to vēlas redzēt LUA?

Lai iepazītos ar ārvalstu augstskolu pārvaldības modeļiem, LUA regulāri tiekas ar vadošo Eiropas universitāšu pārstāvjiem, šoruden viesosimies Tartu Universitātē. LUA universitātes dažādos laika periodos ir ieņēmušas dažādu pozīciju attiecībā uz jautājumu par pārvaldību, jo visas augstskolas vienā katlā nevar likt. Lielākā daļa pašreiz ir pret izmaiņām pārvaldībā. LUA pozīcija ir - ja vispār kādas izmaiņas notiek, tad nepieciešams iekļaut Augstskolu likumā atrunu, ka katrai augstskolai pašai ir tiesības izvēlēties – atrunājot to augstskolas Satversmē – ,vai saglabājams esošais pārvaldības modelis vai veicamas kādas izmaiņas. Pārvaldības modelis ir aktuāls visām sešām Latvijas vadošajām universitātēm – LU, RTU, RSU, LLU, DU un LiepU. Studējot dažādu Eiropas valstu pieredzi, ir skaidrs, ka nav vienotas receptes, kā būtu jāveic Latvijas augstskolu pārvaldība. Ir valstis, kurās ir pārraudzības padomes, ir valstis, kurās tādu nav. Daudzviet pārraudzības padome tiek veidota no augstskolas Senāta izvirzītiem cilvēkiem, piesaistot darba devējus. Ir valstis, kurās šo pārraudzības padomi veido nozares ministrija. Veidojot pārvaldības modeli, ir jāņem vērā konkrētās augstskolas intereses, specializācija un vēlmes. Šim procesam ir jābūt labprātīgam. Šobrīd RSU ir vienīgā Latvijas augstskola, kura piekristu šādai pārraudzības padomei, kas nebūtu politizēta un kuru neveidotu IZM. Tajā vajadzētu būt darba devējiem, nozares speciālistiem, ārvalstu ekspertiem, 51% balsstiesību piešķirot augstskolas Senāta apstiprinātiem locekļiem. Tas modelis, kuru pirms pāris gadiem piedāvāja Ārvalstu investoru padome, mums nav derīgs.

Kāds bija šis piedāvātais modelis?

Tas tika balstīts uz Tartu Universitātes modeļa, proti, ka piecas no vienpadsmit vietām pārvaldībā tiek piešķirtas IZM. Zinot IZM kapacitāti, politizāciju un ierēdņu kvalifikācijas līmeni, IZM nevis palīdzētu attīstīt augstskolu, veicinot internacionalizāciju, studentu un personāla mobilitāti un piesaistot ES fondu līdzekļus, bet gan šos procesus kavētu. Turklāt, ņemot vērā IZM politisko ieinteresētību, augstskola zaudēs savu suverenitāti.

Kā jūs vērtētu ažiotāžu ap LU rektora Indriķa Muižnieka atkārtoto ievēlēšanu augstskolas vadītāja amatā?

Ir jāizdala divas pilnīgi atšķirīgas lietas: pirmā - vēlēšanu procedūra LU, kura, iespējams, ir bijusi problemātiska un nav notikusi ideāli, jo ir bijušas marginālas robežsituācijas. Es neesmu jurists, taču vairāki juristi ar labu reputāciju, piemēram, Linards Muciņš, ir atzinuši, ka vēlēšanu procedūra nav pārkāpta. Otrs būtisks jautājums ir šā brīža situācija Latvijas augstākajā izglītībā. Būtu nepareizi saistīt Muižnieka kunga kandidatūru un ievēlēšanas procesu LU rektora amatā ar to, kas šobrīd notiek Latvijas augstākajā izglītībā. Ministres kundze, atbildīgās komisijas vadītājs, daži politiķi ļoti agresīvi Muižnieka kungu cenšas vainot par to, ka LU nav starp pasaules vadošo augstskolu TOP 500 labākajām. LU rektors pie tā nav vainojams, atbildīga ir valsts vadītāju līdzšinējā attieksmē pret augstāko izglītību un zinātni. Tikai pie noteiktiem finanšu resursiem, pareizi organizējot studiju procesus un pētniecību, augstskola var sasniegt šādus rezultātus. Piemēram, Tartu Universitātei gada budžets ir tikpat liels, cik visām Latvijas augstskolām kopā. 800-tā pozīcija starptautisko reitingu TOPos šobrīd ir Latvijas augstskolu sasniedzamie griesti. Autoritatīvi rektoru ieceļ tikai atsevišķās postpadomju valstīs, piemēram, Krievijā, Kirgīzijā un Tadžikistānā. Ministre var ieteikt rektora kandidatūru LU Senātam vai Satversmes sapulcei, kur notiek demokrātiskas vēlēšanas. Tad vēlam universitātes rektoru uz 30 gadiem, kā tas notiek Maskavā? Universitātes šobrīd ir gards kumoss, kāds līdz šim nav bijis pieejams politiķiem, jo tām ir savi īpašumi. Piemēram, RSU gada budžets ir gandrīz 60 miljoni eiro. Kuram gan negribētos pārraudzības padomē apsaimniekot mūsu zemes un ietekmēt infrastruktūras būvniecību?

Visu rakstu lasiet 19. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas Universitātes (LU) aizgājušais Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, LU rektora biroja vadītāja Alma Eihentāle, Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vadītāja Jūlija Stare un Akadēmiskā centra attīstības programmas vadītāja Gunta Rača kompensācijās saņems ap 53 000 eiro.

Grantiņam kompensācijā izmaksās ap 17 000 eiro, savukārt Eihentālei ap 8000 eiro, Starei un Račai katrai kompensācijās izmaksās aptuveni 14 000 eiro.

Vaicāts par kompensāciju izmaksāšanu aizgājušajiem darbiniekiem, bijušais LU rektors Indriķis Muižnieks sacīja, ka viņš ir parakstījis rīkojumus par kompensāciju piešķiršanu Grantiņam un Eihentālei un tās tiks izmaksātas četru mēnešalgu apmērā.

Atbilstoši likumam, darbiniekiem, kuriem bijušas darba attiecības ar augstskolu, kompensāciju izmaksā trīs mēnešu apmērā, bet tiem darbiniekiem, kuriem bijis darbs ar konfidenciāliem materiāliem kompensācija tiek izmaksāta četru mēnešalgu apmērā, skaidroja Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstrīdot valdības lēmumu, Muižnieks lūdz tiesu noteikt pagaidu liegumu jauna LU rektora ievēlēšanai

LETA, 29.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā neapstiprinātais Indriķis Muižnieks vērsies tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdzot noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai, atzina pats Muižnieks.

Viņš sacīja, ka vakar vakarā elektroniski ir iesniedzis Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, kurā lūdz atcelt viņam nelabvēlīgo administratīvo aktu par neapstiprināšanu amatā, balstoties uz to, ka valdības lēmums ir pieņemts prettiesiski, jo argumenti neatbilst tam, ko nosaka likums, proti, valdība drīkst rektoru neapstiprināt tikai tad, ja pārkāpts Augstskolu likums vai LU Satversme.

Muižnieks noliedz, ka būtu pārkāpti šie normatīvie akti, uzsverot, ka pieteikumā izvērsti ir pamatojis savu pozīciju. Vaicāts, cik ilgā laikā varētu notikt šīs lietas virzība, viņš norādīja, ka saskaņā ar kolēģu aplēsēm jautājums būtu izskatāms aptuveni mēneša laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Alma mater motto: exitus acta probat*

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 6. jūnijā, notiks Latvijas Universitātes (LU) ārkārtas Satversmes sapulce, kurā cita starpā būs jāapstiprina LU rektora vēlēšanas, kurās par uzvarētāju pasludināts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks.

LU rektora vēlēšanas diemžēl ir kļuvušas par mūsu alma mater kauna traipu gan ar netīro pirmsvēlēšanu kampaņu, gan ar vēlēšanu rezultātiem. Proti, lai gan I. Muižnieks saņēma vairāk balsu nekā viņa sāncensis Gundars Bērziņš, tomēr par I. Muižnieku tika atdota 141 balss, bet 143 bija pret.

Lai gan par Muižnieku vairāk balsu bija pret nekā par, tomēr viņš tika pasludināts par vēlēšanu uzvarētāju. Interesanti, ka balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs paziņoja, ka LU rektors nav ievēlēts, bet LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs, ķīmijas profesors Māris Kļaviņš, kas nav jurists, citādi izskaidroja normatīvo regulējumu un vienpersoniski izlēma pretējo. Proti, pēc M. Kļaviņa domām, LU rektora amatā ievēlēts ir pretendents, kuram ir vairāk balsu nekā sāncenšiem, un nav svarīgi, vai konkrēti par viņu atdots balsu vairākums. Tam kategoriski nepiekrīt LU Juridiskā fakultāte, arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars ir norādījis, ka rektoru nevar ievēlēt ar mīnus divām balsīm. To, ka vēlēšanas uzskatāmas par nenotikušām, publiski paudis arī kādreizējais LU rektors prof. Mārcis Auziņš. Ja nu tomēr rīt ārkārtas sapulcē vēlēšanu rezultātus apstiprinās, par to likumību būs jālemj Izglītības un zinātnes ministrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) rektora amata kandidāti pretrunīgi vērtē iepriekšējos četros gados paveikto, viņu redzējums par augstskolas turpmāko attīstību ir atšķirīgs

Abu kandidātu uz LU rektora amatu – esošā universitātes vadītāja Indriķa Muižnieka un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna, AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja Gundara Bērziņa – galvenā prioritāte ir augstskolas virzība uz izcilību. I. Muižnieks sola darīt visu iespējamo, lai LU gūtu lielākus panākumus starptautiskajā pētniecības telpā un novērst studiju programmu fragmentāciju un dublēšanos, attīstot vairāku jomu kopīgas studijas. Savukārt Gundara Bērziņa plāni ir ievērojami ambiciozāki – viņš LU vēlas redzēt ne tikai kā vienu no labākajām augstskolām Baltijā, bet kā pašu labāko. Viņš uzskata, ka LU pārvaldība ir kļuvusi sarežģīta, atbalsta sistēma fakultātēm un institūtiem samazinājusies, reālie darba darītāji nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Viņš sola, ka viņa vadībā amatus neieņems politiski vai citādi angažēti cilvēki, kā arī bijušie Valsts Drošības komitejas biedri vai ziņotāji. I. Muižnieka kandidatūru izvirzījušas trīs fakultātes, seši zinātniskie institūti un LU Botāniskais dārzs, bet G. Bērziņa kandidatūru – piecas fakultātes. LU rektora un Senāta vēlēšanas notiks augstskolas Satversmes sapulcē 24. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Atklāj testēšanas laboratoriju izmēģinājumiem aviācijā, medicīnā un būvniecībā

Laura Mazbērziņa, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Materiālu mehānikas institūts atklājis testēšanas laboratoriju, kura paver iespējas jaunu pētījumu veikšanai un sadarbības veicināšanai ar uzņēmumiem Latvijā un ārzemēs.

«Institūts ir jauna attīstības posma sākumā. Ar šīs laboratorijas akreditēšanu paveras iespējas gan sadarbībai ar mūsu ražotājiem Latvijā, gan arī ar starptautiskiem partneriem visā pasaulē - Polijā, Vācijā, Krievijā un ASV,» sacīja LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks.

Divu gadu laikā institūta laboratorija ir aprīkota ar jaunām iekārtām, kas spēj nodrošināt testēšanas pakalpojumus aviācijas, kosmosa, medicīnas un būvniecības nozarēm. Aviācijā tiek pārbaudīti kompozītmateriali, būvniecībā deformēšanās procesi un dažādu materiālu pielietojumi, t. sk., stiegrotais betons, sijas. Savukārt medicīnā pārbauda, piemēram, implantus. «Lai mēs veiktu visas šīs pārbaudes, laboratorijai bija jābūt akreditētai. Tagad mēs varam strādāt Eiropas līmenī,» pastāstīja LU Materiālu mehānikas institūta direktors Egīls Plūme. Nākamais, pie kā tiek strādāts, ir protopipu un tehnoloģiju izstrādes pētniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā nākotnē plānots uzcelt vēl vairākas ēkas, šorīt Latvijas Radio stāstīja LU rektors Indriķis Muižnieks.

LU Akadēmiskajā centrā plānots celt studentu un pasniedzēju mājas, sporta infrastruktūru, tehnoloģiju centru un medicīnas māju, stāstīja rektors. Finansējumu tam iecerēts gūt ne vien aizņemoties, bet arī no valsts, no uzņēmējiem un privātās un publiskās partnerības ceļā.

Atbrīvotos vēsturiskos LU īpašumus plānots pārdot, atdot valstij vai atstāt LU lietošanā.

Valsts atbalstu augstākajai izglītībai kopumā un LU konkrēti Muižnieks vērtēja kā nepietiekamu.

LU ir parakstījusi līgumu ar pilnsabiedrību "RERE BMV" par jaunās Rakstu mājas projektēšanu un būvniecību. Konkurss par LU Akadēmiskā centra Rakstu mājas projektēšanu un būvniecību tika sākts 2019.gada oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti nesmuki un prestižu graujoši. Piedodiet, bet tik banāli jāteic par notiekošo ap Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām.

Jāatgādina: pēc skandāla, kur kāds no kandidātiem tika apvainots plaģiātismā, pēc vēlmes par uzvarētāju vēlēšanās pasludināt kandidātu, kurš pirmajā balsošanas reizē ieguva vairāk mīnusu nekā plusu un kuru atkārtotā balsošanā tomēr apstiprināja, tagad konflikts ir saasinājies starp izglītības ministri Ilgu Šuplinsku un LU. Proti, Izglītības ministrija ir paziņojusi, ka LU rektora ievēlēšanā, kur par uzvarētāju pasludināts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks, pieļauti vairāki procesuāli pārkāpumi un ministrija iestājas par to, lai I. Muižnieku rektora amatā neapstiprinātu, gala vārdu tomēr atstājot valdības ziņā.

Savukārt LU prorektore Ina Druviete paziņojusi, ka I. Muižnieka neapstiprināšanas gadījumā LU vērsīsies tiesā. Paralēli tam publiskajā telpā klejo dažādas spekulācijas, ka LU «darboņi» pasūtījuši dažādus ķengu rakstus par pašreizējo ministri. Tas viss no malas izskatās ļoti slikti un nekādā veidā nevairo mūsu Alma Mater prestižu. Tā vien šķiet, ka LU elitei par jebkuru cenu rektora amatā ir vajadzīgs konkrēts kandidāts. Jānorāda, ka neapmierinātību ar LU notiekošo rektora vēlēšanu procesu ir paudusi gan Juridiskā fakultāte, gan atsevišķi mācībspēki. Vislielāko sašutuma vētru izraisīja centieni paziņot, ka uzvarējis kandidāts, par kuru, lai arī atdots vairāk balsu nekā pār sāncensi, tomēr vairāk ir bijis «pret» balsotāju nekā «par».

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

KNAB izmeklētajā kriminālprocesā iesaistītā Broka tikusi pie jauna amata LU

LETA, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā aizdomās par iespējamām koruptīvām darbībām nonākusī Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) tikusi pie jauna amata Latvijas Universitātē (LU) - viņa iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā, vēstīja «TV3 Ziņas».

Broka uz šo amatu pieteikusies pati un prorektore Ina Druviete viņas vēlmi piepildījusi, vēstīja raidījums.

LU administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš «TV3 Ziņām» skaidrojis, ka «Broka pieņēma piedāvājumu strādāt kā eksperte juridiskajos jautājumos Administrācijas atbalsta grupā». LU vadība arī esot konsultējusies ar KNAB un guvusi apstiprinājumu, ka Broka var turpināt strādāt LU rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatā. Broka turpinās iesāktos darbus pie LU iekšējo normatīvo aktu pilnveidošanas, jauno sporta studiju programmu iedzīvināšanas un LU pārvaldības uzlabošanas jautājumiem, norādīja Grantiņš.

Sazvanīts pa telefonu, Grantiņš gan nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas korupcijas skandālā ierauto politiķi aicinājis darbā. Tāpat viņš nemācēja pateikt, kāds būs Brokas atalgojums jaunajā amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pētījumā analizēs LU studiju programmu saturu un tā pilnveides iespējas

Db.lv, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu Latvijas Universitātes studiju programmas atbilstoši sabiedrības un nozares attīstības vajadzībām, uzsākts studiju programmu satura analītisks pētījums, kurā paredzēts izstrādāt rekomendācijas konkurētspējas paaugstināšanai.

Pētījuma "Latvijas Universitātes esošo studiju programmu satura, struktūras analīze un nozares cilvēkresursu attīstības vajadzību un nepieciešamo prasmju izpēte studiju programmu satura pilnveidei" mērķis ir stiprināt Latvijas Universitātes konkurētspēju, modernizējot studiju programmas atbilstoši sabiedrības un nozares attīstības vajadzībām, veicinot pētniecības un studiju sasaisti, kā arī pilnveidojot pārvaldības procesus un paaugstinot vadības personāla prasmes.

Cer mainīt doktoru skaitu: divi no trim līdz grādam netiek 

No nākamā studiju gada doktorantūrā studējošajiem būs iespēja saņemt atalgojumu – vismaz 1000...

Pētījumā paredzēts izvērtēt Latvijas Universitātes visos studiju virzienos un līmeņos piedāvāto programmu saturu, struktūru un īstenošanu studentcentrētas mācīšanās un konkurētspējas kontekstā, kā arī novērtēt studiju programmu atbilstību darba tirgus vajadzībām un nozares attīstības tendencēm.

"Šīs pētījums ir nozīmīgs solis, lai Latvijas Universitāte ietu līdzi laikam un kļūtu stiprāka un konkurētspējīgāka nākotnē. Pētījuma rezultāti tiks ņemti vērā arī universitātes ilgtermiņa stratēģijas izstrādē," norāda LU rektors profesors Indriķis Muižnieks, mudinot Latvijas Universitātes personālu, neskatoties uz vasaras atvaļinājumu laiku, būt atsaucīgiem un rast laiku pētījuma pilnvērtīgai norisei.

Pētījuma rezultātā katrai vērtētai programmai tiks izstrādātas rekomendācijas satura un īstenošanas pilnveidei atbilstoši potenciālā darba tirgus vajadzībām, kā arī piedāvāti risinājumi studiju virzienu konkurētspējas stiprināšanai Latvijā un starptautiskā mērogā. Tiks izstrādāts arī rekomendāciju ieviešanas plāns un veikta nepieciešamo resursu apzināšana.

Pētījumu veic uzņēmuma "PricewaterhouseCoopers Latvija" ekspertu komanda, kuru pārstāv Raimonds Dauksts un Diāna Kurpniece.

Pētījuma rezultātus paredzēts apkopot līdz 2020.gada oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru